Rīgā, 2016. gada 12.oktobrī

Nr. 111.9/3-91-12/16

                                                                                Saeimas Prezidijam

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2016.gada 13.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lpp. un anotāciju uz 2 lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                    G.Bērziņš

Likumprojekts

Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā

Izdarīt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 35. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu sastāda atkārtoti, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī."

2.  Papildināt 36. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz adoptētāju iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu sastāda atkārtoti, ja adoptējamā dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstīs."

Likumprojekta „Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo bērna dzimšanas reģistrāciju veic ārvalstīs, bet atzīst paternitāti, maina vārdu vai uzvārdu Latvijā. Pēc attiecīgā notikuma personas vēlas, lai izmaiņas tiktu atspoguļotas reģistrā, secīgi – bērna dzimšanas apliecībā, taču ir valstis, kur reģistri netiek papildināti, līdz ar to, piemēram, ziņas par tēvu netiek ierakstītas. Tādos gadījumos personas vēršas Latvijas iestādē ar lūgumu papildināt reģistru vai veikt dzimšanas fakta pārreģistrāciju, taču spēkā esošie civilstāvokļa aktu reģistrāciju reglamentējošie tiesību akti Latvijā neparedz pārreģistrēt ārvalstī reģistrētu dzimšanas faktu, kā arī iestāde Latvijā nevar veikt papildinājumu dzimšanas reģistrā, jo fiziski reģistrs atrodas citā valstī.  Tādēļ, lai tiktu ievērotas bērna tiesības zināt savu izcelšanos un tiktu nodrošinātas tiesības  uz abiem vecākiem, nepieciešams paredzēt iespēju veikt dzimšanas reģistra pārreģistrāciju Latvijas dzimtsarakstu iestādē, lai pēc tam veiktu attiecīgus papildinājumus. Praksē tas nozīmētu, ka dzimtsarakstu nodaļa, kura saņemtu iesniegumu, pārreģistrētu dzimšanas faktu un pēc tam veiktu papildinājumu dzimšanas reģistrā, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu (paternitātes atzīšanas iesniegumu, dzimtsarakstu nodaļas atzinumu vai Dzimtsarakstu departamenta lēmumu). Lai to nodrošinātu, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. pants tiek papildināts ar trešo daļu.

Dzimtsarakstu departaments vairākkārt ir saņēmis izpildei tiesas spriedumus adopcijas lietās, ar kuriem ir apstiprināta bērnu, kuru dzimšanas reģistri sastādīti ārvalstīs, adopcija. Spēkā esošie civilstāvokļa aktu reģistrāciju reglamentējošie tiesību akti Latvijā neparedz ārvalstī reģistrētu dzimšanas, laulības vai miršanas faktu pārreģistrāciju Latvijas dzimtsarakstu iestādēs, kā arī nenoteic kārtību, kā izpildāmi tiesu spriedumi par adopcijas apstiprināšanu, ja konkrētais civilstāvokļa akts reģistrēts ārvalsts dzimtsarakstu iestādē. Savukārt ārvalsts dzimtsarakstu iestāde veic dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanu atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajam regulējumam, kas bieži vien (piemēram, Itālijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē) neparedz pienākumu veikt papildinājumu dzimšanas reģistrā, pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu. Spēkā esošais regulējums paredz iespēju un tiesisko mehānismu civilstāvokļa aktu reģistra atjaunošanai pie nosacījuma, ja konkrētais civilstāvokļa aktu reģistrs ir neatgriezeniski zudis. Papildus imperatīvi reglamentēts, ka ārvalstīs reģistrētu civilstāvokļa aktu reģistru atjauno Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa, kā to noteic Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 45. pants. Spriedumi, ar kuriem ir apstiprināta ārvalstīs reģistrētu bērnu adopcija, šobrīd tiek izpildīti, ņemot vērā administratīvā procesa principus un analoģijas metodi (Administratīvā procesa likuma 5. pants, 13. pants, 15. panta divpadsmitā daļa, 17. panta otrā daļa). Dzimšanas reģistru atjaunošanu, lai varētu nodrošināt sprieduma izpildi, veic Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pēc analoģijas ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 45. pantā noteikto. Ņemot vērā reģistra ieraksta atjaunošanas nosacījumus, pēc analoģijas ieraksti tiek sastādīti, pamatojoties uz nodaļas atzinumu. Lai novērstu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma nepilnību un dažādas (atšķirīgas) tiesību normu tulkošanas iespējas, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 36. pants tiek papildināts ar piekto daļu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts skars tās personas, kuru bērnu sākotnējais dzimšanas reģistrs ir sastādīts ārvalstī, un kuri vēlēsies veikt izmaiņas dzimšanas reģistra ierakstos un saņemt jauna satura dzimšanas apliecību.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

            Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.