2016.gada 11.oktobrī Nr.

 

 

 Saeimas Prezidijam

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut 2016. gada 13. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”.

 

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

 

Komisija lūdz minēto likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 2016. gada 13. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmo izskatāmo likumprojektu sadaļā Likumprojektu izskatīšana.

 

Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

 

 

Pielikumā:

1) likumprojekta teksts uz 1 lapas

2) likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

 

 

priekšsēdētāja                                                                                  A.Barča

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījums Invaliditātes likumā

 

 

Izdarīt Invaliditātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 91., 205.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 157., 192.nr.) šādu grozījumu:

 

 

Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz 2018.gada 31.decembrim Valsts komisijai ir tiesības pagarināt šā likuma 8.panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīva akta izdošanai konkrētas personas lietā.”

 

 

 

 

 

 

Anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.

Valsts komisijas izdotie administratīvie akti rada turpmākas tiesiskas sekas Latvijas iedzīvotājiem, t.i., Valsts komisijas lēmums ir priekšnoteikums, lai persona saņemtu invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā, kā arī citus invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus. 

Valsts komisijas sniegto pakalpojumu skaits (t.sk. invaliditātes ekspertīzes un atzinumi par medicīniskajām indikācijām noteiktu sociālo pakalpojumu un pabalstu saņemšanai) ir būtiski pieaudzis - no 64 634 pakalpojumiem 2008.gadā līdz 100 575 pakalpojumiem 2015.gadā jeb aptuveni par 55%. Savukārt Valsts komisijas ārstu skaits ir samazinājies.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.pantu Valsts komisijai jāizdod administratīvais akts viena mēneša laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas, izņēmuma gadījumā -  objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem.

Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8.panta trešo daļu prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu Valsts komisijā. Savukārt laika periodā, kamēr Valsts komisija lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet iepriekš noteiktais invaliditātes termiņš jau ir beidzies, personai lēmuma gaidīšanas periodā nav tiesību uz invaliditātes pensiju un citiem personām ar invaliditāti paredzētiem atbalsta pasākumiem.

2016.gada pirmajā pusgadā ilgāk par mēnesi Valsts komisijā izskatīti 5098 personu iesniegumi, kas veido 14 % no kopējā saņemto iesniegumu skaita.

Likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā situācijās, kad Valsts komisijā tiek saņemts personas iesniegums par atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, bet ir apdraudēta lēmuma pieņemšana Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, Valsts komisijai būs tiesības pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīva akta izdošanai konkrētas personas lietā.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likuma grozījumu rezultātā tiks novērstas iedzīvotājiem nelabvēlīgas sekas, kad persona dokumentus invaliditātes ekspertīzei ir iesniegusi savlaicīgi, taču Valsts komisijas kapacitāte nav pietiekama, lai invaliditātes ekspertīze tiktu veikta, ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus. Tādējādi tiks aizsargātas personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, sevišķi situācijās, kad invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā ir personas vienīgais ienākumu avots.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likuma grozījumi neparedz tiešus papildus izdevumus valsts un pašvaldību budžetos.

 

4. Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likuma grozījumi rada izņēmuma situāciju attiecībā uz Valsts komisijas administratīvo aktu izdošanas kārtību.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Latvija, 2010.gada 1.martā ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Aizsargājot personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tiks veicināta personu ar invaliditāti tiesību ievērošana. 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts sagatavots pēc deputātu un labklājības ministra iniciatīvas, reaģējot uz izveidojušos rindu situāciju Valsts komisijā.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās Valsts komisija.