Rīgā 2014. gada 26. novembrī
Nr.111.9/3-5-12/14
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014.gada 27.novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11.Saeimā neizskatīto likumprojektu ‘’Tiesu ekspertu likums’’ (Nr.739/Lp11), kuru pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Likumprojekts
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) tiesu ekspertīžu iestāde – no valsts vai pašvaldības budžeta finansēta iestāde vai tās struktūrvienība, valsts vai pašvaldības aģentūra, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana, vai valsts kapitālsabiedrība, kurā Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kurā valsts tiesu eksperti veic tiesu ekspertīzes;
2) tiesu eksperts – persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes šajā likumā noteiktajā kārtībā, un kura veic tiesu ekspertīzes Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Patvēruma likumā un Imigrācijas likumā paredzētajos gadījumos. Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts;
3) valsts tiesu eksperts – tiesu eksperts, kura amata pienākums ir veikt tiesu ekspertīzes tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā;
4) privātais tiesu eksperts – valsts atzīts tiesu eksperts, kurš veic tiesu ekspertīzes;
5) tiesu eksperta atzinums – dokuments, kurā tiesu eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;
6) tiesu eksperta specialitāte – tiesu ekspertīžu joma, kurai ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes.
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma
Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.
3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi
(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:
1) valsts tiesu eksperti;
2) privātie tiesu eksperti;
3) pieaicinātie ārvalstu tiesu eksperti:
a) ja nepieciešams veikt atkārtotu ekspertīzi un šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie eksperti attiecīgajā tiesu eksperta specialitātē ir veikuši ekspertīzi,
b) ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti ekspertīzi nevar veikt iespējamā interešu konflikta dēļ,
c) valsts mēroga katastrofas vai terorakta gadījumā.
(2) Tiesības veikt tiesu ekspertīzi šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas.
(3) Ja ekspertīze nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto ekspertu, ekspertīzi veic cita persona, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas.
4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs
(1) Tiesu ekspertu reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par sertificētiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.
(2) Reģistrā iekļauj šādas ziņas:
1) tiesu eksperta vārds (vārdi) un uzvārds;
2) specialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;
3) tiesu eksperta darbības vieta;
4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;
5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;
6) atzīme, ja pieņemts lēmums par tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanu;
7) citas atzīmes, kas apliecina tiesu eksperta kompetenci (piemēram, tiesu ekspertam izsniegtā ārstniecības personas sertifikāta numurs un sertifikāta derīguma termiņš).
(3) Reģistru uztur Tiesu administrācija.
(4) Reģistru un jebkurus grozījumus tajā publicē Tiesu administrācijas mājaslapā internetā.
(5) No reģistra dzēš informāciju par tiesu ekspertu, kuram saskaņā ar šo likumu anulēts tiesu eksperta sertifikāts.
5.pants. Tiesu ekspertīzes metodes un to reģistrs
(1) Tiesu ekspertīzes metode ir sistematizēts paņēmienu un procesu apraksts, ar kuru saskaņā tiesu eksperts veic ekspertīzei iesniegtā objekta izpēti un sniedz atbildes uz ekspertīzē uzdotajiem jautājumiem.
(2) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts satur metodes nosaukumu, numuru, izstrādāšanas datumu, versijas numuru, darbības jomu, definīcijas, riska faktorus, darba gaitas aprakstu, rezultātu novērtējumu, interpretāciju, darba drošības prasības, kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, izmantotos literatūras avotus un atsauces, kā arī reaģentus, aparatūru un piederumus, ja tādi ir.
(3) Tiesu ekspertīzes veikšanai paredzētās metodes pirms to izmantošanas reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē iesniedz iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privātais tiesu eksperts.
(4) Tiesu medicīnas ekspertīzē, tiesu psihiatrijas ekspertīzē un narkoloģijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes reģistrē, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes lēmumu par attiecīgās medicīniskās tehnoloģijas apstiprināšanu.
(5) Tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido un uztur Tiesu ekspertu padome.
(6) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts ir ierobežotas pieejamības informācija. Tiesu ekspertu padome pēc personas pieprasījuma saņemšanas un pēc saskaņošanas ar iestādi, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privāto tiesu ekspertu nodrošina attiecīgajai personai iespēju iepazīties ar reģistrēto tiesu ekspertīzes metodes aprakstu.
II nodaļa. Tiesu eksperta sertifikāta piešķiršana
6.pants. Tiesu eksperta kandidāts
(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk – kandidāts) var būt fiziska persona:
1) kura apguvusi izraudzītajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma);
2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi:
a) tiesu ekspertīžu iestādē vai tiesu eksperta uzraudzībā, apgūstot apmācības programmu atbilstošā tiesu eksperta specialitātē, un kura divu gadu laikā pēc tiesu ekspertīžu iestādes vai tiesu eksperta izsniegta apliecinājuma par kandidāta apmācību programmas apguvi iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai,
b) vismaz piecus gadus docējot augstskolā atbilstošajā tiesu eksperta specialitātē akreditētā studiju programmā,
c) iegūstot ārstniecības personas sertifikātu tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē;
3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;
4) kurai ir nevainojama reputācija.
(2) Par kandidātu tiesu psiholoģiskās ekspertīzes specialitātē var būt fiziska persona, kura papildus šā panta pirmajā daļā izvirzītām prasībām ieguvusi maģistra grādu specialitātei atbilstošā akreditētā studiju programmā augstskolā un vismaz piecus gadus veikusi profesionālo darbību psihologa specialitātē.
(3) Par kandidātu nevar būt persona:
1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
4) pret kuru sakarā ar noilgumu vai amnestiju ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
5) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
6) kurai, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atņemtas tiesu eksperta tiesības, ja no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;
7) kurai nodibināta aizgādnība.
7.pants. Tiesu ekspertu eksaminācijas komisija
(1) Šajā likumā kandidātiem noteikto tiesu ekspertu eksāmenu (turpmāk – eksāmens) pieņem tiesu ekspertu eksaminācijas komisija.
(2) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvā iekļauj:
1) vismaz divu tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāju pilnvarotas personas;
2) apgabaltiesas tiesnesi;
3) prokuroru;
4) izmeklētāju;
5) Tieslietu ministrijas pārstāvi;
6) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.
(3) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(4) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājam var būt vietnieks.
(5) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisija pieaicina komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām vismaz divus tiesu ekspertus tajā specialitātē, kurā notiek eksāmens, vai, ja tādu nav, citas specialitātes tiesu ekspertus pēc sava ieskata.
(6) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvu uz trijiem gadiem apstiprina tieslietu ministrs.
8.pants. Sertifikācija un resertifikācija
(1) Eksāmenu ir tiesīgs kārtot kandidāts, kurš atbilst šā likuma 6.pantā minētajām prasībām un ir samaksājis par sertifikāciju.
(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas maksas.
(3) Eksāmenu organizē un nodrošina Tiesu ekspertu padome ne retāk kā reizi gadā.
(4) Kandidāta pieteikšanās kārtību, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī sertifikācijas maksu, šajā likumā noteikto maksas atvieglojumu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Eksāmenam ir divas daļas. Pirmajā daļā kandidāts rakstveidā sniedz atbildes uz testa jautājumiem par apmācību programmas vispārīgo daļu. Otrajā daļā kandidāts mutvārdos sniedz atbildes uz eksāmena jautājumiem par apmācību programmas speciālo daļu un aizstāv recenzētos atzinumus.
(6) Eksāmena jautājumus tiesu ekspertīžu specialitātēs izstrādā un apstiprina Tiesu ekspertu padome.
(7) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisija pārbauda kandidāta zināšanas izraudzītajā specialitātē, novērtē to, kā viņš pārzina normatīvos aktus, kas regulē tiesu eksperta darbību, viņa prasmi sastādīt eksperta atzinumu un kārtot lietvedību.
(8) Kandidāts, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to atkārtoti kārtot divu gadu laikā, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas. Ja atkārtoto eksāmenu kārto noteiktajā termiņā, kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas maksas.
(9) Kandidāts kārto tikai eksāmena otro daļu, ja iepriekšējo piecu gadu laikā jau ir ieguvis tiesu eksperta sertifikātu kādā no specialitātēm. Kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas maksas.
(10) Tiesu eksperta resertifikāciju (turpmāk – resertifikācija) veic Tiesu ekspertu padome pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību, resertifikācijas prasības, maksu par resertifikāciju un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(11) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.
(12) Eksāmenu nekārto kandidāti tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs. Lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu kandidātam tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātē Tiesu ekspertu padome pieņem, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes rakstveidā sniegto informāciju no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta numuru un derīguma termiņu un izvērtējot kandidāta atbilstību šā likuma 6.pantā minētajām prasībām.
9.pants. Tiesu eksperta sertifikāts
(1) Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.
(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.
III nodaļa. Tiesu ekspertu darbība
10.pants. Valsts tiesu eksperts
(1) Par valsts tiesu eksperta iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata iestādes vadītājs piecu darbdienu laikā informē Tiesu ekspertu padomi.
(2) Valsts tiesu eksperts nevar vienlaikus darboties arī kā privātais tiesu eksperts.
11.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde
(1) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Tiesu ekspertīžu iestādes maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
(3) Tiesu ekspertīzes kriminālprocesā tiesu ekspertu specialitātēs "Cilvēka bioloģiskā materiāla DNS (dezoksiribonukleīnskābe) genotipa noteikšana", "Daktiloskopiskā identifikācija" un "Papillārlīniju pēdu vizualizēšana" veic tikai tās tiesu ekspertīžu iestādes, kurās minētā ekspertīžu joma ir akreditēta atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām.
(4) Valsts tiesu ekspertam tiesu ekspertīžu iestāde, kurā tiesu eksperts veic amata pienākumus, sedz visus izdevumus, kas saistīti ar tiesu eksperta kvalifikācijas iegūšanu (sertifikāciju), resertifikāciju un kvalifikācijas pilnveidi, izņemot maksu par rezidentūras studiju programmas apguvi un ārstniecības personas sertifikāta ieguvi, kā arī maksu par atkārtotu eksāmena kārtošanu.
12.pants. Privātais tiesu eksperts
(1) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tiesu ekspertu padomei šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minēto informāciju, kā arī atbilstoši šā likuma 5.pantam piesaka reģistrēšanai tiesu ekspertīzes veikšanai paredzētās metodes.
(2) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tiesu ekspertu padomei triju darbdienu laikā.
13.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi
Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:
1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;
2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;
3) monētu un naudaszīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;
4) narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu tiesu ekspertīzi;
5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem ci
6) tiesu ekspertīzi attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;
7) tiesu medicīnas ekspertīzi aizdomās turētās un apsūdzētās personas veselības stāvokļa noteikšanai;
8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.
14.pants. Privātā tiesu eksperta darbības kvalitātes nodrošināšana
Privātais tiesu eksperts nodrošina tiesu ekspertīzē izmantoto iekārtu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju. Informāciju, kas apstiprina sistemātisku iekārtu kalibrēšanu vai verifikāciju, iesniedz Tiesu ekspertu padomē.
15.pants. Tiesu eksperta pienākumi
(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā.
(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:
1) veikt ekspertīzi pilnā apjomā, sniedzot zinātniski pamatotu un objektīvu tiesu eksperta atzinumu un saglabājot pie tiesu eksperta atzinuma otrā eksemplāra visus ar izpēti saistītos pierakstus, izdrukas un citus materiālus, kas nodrošina veikto darbību izsekojamību un uz kuriem pamatojoties ir sagatavoti eksperta secinājumi;
2) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja saņemtie materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai vai pastāv citi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz veikt uzdoto ekspertīzi;
3) ekspertīzē izmantot Tiesu ekspertu padomē reģistrētu metodi;
4) atteikties no tiesu eksperta atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;
5) piedalīties tiesas sēdēs par veiktajām ekspertīzēm;
6) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;
7) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai procesa virzītājam, ekspertīzes noteicējam vai tā pilnvarotai personai;
8) uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai pēc Tiesu ekspertu padomes pieprasījuma izsniegt tiesu eksperta atzinuma kopijas saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību un pacientu tiesību aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
9) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzības prasības;
10) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi, un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;
11) regulāri paaugstināt kvalifikāciju;
12) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika un iekārtas.
16.pants. Tiesu eksperta tiesības
Tiesu ekspertam ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;
2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt tiesu eksperta atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši kompetencei atklājis pēc savas iniciatīvas;
3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (arī uz jautājumu formulēšanu).
17.pants. Tiesu eksperta atzinuma saturs
(1) Tiesu eksperta atzinumā norāda šādu informāciju:
1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;
2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;
3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;
4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);
5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;
6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;
7) tiesu ekspertīzē izmantotā metode;
8) izpētē iegūtie rezultāti un to novērtējums;
9) atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;
10) skaidrojums, ja atkārtotā ekspertīzē secinājums atšķiras no sākotnējās ekspertīzes vai ja tiesu ekspertu komisijas ekspertīzē komisijas locekļu secinājumi atšķiras.
(2) Tiesu eksperta atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.
(1) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija (sastāv no vienas tiesu ekspertu specialitātes tiesu ekspertiem) veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.
(2) Sākotnējo tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic gadījumā, ja objekta izpēti veic pirmo reizi vai objektu pēta atkārtoti, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas nebija uzdoti pirmajā izpētē.
(3) Papildu tiesu ekspertīzi veic tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas ir veikusi sākotnējo ekspertīzi, lai precizētu secinājumus, ko eksperts sniedzis sākotnējā tiesu eksperta atzinumā. Ja tas nav iespējams, ekspertīzi uzdod veikt citam tiesu ekspertam vai tiesu ekspertu komisijai. Papildu ekspertīzē tiesu eksperts sniedz atbildes uz jautājumiem, pamatojoties tikai uz sākotnējās ekspertīzes rezultātiem.
(4) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus jau pētītos objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē, gadījumā, ja procesa virzītājam ir radušās pamatotas šaubas par secinājuma pareizību vai tiesu eksperta kompetenci. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu un iesniedz sākotnējo tiesu eksperta atzinumu. Ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi, tiesu eksperts atzinumā norāda atšķirības un to cēloņus.
(5) Tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija ne mazāk kā divu tiesu ekspertu sastāvā, ja komisiju ir noteicis ekspertīzes noteicējs vai izveidojis tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs, kā arī ja:
1) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;
2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;
3) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;
4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai un objekta izpēti veic dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;
5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze, kad atbildes sniegšanai uz vienu un to pašu jautājumu ir nepieciešamas tiesu ekspertu zināšanas savstarpēji saistītās tiesu ekspertu specialitātēs un secinājums ir atsevišķu pētījumu kopējs rezultāts.
(6) Tiesu ekspertīžu kompleksu veic gadījumā, ja vienu un to pašu objektu pēta dažādu tiesu ekspertu specialitāšu tiesu eksperti un izpētē ir ievērota noteikta izpētes secība, lai nodrošinātu objekta pazīmju un īpašību saglabāšanu.
(7) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, kuras sastāvā ir dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, pētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.
(8) Tiesu ekspertīzi, kas saistīta ar personas ķermeņa atkailināšanu, kriminālprocesā, kas ir uzsākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt tā paša dzimuma tiesu ekspertam vai, ja cietušais vai viņa pārstāvis neiebilst, var uzdot veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam.
(9) Ja noziedzīgajā nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušais un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir viena dzimuma personas, tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs tiesu ekspertīzi cietušajam uzdod veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam, ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis.
(10) Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtību tiesu ekspertīžu iestādē, kā arī gadījumā, ja ekspertīzi veic vairāku tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu eksperti vai privātie tiesu eksperti, nosaka Ministru kabinets.
(11) Visus datus, tiesu eksperta atzinumus, dokumentus, ierakstus, eksperta pierakstus un ilustratīvos materiālus, kas saistīti ar ekspertīzes veikšanu, privātais tiesu eksperts glabā 15 gadu.
V nodaļa. Tiesu ekspertu padome
19.pants. Tiesu ekspertu padome
(1) Tiesu ekspertu padome ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija. Tiesu ekspertu padome:
1) apstiprina apmācības programmas tiesu ekspertu specialitātēs, kā arī organizē sertifikāciju un resertifikāciju;
2) lemj par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, tā darbības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu;
3) lemj par disciplinārlietas ierosināšanu, disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu;
4) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību;
5) reģistrē ekspertīzes veikšanai izmantojamās metodes;
6) uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai pieprasa tiesu eksperta atzinuma kopijas;
7) izstrādā tiesu ekspertu ētikas kodeksu.
(2) Tiesu ekspertu padomes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3) Tiesu ekspertu padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija vai tās pilnvarota persona.
20.pants. Tiesu ekspertu padomes sastāvs
(1) Tiesu ekspertu padomes sastāvā ir:
1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji vai viņu pilnvarotas personas;
2) privāto tiesu ekspertu pārstāvis;
3) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
4) apgabaltiesas tiesnesis.
(2) Tieslietu ministrs Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu apstiprina uz pieciem gadiem un ieceļ tās priekšsēdētāju.
(3) Tiesu ekspertu padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
VI nodaļa. Tiesu eksperta atbildība
21.pants. Disciplinārlietas ierosināšana
(1) Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu ierosina Tiesu ekspertu padome, pamatojoties uz tiesneša vai procesa virzītāja priekšlikumu, personas sūdzību vai savu iniciatīvu, šādos gadījumos:
1) netiek ievēroti normatīvie akti, kuri attiecas uz tiesu ekspertu darbību;
2) profesionālo pienākumu nepildīšana vai rupja nolaidība, kas pieļauta ekspertīzes veikšanas laikā, vai nepamatotu tiesu eksperta atzinumu sniegšana;
3) pilnvaru pārsniegšana;
4) amata nelikumīga izmantošana;
5) nepiedienīga un necienīga izturēšanās vai tiesu ekspertu ētikas normu pārkāpums;
6) ekspertīzei iesniegtā objekta nozaudēšana vai ļaunprātīga bojāšana;
7) ekspertīzē iegūto ziņu izpaušana personām, kuras nav saistītas ar ekspertīzes noteikšanu vai veikšanu.
(2) Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Tiesu ekspertu padome organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesu eksperta rakstveida paskaidrojumu. Tiesu eksperts paskaidrojumu sniedz 15 dienu laikā no paskaidrojuma pieprasījuma saņemšanas dienas.
(3) Tiesu ekspertu padome ir tiesīga pieprasīt no procesa virzītāja, tiesas, valsts institūcijām un citām personām papildu informāciju, kas tai nepieciešama jautājuma izlemšanai par disciplinārlietas ierosināšanu.
(4) Tiesu ekspertu padome jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu izlemj mēneša laikā pēc tam, kad tiesu eksperts sniedzis paskaidrojumu vai beidzies tā sniegšanai noteiktais termiņš.
(5) Tiesu ekspertu padome septiņu dienu laikā informē tiesu ekspertu par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas izskatīšanas komisijas izveidošanu.
(6) Disciplinārlietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz un disciplinārsodu neuzliek, ja pagājuši trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas.
22.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas komisija
(1) Lai izskatītu pret tiesu ekspertu ierosināto disciplinārlietu, Tiesu ekspertu padome izveido disciplinārlietas izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju personu sastāvā un nosaka disciplinārlietas izskatīšanas komisijas priekšsēdētāju. Disciplinārlietas izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj vismaz divu tiesu ekspertīžu iestāžu vadītājus vai viņu pilnvarotas personas, kā arī vienu tiesu ekspertu attiecīgajā specialitātē, bet, ja tāda nav, – vienu tiesu ekspertu pēc Tiesu ekspertu padomes ieskata.
(2) Ja disciplinārlieta ierosināta pret valsts tiesu ekspertu, kas strādā tiesu ekspertīžu iestādē, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj attiecīgās ekspertīžu iestādes vadītāju. Ja disciplinārlieta ierosināta pret valsts tiesu ekspertu, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām pieaicina arī attiecīgās iestādes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.
(3) Izskatot disciplinārlietu par šā likuma 21.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pārkāpumu, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām pieaicina divus attiecīgās tiesu eksperta specialitātes tiesu ekspertus, bet, ja tādu nav, – divus tiesu ekspertus pēc Tiesu ekspertu padomes ieskata.
(4) Disciplinārlietas izskatīšanas komisija var pieaicināt komisijas darbā citus attiecīgās jomas ekspertus ar padomdevēja tiesībām.
(5) Disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbu nodrošina Tiesu ekspertu padome.
23.pants. Disciplinārlietu izskatīšana, disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība
(1) Ja tiek ierosināta disciplinārlieta, tiesu ekspertīžu iestādes vadītājam vai tās iestādes vadītājam, kurā strādā valsts tiesu eksperts, pamatojoties uz disciplinārlietas izskatīšanas komisijas pieprasījumu, ir pienākums sniegt iestādes rīcībā esošo informāciju par disciplinārlietā noskaidrojamiem apstākļiem saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību un pacientu tiesību aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(2) Tiesu eksperts, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesīgs iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt papildu paskaidrojumus un lūgumus.
(3) Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Disciplinārlietas izskatīšanas komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad Tiesu ekspertu padome pieņēmusi lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem pamatotu lēmumu:
1) izteikt priekšlikumu Tiesu ekspertu padomei par disciplinārlietas izbeigšanu;
2) izteikt priekšlikumu Tiesu ekspertu padomei par viena no šā panta septītajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem piemērošanu;
3) izteikt priekšlikumu Tiesu ekspertu padomei nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma par kriminālprocesa uzsākšanu izlemšanai.
(5) Disciplinārlietas izskatīšanas komisija lemj par priekšlikumu izbeigt disciplinārlietu, ja tā nekonstatē disciplinārpārkāpuma sastāvu vai ir notecējis šā likuma 21.panta sestajā daļā minētais termiņš.
(6) Tiesu ekspertu padome 14 dienu laikā no disciplinārlietas izskatīšanas komisijas priekšlikuma saņemšanas dienas lemj par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu.
(7) Tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumu Tiesu ekspertu padome var piemērot vienu no šādiem disciplinārsodiem:
1) rājiens;
2) tiesu eksperta tiesību atņemšana.
(8) Par disciplinārlietā pieņemto lēmumu Tiesu ekspertu padome septiņu dienu laikā rakstveidā informē tiesu ekspertu. Lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots tiesu ekspertam.
(9) Ja disciplinārsods piemērots valsts tiesu ekspertam, lēmumu septiņu dienu laikā paziņo arī iestādei, kurā valsts tiesu eksperts strādā.
(10) Tiesu ekspertu padomes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu tiesu eksperts var apstrīdēt Tieslietu ministrijā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
24.pants. Disciplinārsoda dzēšana
Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja divu gadu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, tiesu ekspertam netiek uzlikts jauns disciplinārsods.
25.pants. Tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšana un izbeigšana
(1) Tiesu ekspertu padome aptur tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja:
1) iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privātais tiesu eksperts nav iesniedzis Tiesu ekspertu padomei metodes aprakstu atbilstošajā specialitātē;
2) tiesu eksperts par ilgstošo prombūtni (bērnu kopšanas atvaļinājums, ilgstoša slimība) ir informējis Tiesu ekspertu padomi.
(2) Tiesu ekspertu padome var apturēt tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja:
1) tiesu eksperts ir apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
2) pret tiesu ekspertu ir ierosināta disciplinārlieta;
3) tiesu eksperts nav izpildījis šā likuma 15.panta otrās daļas 3.punktā noteikto.
(3) Tiesu ekspertu padome lemj par tiesu eksperta sertifikāta darbības atjaunošanu, ja ir zudis tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas pamats un nav pārsniegts šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas ilgums. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz tiesu eksperta iesniegumu.
(4) Tiesu ekspertu padome izbeidz tiesu eksperta sertifikāta darbību, ja:
1) uz tiesu ekspertu ir attiecināms šā likuma 6.panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5.punkts;
2) tiesu ekspertam tiesu medicīnas un tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē;
3) tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas termiņš ir pārsniedzis divus gadus;
4) tiesu eksperts ir iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības izbeigšanu;
5) tiesu ekspertam, kuram nav dzēsts disciplinārsods, atkārtoti piemērots disciplinārsods;
6) tiesu ekspertam piemērots disciplinārsods – tiesu eksperta tiesību atņemšana.
(5) Termiņu, uz kuru tiesu eksperta sertifikāta darbība ir apturēta, ieskaita tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņā.
(6) Persona, kuras tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta, var pretendēt uz jauna tiesu eksperta sertifikāta iegūšanu, ja tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta, pamatojoties uz šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu.
(7) Tiesu ekspertu padome, konstatējot šajā likumā noteiktos pārkāpumus tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā, ir tiesīga iesniegt Latvijas Ārstu biedrībai priekšlikumu par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē.
26.pants. Tiesu eksperta kriminālatbildība
Tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa tiesu eksperta atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
Pārejas noteikumi
2. Līdz šā likuma 8.panta ceturtajā, desmitajā daļā, 9.panta otrajā daļā, 11.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta trešajā daļā un 23.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.753 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu";
2) Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība";
3) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.466 "Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikators";
4) Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.465 "Tiesu ekspertu padomes nolikums";
5) Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumi Nr.564 "Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtība";
6) Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumi Nr.616 "Noteikumi par Valsts tiesu ekspertīžu biroja maksas pakalpojumu cenrādi";
7) Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.224 "Valsts robežsardzes sniegto maksas pakalpojumu cenrādis";
8) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.774 "Noteikumi par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi";
9) Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.830 "Noteikumi par Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi".
3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tiesu medicīnas ekspertīzē, tiesu psihiatrijas ekspertīzē un narkoloģijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes reģistrē Tiesu ekspertu padomē līdz 2014.gada 1.martam.
4. Šā likuma 11.panta trešā daļa attiecībā uz tiesu eksperta specialitātēm "Daktiloskopiskā identifikācija" un "Papillārlīniju pēdu vizualizēšana" stājas spēkā 2015.gada 1.decembrī.
5. Ministru kabinets šā likuma 18.panta desmitajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2014.gada 1.jūnijam.
6. Tiesu eksperti, kuriem tiesu eksperta sertifikāts izsniegts saskaņā ar 2006.gada 14.septembra Tiesu ekspertu likuma pārejas noteikumu 1.punktu, resertifikācijas pieteikumam pievieno arī šā likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā minēto izglītību apliecinošo dokumentu. Ja tiesu eksperts, lai iegūtu izraudzītajai specialitātei atbilstošu izglītību, mācās akreditētā studiju programmā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai iegūst maģistra grādu specialitātei atbilstošā akreditētā studiju programmā augstskolā, vai iegūst pēcdiploma izglītību izraudzītajā specialitātē, izglītība jāiegūst līdz 2016.gada 1.jūlijam.
7. Tieslietu ministrs līdz 2014.gada 1.martam apstiprina jaunu Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu. Līdz jaunā Tiesu ekspertu padomes personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesu ekspertu padome.
8. Tieslietu ministrs līdz 2014.gada 1.martam apstiprina jaunu tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāvu. Līdz jaunā tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā tiesu ekspertu sertifikācijas komisija.
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.decembrī.
Tieslietu ministrs
Jānis Bordāns
Likumprojekta „Tiesu ekspertu likums”
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija sēdes protokola Nr. 38 18. § 2. punkts noteic Tieslietu ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju izstrādāt tiesību aktu projektu par grozījumiem Tiesu ekspertu likumā, precizējot tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu sertifikācijas kārtību. Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija sēdes protokola Nr. 51, 1. § 2. punktam Tieslietu ministrijai jāizstrādā grozījumi Tiesu ekspertu likumā: 1) paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt disciplinārlietu ierosināšanas kārtību; 2) papildinot ar regulējumu, kas noteic atbildības noilguma termiņu un disciplinārlietas ierosināšanas termiņu; 3) kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavojot priekšlikumu disciplinārpārkāpumu izskatīšanas kārtībai un disciplinārsodu veidiem valsts tiesu ekspertiem, kuri vienlaikus ir arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Pamatojoties uz 2009. gada 30. novembra Eiropas Padomes pamatlēmumu 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratorijas darbības, likumprojektā ir jāiekļauj norma, kas izpildītu pamatlēmuma prasības attiecībā uz DNS profiliem un daktiloskopijas datiem kriminālprocesā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2009. gada 28. decembra sēdes protokola Nr. 46, 6. § 2. punktam grozījumi Tiesu ekspertu likumā virzīti, izsakot jaunā redakcijā visu likumu. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Tiesu ekspertu likums” (turpmāk – likumprojekts) 2010. gada 23. februārī tika atbalstīts Ministru kabinetā (prot. Nr. 10., 51. §) un 2010. gada 26. februārī iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ar Saeimas 2010. gada 11. marta lēmumu likumprojekts nodots Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Saeimas Juridiskā komisija likumprojektu pirms pirmā lasījuma skatīja 2010. gada 30. marta sēdē (prot. Nr. 473). Ņemot vērā to, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ekspertu nodaļas vadītāja A. Apsīte izteica iebildumus par likumprojekta tālāku virzību piedāvātajā redakcijā, Saeimas Juridiskā komisija pieņēma lēmumu atlikt likumprojekta tālāku virzību, vienlaikus uzdodot Tieslietu ministrijai meklēt iespējamos risinājumus. Lai panāktu vienošanos par likumprojekta redakciju, proti, kārtību, kādā tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu profesionālā darbība tiks regulēta, Tieslietu ministrijā tika rīkota sanāksme. Sanāksmes rezultātā Veselības ministrija savā 2011. gada 1. jūlija vēstulē ir sniegusi priekšlikumus par vēlamajiem likumprojekta precizējumiem, kurus Tieslietu ministrija ir ņēmusi vērā. Ņemot vērā to, ka likumprojekts 9. Saeimas pilnvaru laikā nebija izskatīts un Saeimas kārtības rullis paredz tikai tāda likumprojekta, kas vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigts, bet ir izskatīts vienā vai divos lasījumos iespējamu tālāku virzību, ir jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu atkārtotu likumprojekta virzību. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Tiesu ekspertu darbības jomu Latvijā regulē Tiesu ekspertu likums (turpmāk – likums), kurš ir spēkā no 2007. gada 1. jūlija. Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir noteikta tiesu ekspertīžu iestādes definīcija, lai korekti varētu ievērot likumos noteikto ekspertīžu noteikšanas un veikšanas kārtību. Likums paredz vienotu ekspertu sertifikācijas kārtību, kompetences kritērijus. Līdz ar to valsts uzņemas atbildību par sertificēto ekspertu kompetenci un atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī par to, ka ekspertīžu izdarīšanai tiek izmantotas noteiktas sertificētas vai apstiprinātas metodikas. Likums nosaka personu kompetences verifikācijas procesu saskaņā ar tiesu ekspertam izvirzītām prasībām. Viena no prasībām ir vispārējās zināšanas un speciālās zināšanas atbilstošā jomā, ko pretendents apliecina pārbaudījuma laikā un ko novērtē speciālisti atbilstošajā jomā – Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija ar sertifikācijas institūcijas – Tiesu ekspertu padomes noteiktām eksaminācijas procedūrām. Lai nodrošinātu objektīvu un pārskatāmu atbilstības novērtēšanu un lēmuma par tiesībām veikt ekspertīzi pieņemšanu likumā noteiktajā sertifikācijas un resertifikācijas procesā ir ievērotas Eiropas standarta EN ISO/IEC 17024 „Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām” prasības. Tāpat ar likumu ir ieviests publisks tiesu ekspertu reģistrs, kas palīdz ekspertīžu noteicējiem uzzināt, kāda veida ekspertīzes valstī ir iespējams veikt, kā arī ekspertīžu noteicējiem un pusēm civilprocesā atvieglo ekspertu izvēli. Likums noteic privātā tiesu eksperta statusu un sertifikācijas kārtību, kā arī noteic, kādus ekspertīžu veidus privātie eksperti nedrīkst veikt. Tā kā likuma piemērošanas gaitā ir konstatētas nepilnības, ir izstrādāts likumprojekts, kurš tās novērstu, kā arī izpildītu Ministru kabineta dotos uzdevumus. Likumprojekta izstrādes procesā panākta vienošanās ar Veselības ministriju, ka nepieciešams īpašs regulējums attiecībā uz tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertiem – tiesības veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psihiatrijas ekspertīzi eksperts iegūst pēc ārstniecības personas sertifikāta tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē saņemšanas. Tiesu ekspertu atbildību regulē likuma VII nodaļa. Tā kā praksē konstatēts, ka neviennozīmīgais tiesiskais regulējums jautājumā par tiesu ekspertu saukšanu pie disciplināratbildības sarežģī disciplinārlietu izskatīšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību, ir nepieciešams pilnveidot tiesu ekspertu disciplināratbildības tiesisko regulējumu. Likumprojekta izstrādes procesā tika panākta vienošanās ar Iekšlietu ministriju, ka Tiesu ekspertu likumā nav nepieciešams papildu regulējums par tādiem specifiskiem jautājumiem kā disciplināratbildības pamats, disciplinārsodu veidi un kārtība, kādā lemjami jautājumi par valsts tiesu eksperta, kurš vienlaikus ir amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, saukšanu pie disciplināratbildības. Lai nodrošinātu vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību visās ekspertīžu iestādēs un ekspertīžu veikšanu tiesu ekspertu komisijā, ja tās sastāvā ir dažādu iestāžu tiesu eksperti vai privātie tiesu eksperti, likumu ir nepieciešams papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus. Tiesu ekspertu likumā nav ietverts regulējums, kura dzimuma tiesu eksperti, kuri ir ārstniecības personas, ir tiesīgi izdarīt ekspertīzi. Vispārīgs regulējums attiecībā uz izmeklēšanas darbībām, kas saistītas ar ķermeņa atkailināšanu, ir ietverts Kriminālprocesa likuma 139. pantā (Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi) un 168. pantā (Aplūkošana). Pašlaik tiesu medicīnisko ekspertīzi praksē veic arī cietušajam pretējā dzimuma personas, un tādejādi īpaši bērniem, kuri cietuši no noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ekspertīzes laikā var veidoties asociācijas ar varmāku un ir iespējami psihosomatiski traucējumi. Vienlaikus ir nepieciešams arī ņemt vērā tos gadījumos, kad noziedzīgajā nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību nepilngadīgais ir cietis no tā paša dzimuma varmākas. Attiecībā uz šādiem gadījumiem, kā arī, ja to lūdz bērna likumiskais pārstāvis, būtu jāparedz, ka ekspertīzi veic pretējā dzimuma persona (tiesu eksperts, kurš ir pretēja dzimuma varmākam, ja ir izdevies, identificēt iespējamo varmāku). Jāatzīmē, ka arī Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI preambulas 30. punkts paredz, ka, cik vien iespējams, būtu jānodrošina, lai piedalīšanās kriminālprocesā neradītu cietušajiem bērniem papildu traumu, kā arī cik iespējams samazināt stresu, kas bērniem rodas, veicot nepieciešamos pasākumus. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Izsakot Tiesu ekspertu likumu jaunā redakcijā, par pamatu ņemts pašreiz spēkā esošais Tiesu ekspertu likuma regulējums. Likumprojektā ietverts tiesiskais regulējums ar mērķi novērst vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētas nepilnības, piemēram, precizēts termins tiesu ekspertīžu iestāde, tiesu eksperts un valsts tiesu eksperts, tiesu eksperta atzinums, kā arī papildināts ar jaunu terminu „privātais tiesu eksperts”. Tiesu ekspertīžu iestādes definīcija precizēta atbilstoši Veselības ministrijas norādījumam. Tās valsts kapitālsabiedrības, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kurās veic tiesu ekspertīzes, šī likuma izpratnē atzīstamas par tiesu ekspertīžu iestādēm. Likumprojekts papildina to subjektu loku, kuri ir tiesīgi veikt tiesu ekspertīzi, kā arī precizē tiesu ekspertu reģistra darbības tiesisko regulējumu, tajā skaitā reģistrā iekļaujamās ziņas. Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka no reģistra dzēš informāciju par tiesu ekspertu, kuram izsniegtā tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta. Likumprojekts papildināts ar tiesu ekspertīzes metodes skaidrojumu, kā arī ar informāciju par darbībām, kas veicamas, lai reģistrētu tiesu ekspertīzes veikšanai paredzētās metodes. Likumprojekts noteic, ka Tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido un uztur Tiesu ekspertu padome. Likumprojekts paredz, ka tiesu ekspertīžu metodes apraksts ir ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma noteikumiem, jo ekspertīžu metožu apraksta izpaušana var apgrūtināt iestādes darbību, nodarīt kaitējumu personas likumīgajām interesēm. Likumprojekts noteic, ka Tiesu ekspertu padome pēc personas pieprasījuma saņemšanas un pēc saskaņošanas ar iestādi, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privāto tiesu ekspertu, nodrošinās personai iespēju iepazīties ar reģistrēto tiesu ekspertīzes metodes aprakstu. Likumprojekts precizē tiesu eksperta kandidātam profesionālajā jomā izvirzāmās prasības. Vienlaikus atzīstams, ka speciālajos likumos noteiktām specialitātēm, ņemot vērā to specifiku, var tikt paredzētas stingrākas prasības, piemēram, attiecībā uz izglītību, nekā vispārējās specialitātes tiesu ekspertu attiecināmās prasības. Likumprojektā ietverta tāda tiesu eksperta kandidātam izvirzāmā prasība kā nevainojama reputācija, kas pēc būtības izslēdz normatīvo aktu pārkāpuma pieļaujamību, vērtējot tiesu eksperta kandidātu, neatkarīgi no nodoma vai pārkāpuma smaguma, piemēram, ko tiesu eksperta kandidāts ir pieļāvis bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tā, vērtējot tiesu eksperta kandidāta reputāciju, jāvērtē tiesu eksperta kandidāta reputācijas atbilstība konkrētās specialitātes darbības jomai. Piemēram, tiesu eksperta kandidātiem darbā ar bērniem, ievērojot bērnu tiesu aizsardzību, tajā skaitā vērtējams, vai tiesu eksperta kandidātam ir piemērots administratīvais sods par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167., 167.2, 172., 172.1, 172.2, 172.3, 172.4, 172.5 vai 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu, un, vai, piemēram, tiesu eksperta kandidāts atbilsts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā darbinieka, kas strādā ar bērniem, noteiktām prasībām. Likumprojekts precizē to darbību uzskaitījumu, kādas veicamas pirms un pēc tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu iekļaušanas Tiesu ekspertu reģistrā. Likumprojekts precizē tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvu, vienlaikus nosakot, ka komisija pieaicina savā darbā ar padomdevēja tiesībām vismaz divus tiesu ekspertus tajā specialitātē, kurā notiek pārbaudījums, vai, ja tādu nav, pēc sava ieskata citus specialitātes tiesu ekspertus. Likumprojekts precizē tiesu eksperta eksāmena kārtību, nosakot, ka eksāmenam ir divas daļas, pirmā daļa noris rakstveidā, otrā daļa mutvārdos. Likumprojekts paredz, ka kandidāts, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to atkārtoti kārtot divu gadu laikā, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas. Ja atkārtoto eksāmenu kārto noteiktajā termiņā, kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas maksas. Savukārt, ja tiesu eksperta kandidāts iepriekšējo piecu gadu laikā jau ir ieguvis tiesu eksperta sertifikātu kādā no specialitātēm, kandidātam ir jākārto tikai eksāmena otrā daļa. Tāpat likumprojekts noteic gadījumus, kādos tiesu eksperta kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas maksas, vienlaikus paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt sertifikācijas maksas atvieglojumus. Attiecībā uz tiesu ekspertu sertifikāciju likumprojekts noteic, ka eksāmenu nekārto tiesu eksperta kandidāti medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs. Attiecībā uz tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu tiesu eksperta kandidātiem tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs likumprojekts paredz, ka lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu tiesu ekspertam tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs Tiesu ekspertu padome pieņem, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes rakstveidā sniegto informāciju no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta numuru un derīguma termiņu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma regulējumu citas institūcijas rīcībā esošo informāciju par tiesu eksperta kandidātu, kurš vēlas iegūt tiesu eksperta sertifikātu tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātē, iegūst Tiesu ekspertu padome. Tiesu ekspertu padome, izvērtējot kandidāta atbilstību likuma 6.panta prasībām un konstatējot likumā noteiktos pārkāpumus tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā, ir tiesīga iesniegt Latvijas Ārstu biedrībai priekšlikumu par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē anulēšanu. Ņemot vērā to, ka likumprojekts precizē valsts tiesu eksperta jēdzienu, tiek precizēta arī valsts tiesu eksperta darbība, nosakot ierobežojumu, ka valsts tiesu eksperts nevar vienlaicīgi darboties kā privātais tiesu eksperts. Likumprojektā noteikts, ka tiesu ekspertīžu iestādes maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets. Valsts kapitālsabiedrību maksas pakalpojumu cenrādi Ministru kabinets apstiprina kapitālsabiedrībai nodotās valsts funkcijas – tiesu ekspertīžu veikšana – izpildes jomā. Lai izpildītu 2009. gada 30. novembra Eiropas Padomes pamatlēmumu 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratorijas darbības prasības attiecībā uz DNS profiliem un daktiloskopijas datiem kriminālprocesā, un ieviestu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējiem kopīgus standartus, likumprojektā ir iekļauts nosacījums, ka tiesu ekspertīzes kriminālprocesā tiesu ekspertu specialitātēs Cilvēka bioloģiskā materiāla DNS (dezoksiribonukleīnskābe) genotipa noteikšana, Daktiloskopiskā identifikācija un Papillārlīniju pēdu vizualizēšana veic tikai tās tiesu ekspertīžu iestādes, kurās minētā ekspertīžu joma ir akreditēta atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005„Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” prasībām. Tāpat likumprojekts precizē tiesu eksperta pienākumus, papildinot ar nosacījumu, ka tiesu ekspertam savā darbībā ir pienākums veikt tiesu ekspertīzi pilnā apjomā, sniedzot zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu un saglabājot pie tiesu eksperta atzinuma otrā eksemplāra visus ar izpēti saistītos pierakstus, izdrukas un citus materiālus, kas nodrošina veikto darbību izsekojamību un pamatojoties uz kuriem ir dotas eksperta atbildes. Tāpat tiesu ekspertam ir pienākums atteikties no atzinuma sniegšanas, ja saņemtie materiāli nav pietiekami tiesu eksperta atzinuma sniegšanai vai pastāv citi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz veikt uzdoto ekspertīzi. Likumprojekts arī precizē tiesu eksperta tiesības. Attiecībā uz tiesu ekspertīzi likumprojekts papildināts ar skaidrojumu, kādos gadījumos tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic sākotnējo, papildu un atkārtoto tiesu ekspertīzi. Vienlaikus nosakot, ka tiesu ekspertīžu kompleksu veic gadījumā, kad vienu un to pašu objektu pēta dažāda veida tiesu ekspertu specialitāšu tiesu eksperti un izpētē ir ievērota noteikta izpētes secība, lai nodrošinātu objekta pazīmju un īpašību saglabāšanu. Likumprojekts precizē tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību gadījumos, ja tiesu ekspertīze, kas saistīta ar personas ķermeņa atkailināšanu, veicama kriminālprocesā, kas ir uzsākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Likumprojektā noteikts, ka tādā gadījumā tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt tiesu ekspertīzi tā paša dzimuma tiesu ekspertam, kāds ir cietušajai personai, vai var uzdot veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam tikai tad, ja pret to neiebilst cietušais vai viņa pārstāvis. Turklāt tiek paredzēts izņēmuma gadījums, kad tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt tiesu ekspertīzi tiesu ekspertam, kas ir noziedzīga nodarījuma izdarītājam pretēja dzimuma. Savukārt, tiesu ekspertīzes veikšanas kārtību, kādā tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt ekspertīzi tā paša dzimuma tiesu ekspertam vai pretēja dzimuma tiesu ekspertam gadījumā, ja pret to neiebilst cietušais vai viņa pārstāvis, noteiks Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā nosakot gan veidu, kādā fiksējama piekrišana ekspertīzes veikšanai, ja to veiks pretēja dzimuma tiesu eksperts, gan tiesu ekspertīžu iestādes izvēles kārtību, ievērojot nepilngadīgās personas intereses. Likumprojekts precizē Tiesu ekspertu padomes funkcijas, kā arī papildina ar jaunām funkcijām, nosakot, ka Tiesu ekspertu padome pieņems lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu, būs tiesīga pieprasīt eksperta atzinuma kopijas uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai, kā arī reģistrēs ekspertīzes veikšanai izmantojamās metodes un izstrādās tiesu ekspertu ētikas kodeksu. Likumprojekts precizē un papildina tiesu eksperta atbildības regulējumu, precizējot disciplinārlietu ierosināšanas kārtību, nosakot disciplinārlietas ierosināšanas termiņu, vienlaikus paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt disciplinārlietu izskatīšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka, lai izskatītu pret tiesu ekspertu ierosinātu disciplinārlietu, Tiesu ekspertu padome izveido disciplinārlietu izskatīšanas komisiju, ne mazāk kā trīs personu sastāvā, vienlaikus nosakot arī komisijas priekšsēdētāju, kā arī gadījumus, kādos disciplinārlietu izskatīšanas komisijas sastāvs var mainīties. Tāpat likumprojektā tiek noteikta disciplinārlietu izskatīšanas komisijas kompetence. Likumprojekts precizē disciplinārsoda veidus, to piemērošanas kārtību, nosakot, ka sodu tiesu ekspertam piemēro Tiesu ekspertu padome. Ja disciplinārsods piemērots valsts tiesu ekspertam, lēmumu septiņu dienu laikā paziņo arī iestādei, kurā valsts tiesu eksperts strādā. Likumprojekts precizē disciplinārlietu izskatīšanas un disciplinārsodu uzlikšanas kārtību, vienlaikus paredzot pilnvarojumu arī Ministru kabinetam noteikt disciplinārlietu izskatīšanas kārtību. Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam likumprojektā tiek noteikts disciplināratbildības noilguma termiņš, proti, nosakot, ka disciplinārlietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz un disciplinārsodu neuzliek, ja pagājuši trīs gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas. Likumprojektā tiek noteikts, ka disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja divu gadu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, tiesu ekspertam netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Likumprojekts precizē tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī noteic gadījumus, kādos Tiesu ekspertu padome lemj par tiesu eksperta sertifikāta darbības atjaunošanu. Likumprojekts precizē arī tiesu eksperta kriminālatbildības pamatu, nosakot, ka tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu. Likumprojekta Pārejas noteikumos noteikts, ka tiesu eksperti, kuriem tiesu eksperta sertifikāts izsniegts saskaņā ar 2006. gada 14. septembra Tiesu ekspertu likuma pārejas noteikumu 1. punktu, resertifikācijas pieteikumam pievieno arī šā likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktā minēto izglītību apliecinošo dokumentu. Ja tiesu eksperts, lai iegūtu izraudzītajai specialitātei atbilstošu izglītību, mācās akreditētā studiju programmā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai iegūst maģistra grādu specialitātei atbilstošā akreditētā studiju programmā augstskolā, vai apgūst pēcdiploma izglītību izraudzītajā specialitātē, izglītība jāiegūst ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. jūlijam. Minētais regulējums saskaņots ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma pārejas noteikumu 8. punktu, kas noteic, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības. Tāpat likumprojekta Pārejas noteikumos tiek noteikts, ka triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās tiesu medicīnas ekspertīzē un tiesu psihiatrijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes reģistrē Tiesu ekspertu padomē. Pārejas noteikumos tiek noteikts, ka triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās tieslietu ministrs apstiprina jaunu Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu. Līdz jaunā Tiesu ekspertu padomes personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesu ekspertu padome. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās, tieslietu ministrs apstiprina jaunu Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāvu. Līdz jaunā Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tiesu ekspertu padome. Tieslietu ministrijā 2011. gada 1. martā tika rīkota sanāksme par likumprojektu „Tiesu ekspertu likums”, kurā piedalījās dalībnieki no Veselības ministrijas, Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, Ģenerālprokuratūras un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, ar mērķi pildīt Saeimas Juridiskās komisijas noteikto uzdevumu, konceptuāli vienoties par likumprojekta turpmāko redakciju. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Likumprojekts ir attiecināms uz šādām mērķa grupām: 1) tiesu ekspertu kandidāti; 2) tiesu eksperti. Konkrētu tiesu ekspertu kandidātu skaitu nav iespējams provizoriski noteikt, jo personai ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Savukārt kā tiesu eksperti šobrīd darbojas aptuveni 316 personas. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Procesu virzītāji, tiesas, kā arī tiesu procesu dalībnieki, kuru lietu izskatīšanas ietvaros nosakāma tiesu ekspertīze. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Likumprojekts nostiprina priekšnosacījumus kvalitatīvai tiesu ekspertīzei, kam ir būtiska loma tiesas spriešanā. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
| Projekts šo jomu neskar |
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Tieslietu ministrijai jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi: 1. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība un sertifikāta paraugs”, izpildot likumprojektā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt resertifikācijas maksu un tās iekasēšanas kārtību. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 2. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikators”, izpildot likumprojektā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 3. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu”, izpildot likumprojektā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 4. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par Valsts tiesu ekspertīžu biroja maksas pakalpojumu cenrādi”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 5. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu ekspertu padomes nolikums”, izpildot likumprojektā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt Tiesu ekspertu padomes nolikumu. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 6. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas kārtība”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt disciplinārlietas ierosināšanas kārtību. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 7. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu ekspertīžu veikšanas kārtība”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību. Saskaņā ar pārejas noteikumu 6. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 8. Ministru kabineta noteikumu projekts „Tiesu eksperta sertifikāta paraugs”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt tiesu eksperta sertifikāta paraugu. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. Iekšlietu ministrijai jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi: 1. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par Valsts robežsardzes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. 2. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam. Veselības ministrijai jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi: Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, izpildot likumprojektā doto uzdevumu Ministru kabinetam apstiprināt tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi. Saskaņā ar pārejas noteikumu 2. punktu šie Ministru kabineta noteikumi izdodami ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. jūnijam |
| 2. |
Cita informācija |
Nav. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Eiropas Padomes 2009. gada 30. novembra pamatlēmuma 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības 7. panta pirmā daļa, kura noteic dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2013. gada 30. novembrim izpildītu pamatlēmuma prasības attiecībā uz DNS profiliem, un minētā panta otra daļa, kura noteic dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2015. gada 30. novembrim izpildītu pamatlēmuma prasības attiecībā uz daktiloskopijas datiem. |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
| 1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |
|||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Eiropas Padomes 2009. gada 30. novembra pamatlēmums 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības. |
||
| |
|||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| Padomes pamatlēmums 2009/905/TI 2. pants. |
11. panta trešā daļa |
Ieviests pilnībā |
Netiek noteiktas stingrākas prasības |
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ? |
Projekts šo jomu neskar. |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Projekts šo jomu neskar. |
||
| Cita informācija |
Nav. |
||
| 2.tabula Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem Pasākumi šo saistību izpildei |
|
| Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums |
Projekts šo jomu neskar. |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Projekts šo jomu neskar. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Uzsākot projekta izstrādi, ar tieslietu ministra 2008. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 1-1/373 tika izveidota darba grupa likumprojekta „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” izstrādei. Minētajā darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Likumprojekta izstrādē iesaistītie pārstāvji atbalstīja tā izstrādes nepieciešamību. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Projekta izstrādē tika iesaistīti tiesu eksperti, tiesu ekspertīžu iestāžu pārstāvji un ar tiesu ekspertīžu jomu saistītie pārstāvji. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Tiesu ekspertu padome, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Latvijas Ārstu biedrība un tiesu ekspertīžu iestādes. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Institūciju funkcijas un uzdevumi ar šo projektu netiek sašaurinātas vai paplašinātas. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Esošās institūcijas projekts neparedz likvidēt. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Esošās institūcijas projekts neparedz reorganizēt. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
D.Obuka, 67036833,
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs