2016.gada 28.septembrī

Nr._______________________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un lūdzam iekļaut to 2016.gada 29.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: Likumprojekts un anotācija

 

Saeimas deputāti:

 

1._______________________________

 

2._______________________________

 

3._______________________________

 

4._______________________________

 

5._______________________________

 

6._______________________________

 

7._______________________________

 

8._______________________________

 

9._______________________________

 

10._______________________________

Likumprojekts

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 92., 189.nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252.nr.; 2014, 113., 214.nr.; 2015, 11., 29., 140., 235.nr.; 2016, 48.nr.) šādus grozījumus:

 

1.      386.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdus “Finanšu policija” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības daļa”;

aizstāt 7.punktā vārdus “muitas iestādes” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policija, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos darbojas kā muitas iestāde”.

 

2.      387.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības daļas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā, kas saistīta ar to pienākumu izpildi”;

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

“(7) Nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.”

 

3.                   Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

 

 

Anotācija

Likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

 

1.    Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) finanšu policija veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā, kā arī tās struktūrā ietilpstošā VID Iekšējās drošības daļa (turpmāk – Iekšējās drošības daļa) veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku darbībā, kā arī veic izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku rīcībā.

Iekšējās drošības daļas vadītājs ir pakļauts VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam, un, ievērojot Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteikto, VID ģenerāldirektoram nav iespējams tieši kontrolēt, uzraudzīt un vadīt Iekšējās drošības daļu.

Lai nodrošinātu objektivitāti un neatkarīgu izmeklēšanu arī VID Finanšu policijas pārvaldes ierēdņu un darbinieku iespējamas prettiesiskas rīcības izvērtēšanas gadījumā, mazinot korupcijas riskus, veicinātu sabiedrības uzticēšanos, lai pilnveidotu VID ierēdņu (darbinieku) darbības iekšējo kontroli un nodrošinātu VID ģenerāldirektoram iespēju veikt pilnvērtīgu un visaptverošu uzraudzību, turpmāk nepieciešams Iekšējās drošības daļu veidot kā jaunu izmeklēšanas iestādi VID, kas nav iekļauta finanšu policijas sastāvā, bet ir tieši pakļauta VID ģenerāldirektoram un kuras uzdevums būtu veikt operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu un darbinieku darbībā, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi.

VID ģenerāldirektora rīcībā būs ne tikai informācija par korupcijas riskiem un incidentiem VID darbinieku un amatpersonu rīcībā, bet arī būs plašākas pilnvaras, lai nodrošinātu operatīvāku izmeklēšanu un nekavējošu rīcību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu un darbinieku darbībā, t.sk. VID Finanšu policijā.

Likumprojekts neparedz veidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi finanšu ministra pārraudzībā, lai nodrošinātu varas līdzsvaru starp politisko vadību un ierēdniecību,.

Lai Iekšējās drošības daļa turpmāk varētu veikt operatīvo darbību un izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, Iekšējās drošības daļai ir nepieciešams noteikt izmeklēšanas iestādes statusu, attiecīgi veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – finanšu policija, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklē  noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.

Lai nepalielinātu izmeklēšanas iestāžu skaitu un veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, optimizētu un centralizētu VID struktūrvienības, kuras veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu jomā un muitas lietu jomā, nepieciešams apvienot finanšu policiju un muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē, nosakot jaunajai izmeklēšanas iestādei muitas iestādes statusu, kad tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.

Tādējādi nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot nodokļu un muitas policijas statusu, kompetenci un uzdevumus, un grozījumus Kriminālprocesa likumā, precizējot izmeklēšanas iestādes un to institucionālo piekritību.

Atbilstoši 1997.gada 18.decembra Konvencijas, kas izstrādāta, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienību k3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II konvencija) (turpmāk – Neapoles II konvencija) preambulā noteiktajam Kopienas muitas teritorijā un, jo īpaši, tās iebraukšanas un tās izbraukšanas punktos, muitas pārvaldes atbild par to, lai tiktu novērsti, izmeklēti un pārvarēti ne tikai Kopienas noteikumu pārkāpumi, bet arī valstu noteikumu pārkāpumi, jo īpaši gadījumi, kas paredzēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 36. un 223.pantā.

Tādējādi muitas iestāde ir tiesīga veikt izmeklēšanu, lai tiktu novērsti, izmeklēti un pārvarēti pārkāpumi.

Neapoles II konvencijas 2.pantā noteikts, ka muitas pārvaldes piemēro šo konvenciju, atbilstoši valsts noteikumiem ievērojot tām piešķirto pilnvaru robežas. Nekas šajā konvencijā nav iztulkojams tā, ka ļautu ietekmēt pilnvaras, kas saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem piešķirtas muitas pārvaldēm šīs konvencijas kontekstā.

Neapoles II konvencijas 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis izrauga savās muitas iestādēs galveno struktūrvienību (koordinējošo struktūrvienību). Neskarot otro daļu, tā atbild par to, lai tiktu saņemti visi savstarpējas palīdzības pieprasījumi saskaņā ar šo konvenciju, un par savstarpējas palīdzības koordinēšanu. Šī struktūrvienība atbild arī par sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas palīdzības pasākumā saskaņā ar šo konvenciju. Dalībvalstu koordinējošās struktūrvienības savā starpā nodibina vajadzīgos tiešos sakarus, jo īpaši gadījumos, kas paredzēti IV sadaļā.

Turklāt, saskaņā ar Neapoles II konvenciju jaunajai izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi un novērošanu citas valsts teritorijā, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās. VID Muitas pārvalde šīs funkcijas īstenot nevar.

Ņemot vērā, ka starpvalstu līgumos, regulās un konvencijās ir sniegta atsauce uz muitas iestādēm, tad, apvienojot finanšu policiju un muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē, ir jānosaka, ka, veicot operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā, jaunajai izmeklēšanas iestādei ir muitas iestādes statuss. Tādējādi jaunizveidotās izmeklēšanas iestādes nosaukumā tiek saglabāts vārds “muita” un likumprojekts paredz, ka  jaunajai izmeklēšanas iestādei – nodokļu un muitas policijai –, veicot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu muitas lietu jomā, ir muitas iestādes statuss.

Likumprojekts paredz pēc finanšu policijas un muitas policijas apvienošanas vienā izmeklēšanas iestādē (nodokļu un muitas policijā) un Iekšējās drošības daļas atdalīšanas no finanšu policijas , noteikt tām  izmeklēšanas iestādes statusu un to institucionālo piekritību.

Vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, ar kuru paredzēts noteikt, ka Iekšējās drošības daļa ir struktūrvienība, kas pakļauta VID ģenerāldirektoram, un finanšu policijas un muitas policijas apvienošanu vienā izmeklēšanas iestādē – nodokļu un muitas policijā.

 

 

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, finanšu policijas 154 ierēdņi (t.sk. Iekšējās drošības daļā 17 ierēdņi) un muitas policijas 181 ierēdnis, t.i., pavisam 337 ierēdņi.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu – projekta tiesiskais regulējums nemaina Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumus.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Projekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts  ir virzāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” .

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

 

Informācija par projekta izstrādi ir publicēta 2016.gada 19.maijā Finanšu ministrijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.

Likumprojekts izskatīts Tieslietu ministrijas patstāvīgajā darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei sēdē 2016.gada 22.septembrī, kurā piedalījās Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja        Kristīne Strada-Rozenberga, Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras un citu valsts institūciju pārstāvji. Darba grupa atbalstīja likumprojekta redakciju, kā arī atbalstīja nepieciešamību risināt aktuālas problēmas, kas saistītas ar negodprātīgu VID darbinieku rīcību, bet lēmums par likumprojektā ietvertās problēmas risinājumu veidot jaunu izmeklēšanas iestādi un jaunu operatīvās darbības subjektu VID ģenerāldirektora pakļautībā pēc būtības nav kriminālprocesuāls jautājums, bet tiesību politikas jautājums un ir pieņemams politiskajā līmenī.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likumprojekts neietekmēs Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas un uzdevumus.

Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas ietvaros, VID iekšējās drošības daļas tiek pakļauta tieši VID ģenerāldirektoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam un apvienota finanšu policija ar muitas policiju izveidojot VID nodokļu un muitas policiju.