Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(5)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225. nr.; 2015, 56., 248. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225. nr.; 2015, 56., 248. nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz maternitātes pabalstu, un maternitātes pabalsta izmaksas periods

(6) Sievietei, kura pēc dzemdībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku nepiešķir.

1. Papildināt 5. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Ja persona grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, maternitātes pabalstu izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, par kuru izsniegta darbnespējas lapa."

1. Papildināt 5. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Ja persona grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, maternitātes pabalstu izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, par kuru izsniegta darbnespējas lapa."

10.¹ Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām.

10.² Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju un darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu.

2. Izteikt 10.¹ un 10.² pantu šādā redakcijā:

 "10.¹ Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu vai vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju par piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendā­rajām dienām.

 10.² Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju vai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopcijas apstiprināšanu, kā arī darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu vai viena no vecākiem atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna adopciju."

1

2

Deputāte J.Stepaņenko

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„ 2.Izteikt 10.1 un 10.2 pantu šādā redakcijā:

"10.1 Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu vai vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju par piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendā­rajām dienām.

10.2 Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju vai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas apstiprināšanu, kā arī darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu vai viena no vecākiem atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna adopciju."”

Labklājības ministrs J.Reirs

Izteikt likuma 10.¹ pantu (likumprojekta 2.pants) šādā redakcijā:

„Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām:

1) bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;

2) vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju.”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīts

Atbalstīts

2. Izteikt 10.¹ un 10.² pantu šādā redakcijā:

 "10.¹ Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām:

1) bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;

2) vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju.

 10.² Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju vai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopcijas apstiprināšanu, kā arī darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu vai viena no vecākiem atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna adopciju."

10.⁴ pants. Vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumi un vecāku pabalsta izmaksas periods

(1) Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona:

1) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un:

a) kā viens no bērna vecākiem, kurš pieprasījis vecāku pabalstu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā,

b) kā viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, kā audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, kā aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu,

c) kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus;

3

Deputāts I.Parādnieks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“10.⁴ pantā:

izteikt 10.⁴ panta pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

   “1) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai sakarā ar šī bērna dzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā un:”;

Neatbalstīt

Atbalstīts,

attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

3. Izteikt 10.⁴ panta pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

   “1) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai sakarā ar šī bērna dzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā un:”.

10.⁶ pants. Vecāku pabalsta apmērs

 (3) Vecāku pabalstu pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, izmaksā 30 procentu apmērā no saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem piešķirtā pabalsta apmēra.

3. Izteikt 10.⁶ panta trešo daļu šādā redakcijā:

 "(3) Vecāku pabalsta saņēmējam, kuram kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksā 30 procentu apmērā no saskaņā ar šā panta otro  daļu piešķirtā pabalsta apmēra."

4. Izteikt 10.⁶ panta trešo daļu šādā redakcijā:

 "(3) Vecāku pabalsta saņēmējam, kuram kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksā 30 procentu apmērā no saskaņā ar šā panta otro  daļu piešķirtā pabalsta apmēra."

11.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas gadījumi

Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:

1) darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu;

2) nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

3) nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;

4) ārstēšanās ārstniecības iestādē atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

5) līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana;

6) protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

4. 11. pantā:

papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Slimības pabalstu piešķir personai, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, un personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss darba nespējas laikā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, ja tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta otro daļu.

4

Labklājības ministrs J.Reirs

Aizstāt 11.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „Šis nosacījums” ar vārdiem „Nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu”.

Atbalstīt

Atbalstīts

5. 11. pantā:

papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Slimības pabalstu piešķir personai, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, un personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss darba nespējas laikā. Nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, ja tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta otro daļu.

13.pants. Slimības pabalsta izmaksas periods

(3) Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

5. Papildināt 13. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Ja darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

(5) Ja šā likuma 13. panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā tikai slimības pabalstu."

6. Papildināt 13. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Ja darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

(5) Ja šā likuma 13. panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā tikai slimības pabalstu."

15.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām

(1) Slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 11.dienas piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajai personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, līdz darbspēju atgūšanai personai izmaksā tikai slimības pabalstu.

6. Izslēgt 15. pantu.

7. Izslēgt 15. pantu.

26.pants. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

(1) Pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz jebkurai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma normām ir atzīti par pamatu attiecīgā pabalsta piešķiršanai.

7. Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā."

8. Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā."

31.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

(2) Ja apdrošinātajai personai:

1) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi sakarā ar to, ka persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo periodu, kā arī par periodu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, atvaļinājuma bērna tēvam vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto;

3) šīs daļas 2.punktā paredzētajā 32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

8.  31. pantā:

izslēgt otro daļu;

9.  31. pantā:

izslēgt otro daļu;

(3) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka Ministru kabinets.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus un kārtību.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus un kārtību.";

(4) Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

(5) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu, kā arī par perioda daļu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.

(8) Visos gadījumos, kad saskaņā ar šo likumu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmērs ir jānosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, to nosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, kas noteikta par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāra gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

(9) Mikrouzņēmuma darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta, kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmuma nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai.

izslēgt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu.

izslēgt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu.

Pārejas noteikumi

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

"28. Paternitātes pabalstu vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju piešķir par bērnu, par kura adopciju tiesas spriedums stājies spēkā pēc 2017. gada 1. janvāra. Šajā gadījumā personai, kurai tiesības uz paternitātes pabalstu ir radušās laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. maijam, pabalstu izmaksā ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

29. Personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2016. gada 31. decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām.

30. Personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2017. gada 31. decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas.

31. Ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam vai adoptētājam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai šajā perioda daļā laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

32. Ja apdrošināšanas gadījums iestājies periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā persona vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos personai abos statusos apdrošināšanas iemaksu alga ir bijusi reģistrēta gan kā darba ņēmējam, gan kā pašnodarbinātajam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas aprēķināta abos statusos atsevišķi;

2) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienlaicīgi abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šādā gadījumā 40 procentu vai 70 procentu no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piemēro tikai darba ņēmēja statusam;

3) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, bet vienlaikus šajā perioda daļā ir reģistrēta vidējā apdrošināšanas iemaksu alga otrā statusā, tad perioda daļā, kurā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nenosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos persona abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kā darba ņēmējam;

5) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā visos kalendārajos mēnešos persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina tikai no iemaksu algas, kas gūta otrajā statusā.

33. Grozījums šā likuma 10.⁶ panta trešajā daļā attiecībā uz vecāku pabalsta izmaksu obligāti sociāli apdrošinātām personām, grozījums 11. pantā attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu slimības pabalsta piešķiršanai, šā likuma 13. panta ceturtā daļa un 13.¹ pants stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

34. Grozījumi šā likuma 31. pantā saistībā ar septītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

35. Grozījumi šā likuma 31. panta trešajā daļā un grozījumi saistībā ar otrās, ceturtās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

"28. Paternitātes pabalstu vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju piešķir par bērnu, par kura adopciju tiesas spriedums stājies spēkā pēc 2017. gada 1. janvāra. Šajā gadījumā personai, kurai tiesības uz paternitātes pabalstu ir radušās laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. maijam, pabalstu izmaksā ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

29. Personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2016. gada 31. decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām.

30. Personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2017. gada 31. decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas.

31. Ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam vai adoptētājam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai šajā perioda daļā laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

32. Ja apdrošināšanas gadījums iestājies periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā persona vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos personai abos statusos apdrošināšanas iemaksu alga ir bijusi reģistrēta gan kā darba ņēmējam, gan kā pašnodarbinātajam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas aprēķināta abos statusos atsevišķi;

2) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienlaicīgi abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šādā gadījumā 40 procentu vai 70 procentu no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piemēro tikai darba ņēmēja statusam;

3) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, bet vienlaikus šajā perioda daļā ir reģistrēta vidējā apdrošināšanas iemaksu alga otrā statusā, tad perioda daļā, kurā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nenosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos persona abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem – 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kā darba ņēmējam;

5) ja šā likuma 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā visos kalendārajos mēnešos persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina tikai no iemaksu algas, kas gūta otrajā statusā.

33. Grozījums šā likuma 10.⁶ panta trešajā daļā attiecībā uz vecāku pabalsta izmaksu obligāti sociāli apdrošinātām personām, grozījums 11. pantā attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu slimības pabalsta piešķiršanai, šā likuma 13. panta ceturtā daļa un 13.¹ pants stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

34. Grozījumi šā likuma 31. pantā saistībā ar septītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

35. Grozījumi šā likuma 31. panta trešajā daļā un grozījumi saistībā ar otrās, ceturtās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

36. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 31. panta trešajā daļā minētos noteikumus par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir spēkā Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

5

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 36. punkta otro teikumu.

Atbalstīt

Atbalstīts

36. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 31. panta trešajā daļā minētos noteikumus par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību."

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.