2016. gada .novembrī

Nr.

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.712/Lp12) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs J. Vucāns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

(Nr.712/Lp12)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (11)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200. nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206. nr.; 2011, 103., 204. nr.; 2012, 190., 203. nr.; 2013, 51., 191., 232., 234., 252. nr.; 2014, 206., 228., 257. nr.; 2015, 248. nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likuma darbība

(4¹) Uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, izņemot šā panta otrās daļas 4.punktā minētās kapitālsabiedrības, attiecas tikai šī daļa un šā likuma 3.panta astotā daļa. Citas šā likuma normas attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, valsts budžeta dotāciju vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanai vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;

2) kapitālsabiedrība nesaņem valsts budžeta līdzekļus, bet pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu;

3) kapitālsabiedrība pilda tai ar likumu uzdotās funkcijas pārvaldīt un apsaimniekot valsts īpašumu vai organizēt valsts īpašuma privatizāciju;

4) kapitālsabiedrība saņem pašvaldību budžetu līdzekļus, pašvaldību budžetu dotāciju, samaksu par sniegto pakalpojumu pašvaldības vai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai vai kapitālsabiedrībai pašvaldība ir palielinājusi šīs kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai sniegusi galvojumu tās aizņēmumam, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;

5) kapitālsabiedrība izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā.

1. Izslēgt 2. panta 4.¹ daļas pirmajā teikumā skaitli un vārdus "un šā likuma 3. panta astotā daļa".

3.pants. Atlīdzība

(4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:

1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;

2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē;

3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;

4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;

5) naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā;

6) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu);

7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam), kuras apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;

8) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā, darba izpildes rezultātus un citus valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots;

9) atlīdzību par laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona (darbinieks) izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu.

2. 3. pantā:

izteikt ceturtās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam;";

2. 3. pantā:

izteikt ceturtās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam;";

papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4²) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šā panta ceturtās daļas 9. punktā minēto atlīdzību nosaka 30 procentu apmērā no minimālās stundas tarifa likmes par vienu stundu.";

papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā:

(8) Ministru kabinets nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju un šā likuma 2.panta 4.¹ daļā minēto kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi).

aizstāt astotajā daļā skaitļus un vārdus "2. panta 4.¹daļā" ar skaitļiem un vārdiem "2. panta otrās daļas 4. punktā".

3.¹ pants. Vidējā izpeļņa

(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos, kā arī gadījumos, kas minēti šā likuma 3.panta piektās daļas 7.punktā. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, piektās daļas 7.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos.

3. 3.¹ panta septītajā daļā:

papildināt pirmo teikumu aiz vārdiem un skaitļa "kā arī gadījumos, kas minēti šā likuma 3. panta" ar skaitli un vārdu "4.² daļā";

papildināt otro teikumu aiz vārdiem un skaitļiem "atlīdzību šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā" ar skaitli un vārdu "4.² daļā".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3. pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

„3. 3.¹ panta septītajā daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus un skaitli „un 4.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4. un 9. punktā”;

aizstāt otrajā teikumā vārdus un skaitli „un 8. punktā” ar skaitļiem un vārdiem „8. un 9. punktā”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

3. 3.¹ panta septītajā daļā:

papildināt pirmo teikumu aiz vārdiem un skaitļa "kā arī gadījumos, kas minēti šā likuma 3. panta" ar skaitli un vārdu "4.² daļā";

papildināt otro teikumu aiz vārdiem un skaitļiem "atlīdzību šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā" ar skaitli un vārdu "4.² daļā".

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(4¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata kategorijai un līmenim, ņemot vērā amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, kā arī izdienai.

4. 4. pantā:

izteikt 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu.";

4. 4. pantā:

izteikt 4.¹ daļu šādā redakcijā:

(11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā mēneša vidējās darba samaksas apmēru.

Deputāti I.Līdaka, A.Krauze, E.Putra, I.Parādnieks

Izteikt 4.panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo atalgojumu.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, maksimālo mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai."

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

5.¹ pants. Saeimas deputāta mēnešalga

(1) Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot koeficientu 3,2.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam deputātiem, kuri pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot šādu koeficientu:

1) Saeimas priekšsēdētājam — 1,73;

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram — 1,48;

3) Saeimas sekretāram — 1,48;

4) Saeimas sekretāra biedram — 1,39;

5) Saeimas komisijas priekšsēdētājam — 1,39;

6) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam — 1,39;

7) Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

8) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

9) Saeimas komisijas sekretāram — 0,35;

10) Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājam — 0,27;

11) Saeimas apakškomisijas sekretāram — 0,17.

(3) Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 95 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija

Papildināt 5.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Saeimas deputāta mēnešalga tiek aprēķināta sākoties viņa pilnvarām un paliek nemainīga līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

5. Papildināt likumu ar 7.² pantu šādā redakcijā:

"7.² pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs un mēnešalgu grupas

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldē noteikto amatu funkciju sistematizēts apkopojums. Amatiem atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs un apakšsaimēs.

(2) Amatu saime aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Amatu saimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā veicamos amata pienākumus, nepieciešamo izglītības līmeni un amatam noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi.

(3) Amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, amatu saimju un apakšsaimju līmeņu raksturojumu, izglītības tematisko jomu, amata nosaukumu, attiecīgajam amatam atbilstošo pamatpienākumu aprakstu, kā arī amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi un nepieciešamo izglītības līmeni.

(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām, ņemot vērā amatam nepieciešamo profesionālo pieredzi un izglītības līmeni, darba raksturojumu (darba un domāšanas sarežģītību, sadarbību un vadību), atbildību par darba norisi, rezultātiem un lēmumiem.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu;

2) vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu;

3) amatu saimēm un to līmeņiem atbilstošās mēnešalgu grupas, kā arī mēnešalgu grupām atbilstošās minimālās un maksimālās mēnešalgas."

5. Papildināt likumu ar 7.² pantu šādā redakcijā:

"7.² pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs un mēnešalgu grupas

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu;

3) amatu saimēm un to līmeņiem atbilstošās mēnešalgu grupas, kā arī mēnešalgu grupām atbilstošās minimālās un maksimālās mēnešalgas."

8.pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalga

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus), mēnešalgas apmēru, ņemot vērā amata kategoriju un līmeni, amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, izdienu un mēnešalgas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura uz noteiktu laiku valsts interesēs iecelta valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekšējās mēnešalgas apmēru.

6. 8. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēra noteikšanas kārtību, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, nosaka Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (izņemot Drošības policiju) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogam.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura uz noteiktu laiku valsts un dienesta interesēs iecelta valsts civildienesta ierēdņa vai darbinieka amatā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa vai darbinieka amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteiktās mēnešalgas apmēru."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 6. pantā paredzētajā likuma 8. panta trešajā daļā vārdus „valsts civildienesta ierēdņa vai darbinieka” ar vārdiem „darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa”.

Atbalstīt

Atbalstīts

6. 8. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura uz noteiktu laiku valsts un dienesta interesēs iecelta darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa vai darbinieka amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteiktās mēnešalgas apmēru."

13.³ pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī mēneša vidējās darba samaksas apmēru. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 4,05.

Deputāti I.Līdaka, A.Krauze, E.Putra, I.Parādnieks

Izteikt 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.³ pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo vidējo darba samaksas apmēru.

(2) Elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo vidējo darba samaksas apmēru aprēķina kā vidējo aritmētisko darba samaksas apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pa šādiem darbības veidiem atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai:

1) telekomunikācija;

2) elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķināto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo vidējo darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 4,95.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

14.pants. Vispārējās piemaksas

(1)…(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu pildīšanai virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(8) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darbu apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.

(9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods.Apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā vai normatīvajos aktos vai darba koplīgumā noteiktajā atskaites periodā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.

(9¹) Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā ne vēlāk kā gada laikā no šā panta astotajā daļā vai devītās daļas pirmajā teikumā minētā brīža, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.

(10) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nosaka samaksu (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika:

1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;

2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) lai nodrošinātu Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(10¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nosaka šā panta desmitajā daļā minēto samaksu, ja amatpersonu saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā papildus noteiktajam dienesta pienākumu izpildes laikam, lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu.

(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“7. 14.pantā:

papildināt pantu ar 7.¹un 7.²daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanas virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensēšana, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, apdraudētu attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu):

1) dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ko veido laiks, kad amatpersonai nebija iespējams piešķirt pārtraukumus – atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei;

2) dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ko veido šīs daļas 1.punktā neminēts laiks – atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes.

(7²) Lemjot par šā panta 7.¹daļā paredzēto dienesta pienākumu pildīšanas virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika samaksas noteikšanu, ievēro nosacījumu, ka primāri ar atpūtas laiku kompensējama tā dienesta pienākumu pildīšana virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ko veido šā panta 7.¹daļas 2.punktā minētais laiks.”;

papildināt desmito daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu.”;

izslēgt 10.¹daļu;

papildināt vienpadsmito daļu pēc vārda “sestajā” ar skaitli “7.¹””

Atbalstīt

Atbalstīts

7. 14.pantā:

papildināt pantu ar 7.¹un 7.²daļu šādā redakcijā:

papildināt desmito daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

izslēgt 10.¹daļu;

papildināt vienpadsmito daļu pēc vārda “sestajā” ar skaitli “7.¹””

15.pants. Speciālās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Par īpašu risku šā likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.

(3) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un par nosacījumiem, kuri saistīti ar amata (darba) specifiku, kā arī to amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kurām šādas piemaksas pienākas, un šo piemaksu apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Piemaksu apmērs nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.

(4) Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc trim amatā nostrādātiem gadiem — 7 procenti no mēnešalgas;

2) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem — 14 procenti no mēnešalgas;

3) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem — 21 procents no mēnešalgas;

4) pēc 15 amatā nostrādātiem gadiem — 28 procenti no mēnešalgas;

5) pēc 20 amatā nostrādātiem gadiem — 35 procenti no mēnešalgas.

(5)…(11)

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Papildināt 15. pantu ar jaunu 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4.¹) Šā panta ceturtajā daļā minētajā Augstākās tiesas tiesneša stāžā ieskaita akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku, ja tas lielāks par 15 gadiem. Šādā gadījumā šā panta ceturtajā daļā noteikto kārtējo novērtēšanu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums par Augstākās tiesas tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu.”

Atbalstīt

Neatbalstīts

16.pants. Prēmijas

(3) Amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus, kā arī par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs — 60 procentus no mēnešalgas. Par vienu un to pašu gadījumu nedrīkst izmaksāt vairākas prēmijas.

7. 16. pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu aiz vārdiem "amatpersonai (darbiniekam)" ar vārdiem "izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi šā panta trešajā daļā minēto prēmiju kopējais apmērs kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt divas mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas."

8. 16. pantā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

Pārejas noteikumi

8.¹⁵ 2014., 2015., 2016., 2017. un 2018.gadā atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt:

1) Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas (darbiniekus), kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un novērsta konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks to palielinājums. Prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt amatpersonas (darbinieka) 12 mēnešalgu apmēru. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas, kā arī Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju;

2) …5)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 8.¹⁵ punkta 1.apkšpunktu šādā redakcijā:

“1) Valsts policijas, Prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes amatpersonas (darbiniekus), kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un novērsta konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks to palielinājums. Prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt amatpersonas (darbinieka) 12 mēnešalgu apmēru. Lēmumu par Valsts policijas, Prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī Prokuratūras sniegto informāciju;”.

Atbalstīts

9. Pārejas noteikumos:

izteikt 8.¹⁵ punkta 1.apkšpunktu šādā redakcijā:

31. Šā likuma 4.pielikumā minētajai 16.mēnešalgu grupai līdz 2016.gada 31.decembrim mēnešalgas maksimālais apmērs nosakāms 3771 euro apmērā.

(15.09.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2016.)

32. Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 31. un 32. punktu šādā redakcijā:

"31. Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 3. panta astotās daļas deleģējumam līdz 2017. gada 1. oktobrim izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju un šā likuma 2. panta otrās daļas 4. punktā minēto kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi).

32. Līdz šo pārejas noteikumu 31. punktā minēto noteikumu izdošanai piemēro Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 541 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu"."

Deputāti I.Līdaka, A.Krauze, E.Putra, I.Parādnieks

Papildināt Pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31.Grozījumi šā likuma 4.panta vienpadsmitajā daļā un 13.³ pantā stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā:

„8. Papildināt pārejas noteikumus ar 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

“33. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 3. panta astotajā daļā minētos noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju un šā likuma 2. panta otrās daļas 4. punktā minēto kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi).

34. Līdz šo pārejas noteikumu 33. punktā minēto noteikumu izdošanai piemēro Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 541 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu".

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīts

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
3.pielikums

Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas

"16.

ne vairāk kā 413".

9. Izteikt 3. pielikuma 16. punktu šādā redakcijā:

"16.

ne vairāk kā 430".

10. Izteikt 3. pielikuma 16. punktu šādā redakcijā:

"16.

ne vairāk kā 430".

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.