Rīgā, 2016. gada 28.septembrī

Nr. 111.9/3-81-12/16

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2016.gada 29.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz 2 lpp. un anotāciju uz 3 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                  G.Bērziņš

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 63., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188., 2.nr.; 2014, 41., 63., 108., 194., 228. nr.; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. nr., 31.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 238.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzturlīdzekļiem bērnam, tai skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;”

 

2. Izteikt 250.¹⁹ panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100 euro. Tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, ja pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.”

 

3. Aizstāt 572.¹ panta otrajā daļā vārdus un skaitli “likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu” ar vārdu “likumu”.

 

4. Papildināt 596. panta 5.punktu pēc vārdiem „uz tiesas nolēmumu” ar vārdiem „vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu”.

 

5. Papildināt 622.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas vairākas izpildu lietas, kas ievestas par šā likuma 623.panta pirmajā daļā minētajiem prasījumiem, un starp tām ir izpildu lieta, kurā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija stājusies piedzinēja vietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un ar piedzīto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, piedzītā summa sadalāma proporcionāli izpildu lietās aprēķinātā parāda summai vai parādu, ja lietā ir vairāki piedzinēji, kopsummai.”

 

6. Izteikt 623.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, vai vecākam, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas prasījumi par uzturlīdzekļu parāda piedziņu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Ar likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” saistītajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (turpmāk – Fonda likums) paredzēta jauna kārtība, lai samazinātu administratīvo slogu vecākam, kura aprūpē ir bērns un kurš bērna uzturam nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka, vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru (turpmāk – Iesniedzējs), kā arī lai pēc iespējas ātrāk bērns tiktu nodrošināts ar uzturlīdzekļiem. Proti, gadījumā, ja parādnieks nenodrošinās savam bērnam uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā un nepastāvēs Fonda likumā noteiktie šķēršļi uzturlīdzekļu saņemšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds), Iesniedzējs varēs vērsties personīgi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (turpmāk – Fonda administrācija) ar iesniegumu un lūgt Fonda administrāciju izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds).

Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk – Likums) attiecībā uz uzturlīdzekļu prasības ierosināšanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī uzturlīdzekļu lietu izpildu lietvedību.

              Grozījumi Fonda likumā paredzēs ārpustiesas kārtību, kādā Iesniedzējs varēs saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Līdz ar to tiks papildināts Likuma 250.¹⁹ pants, paredzot, ka gadījumā, ja prasītājs ceļ tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tiesnesis cita starpā pārbauda, vai pastāv šķēršļi uzturlīdzekļu saņemšanai no Fonda, vai izmaksa no fonda ir atteikta. Līdz ar šo regulējumu tiks sasniegts viens no Fonda likuma grozījumos paredzētajiem mērķiem, tas ir, persona par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu vērsīsies tiesā tikai tādos gadījumos, ja

1)   pastāvēs strīds par uzturlīdzekļiem, piemēram, strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, kārtību, bērna aprūpi u.tml.;

2)      pastāvēs Fonda likumā minētie šķēršļi uzturlīdzekļu saņemšanai no Fonda;

3)      persona prasību par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu cels vienlaikus ar prasību par laulības šķiršanu.

     Attiecībā uz prasībām, kuras vienlaikus tiks celtas gan par laulības šķiršanu, gan uzturlīdzekļu piedziņu Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, ar grozījumiem tiks precizēts Likuma 238.pants, uzsverot, ka arī prasību par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu piedziņu var celt reizē ar prasību par laulības šķiršanu un šādu prasību sadalīt ir aizliegts. Līdz ar to, ja persona cels tiesā prasību gan par laulības šķiršanu, gan uzturlīdzekļu piedziņu minimālajā apmērā, tiesai nebūs pamata atteikt pieņemt prasības pieteikumu tikai tāpēc, ka persona nav vērsusies Fonda administrācijā. 

Tāpat Fonda likumā tiks noteikts, ka gadījumā, ja persona saņem uzturlīdzekļus no Fonda Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, bet vienlaicīgi ceļ prasību tiesā, lai piedzītu no parādnieka uzturlīdzekļus lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo apmēru, Fonda administrācija turpina Iesniedzējam izmaksāt minimālos uzturlīdzekļus no Fonda līdz brīdim, kamēr stājas spēkā tiesas nolēmums. Viens no civilprocesa pamatprincipiem ir sacīkstes princips - proti, puses savas procesuālās tiesības īsteno sacīkstes formā un tiesa lietu izspriež, vadoties no pušu iesniegtajiem pierādījumiem un izteiktajiem argumentiem. Līdz ar to gadījumā, ja personai tiks maksāti uzturlīdzekļi no Fonda Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, bet persona vienlaicīgi cels prasību tiesā, lai piedzītu no parādnieka (atbildētāja) uzturlīdzekļus lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo apmēru, ja atbildētājs būs veicis uzturlīdzekļu maksājumus saistībā ar Fonda administrācijas lēmumu, viņa pienākums būs pierādīt tiesai, kādā apmērā un par kādu periodu viņš šos maksājumus ir veicis.

Likums nosaka, ka piedziņa nav vēršama uz bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Ņemot vērā, ka līdz ar grozījumiem būs gadījumi, kad vecāks maksās uzturlīdzekļus, pamatojoties uz Fonda administrācijas lēmumu, Likuma 596. panta 5. punktu nepieciešams papildināt, paredzot, ka piedziņu nevar veikt arī tiem uzturlīdzekļu maksājumiem, kas tiek izdarīti, pamatojoties uz Fonda administrācijas lēmumu.

Tiesu izpildītāja lietvedībā var atrasties vairākas izpildu lietas, kas ievestas par Likuma 623.panta pirmajā daļā minētajiem prasījumiem, un starp tām var būt izpildu lieta, kurā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija stājusies piedzinēja vietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Ņemot vērā minēto, Likuma 622.pants papildināms ar ceturto daļu, paredzot, ka, ja iepriekš minētajā gadījumā nepietiek ar piedzīto summu, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, piedzītā summa sadalāma proporcionāli izpildu lietās aprēķinātā parāda summai vai parādu, ja lietā ir vairāki piedzinēji, kopsummai.

   Likuma 623. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka vispirms apmierināmi prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam. Ar “uzturlīdzekļiem bērnam” saprotami uzturlīdzekļu, kuru maksāšanas pienākums rodas no vecāku un bērna attiecībām, proti, no vecāka pienākuma uzturēt bērnu. Savukārt ar “uzturlīdzekļiem vecākam” saprotami uzturlīdzekļi, kuru maksāšanas pienākums rodas no bērnu vecāku attiecībām, proti, bērna pienākuma uzturēt vecākus. Tā kā Fonda administrācijas prasījums par uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka izriet no Civillikuma 179. pantā noteiktā vecāku pienākuma uzturēt bērnu, nepieciešams precizēt Likuma 623. panta 1. punktu, nosakot, ka vispirms apmierināmi prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, vai vecākam, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas prasījumi par uzturlīdzekļu parāda piedziņu.

Turklāt jāņem vērā Fonda mērķis, ar kādu tas izveidots - nodrošināt bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Kā norādījusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa - likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie vai grozītie normatīvie akti aizsargātu bērna intereses iespējami labākajā veidā. Valsts pienākums ir, īstenojot Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ne vien noteikt šo tiesību normatīvo regulējumu, bet arī izveidot efektīvu tiesību normu īstenošanas mehānismu.^[1] Jo vairāk līdzekļu tiks piedzīti Fonda administrācijas labā, jo progresīvāk Fonda administrācija spēs īstenot Fonda mērķi – nodrošināt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, tiem bērniem, kuru vecāki nepilda savu ar likumu noteikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem. Līdz ar to, ņemot vērā minēto maksājumi par labu Fonda administrācijai pieskaitāmi pie pirmās kārtas piedziņas maksājumiem.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta regulējums attiecināms uz personām, kas vēlas piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam, uz parādniekiem, no kā uzturlīdzekļi tiks piedzīti. Tāpat regulējums attiecināms uz tiesnešiem, kas izskatīs lietas par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kas īstenos uzturlīdzekļu piespiedu izpildi.

 

 

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

            Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

                7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.