I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojektu nepieciešams izstrādāt tādēļ, ka, izvērtējot Valsts statistikas likumā (turpmāk – likums) veicamo grozījumu apjomu, Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) konstatēja, ka grozīta tiek vairāk nekā puse no likuma pantiem, līdz ar to ir nepieciešams sagatavot jaunu normatīvā akta projektu (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojekts ir sagatavots, lai novērstu šīs sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

A. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai likumprojekts izstrādāts:

Likumprojekta izstrāde ir nepieciešama, jo likums ir nepilnīgs vairākās jomās, ierobežojot Pārvaldes un citu valsts iestāžu, kas nodrošina valsts statistiku (turpmāk kopā - statistikas iestādes), iespējas atsevišķos faktiskajos apstākļos piemērot likumu, bet respondentiem nesniedz pietiekamu informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī kopumā nerada pilnīgu un pareizu izpratni par statistikas sistēmu un statistikas darba organizāciju Latvijā.

Kopš 1997.gada, kad tika pieņemts likums, statistikas iestādēm ir mainījusies izpratne par to, kādi statistikas jautājumi ir jāregulē ar likumu, kā arī šo gadu laikā ir mainījusies prakse atsevišķu statistikas jautājumu risināšanā. Ja likumā tiktu veikti grozījumi, tad vairāki panti tiktu svītroti, jo konkrētās tiesiskās attiecības nav nepieciešams regulēt ar atsevišķu pantu un šo pantu regulējums pārklājas ar citu likuma pantu regulējumu (piemēram, likuma 12. un 13.pants pārklājas ar likuma 10.pantu). Tajā pašā laikā likumā trūkst atsevišķu tiesisko attiecību regulējums, kas faktiski pastāv un gadu gaitā ir attīstījies kā ļoti konkrētu veicamo darbību kopums (piemēram, netieši identificējamu privātpersonu vai valsts institūcijas datu nodošana pētnieciskiem mērķiem).

Kopš 2004.gada Latvija ir Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) dalībvalsts un, iekļaujoties tajā, pilnā apjomā uzņēmusies un pilda saistības, kas izriet no dalības tajā. 2009.gada 11.martā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Savienības Statistikas birojam (turpmāk – Eurostat), uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Savienības statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Savienības Statistikas programmu komiteju (turpmāk – Eiropas Statistikas regula), kā arī 2005.gada 25.maijā Eiropas Komisija apstiprināja Ieteikumu par valsts un Savienības statistikas iestāžu neatkarību, integritāti  un atbildību (turpmāk – Prakses kodekss). Lai gan Prakses kodekss ir apstiprināts ieteikumu formā, dalībvalstis to ievēro un regulāri ziņo par tā izpildi, kā arī Eiropas Komisija periodiski rīko pārbaudes (peer review). Abos dokumentos tiek precizēti statistikas iestāžu fundamentālie darbības principi, tiek noteiktas jaunas prasības Eiropas Statistikas sistēmas dalībniekiem, palielināta to atbildība un pienākumi statistikas jomā. To pilnīga izpilde nav iespējama bez izmaiņu veikšanas nacionālajos tiesību aktos.

Problēmu jomas, kurām ir nepieciešams jauns regulējums:

1.    Statistikas sistēma, tās elementi un statistikas sistēmas regulējums:

1.1.  Likumā ir nepilnīgs regulējums attiecībā uz statistikas sistēmu kā dažādu elementu kopumu, kas veido šo sistēmu, un visām tām darbībām, kas tiek īstenotas statistikas sistēmā, lai nodrošinātu statistiku. Pārvaldes kā šīs sistēmas vadošās iestādes loma ir neskaidra, lai gan likums paredz, ka Pārvalde īsteno vienotu valsts politiku valsts statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, analīzes un publicēšanas jomā. Saskaņā ar Eiropas Statistikas regulu Pārvaldei kā galvenajai nacionālajai statistikas iestādei ir paredzēta daudz lielāka koordinējoša loma nacionālās statistikas sistēmas ietvaros. Lai katram adresātam vai vienkāršam lasītājam būtu skaidrība par Latvijas statistikas sistēmu un tās veidojošajiem elementiem, likumprojektā ir iekļauts attiecīgs regulējums.

1.2.  Statistikas padome kā valsts statistikas sistēmas sastāvdaļa ir visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, izņemot Latviju, kura ir vienīgā ESS dalībvalsts, kurā nav statistikas ražotāju, datu sniedzēju un statistikas izmantotāju sadarbību koordinējošas institūcijas, kura, piemēram, kā tas ir citās valstīs, sniegtu viedokli par statistikas iestāžu statistikas darba plāniem, sniegtu viedokli vai apstiprinātu statistikas programmu, pieņemtu lēmumus vai rekomendācijas par apsekojumu veikšanu u.tml.  Pārvalde ir secinājusi, ka arī Latvijas statistikas sistēmā ir nepieciešama šāda institūcija, kas neatkarīgi no statistikas iestādēm nodrošinās statistikas sistēmas ietvaros risināmo jautājumu ietekmes, kvalitātes un nepieciešamības izvērtējumu gan no statistikas lietotāju, gan statistikas iestāžu puses. Ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes iekārtas specifiku, likumprojekts paredz Statistikas padomes izveidi, kura būs konsultatīva institūcija.

1.3.  Likumā nepietiekami skaidri un viennozīmīgi tiek regulēti statistikas iestāžu uzdevumi, tiesības un pienākumi. Piemēram, likuma 3.pants nosaka statistikas iestāžu uzdevumus, taču iestādes šī panta formulējuma dēļ uz sevi neattiecina šos uzdevumus. Daži no likumā noteiktajiem Pārvaldes pienākumiem un tiesībām attiecas arī uz citām statistikas iestādēm. Likuma regulējums nav pietiekami efektīvs, lai Pārvalde kā statistikas sistēmas vadošā iestāde īstenotu nozīmīgas funkcijas.

2.   Statistikas plānošana, izstrāde, statistikas datu vākšana, apstrāde un analīze (turpmāk – statistikas nodrošināšana):

2.1.       Likums nesniedz skaidru priekšstatu par to, ka statistikas nodrošināšana sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem procesiem. Starptautiski atzītais un lietotais statistikas biznesa procesu modelis (the generic statistical business process model) sastāv no deviņiem galvenajiem statistikas ražošanas procesiem un aptuveni 40 apakšprocesiem. Likums un tajā neesošais regulējums attiecībā uz statistikas ražošanas pamatprocesiem un statistikas iestāžu vajadzībām katra konkrētā procesa ietvaros rada nepareizu izpratni par to, kāpēc, piemēram, statistikas iestādei ir vajadzīgs konkrēts datu apjoms vai piekļuve tādiem administratīvo datu avotiem, kas tiešā veidā nav vajadzīgi kāda konkrēta rādītāja aprēķināšanai. Tādēļ likumprojektā tiek noteikts visaptverošs regulējums, konkretizējot valsts statistikas sistēmu, tās elementus un vissvarīgākos statistikas ražošanas procesus.

2.2.       Svarīgs un likumā neregulēts jautājums ir Valsts statistiskās informācijas programmas (turpmāk – VSIP) sagatavošana, par ko ir atbildīga Pārvalde. Nevēlama ir līdzšinējā prakse, ka VSIP tiek iekļauta visa tā statistika, ko katra konkrētā iestāde uzskata par svarīgu iekļaut VSIP, neizvērtējot šīs statistikas iekļaušanas pamatotību (kurš un kāpēc lietos šo informāciju un kāpēc valstij tā ir jāfinansē); atsevišķas iekļautās statistikas sagatavošanas metodoloģija nav pienācīgi dokumentēta (netiek publicēti metadati un kvalitātes ziņojumi), līdz ar to šādai informācijai varētu būt zema ticamība. Lai atrisinātu jautājumu par to, kādu statistiku iekļauj VSIP, ir nepieciešams regulējums, pēc kādiem kritērijiem tiek novērtēta statistika, kurai līdz ar to varētu piešķirt oficiālās statistikas statusu (turpmāk likumprojekta kontekstā – oficiālā statistika) un iekļaut VSIP.

2.3.       Statistikas nodrošināšanā ļoti būtisks ir jautājums gan par statistikas vajadzībām atbilstošu jaunu administratīvo reģistru, datubāzu vai informācijas sistēmu veidošanu (turpmāk kopā  – administratīvie datu avoti), gan esošo administratīvo datu avotu atbilstību statistikas vajadzībām. Izveidojot jaunus administratīvo datu avotus, ir svarīgi, vai tiek ņemtas vērā statistikas iestāžu vajadzības. Ja administratīvo datu avots pilnībā atbilst statistikā izmantotajām definīcijām un datu kvalitātes prasībām, tad statistiku var veidot, izmantojot šo resursu. Tas ļauj samazināt respondentu noslodzi un statistikas sagatavošanas izmaksas, kā arī nodrošina papildu iespējas statistisko datu pārbaudei, kā rezultātā tiek panākta augstāka datu kvalitāte. Taču jauni administratīvo datu avoti tiek veidoti, neiesaistot Pārvaldi vai citas statistikas iestādes. Arī tie administratīvie datu avoti, kas jau ir izveidoti un darbojas vairākus gadus, pilnībā nespēj nodrošināt statistikas vajadzības. Problēma ir ilglaicīga, un Pārvalde par to katru gadu sagatavo ziņojumu Ekonomikas ministrijai. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja 2011.gada 28.septembrī pieņēma grozījumus Prakses kodeksā (Prakses kodeksa 2.redakcija), kurā 8.princips „Atbilstošas statistikas procedūras” tika papildināts ar jauniem rādītājiem (8.7., 8.8. un 8.9.), kas nosaka, ka dalībvalstu statistikas iestādes tiek iesaistītas administratīvo datu avotu un to izmaiņu izstrādē, lai administratīvos datus padarītu piemērotākus statistikas vajadzībām, kā arī notiek regulāra sadarbība ar administratīvo datu avotu īpašniekiem datu kvalitātes nodrošināšanā. Prakses kodeksa prasību ignorēšanai gan Eiropas, gan Latvijas līmenī var būt nopietnas sekas, uz ko norāda 2012.gada 21.septembrī Eiropas Auditoru tiesas publicētais ziņojums (ECA/12/33) par to, ka Prakses kodeksa prasības nav pilnībā ieviestas ne pašā Eurostat, ne dalībvalstīs. Turklāt iepriekšminētā Prakses kodeksa 8.principa ieviešana Latvijā ir svarīga arī tādā ziņā, ka no Pārvaldes un Ekonomikas ministrijas puses pastāv stratēģisks uzstādījums nākamo (provizoriski 2021.gada) tautas un mājokļu skaitīšanu veikt, izmantojot tikai administratīvos datu avotus (2012.gada 21.februāra Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums (TA-328) un Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra protokola Nr.10 37.§). Iepriekšminēto uzstādījumu var attiecināt arī uz pārējo oficiālo statistiku, kuru varētu nodrošināt, izmantojot administratīvos datu avotus, tādējādi samazinot statistikas nodrošināšanas izmaksas. Taču, lai sasniegtu šos mērķus, kā arī lai nodrošinātu citu statistikas rādītāju iegūšanu, izmantojot administratīvos datu avotus,  administratīvo datu avotu pārziņiem un statistikas iestādēm ir jāsadarbojas. Likumprojektā ir noteikts regulējums šai sadarbībai.

Līdzīga satura grozījumi, kādi tika veikti Prakses kodeksā, ir izstrādāti regulas priekšlikumā, ar kuru groza Eiropas Statistikas regulu (dokuments (COM (2012) 0167)). Lai stiprinātu dalībvalstu statistikas iestāžu tiesības, ir izstrādāts priekšlikums iekļaut Eiropas Statistikas regulā normu, kas liek visiem administratīvo datu avotu pārziņiem sadarboties ar statistikas iestādēm un ņemt vērā to vajadzības.

2.4.       Pārvalde, sadarbojoties ar administratīvo datu avotu turētājiem, bieži nonāk situācijā, kad tai tiek atteikta pieeja personas datiem, jo, kā to norāda arī Datu valsts inspekcija,  likuma 17.panta otrais punkts ir pārāk nekonkrēts pilnvarojums Pārvaldei saņemt personas datus. Likumprojekts paredz regulējumu šim jautājumam, detalizējot oficiālās statistikas programmas saturu un precizējot saņemamo personas datu veidus.

2.5.       Likums neregulē statistikas iestādes tiesības izmantot personas datus citos apsekojumos vai lai veiktu datu kombinēšanu vai datu apvienošanu. Taču apsekojumu organizēšanā un jaunas statistikas veidošanā statistikas iestādei pieejamo personas  datu  izmantošana ir ļoti būtiska. Turklāt Eiropas Statistikas sistēmas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas aktualitātes parāda, ka šo iespēju izmantošana kļūst arvien nozīmīgāka, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ka samazinās finansējums statistikas veidošanai, taču prasības pēc jaunas statistikas tikai pieaug. Tādēļ likumprojekts paredz statistikas iestādēm iespēju statistikas nodrošināšanas vajadzībām apkopotos personu datus izmantot citu apsekojumu organizēšanai un veikšanai vai jaunas statistikas izstrādei.

2.6.       Likums neregulē statistikas iestāžu pienākumus Prakses kodeksa ieviešanā, taču tā ieviešana ir ļoti nozīmīgs solis oficiālās statistikas kvalitātes nodrošināšanā. Lai vairotu uzticību Eiropas statistikai, kas vienlaicīgi ir arī oficiālā statistika, valsts statistikas iestādēm katrā dalībvalstī un Eurostat ir jābūt profesionālā ziņā neatkarīgām un jānodrošina objektivitāte un augsta kvalitāte Eiropas statistikas sagatavošanā saskaņā ar principiem, kas noteikti Lisabonas līgumā un Prakses kodeksā. Eiropas Statistikas regulas 1.pantā noteikts, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata saskaņā ar statistikas principiem, kas izklāstīti Līguma 285.panta 2.punktā un Eiropas Statistikas regulas 2.pantā un kas sīkāk izstrādāti Prakses kodeksā. Lai neatkarīgi uzraudzītu, kā Prakses kodeksu īsteno Eurostat un Eiropas Statistikas sistēma kopumā, ar 2008.gada 11.marta Lēmumu (EK) Nr. 235/2008 tika nodibināta Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome (ESGAB). Lai panāktu to, ka Latvijas statistikas sistēmā visa oficiālā statistika tiek nodrošināta, ievērojot vienotus principus un nodrošinot statistiku valsts vajadzībām, un tiktu piemērotas līdzvērtīgas prasības kā izstrādājot, sagatavojot un izplatot Eiropas statistiku, tad uz visu oficiālās statistikas nodrošināšanu ir jāattiecina Prakses kodeksa prasības.

2.7.       Statistikas nodrošināšanā svarīga loma ir statistiskajām klasifikācijām un klasifikatoriem. Likums paredz Pārvaldes atbildību par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas (turpmāk šajā apakšpunktā – sistēma) izveidošanu. Pirmkārt, „sistēma” ir maldinošs nosaukums, un pārāk vispārīgi ir nosacījumi klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanai sistēmā. Otrkārt, Pārvalde nevar būt atbildīga par visu klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanu sistēmā, jo tās kompetence un atbildība var aprobežoties tikai ar to klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanu kādā sistēmā, kas tiek lietotas primāri statistikas vajadzībām. Šo iemeslu dēļ likumprojektā ir noteikts precīzāks regulējums, un ir paredzēts, ka, stājoties spēkā  likumprojektam,  spēku zaudē Ministru kabineta 2008.gada 23.maija noteikumi Nr.363  „Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu un tās ieviešanas un lietošanas kārtību”.

2.8.       Statistikas nodrošināšanā liela nozīme ir tam, cik ātri statistikas iestāde spēj reaģēt uz izaicinājumiem pēc jaunas statistikas. Līdz ar to likumprojektā ir paredzēts regulējums pētījumu jaunas statistikas vai standarta izstrādei, kura būtiskākā iezīme ir tāda, ka respondenti tajos var piedalīties brīvprātīgi.

2.9.       2011.gada tautas skaitīšana parādīja, ka Tautas skaitīšanas likumā iekļautais regulējums nav unikāls, jo tautas skaitīšana ir tāds pats statistikas apsekojums kā jebkurš cits apsekojums, ko veic Pārvalde. Līdz ar to likumprojektā tiek iekļautas atsevišķas normas no Tautas skaitīšanas likuma, kurš savu spēku zaudēs pēc likumprojekta pieņemšanas.

3.   Statistiskās konfidencialitātes regulējums un statistiskās informācijas izplatīšana:

3.1.       Statistiskās konfidencialitātes regulējums (likuma 18., 19. un 20.pants) pēc būtības nav grozīts kopš likuma pieņemšanas. 2006. un 2007.gadā veiktie grozījumi 18. un 19.pantā bija redakcionāli, vienīgais grozījums pēc būtības bija likuma 20.panta papildinājums ar divi prim daļu par anonimizētu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem.

Likuma regulējums attiecībā uz netieši identificējamu privātpersonu datu nodošanu ir nepilnīgs, kā arī neatbilstošs Eiropas Statistikas regulai. Nepilnība ir tāda, ka, lai gan likuma 20.panta divi prim daļa pieļauj anonimizētu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem, tomēr minētā norma ļoti vispārīgi regulē šo jautājumu, un no tās neizriet skaidra kārtība, kādā minētos datus nodod, t.i., kurš un kādu lēmumu pieņem; kādas sekas ir tad, ja statistikas iestādes atsakās piešķirt datus; vai par datu nodošanu slēdz vai neslēdz līgumu; kādi tehniskie līdzekļi tiek izmantoti, nododot datus. Pārvalde savā praksē ir izveidojusi kārtību, kādā tiek piemērots iepriekšminētais pants, taču tā iemesla dēļ, ka šo pantu piemēro ne tikai Pārvalde, bet varētu piemērot arī citas statistikas iestādes, ir nepieciešams noteikt šo darbību kopumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iepriekšminētās statistikas iestādes darbības skar netieši identificējamu privātpersonu datu pieprasītāja administratīvi procesuālās tiesības, ir nepieciešams skaidrs regulējums šajā jautājumā. Papildus iepriekš minētajam pastāv pretruna starp likumu un Eiropas Statistikas regulu, t.i., viens un tas pats termins „anonimizēti dati” abos normatīvajos aktos tiek lietots atšķirīgā nozīmē.

3.2.       Esošais statistiskās konfidencialitātes regulējums ir smagnējs attiecībā uz atsevišķas statistikas publiskošanu. Latvija ir maza valsts, un atsevišķās darbības jomās ir tikai pāris respondentu, kuri sniedz individuālos datus, bet saskaņā ar konfidencialitātes nodrošināšanas principiem individuālos datus nedrīkst publicēt. Taču pēc būtības šādas informācijas publiskošana neaizskar respondentu tiesības, jo šī informācija ir publiski pieejama citos informācijas avotos (piemēram, kopsavilkuma informācija par studentu skaitu tiek publicēta universitāšu interneta mājaslapās vai Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā), tādēļ ir nepieciešams regulējums, kādos gadījumos šādu statistiku tomēr būtu iespējams publicēt.

3.3.       Likumā ir neskaidrs regulējums attiecībā uz to, ka statistikas iestādes savā starpā var apmainīties ar datiem, kas tieši vai netieši ļauj identificēt privātpersonu (turpmāk - konfidenciāli dati), statistikas efektīvai izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai vai statistikas kvalitātes uzlabošanai. Šādu iespēju paredz arī Eiropas Statistikas regula, ja dažādu valstu statistikas iestādes vēlas apmainīties ar konfidenciāliem datiem Eiropas statistikas veidošanas vajadzībām. Arī Latvijas praksē ir gadījumi, kad statistikas attīstībai ir nepieciešams nodot konfidenciālus datus citai statistikas iestādei. Problēma ir aktuāla un atrisināma ar regulējuma iekļaušanu likumprojektā.

3.4.       Saskaņā ar Eiropas Statistikas regulas 26.pantu dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu statistiskās konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Likumā esošais regulējums ir nepilnīgs, jo neparedz, ka pētniekiem, kuriem nodoti netieši identificējami konfidenciāli dati, ir jāievēro statistiskā konfidencialitāte. Likumprojekts precizē pētnieku pienākumu ievērot statistisko konfidencialitāti. Lai pilnībā izpildītu Eiropas Statistikas regulas 26.panta prasības, ir nepieciešams veikt papildu grozījumus arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

4.   Kopsavilkuma statistikas publicēšana:

Viens no statistikas sistēmas uzdevumiem ir publicēt kopsavilkuma statistiku, taču statistikas iestāžu prakse ir dažāda. Lai sakārtotu šo jautājumu un iedzīvinātu visām statistikas iestādēm vienotu kopsavilkuma informācijas publicēšanas kārtību, kā arī veicinātu statistikas kvalitātes uzlabošanu un statistikas lietotāju izpratni par statistikas metodoloģiju, likumprojekts paredz attiecīgu regulējumu.

B. Likumprojekta mērķis un būtība, kas novērš A sadaļā minētās problēmas

1.      Likumprojekta I nodaļa 3.pants - likumprojekts paredz tā piemērošana izņēmumu attiecībā uz Latvijas Bankas nodrošināmo statistiku, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1.1.               Eiropas Savienības statistiku izstrādā, sagatavo un izplata divas sistēmas – Eiropas Statistikas sistēma, kuras ietvaros statistiku nodrošina nacionālās statistikas institūcijas (Latvijā – Pārvalde) un iestādes, kuras nodrošina statistiku, kas paredzēta Eiropas Statistikas programmā, un Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), kuras ietvaros statistiku nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālas centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka. Saskaņā ar Eiropas statistikas regulas preambulas 8. un 9.punktu Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata gan Eiropas Statistikas sistēma, gan ECBS, kura to veic saskaņā ar atsevišķu tiesisko regulējumu. Eiropas Statistikas sistēma, tai skaitā Pārvalde, statistiku sagatavo saskaņā ar Eiropas statistikas regulu, savukārt ECBS statistiku sagatavo saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 3. un 5.pantu, kā arī Padomes 1998.gada 23.novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECBS regula).

1.2.               Latvijas Bankas kompetence statistikas jomā noteikta likumā „Par Latvijas Banku”. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 39.pantu Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izplata, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tai skaitā atbalstītu ECB darbību ECBS uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas apkopošanā atbilstoši Eiropas Savienības, tai skaitā ECB, tiesību aktu prasībām. Saskaņā ar minēto pantu Latvijas Bankai ir tiesības noteikt statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, iesniegšanas termiņu, kā arī personas, kam ir pienākums iesniegt statistikas pārskatus. Minētā likuma 40.pantā noteiktas Latvijas Bankas tiesības izplatīt statistisko informāciju, tai skaitā konfidenciālu statistisko informāciju.

2.      Likumprojekta II, III, IV un V nodaļa:

2.1.       4.pants - tiek skaidri definēta statistikas nodrošināšanas sistēma un šīs sistēmas elementi, kuri atkarībā no to dabas ir gan darbības, gan galaprodukts, gan institūcijas, kas veic iepriekšminētās darbības ar mērķi nodrošināt galaproduktu jeb oficiālo statistiku. Pārvaldei oficiālās statistikas sistēmas ietvaros tiek piešķirts vadošās iestādes statuss, kas nozīmē, ka Pārvalde metodoloģiski palīdz citām statistikas iestādēm, kā arī tas ir nesaraujami saistīts ar Pārvaldi kā Eiropas Komisijas kontaktpunktu Latvijā Eiropas statistikas jautājumos. Otrās daļas otrais teikums ir iekļauts ar mērķi nepārprotami norādīt uz Pārvaldes funkcionālo neatkarību un institucionālo pārraudzību nevis pakļautību, tādejādi ievērojot Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta a) apakšpunktu, kā arī izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta pieci prim daļā noteikto.

2.2.        5.pants – regulējums kopumā definē mērķus un kritērijus, kādēļ un atbilstoši kuriem tiek nodrošināta oficiālā statistikas. Attiecībā pret šiem kritērijiem tiks izvērtēta statistika, kuru valsts institūcija plāno nodrošināt. Atbilstība visiem kritērijiem paredz, ka šāda statistika kļūst par oficiālo statistiku, ko savukārt pēc tam iekļauj VSIP. Šādi kritēriji tiek noteikti, lai izvērtētu statistikas nepieciešamību, nozīmību un garantētu tās kvalitāti.  Izvērtējot kritērijus, Pārvalde pētīja citu valstu praksi (Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika u.c.), un likumprojektā iekļautie kritēriji ir tādi, kas neierobežo statistikas iespējas kvalificēties kā oficiālajai statistikai, bet tajā pašā laikā tie ir pietiekami stingri un nepieļauj iespēju nodrošināt statistiku bez tiesiska un metodoloģiska pamatojuma.

5.panta otrās daļas 2.punkts - kritērijs „statistikas nodrošināšana atbilst statistikas jomas standartiem”  - šis kritērijs ietver statistikas nodrošināšanas atbilstību dažādiem statistikas jomas standartiem, ar tiem saprotot dažādus informāciju tehnoloģiju instrumentus, klasifikatorus, rokasgrāmatas, labās prakses, tiesību aktus u.c. dokumentus, kurus var sagrupēt šādās trīs grupās:

1.    normatīvie akti (regulas, likumi utml.), ar kuriem ir apstiprināti standarti;

2.    standarts – dokuments, kuru apstiprina atzīta institūcija, kas nav likumdevējs vai politisks orgāns, un ar kuru nodibina vienotu pieeju, vadlīnijas, noteikumus kā īsteno kādu procesu vai nodrošina produktu (klasifikācijas, nomenklatūras, rādītāji, rekomendācijas, instrukcijas, glosāriji, metodes utt.). Kā piemēru šai dokumentu grupai var minēt COICOP (Apvienoto Nāciju organizāciju Individuālā patēriņa kodēšanas klasifikācija), SSK-10 (Pasaules veselības organizācijas Starptautiskais slimību un veselības problēmu klasifikators);

3.    citi dokumenti, kas nodrošina vadlīnijas, kā īsteno kādu procesu vai nodrošina produktu, bet kuru apstiprina institūcija, kurai nav mandāta to darīt.

Statistikas jomas standarti, kas nav apstiprināti kā normatīvie akti,  ir saistoši tikai statistikas iestādēm.  Tie nav saistoši privātpersonām un statistikas iestādes nevar uzlikt pienākumus privātpersonām, tai skaitā nevar iegūt datus no privātpersonām, pamatojoties uz standartiem, kas nav apstiprināti kā normatīvie akti.

2.3.       6.pants:

6.panta trešās daļas 6.punkts – par oficiālās statistikas programmas sagatavošanu skatīt šīs anotācijas skaidrojumu par 12.pantu.

Lai pārbaudītu visa likumprojekta kontekstā, vai statistikas iestādes, vācot un apstrādājot ievērojamu apjomu personas datu, neaizskar fizisko personu tiesības, un izvērtētu privātuma ierobežojuma samērīgumu, likumprojekta  izstrādē tika ņemti vērā šādi kritēriji:

1)             Leģitīms mērķis.

Saskaņā ar vēsturisko 1983. gada 15. decembra Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu par konstitucionālo sūdzību sakarā ar statistiskajām skaitīšanām (Urteil des Ersten Senats vom 15. Dezember 1983 auf die mündliche Verhandlung vom 18. und 19. Oktober 1983), statistikas nodrošināšana pati par sevi ir leģitīms mērķis, jo tā nodrošina demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību, jo bez statistikas politikas izstrādātājiem nebūtu iespējams pieņemt lēmumus, izstrādāt un ieviest cilvēku dzīvi uzlabojošus pasākumus un veikt citas darbības, kas vērstas uz demokrātiskas sabiedrības, drošības un labklājības nodrošināšanu. Konkrēts personas datu apstrādes mērķis izriet no Pārvaldes  specifiskās kompetences valsts pārvaldē, savukārt  Pārvaldes  specifiskā kompetence izriet no Eiropas savienības normatīvajiem aktiem  un ikgadējiem MK noteikumiem par Valsts statistiskās informācijas programmu. Līdz ar to, likumdevējs ir noteicis leģitīmu mērķi, kura izpildei  Pārvalde iegūst personas datus.

Ievērojot iepriekšminēto, "de iure" pieņemams, ka  Pārvaldes  noteiktās tiesības ir lietderīgas un samērīgas, tiesisku un leģitīmu mērķu sasniegšanai.

2)      Samērīgums.

a)    Pārvaldes darbības virsmērķis jeb misija ir nodrošināt iekšzemes un ārvalstu datu lietotājus ar savlaicīgu, precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par Latvijas ekonomiskajām, demogrāfiskajām, sociālajām un vides parādībām un procesiem, izmantojot mūsdienīgus informācijas tehnoloģiju risinājumus un labāko pieredzi nozarē. Statistikā  personas (respondentu) dati netiek vākti lēmumu pieņemšanai attiecībā uz konkrētu fizisku vai juridisku personu vai ar nolūku jebkādā veidā pasliktināt šo personu tiesisko vai materiālo stāvokli, bet gan sociālo un ekonomisko parādību un procesu atspoguļošanai;

b)      Lai pilnveidotu statistisko datu iegūšanas procesus ar mērķi paaugstināt saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu respondentu (fizisko personu) noslodzi,  Pārvalde plāno iegūt arvien vairāk personas datus no valsts informācijas sistēmām un reģistriem, kur vienu reizi jau tie ir savākti valsts funkciju izpildei. Tas ievērojami atslogo gan fiziskās personas, jo tām netiek atkārtoti prasīta informācija, kas jau reiz vākta valsts funkciju izpildei, gan samazina statistikas iestāžu administratīvo un fiskālo noslodzi;

c)              Kaut arī attiecībā uz statistiku Fizisko personu datu aizsardzības likumā ir ietverts izņēmums attiecībā uz datu subjektu informēšanu, likumprojekta 6.panta trešās daļas 6.punktā ir iekļauts regulējums, kas nodrošina Rekomendācijā Nr. R(97) 18 un saprašanās memoranda 5.4. apakšpunktā paredzētās datu subjektu tiesības attiecībā uz informētību par viņu datu apstrādi statistiskiem nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu apstrādes statistiskiem nolūkiem caurspīdīgumu;

d)      Personas tiesību ierobežojums ir sociāli nepieciešams – jo indivīdu kopums veido sabiedrību, līdz ar to, ja visiem indivīdiem ļautu nedot par sevi nekādas ziņas vai arī  Pārvaldes  iespējas saņemt personas datus tiktu minimizētas vai pat pārtrauktas, tad statistiku par sabiedrību kopumā nebūtu iespējams nodrošināt. Statistika par sabiedrību kopumā ir sabiedriskais labums, kura dēļ ir pamatoti ierobežot personas tiesības;

e)      Pamatojums konkrētam personas datu apjoma pieprasījumam izriet no  Pārvaldes  specifiskās kompetences un profesionālajām zināšanām attiecīgajā jomā. Personas dati tiek pieprasīti ne vairāk un ne mazāk kā tādā apjomā, kas ļauj nodrošināt visas metodoloģijā noteiktās prasības (izlases apjoms, izlases struktūra, kvalitātes novērtēšana utt.), lai  Pārvaldes  sagatavotā statistika būtu uzticama un salīdzināma.

Ievērojot visu iepriekšminēto, no personas datu vākšanas un apstrādes statistikas nodrošināšanai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā iespējamais fizisko personu tiesību uz privātumu aizskārums.

Turklāt šis punkts nosaka, ka programmā jāapraksta tas personas datu veids un apjoms, kuru statistikas iestāde pieprasīs no administratīvo datu avotiem un respondentiem (fiziskām personām).

2.4.           7.pants:

1)      7.panta pirmā daļa – konkrētajā regulējumā ir iekļauts profesionālās neatkarības princips, kas izriet no Apvienoto Nāciju fundamentālajiem statistikas principiem un Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta (a) apakšpunkta. Likumprojekta izstrādātājs uzskata par svarīgu uzsvērt nacionālajā likumdošanā šo principu, jo tas ir viens no statistiskās darbības pamatprincipiem un ir svarīgi to iedzīvināt Latvijas oficiālās statistikas sistēmā. Šajā gadījumā netiek dublēta Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta (a) apakšpunkta norma, jo Eiropas Statistikas regula attiecas uz Eiropas statistiku, kamēr likumprojekts attiecas gan uz Eiropas Statistiku, gan uz statistiku, kas tiek nodrošināta tikai nacionālajām vajadzībām (likumprojekta tvērums ir plašāks). Profesionālās neatkarības princips un no tā izrietošās statistikas iestādes tiesības ir iekļautas 7.panta otrās daļas 3., 4., 6. un 7.punktā.

2)      7.panta otrā daļa - tiek precizēti statistikas iestāžu fundamentālās tiesības un pienākumi, kas tiek ievēroti, veicot jebkuru no statistikas nodrošināšanas atsevišķajām darbībām. Vairākas tiesības un pienākumi ir plaši definēti, ar mērķi ļaut katrai statistikas iestādei pieņemt atbildīgus lēmumus par konkrētiem darbības virzieniem vai paņēmieniem. Vairākas tiesības un pienākumi ir konkretizēti kā pienākumi pārējos likumprojekta pantos.

3)      7.panta otrās daļas 3. un 4.punkts - jēdziens “statistikas jomas standarti” – skatīt skaidrojumu pie likumprojekta 5.panta otrās daļas 2.punkta.

4)      7.panta pirmās daļas 12.punkts – Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka Prakses kodekss ir statistikas nodrošināšanas kvalitātes ietvars, saskaņā ar kuru katrai Latvijas statistikas iestādei būtu jāstrādā, lai nodrošinātu, ka tās oficiālā statistika ir atbilstoša, precīza, uzticama, savlaicīga, salīdzināma, pieejama un skaidra. Lai gan jāpiekrīt, ka Eiropas Statistikas regulas 11.panta vārdiskais formulējums ir tāds, kas nenosaka, ka Prakses kodekss ir saistošs, tad reālā šī panta piemērošana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir pilnīgi pretēja. Jau kopš 2007.gada Eiropas Komisija apmeklē dalībvalstis, lai pārbaudītu to progresu Prakses kodeksa ieviešanā; katru gadu nacionālajām statistikas iestādēm jāziņo par Prakses kodeksa principu ieviešanu. Pašlaik Eiropas Komisija (Eurostat) strādā pie jauna pasākumu plāna, kas paredz apmeklēt visas dalībvalstis ar mērķi novērtēt progresu Prakses kodeksa ieviešanā. Daudzas dalībvalstis, it sevišķi jaunās dalībvalstis, Prakses kodeksu ir pārņēmušas praksē kā statistikas nodrošināšanas sistēmas kvalitātes rāmi.

Ar izstrādātajiem grozījumiem Eiropas Statistikas regulā (COM (2012) 0167) (redakcija uz 2014.gada 3.februāri doc.Nr.5684/14) Komisija vēlas dot lielāku juridisko spēku Prakses kodeksam, nosakot, ka dalībvalstīm ir jāievieš Eiropas Statistikas regulas 2.panta principi, kuri ir detalizētāk noteikti Prakses kodeksā. Par Prakses kodeksa ieviešanu dalībvalstis paraksta saistību par uzticamu statistiku (Commitment on Cofidence). Neatkarīgi no tā, kāda būs Eiropas Statistikas regulas grozījumu gala redakcija, Latvijā Prakses kodeksam būtu jākļūst par to kvalitātes ietvaru saskaņā ar kuru nodrošina oficiālo statistiku. Likumprojekta regulējums attiecas tikai uz konkrētu skaitu statistikas iestāžu, kuras sevi pozicionē kā oficiālās statistikas nodrošinātājas un pašlaik ir iekļautas ikgadējā valsts statistiskās informācijas programmā, bet nākotnē – nacionālo statistikas iestāžu sarakstā, kuru sagatavo Pārvalde un kurš tiek publicēts Eurostat mājaslapā. Šis saraksts daudzu gadu garumā ir bijis nemainīgs un nav plānots, ka statistikas iestāžu saraksts mainītos, līdz ar to esošās iestādes izprot un apzinās šī regulējuma būtību un likumprojekta saskaņošanas ietvaros nav iebildušas pret to.

Prakses kodekss ir pieejams Pārvaldes mājaslapā (http://www.csb.gov.lv/dokumenti/prakses-kodekss-28606.html) un Eurostat mājaslapā (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/quality/code_of_practice)

Prakses kodekss ir saistošs tikai statistikas iestādēm. Statistikas iestādes nevar uzlikt pienākumu privātpersonām, tai skaitā iegūt datus no privātpersonām, pamatojoties uz Prakses kodeksu.

Papildus skatīties arī 2.13.apakšpunktā iekļauto informāciju likumprojekta 21.panta sakarā.

2.5.                         8.pants:

1)      8.panta pirmā daļa - tiek precizētas un stiprinātas Pārvaldes kā Latvijas oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošās statistikas iestādes funkcijas un tiesības, tādējādi nodrošinot Eiropas Statistikas regulas prasību piemērošanu. Pārvaldes kā vadošās statistikas iestādes loma ir noteikta attiecībā uz astoņiem darbības virzieniem.

2)      8.panta otrā daļa:

1.punkts – Eiropas statistikas sistēma jau vairākus gadus jaunas statistikas nodrošināšanu, jaunu  metodoloģiju  izstrādi utml. darbības  finansē caur Eiropas Komisijas dotāciju līgumiem (Grant agreements), uz kuriem Pārvaldei ir jāpiesakās pēc tam, kad Eiropas Komisija ir izsludinājusi pieteikšanos. Ir atsevišķi gadījumi, kad Eiropas Komisija ir izsludinājusi publisku iepirkumu par statistikas nodrošināšanu, kurā Pārvalde piesakās kā jebkurš cits pretendents. Minēto iemeslu dēļ arī tika iekļauta šāda tiesība likumprojektā ar domu nodrošināt pārvaldei tiesības piedalīties iepirkumos un slēgt šādus līgumus.

2. un 3.punkts – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pants nosaka, ka sadarbība starp valsts iestādēm notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Lai nodrošinātu valsts statistiku, Pārvalde ļoti cieši sadarbojas ar ļoti daudzām valsts pārvaldes iestādēm, kuras sniedz Pārvaldei datus vai veic citas darbības, taču kuru tehniskās un finansiālās iespējas ir dažādas. Ir vairāki gadījumi, kad, lai iegūtu Pārvaldes vajadzībām nepieciešamos datus, Pārvaldei ir finansiāli jāapmaksā nepieciešamās izstrādes iestādes pārziņā esošā programmatūrā. Konkrētā izstrāde pēc būtības nav nepieciešama pašai iestādei, bet tikai Pārvaldes vajadzību nodrošināšanai. Pārvalde, piemēram lauksaimniecības statistikas jomā, sadarbojas ar Zemkopības ministrijas padotības iestādēm, kuras Pārvaldes vajadzībām apkopo datus (t.s. lauku darbi – tiešās intervijas), līdz ar to Pārvaldei ir jāapmaksā datu iegūšanas izmaksas. Konkrētie punkti nodrošina, ka Pārvaldes sadarbības līgumi nav pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

2.6.                9.-11.pants - tiek izveidota Statistikas padome, kuras sastāvs ir veidots tā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku institūciju loku, kas ir ieinteresētas oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas attīstībā un sagatavotās oficiālās statistikas kvalitātes uzlabošanā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Statistikas padomes sastāvā ietilpstošās institūcijas ir ieinteresētas iesaistīties Statistikas padomes kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā un viedokļa sniegšanā statistikas iestādēm. Ņemot vērā, ka Statistikas padomi pārstāv liels skaits gan tās lietotāju, gan nodrošinātāju, tiks novērsts tas, ka Statistikas padomes lēmumi varētu tikt pieņemti kādas puses interesēs. Statistikas padomes skaitliskais sastāvs ir noteikts 12 locekļi. Eiropas statistikas sistēmas dalībvalstīs statistikas padomju skaitliskais sastāvs ir ļoti dažāds – vairāk kā 20 locekļi dažās Austrumeiropas valstīs (Slovākijas Republika, Lietuvas Republika) un mazāk kā 5 locekļi Skandināvijas valstīs. Statistikas padomes sastāvs - 12 locekļi - ir optimāls skaits, lai netiktu apdraudēta padomes operatīva darbība. Arī Statistikas padomes personālsastāvs ir noteikts ar mērķi aptvert šādas jomas:

1)      personas dati (Datu valsts inspekcija);

2)      statistikas profesionāļi, teorētiķi, kā arī lielākie statistikas nodrošinātāji (Pārvalde, Latvijas Banka, Latvijas Statistiķu asociācija, Augstākās izglītības padome, Zemkopības ministrija);

3)      valsts attīstības plānošanas un koordinēšanas vadošā iestāde (Pārresoru koordinācijas centrs);

4)      lielākie statistikas lietotāji (Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija);

5)      nevalstiskās organizācijas, kas aptver plašu respondentu loku (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija).

Lai arī likumprojektā ir noteikts, ka Statistikas padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, tomēr amatpersonām, pieņemot lēmumu, kas atšķiras no Statistikas padomes lēmumam, tas būs jāpamato. Turklāt katrs lēmums un atšķirīgais viedoklis tiks publicēts Pārvaldes mājaslapā, tādējādi piemērojot atklātības principu un sabiedrības kontroles iespējas, nodrošinot visu pušu atbildību par savu pieņemto vai nepildīto lēmumu.

2.7.                12.pants - tiek noteikts detalizētāks regulējums VSIP sagatavošanai, nekā likumā minētais, tādējādi nodrošinot to, ka pirms statistikas iekļaušanas VSIP tiek izvērtēta tās sagatavošanas nepieciešamība. Paredzēts, ka VSIP sagatavo un apstiprina uz trim gadiem pašreizējā viena gada vietā. Trīs gadu termiņš atbilst vidējā termiņa budžeta plānošanas termiņam un ir plānots, ka VSIP sagatavošana tiek sasaistīta ar iestādei nepieciešamajiem finanšu resursiem konkrētās statistikas iegūšanai (kā šīs statistikas nodrošinātājiem vai kā tās pircējiem). Turpmāk tiks sagatavota daudz detalizētāka VSIP, nosakot precīzi, kādu rādītāju apjomu statistikas lietotāji varēs saņemt bez maksas (iestādēm, kurām nepieciešama statistika ļoti detalizētā līmenī, pamatojot finansējuma pieejamību, ir jāplāno un jāsaskaņo ar Pārvaldi šādas statistikas iekļaušana VSIP tās sagatavošanas stadijā), kā arī detalizēti norādot, kādus personas datus un kādā apjomā statistikas iestādes varēs iegūt no administratīvo datu avotiem, lai nodrošinātu konkrētu statistiku.

2.8.                13.panta pirmā un otrā daļa – nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar kuriem apstiprina oficiālās statistikas veidlapas. Panta pirmajā daļā noteiktais deleģējums ir visaptverošs , kas nozīmē to, ka tā kā statistikas iestādēm ir dažāda satura un detalizētības pakāpes veidlapas, tad tajās iekļautā informācija var atšķirties, taču deleģējuma robežas netiks pārkāptas. Statistikas veidlapas var saturēt šādu informāciju , piemēram, dati, kas jāsniedz (parasti jautājuma formā) veidlapas iesniegšanas termiņš, adresātu (respondentu) loks, kuriem jāiesniedz veidlapa, iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība. Ja Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiks apstiprinātas statistikas veidlapas, saturēs visus iepriekšminētos elementus, tad attiecīgajai statistikas iestādei, pieprasot adresātam (respondentam) iesniegt datus, nebūs vairs nepieciešamība izdot administratīvo aktu, ar kuru uzliek par pienākumu iesniegt veidlapu (likumprojekta 16.pants). Taču būs gadījumi, kā piemēram Pārvaldes gadījumā, kad Ministru kabineta noteikumos nav iespējams nodefinēt adresātu (respondentu) loku sakarā ar daudzpakāpju izlases veidošanās specifiku un nav iespējams noteikt konkrētu termiņu veidlapas iesniegšanai, jo Pārvalde, lai atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem spētu sagatavot un nosūtīt statistiku Eurostat, var plānot katrā konkrētā gadā citus veidlapu iesniegšanas termiņus. Šādos gadījumos, pamatojoties uz 13.panta deleģējumu Ministru kabinets apstiprinās tikai iesniedzamo datu apjomu (parasti jautājumu formā) un datu iesniegšanas veidus. Privātpersonai konkrēts pienākums radīsies tad, kad, pamatojoties uz likumprojekta 16.panta pirmo daļu, statistikas iestāde izdos administratīvo aktu, ar kuru uzliks par pienākumu konkrētai privātpersonai iesniegt datus tādā apjomā, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos. Administratīvā akta izdošanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums.

 Lai statistikas iestāde neuzliktu nesaprātīgus veidlapu iesniegšanas termiņus, likumprojekta 16.panta trešā daļa nosaka, ka par pienākumu sniegt datus statistikas iestāde paziņo vismaz 20 dienas pirms datu sniegšanai noteiktā termiņa.

2.9.                    14.pants – ar šo pantu Pārvalde uzņemas izveidot un uzturēt oficiālās statistikas veidlapu katalogu, kur vienā vietā būs iespējams iegūt informāciju par visām oficiālās statistikas veidlapām, tai skaitā citu statistikas iestāžu veidlapām.

2.10.                l5.-18.pants – panti, kas regulē kādā veidā un no kādiem datu avotiem statistikas iestāde var iegūt datus (regulē attiecības starp statistikas iestādēm un respondentiem un statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm kā administratīvo datu avotu pārziņiem):

1)      15.pants:

Panta pirmā daļa nosaka vispārīgo regulējumu tam, kādā veidā statistikas iestādes iegūst datus. Uzskaitīti ir trīs statistikas praksē plaši piemērojami veidi.

Panta otrā daļa nosaka, ka, ievērojot profesionālās neatkarības principu, statistikas iestāde nosaka vispiemērotāko veidu datu iegūšanai. Otrās daļas redakcijā ir ņemta vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM)  vēlme likt uzsvaru uz administratīvajiem datu avotiem, kā primārajiem datu avotiem. Konkrēto jautājumu papildus regulē arī likumprojekta 7.panta otrās daļas 10.punkts. Otrā daļa ir piemērojama arī attiecībā uz valsts informācijas sistēmu datiem kā administratīvajiem datu avotiem. Savukārt, administratīvo datu avotu turētāju, tajā skaitā valsts informācijas sistēmu pārziņu, tiesības atteikt sniegt datus statistikas iestādei nosaka citi normatīvie akti. Gadījumā, ja valsts informācijas sistēmu pārziņu atteikums sniegt datus ir pamatots ar finansējuma trūkumu statistikas vajadzībām nepieciešamo datu aprites nodrošināšanai, tad atbilstoši likumprojekta 8.panta otrās daļas 2.punktam Pārvaldei (kā oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošajai statistikas iestādei) ir tiesības kompensēt izmaksas par administratīvo datu avotu datu tehnisku sagatavošanu atbilstoši pārvaldes noteiktajai datu struktūrai.

 Panta trešā daļa  nosaka, ka pirms administratīvo datu avotu izmantošanas, statistikas iestāde veic šo avotu datu kvalitātes un atbilstības izvērtēšanu. Ja administratīvo datu avots šajā daļā noteiktajos gadījumos, kas raksturo neatbilstību, nav izmantojams statistikas iestādes vajadzībām, tad statistikas iestāde saskaņā ar likumprojekta 16.pantu datus iegūst tieši no respondentiem - valsts institūcijām un privātpersonām. Ņemot vērā VARAM vēlmi papildināt likumprojektu ar normām, kuru izpilde nodrošinātu iespēju savstarpēji sasaistīt valsts informācijas sistēmās un statistikas iestādēs lietojamo statistisko vienību un rādītāju definīcijas; tādu termiņu noteikšanu, kas nodrošinātu datu iegūšanu statistikas nodrošināšanai noteiktajos apstrādes un publicēšanas termiņos; statistikas iestāde pienākumu informēt administratīvo datu avotu turētājus – attiecīgo valsts informācijas sistēmu pārziņus – par datu neprecizitātēm, kļūdām vai neatbilstību oficiālās statistikas vajadzībām,  likumprojekta izstrādātāji un VARAM vienojās, ka šie jautājumi tiks regulēti likumprojekta 18.panta ceturtās un piektās daļas ietvaros.

2)      16.pants – pants skatāms kopsakarā ar 13.pantu, kurš nosaka deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt statistikas veidlapas (skatīt sakaidrojumu pie 13.panta). 16.pantā ir iekļauts regulējums tam, ka statistikas iestāde pieprasa datus no saviem respondentiem, izdodot administratīvo aktu, jo statistikas iestāde ar savu pieprasījumu uzliek pienākumu konkrētai privātpersonai sniegt datus.,. Šis pants tiek piemērots tikai gadījumā, ja saskaņā ar 15.pantu statistikas iestāde nevar izmantot administratīvos datu avotus un Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem apstiprinātas statistikas veidlapas, nav noteikts adresātu (respondentu) loks, uz kuriem attiecas pienākums iesniegt datus.

3)      17.pants – nosaka visu respondentu tiesības gadījumā, kad saskaņā ar likumprojekta 16.pantu viņiem tiek uzlikts pienākums sniegt datus. Pamatā pants nosaka, kādu informāciju statistikas iestādei jāsniedz respondentam, lai viņam būtu skaidrs apsekojuma tiesiskais pamats u.c. apsekojuma aspekti.

4)      18.pants – pants regulē svarīgu jautājumu statistikas nodrošināšanas ietvaros – sadarbību ar administratīvo datu avotu turētājiem, un ir inovatīvs tādā ziņa, ka dod tiesības Pārvaldei daudz efektīvāk sadarboties ar administratīvo datu avotu turētājiem. Šis regulējums atspoguļo plānotos grozījumus Eiropas statistikas regulā (COM (2012) 0167), kuri paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka statistikas iestādes vajadzības tiek ņemtas vērā izstrādājot, grozot vai likvidējot administratīvo datu avotu.

18.panta ceturtā un piektā daļa - Pārvaldei kā oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošajai iestādei tiek paredzēta lielāka loma administratīvo datu avotu satura standartizācijā. Tā paredz Pārvaldes tiesības piedalīties administratīvo datu avotu ierakstu sākotnējā izstrādē, turpmākā pilnveidošanā un lēmuma pieņemšanā par to izmantošanas pārtraukšanu, veicinot administratīvo datu avotu ierakstu turpmāku izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanas mērķiem, un koordinēt tādu valsts institūciju pārziņā esošu administratīvo datu avotu ierakstu standartizāciju, kuriem ir būtiska nozīme datu sagatavošanā, kurus izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai (likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punkts). 18.panta piektā daļa nosaka to, ka Pārvaldei ar konkrēto administratīvo datu avotu turētāju jāvienojas par sadarbības apjomu. Ņemot vērā VARAM vēlmi iedibināt praksi, ka šādu jautājumu risināšanu regulē ar Ministru kabineta noteikumiem, likumprojekta 18.panta piektā daļa tika precizēta, nosakot, ka attiecības starp  Pārvaldi un administratīvo datu avotu turētāju tiek regulētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nevis precīzi nosakot, ka šādas savstarpējās attiecības regulē, noslēdzot starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu. Precizētā likumprojekta piektās daļas norma pēc būtības paredz, ka iestādes var slēgt  vienošanos vai sadarbības līgumu. Ja puses nevar vienoties par sadarbības apjomu, tad likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punktā minēto tiesību Pārvalde nevar īstenot.

Tā kā 8.panta pirmās daļas 6.punkts attiecas tikai uz Pārvaldi, tad Pārvalde šo tiesību īsteno  arī citu statistikas iestāžu uzdevumā, ja tās ir lūgušas Pārvaldi pārstāvēt viņu intereses statistikas nodrošināšanas jautājumos.

Likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punkta un 18.panta ceturtā daļa nedod tiesības personas datu pārziņiem veikt personas datu apstrādi pretēji datu apstrādes sākotnējam mērķim. Tas arī nozīmē to, ka tādu personas datu apstrādes sistēmu gadījumā, kuras jau darbojas (t.i., ir izveidotas uz normatīvā akta pamata pirms likumprojekta spēkā stāšanās), Pārvalde, pamatojoties uz iepriekš minēto regulējumu, nevarēs pieprasīt pārzinim apstrādāt papildu personas datu veidus, nekā konkrētās personas datu apstrādes gadījumā ir pieļaujams. Sadarbība attieksies tikai uz jau esošu personas datu apstrādi.

2.11.    19.pants – regulējums nosaka statistikas iestādes tiesības veikt pētījumus gadījumos, kad tai ir jāizvērtē iespējamība iekļaut statistiku oficiālajā statistikas programmā vai, lai izstrādātu jaunu statistikas jomas standartu. Pants ir strukturēts tādejādi, ka Pārvalde pētījuma ietvaros vienmēr sāks ar valsts institūciju administratīvo datu izpēti un izmantošanu pētniecības vajadzībām (panta otrā un trešā daļa). Ja Pārvalde konstatē, ka administratīvo datu avotu dati ir neatbilstoši saskaņā ar 15.panta trešajā daļā noteiktajiem apsvērumiem, tad Pārvalde var pieprasīt datus tieši respondentiem – privātpersonām vai valsts institūcijām. Panta ceturtā daļa atšķirībā no pārējā likumprojekta regulējuma nosaka, ka dalība pētniecības projektā ir brīvprātīga. Attiecībā uz panta otrās daļas 8.punktu jānorāda, ka statistikas iestāde nepieprasīs datus par konkrētu ārstu, kā arī nekonkretizēs konkrēto veselības aprūpes pakalpojuma veidu.

2.12.    20.pants -  Pants nosaka vienu no statistikas fundamentālajiem principiem – statistisko konfidencialitāti, lai garantētu datu drošību un aizsardzību. Tāpat pants dod norādi uz izņēmuma gadījumiem, kad dati tiek izmantoti ne tikai oficiālās statistikas nodrošināšanai, bet arī pētniecībai, vai gadījumus, kad dati netiek uzskatīti par konfidenciāliem. Attiecībā uz privātpersonu un valsts institūciju iesniegtajiem datiem, kā arī iegūtajiem datiem no administratīvo datu avotiem  tiek noteikts regulējums šo datu izmantošanā jebkuras citas oficiālās statistikas nodrošināšanai papildus šo datu iegūšanas primārajam mērķim.

2.13.              21.pants - tiek noteikts skaidrs regulējums Prakses kodeksa ieviešanai Latvijā. Tā kā Prakses kodeksā ir 15 principi un Eiropas Savienības statistikas birojs  (Eurostat) ir atzinis, ka dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt nepieciešamību tikai uz daļu no statistikas iestādēm attiecināt visus 15 principus, tad panta pirmā daļa paredz, ka pilnā apmērā Prakses kodekss tiks attiecināts uz tām iestādēm, kuras ir nacionālo statistikas iestāžu sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas statistikas regulas 5.pantu publicē Eiropas Savienības statistikas birojs  (Eurostat). Uz pārējām statistikas iestādēm attiecinās tikai daļu no principiem, saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja  (Eurostat) rekomendācijām. Pārvalde jau šobrīd organizē metodoloģisku virsvadību par to, kā ir jāveic statistikas iestādes pašnovērtējums atbilstoši Prakses kodeksa prasībām. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās Pārvalde aktīvi darbosies un palīdzēs citām statistikas iestādēm ieviest Prakses kodeksu, konsultējot par to, kuri no Prakses kodeksa principiem statistikas iestādei ir jāievieš pilnībā un kurus var neattiecināt uz citu statistikas iestāžu darbību. Skatīties komentārus arī pie 7.panta pirmās daļas 12.punkta.

2.14.              22.pants – ar šī panta regulējumu statistikas sistēmā tiek ieviesta vienota pieeja visām statistikas iestādēm statistikas publicēšanai tajā detalizācijas līmenī, kāds noteikts oficiālās statistikas programmā. Tiek noteikts, ka oficiālajai statistikai ir jābūt pieejamai statistikas iestāžu mājaslapās. Tiek noteikts pienākums statistikas iestādei sagatavot un ievietot mājaslapā valsts statistiskās informācijas publicēšanas kalendāru. Tiek noteikts, ka statistikas iestādes mājaslapā ir jāpublicē arī metodoloģiska informācija par datiem (metadati saskaņā ar standartizētām statistikas metadatu sistēmām), kas satur norādes uz izmantotajiem avotiem un metodēm, konfidencialitātes nodrošināšanu. Konkrētas standartizētas metadatu sistēmas netiek minētas, jo tās ir vairākas un iestāde var izvēlēties, kuru piemērot. Kā piemērus var minēt Starptautiskā Valūtas fonda SDDS standartu un Eurostat SDMX metadatu struktūru. Iestādei, kura vēlas saņemt pēc iespējas detalizētāku oficiālo statistiku, savas pamatotās vajadzības ir jāizsaka oficiālās statistikas programmas sagatavošanas ietvaros. Šī iemesla dēļ oficiālās statistikas programma tiek gatavota un apstiprināta trīs gadu periodam, kas tiks pieskaņots vidējā termiņa budžeta plānošanas periodam, kas ļautu pašvaldībām un valsts iestādēm plānot nepieciešamo informāciju un finanšu resursus un gala rezultātā saņemt nepieciešamo statistiku.

2.15.    23.-27.pants - tiek radīts jauns regulējums statistisko klasifikāciju un klasifikatoru lietošanai. Uz likumprojekta pamata izdos tikai tās klasifikācijas, kuras lieto tikai statistikas vajadzībām (piemēram, Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators, Tautību klasifikators) vai papildus lieto arī statistikas vajadzībām neatkarīgi no tā, kurš nodrošina šādu statistiku (piemēram, Budžetu ieņēmumu klasifikācija, Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām). Visas pārējās klasifikācijas, kuras ne tieši, ne netieši nav vajadzīgas, lai nodrošinātu  statistiku, būs jāizdod uz kāda speciālā likuma pamata.

Pašlaik viss Latvijā lietojamo klasifikāciju un klasifikatoru saraksts ir atrodams Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumiem Nr.363 „Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu un tās ieviešanas un lietošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.363), kuri ar likumprojekta spēkā stāšanos zaudēs savu spēku. Taču nākotnē visas šīs klasifikācijas un klasifikatori tiks lietoti, līdz ar to visus ir paredzēts apstiprināt no jauna uz likumprojekta pamata. Tām klasifikācijām un klasifikatoriem, kuri nav statistiskās klasifikācijas un klasifikatori, ir jāiekļauj deleģējums citos normatīvajos aktos. Iepriekšminēto apstākļu dēļ likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts pārejas periods šo klasifikāciju un klasifikatoru apstiprināšanai.

No MK noteikumiem Nr.363 likumprojektā tiek iekļauts regulējums par atbildīgo institūciju statistikas klasifikācijām un klasifikatoriem, kuru nosaka atbilstoši pašreiz spēkā esošajai situācijai, bet, ja tiek apstiprināta pilnīgi jauna klasifikācija vai klasifikators, kas nav iekļauts iepriekšminētajos noteikumos, tad par nacionālo klasifikāciju un klasifikatoru ir atbildīga tā institūcija, kura izstrādā normatīvo aktu, ar kuru apstiprina nacionālo klasifikāciju vai klasifikatoru. Par starptautisko klasifikāciju vai klasifikatoru, kuru nav nepieciešams pielāgot nacionālajām vajadzībām, ir atbildīga tā institūcija, kura piedalās attiecīgās klasifikācijas izstrādē (piemēram, apmeklē starptautiskās organizācijas sanāksmes, sagatavo Latvijas viedokli u.tml.). Ja ir vairākas institūcijas, kuras vienlaicīgi strādā pie klasifikācijas vai klasifikatora izstrādes, tad šīs institūcijas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu vienojas par sadarbību, lai izpildītu likumprojektā iekļauto pienākumu atbildīgajai iestādei.

Atvasinātās statistiskās klasifikācijas vai klasifikatorus veido lietošanai nacionālajā līmenī, par pamatu ņemot oficiāli atzītas Eiropas Savienības vai starptautiskās statistiskās klasifikācijas vai klasifikatorus, kas ir rekomendēti kā klasifikāciju vai klasifikatoru veidošanas paraugi. Attiecīgās valsts klasifikācija vai klasifikators  var iekļaut papildu pozīcijas un līmeņus, kā arī izmantot atšķirīgu kodēšanu. Katrā līmenī var būt vai nu tādas pašas pozīcijas kā atbilstošajā paraugklasifikācijas vai klasifikatora līmenī, vai arī pozīcijas, kas ir to precīzs sadalījums vai apkopojums.

Papildus iepriekšminētajam, likumprojekta izstrādātāji vienojās ar VARAM, ka prasība izmantot valsts informācijas sistēmās klasifikācijas un klasifikatorus, kas atbilst likumprojekta normām, ir nosakāma normatīvajos aktos, kas regulē valsts informācijas sistēmu darbību.

2.16.              28.-31.pants - tautas skaitīšanas likuma normas tiek iekļautas likumprojektā ar mērķi vienkopus (vienā likumā) regulēt visu, kas attiecas uz statistikas apsekojumiem, jo tautas skaitīšana, mājokļu skaitīšana un lauksaimniecību skaitīšana šajā ziņā neatšķiras no jebkura cita statistikas apsekojuma. Attiecībā uz tautas skaitīšanu tiek paredzēts, ka Ministru kabinetam ir jānosaka tā veikšanas kritiskais moments, jo tautas un mājokļu skaitīšanas sakarā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 763/2008 ( 2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu 5.panta 1.punkts nosaka, ka katra dalībvalsts nosaka pārskata datumu. Likumprojekta ietvaros pārskata datums ir skaitīšanas veikšanas kritiskais moments. Lauksaimniecības skaitīšanas gadījumā netiek noteikts tās veikšanas kritiskais moments, jo to neparedz Eiropas Savienības normatīvie akti, un saskaņā ar metodoloģiskiem apsvērumiem tas nav arī nepieciešams.

2.17.              32.pants – tiek precizēti statistiskās konfidencialitātes izņēmumi, kas nozīmē, ka tikai likumprojektā noteiktajos gadījumos dati nav uzskatāmi par konfidenciāliem un tos var brīvi publicēt. Pārējos gadījumos apmainīties ar konfidenciāliem datiem var tikai likumprojektā noteiktajos gadījumos. Tas nozīmē, ka datus, kas primāri iegūti statistikas nodrošināšanai, var izmantot tikai citas statistikas nodrošināšanai, un tos nedrīkst izmantot jebkādiem citiem mērķiem, tai skaitā civilprocesā, administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai komercdarbībā. Ja statistikas iestādei statistikas nodrošināšana ir tikai sekundārs uzdevums, bet tās primārais datu iegūšanas mērķis ir šīs iestādes administratīvo funkciju veikšana, tad šī iestāde, kas vienlaicīgi ir arī statistikas iestāde, šādus datus var nodot arī citiem mērķiem.

2.18.              33.pants – pantā uzskaitīti tie dati, kuri nav uzskatāmi par konfidenciāliem. Šajā pantā inovatīva ir otrā daļa, kura nosaka, ka dati par valsts institūciju un tās darbību nav konfidenciāli.

2.19.              34.-37.pants - tiek iekļauts regulējums par konfidenciālu datu  (netieši identificējamu datu) nodošanu pētnieciskiem mērķiem. Pārvalde gadu gaitā ir attīstījusi praksi, kādā veidā tiek piešķirta piekļuve šādiem datiem un tā tiek iekļauta likumprojektā.  Kārtība pēc savas būtības nav specifiska tieši Pārvaldes darbībai, tādēļ tā tiek attiecināta uz visām statistikas iestādēm. Likumprojekta 34.-37.pantā noteiktais regulējums nav unikāls, jo pastāv ne tikai visā Eiropā, bet arī pasaulē. Attiecībā uz Eurostat un dalībvalstu statistikas iestādēm šāda tiesība ir noteikta Eiropas statistikas regulas 23.pantā, bet dalībvalstu līmeni šādu regulējumu var atrast visu valstu Statistikas likumos, jo šī ir statistikas iestāžu papildu funkcija – nodrošināt pētnieciskos institūtus ar datiem. Valsts statistikas likuma 20.panta divi prim daļa jau paredz konfidenciālu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem. Eiropas statistikas regulas preambulas 26.punkts precīzi pasaka šādas darbības nepieciešamību: Pētniekiem būtu jābūt plašāk pieejamiem konfidenciāliem datiem, kurus izmanto Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, lai viņi varētu veikt analīzi Eiropas zinātnes attīstības interesēs, un tādēļ būtu jāuzlabo pētnieku piekļuve konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos, neapdraudot konfidenciāliem statistikas datiem nepieciešamo augsto aizsardzības līmeni. Lai nodrošinātu augstu datu lietojamību pētniecības vajadzībām, bet neriskējot ar personas netiešo identificēšanu, likumprojektā ir noteikti stingri kvalifikācijas kritēriji pētniekiem, lai tie varētu saņemt datus. Šāda risku mazinošā pieeja (risk avoidance approach) ir izplatīta arī citās Eiropas valstīs, kad pētniecības pieteikuma izskatīšanas stadijā rūpīgi tiek izvērtēts pētnieks un tā kvalifikācija, kā arī spējas nodrošināt konfidencialitāti.

2.20.            38.pants - tiek iekļauts regulējums par statistiskās konfidencialitātes nodrošināšanas pienākumu, ja netieši identificējami konfidenciāli dati ir nodoti pētnieciskiem mērķiem. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uzsaukti Valsts sekretāros 2013.gada  4.jūlijā (VSS-1244).

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

2013.gada janvārī Pārvalde izsūtīja likumprojektu neformālai viedokļa sniegšanai šādām institūcijām:

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Banka, Nacionālais veselības dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Satiksmes ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Tiesu administrācija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts izglītības satura centrs, Valsts kase, Valsts meža dienests, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Veselības inspekcija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija , Kultūras ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Pašvaldību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Tieslietu ministrija.

2013.gada 10., 12. un  15.aprīlī Pārvalde organizēja likumprojekta neformālo apspriešanu ar iepriekšminētajām institūcijām.

2013.gada pirmajā pusgadā Pārvaldei bija vairākas individuālās neformālās pārrunas ar Latvijas Banku un Datu valsts inspekciju par likumprojektu.

Iestādes, kuras izteica priekšlikumus, un tie tika ņemti vērā, iesaistītajām pusēm vienojoties par atsevišķu pantu kompromisa redakcijām:

1. Datu valsts inspekcija – 1.panta 2.punkts; 6.panta trešā daļa; 8.panta pirmās daļas 6.punkts; 9.panta otrā daļa; 16.panta pirmā daļa; 17.panta otrā daļa; 18.panta otrā daļa; 19.pants; 20.panta pirmā un piektā daļa; V nodaļa – 32.panta otrā, trešā, ceturtā daļa; 33.panta otrās daļas 1.punkts; 37.pants.
2. Latvijas Banka – 3.pants; 18.panta piektā daļa; 34.-37.pants.
3. Pārresoru koordinācijas centrs – 5.panta pirmā daļa;  7.panta pirmās daļas 9.punkts; 10.panta otrās daļas 8.punkts; 14.panta otrā daļa; 22.panta trešā daļa; 38.pants.
4. Labklājības ministrija – 9.panta pirmā daļa; 22.panta pirmā daļa; 24.panta otrā daļa.
5. Nacionālais veselības dienests -  12.panta trešā daļa; 15.panta trešā daļa;
6. Valsts zemes dienests – 1.panta 3. un 4.punkts; 8.panta pirmās daļas 6.punkts; 24.panta trešā daļa; Pārejas noteikumu 1. un 2.punkts.
7. Valsts kase – 22.panta trešās daļas 2.punkts; 27.panta trešā daļa;
8. Kultūras ministrija – 15.panta trešās daļas 3.punkts.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta 16.pants attiecas uz visiem respondentiem – privātpersonām un valsts institūcijām, kurām statistikas iestāde pieprasa sniegt datus. Likumprojekta regulējums nemaina respondentu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības, jo likuma 10.pantā jau pastāv identisks regulējums.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta III nodaļā iekļautais regulējums attiecībā uz datu iegūšanu statistikas vajadzībām vērsts uz to, lai nākotnē samazinātu administratīvo slogu respondentiem. Tas nozīmē, ka statistikas iestādēm kā primārais datu ieguves avots būs jāizvēlas valsts institūciju administratīvie datu avoti, kā rezultātā varētu tikt samazināts pieprasāmās informācijas apjoms, ko iegūst no respondentiem.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

1.      Likumprojekta 9.pants:

Statistikas padomes sastāvā iekļauto iestāžu administratīvā sloga izmaksas, pildot Statistikas padomes locekļa pienākumus:

10.17 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu 11.mēnešalgu grupā strādājošajiem) x 6 (patērētais h skaits, sagatavojot un piedaloties vienā Statistikas padomes sanāksmē)) x 12 (Statistikas padomes locekļu skaits) x 4 (Statistikas padomes sanāksmju skaits - 4x gadā) = 2928.96 EUR;

2.      Likumprojekta 11.pants:

Pārvaldes administratīvais slogs, nodrošinot Statistikas padomes sekretariāta funkcijas:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 20 (patērētais h skaits, sagatavojot un piedaloties vienā Statistikas padomes sanāksmē, protokola sagatavošana un publicēšana tīmekļa vietnē, citas saistītās darbības) x 1 (darbinieku skaits) x 4 (Statistikas padomes sanāksmju skaits - 4x gadā) = 542.4 EUR;

3.      Likumprojekta 12.pants:

3.1.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 778 (23 Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (institūciju skaits (Pārvalde)) x 1 (oficiālās statistikas programmas sagatavošanas skaits gadā) = 5274.84 EUR;

3.2.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmas grozījumus:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 400 (23 Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (institūciju skaits (Pārvalde)) x 1 (oficiālās statistikas programmas grozījumu reižu sagatavošanas skaits gadā) = 2712 EUR;

3.3.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 402 (62 citu statistikas iestāžu patērētais h skaits) x 1 (iesaistīto institūciju kopums izteikts kā 1, jo ir norādīts visu institūciju kopīgais patērēto darba h skaits) x 1 (oficiālās statistikas programmas reižu sagatavošanas skaits gadā) = 2725.56 EUR;

3.4.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju oficiālās statistikas programmas grozījumiem:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 200 (62 citu statistikas iestāžu patērētais h skaits) x 1 (iesaistīto institūciju kopums izteikts kā 1, jo ir norādīts visu institūciju kopīgais patērēto darba h skaits)  x 1 (oficiālās statistikas programmas grozījumu sagatavošanas reižu skaits gadā) = 1356 EUR.

4.      Likumprojekta 13. un 16.pants – administratīvā sloga aprēķins no likumprojekta 13.panta izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks sniegts, sagatavojot konkrēto tiesību aktu, kad būs iespējams noteikt precīzu patērētā laika apjomu un iesaistītās mērķsabiedrības lielumu.

5.      Likumprojekta 14.pants:

5.1.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot oficiālo statistikas veidlapu katalogu (14.panta pirmā un ceturtā daļa):

7.65 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 360 (Pārvaldes vecākā referenta patērētais h skaits gadā) x 1 (darbinieku skaits) x 1 (darba izpildes biežums) = 2754 EUR;

5.2.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju Pārvaldei par oficiālās statistikas veidlapām (14.panta trešā daļa):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 4 (vienas iestādes patērētais h skaits) x 25 (institūciju skaits, kuras sniedz informāciju Pārvaldei) x 1 (darba izpildes biežums) = 656 EUR;

6.      Likumprojekta 18.pants:

Valsts pārvaldes iestādes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju pēc pieprasījuma (ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt kopējo pieprasījumu skaitu no dažādām iestādēm dažādiem administratīvo datu avotu turētājiem, aprēķins veikts tikai uz Pārvaldes piemēra, kura ir vislielākā datu pieprasītāja visiem valsts pārvaldes iestāžu uzturētajiem reģistriem un datu bāzēm):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 4 (vienas iestādes patērētais h skaits) x 35 (institūciju skaits, kuras sniedz informāciju Pārvaldei) x 17 (darba izpildes biežums, ņemot vērā, ka tiek sagatavota mēneša, ceturkšņa un gada informācija) = 15 612.8 EUR.

7.      Likumprojekta 21.pants:

7.1.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, veicot Prakses kodeksa pašnovērtējumu (21.panta otrā daļa):

7.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu daļas vadītāja vietnieka līmeņa amatam) x 96 (patērētais h skaits) x 1 (viens darbinieks) x 1 (darba izpildes biežums) = 746.88 EUR;

7.2.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, veicot Prakses kodeksa pašnovērtējumu (21.panta otrā daļa):

10.17 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu 11.mēnešalgu grupā strādājošajiem) x 40 (patērētais h skaits vienā iestādē) x 9 (citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums) = 3661.2 EUR.

8.      Likumprojekta 22.pants:

8.1.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, publicējot savā tīmekļa vietnē 22.panta trešajā daļā noteikto informāciju:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 8 (strādā pilnu darba dienu) x 3 (strādā 3 vecākie referenti) x 249 (vidējais darba dienu skaits gadā jeb reizes, cik bieži tiek izpildītas likumprojekta 22.pantā minētās darbības) = 42 489.36 EUR + 10 000 EUR (programmnodrošinājums, sistēmas uzturēšana, tai skaitā interneta datu bāžu tehniskā uzturēšana) = 52 489.36 EUR gadā;

8.2.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, publicējot savā tīmekļa vietnē 22.panta trešajā daļā noteikto informāciju:

Saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu attiecīgajam gadam statistiku nodrošina aptuveni 62 institūcijas. Šo institūciju sagatavotās informācijas apjoms ir mazāks nekā Pārvaldes sagatavotais informācijas apjoms. Turklāt citām iestādēm nav tāds programmnodrošinājums, kāds ir Pārvaldei. Līdz ar to ir pamatoti novērtēt, ka citās iestādes izmaksas par statistikas sagatavošanu ir mazākas. 7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 4 (strādā 4h) x 1(strādā minimums viens vecākais referents) x 50 (pieņemam, ka tiek sagatavota mēneša statistika, ceturkšņa statistika un gada statistika. Jāatjauno metodoloģija. 50x vidēji jāatjauno dati attiecīgajā mājas lapā) = 1422 EUR x 62 = 88 164 EUR gadā uz visām 62 iestādēm.

9.      Likumprojekta 26.pants:

9.1.  Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tā ir atbildīga (aprēķins veikts attiecībā uz piecām klasifikācijām un klasifikatoriem):

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 2188 (trīs Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (Pārvalde) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 14 834.64 EUR + 6 000 EUR (interneta publicēšanas vietnes izveide un uzturēšana);

9.2.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tās ir atbildīgas (aprēķins veikts attiecībā uz divām darbietilpīgākajām klasifikācijām – Profesiju klasifikators un Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 1600 (patērētais h skaits uz divām klasifikācijām) x 1 (divas citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 10 496 EUR;

9.3.  Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tās ir atbildīgas (aprēķins veikts par aptuveni 12 pārējo iestāžu uzturētajām statistiskas klasifikācijām un klasifikatoriem, darbs pie kurām ir mazāks):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 4032 (12 iestāžu patērētais h skaits uz 12 klasifikācijām) x 1 (12 citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 26 449.92 EUR.

10.  Likumprojekta 27.pants:

10.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistisko klasifikāciju un klasifikatoru katalogu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 245 (sešu Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (Pārvalde) x 1 (darba izpildes biežums  gadā) = 1661.1 EUR;

10.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, saskaņā ar 26.panta 5.punktu, sniedzot informāciju Pārvaldei statistisko klasifikāciju un klasifikatoru kataloga uzturēšanas vajadzībām:

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 56 (patērētais h skaits četrās iestādēs) x 1 (četras citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums gadā) = 367.36 EUR.

11.  Likumprojekta 28.pants:

administratīvā sloga aprēķins no likumprojekta 28.panta izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks sniegts, sagatavojot konkrētos tiesību aktus, kad būs iespējams noteikt precīzu patērētā laika apjomu un iesaistītās mērķsabiedrības lielumu.

12.  Likumprojekta 34.pants:

12.1.         Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot pirmreizējos netieši identificējamos datus:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 40 (strādā 40 h, lai anonimizētu viena apsekojuma datus) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 6 (apsekojumu skaits, kuri tiek anonimizēti) = 1706.4 EUR

12.2.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot ikgadējos netieši identificējamos datus katram, iepriekš jau anonimizētajam, apsekojumam:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 2.5 (2.5h uz vienu apsekojumu) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 6 (apsekojumu skaits, kuru ikgadējie dati tiek anonimizēti) = 106.65 EUR

12.3.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot pirmreizējos netieši identificējamos datus:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 20 (strādā 20 h, lai anonimizētu viena apsekojuma datus. Stundas mazāk nekā Pārvaldei, jo apsekojuma apjomi (rādītāju un dimensiju skaits) ir mazāks) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 1 (apsekojumu skaits, kuri tiek anonimizēti) = 142.2 EUR

142.2 EUR reizināms ar to iestāžu skaitu, kas varētu sagatavot šādus datus. Šādu informāciju būtu iespējams sagatavot ne vairāk kā 5 institūcijām.

12.4.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot ikgadējos netieši identificējamos datus katram, iepriekš jau anonimizētajam, apsekojumam:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 1.5 (1.5h uz vienu apsekojumu) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 1 (apsekojumu skaits, kuru ikgadējie dati tiek anonimizēti) = 10.67 EUR

10.67 EUR reizināms ar to iestāžu skaitu, kas varētu sagatavot šādus datus. Šādu informāciju būtu iespējams sagatavot ne vairāk kā 5 institūcijām.

13.  Likumprojekta 35.pants un 36.panta pirmā daļa:

13.1.        Privātpersonas (fiziskas personas) administratīvā sloga izmaksas gadījumos, kad netieši identificējami dati tiek pieprasīti no Pārvaldes:

4.4 EUR (vidējā darba samaksa par 1 h, izdalot vidējo mēneša darba algu 2013.gadā privātajā sektorā ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī, kas ir 165h) x 2 (1h uz iesnieguma aizpildīšanu un precizēšanu/ 1h uz līguma caurskatīšanu un parakstīšanu) x 10 ( gadā ir aptuveni 10 fiziskās personas, kas pieprasa datus) x 2 (vidējais iesniegumu skaits gadā no vienas fiziskās personas)  = 176 EUR + 10 EUR (20 sūtījumu skaits reizināts ar 0.5 EUR, nosūtot parakstītos līgumus uz iestādi) = 186 EUR;

13.2.        Privātpersonas (juridiskas personas) administratīvā sloga izmaksas gadījumos, kad netieši identificējami dati tiek pieprasīti no Pārvaldes:

4.4 EUR (vidējā darba samaksa par 1 h, izdalot vidējo mēneša darba algu 2013.gadā privātajā sektorā ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī, kas ir 165h) x 2 (1h uz iesnieguma aizpildīšanu un precizēšanu/ 1h uz līguma caurskatīšanu un parakstīšanu) x 10 ( gadā aptuveni ir 10 juridiskās personas, kas pieprasa datus) x 4 (vidējais iesniegumu skaits gadā no vienas juridiskās personas)  = 352 EUR + 20 EUR (40 sūtījumu skaits reizināts ar 0.5 EUR, nosūtot parakstītos līgumus uz iestādi) = 372 EUR

13.3.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, izskatot netieši identificējamu datu pieprasījuma iesniegumu:

10 EUR (stundas vidējā samaksa departamenta direktora līmeņa amatam) x 1 (vidējais h skaits, ko patērē uz 1 iesnieguma izskatīšanu) x 5 (vidējais cilvēku skaits Konfidencialitātes padomē, kas lemj par konfidencialitātes jautājumiem) x 10 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži lemj Konfidencialitātes padome) = 500 EUR

13.4.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, izskatot netieši identificējamu datu pieprasījuma iesniegumu:

8.5 EUR (stundas vidējā samaksa vidēja līmeņa vadītāja amatam) x 1 (vidējais h skaits, ko patērē uz 1 iesnieguma izskatīšanu) x 2 (vidējais cilvēku skaits, kas lemj par konfidencialitātes jautājumiem) x 5 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži lemj Konfidencialitātes padome) = 85 EUR

14.  Likumprojekta 37.pants (izriet no 36.panta pirmās daļas):

8 EUR (stundas vidējā samaksa juristam) x 1 (tik vidēji h patērē uz 1 līguma sagatavošanu) x 1 (vidējais cilvēku skaits, kas sagatavo līgumu) x 15 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži jāsagatavo līgums) = 120 EUR

4.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1.    Likumprojekta 6.panta trešajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt oficiālās statistikas programmu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no tā, kas noteikts likuma 5.panta otrās daļas 3.punktā. Arī turpmāk Pārvalde sagatavos programmas projektu, kas pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs uz trīs gadiem pašreizējā viena gada vietā.

2.    Likumprojekta 13.panta pirmajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt oficiālās statistikas veidlapas. Regulējums pēc būtības neatšķiras no tā, kas noteikts likuma 4.panta otrajā daļā un 5.panta otrās daļas 3.punktā.  Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem šādi Ministru kabineta noteikumi būs spēkā līdz jaunu noteikumu apstiprināšanai:

2.1.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2011.gada 22.novembra noteikumi Nr.891 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”;

2.2.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.922 „Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi”;

2.3.       Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumi Nr.763 „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

2.4.       Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.338 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā”;

2.5.       Finanšu ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1182 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un pārskatu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

2.6.       Satiksmes ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.686 „Noteikumi par valsts statistikas datu apkopošanu par pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem ar autobusiem”;

2.7.       Kultūras ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumi Nr.1074 „Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā”;

2.8.       Kultūras ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.739 „Noteikumi par izdevējdarbības valsts statistikas pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

2.9.       Veselības ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumi Nr.10 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības aprūpes jomā”;

2.10.   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām”;

2.11.   Izglītības un zinātnes ministrija - Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.594 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem izglītības jomā”.

3.    Likumprojekta 24.panta trešajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus. Regulējums pēc būtības neatšķiras no likuma 7.¹ panta, izņemot to, ka likumprojekta deleģējums ir šaurāks, jo paredz apstiprināt tikai statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus. Tām klasifikācijām un klasifikatoriem, kuri nav statistiskās klasifikācijas vai klasifikatori, ir jāparedz deleģējums citos speciālos likumos (konkrēti normatīvie akti, kas zaudēs spēku, minēti 7.punktā). Uz likumprojekta deleģējuma pamata būtu jāizdod par jaunu šādas klasifikācijas:

3.1.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.315 „Noteikumi par Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru”;

3.2.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.246 „Noteikumi par Tautību klasifikatoru”;

3.3.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.11 „Noteikumi par rūpniecības produkcijas klasifikāciju (PRODCOM)”;

3.4.       Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”;

3.5.       Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.551 „Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru”;

3.6.       Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.318 „Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru”;

3.7.       Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”;

3.8.       Izglītības un zinātnes ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”;

3.9.       Iekšlietu ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.98 „Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru”.

4.    Likumprojekta 28.panta ceturtajā daļā iekļauts deleģējums Ministriju kabinetam apstiprināt tautas un mājokļu skaitīšanas kritisko momentu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 3.panta otrā daļas. Minētie noteikumi tiks izdoti trīs gadus pirms nākamās - 2021.gada, tautas un mājokļu skaitīšanas.

5.    Likumprojekta 29.panta otrajā daļā iekļauts deleģējums apstiprināt skaitīšanas programmu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 6.panta, izņemot to, ka deleģējums likumprojektā ir plašāks, jo paredz, ka var tikt apstiprinātas ne tikai tautas skaitīšanas programma, bet arī mājokļu skaitīšanas un lauksaimniecības skaitīšanas programma. Minētie noteikumi tiks izdoti pirms nākamās – 2021.gada, tautas un mājokļu skaitīšanas.

6.    Likumprojekta 30.pantā iekļauts deleģējums apstiprināt kārtību, kādā iegūst datus par īpašām personu grupām skaitīšanas ietvaros. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 10.panta.

7.    Ar likumprojekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs šādi normatīvie akti:

7.1.       Valsts statistikas likums;

7.2.       Tautas skaitīšanas likums.

8.    Likumprojekta 38.panta sakarā Pārvalde ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi             Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas izsludināts 2013.gada 4.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1244, prot. Nr.26 9.§) un izskatīts 2013.gada 24.septembra Ministru kabineta sēdē (TA-2247).

9.    Attiecībā uz Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.307 „Noteikumi par Adrešu klasifikatoru” Pārvalde vienojās ar Tieslietu ministriju, ka Ekonomikas ministrija (Pārvalde) sagatavos un virzīs izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kurā iekļaus deleģējumu Adrešu klasifikatoram. Grozījumi stātos spēkā 2015.gada 1.janvārī – vienlaicīgi ar likumprojektu „Statistikas likums”.

Šī sadaļas 2. un 3.punktā noteiktos normatīvos aktus Ministru kabinets izdod līdz 2015.gada 31.decembrim.

2.

Atbildīgā institūcija

Minētas šīs sadaļas 1.punktā.

3.

Cita informācija

Nav

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 1.

 Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju.

 2.

 Citas starptautiskās saistības

 Projekts šo jomu neskar

 3.

 Cita informācija

 Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (turpmāk šajā tabulā-Regula Nr. 223/2009).

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Regulas Nr. 223/2009 2.panta 1.punkta a) apakšpunkts

7.panta pirmā daļa un 7.panta otrās daļas 3. un 6.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 2.panta 1.punkta a) apakšpunkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 5.panta 1.punkts

4.panta otrā daļa un 8.panta pirmās daļas 7.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 5.panta pirmās daļas prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 9.pants

32.panta otrā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 9.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 11.panta 1.punkts

7.panta otrās daļas 12.punkts un 21.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 11.panta 1.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 18.panta 1. un 3.punkts

7.panta otrās daļas 7. un 8.punkts, 22.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 18.panta 1. un 3.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 20.panta 2.punkts

7.panta otrās daļas 8.punkts, 22.pants, 32.panta trešā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 20.panta 2.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 21.pants

32.panta pirmā un otrā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 21.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 23.pants

32.panta ceturtā daļa, 34., 35., 36., 37.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 23.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 24.pants

18.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 24.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 25.pants

33.panta pirmās daļas 5.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 25.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 26.pants

20.panta sestā un septītā daļa, 38.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 26.panta prasību piemērošanu

Nav

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?
Kādēļ?

Regula Nr. 223/2009 neparedz rīcības brīvību.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

2013.gada janvārī Pārvalde nosūtīja likumprojektu neformālai viedokļa sniegšanai apmēram 30 valsts institūcijām, kas saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu nodrošina statistiku, Datu valsts inspekcijai, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai, Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Pārresoru koordinācijas centram un Darba devēju konfederācijai.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2013.gada 23.jūlijā Pārvalde publicēja likumprojektu savā mājaslapā sabiedrības apspriešanai, un līdz 2013.gada 6.augustam par to varēja iesniegt priekšlikumus vai viedokļus. Pārvalde noteiktajā termiņā un līdz likumprojekta izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2013.gada 19.septembrī nesaņēma nevienu priekšlikumu vai viedokli.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija atbalstīja likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts attiecas uz Pārvaldi un aptuveni 30 citām valsts pārvaldes iestādēm, kas saskaņā ar likumprojektu varētu nodrošināt oficiālo statistiku (precīzs skaits un informācija par statistiku, kuru iestāde nodrošina pieejams šajā vietnē http://www.csb.gov.lv/par-mums/saites-27888.html):

Ekonomikas ministrija; Finanšu ministrija; Iekšlietu ministrija; Ieslodzījuma vietu pārvalde; Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija; Labklājības ministrija; Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

Nacionālais veselības dienests; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests; Nodarbinātības valsts aģentūra; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Satiksmes ministrija; Lauksaimniecības datu centrs; Latvijas Nacionālā bibliotēka; Latvijas Nacionālais arhīvs; Tiesu administrācija; Slimību profilakses un kontroles centrs; Valsts darba inspekcija; Valsts meža dienests; Valsts probācijas dienests; Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Valsts robežsardze; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts zemes dienests; Veselības inspekcija; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Zemkopības ministrija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

1. Likumprojekts pēc būtības nemaina Pārvaldes un citu valsts institūciju kompetenci un funkcijas. Funkcijas, kas nav noteiktas likumā, bet ir noteiktas likumprojektā, jau izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem.
2. Tiks izveidota Statistikas padome, kas būs konsultatīva institūcija. Statistikas padomes meteriāltehnisko bāzi nodrošinās Pārvalde ikgadējā budžeta ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav

Rīgā

Nr.31

2014.gada 3.jūnijā

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietnieka tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja pienākumu izpildtāja

Inese Gailīte

Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-638 (2014)

Ministru prezidente

(paraksts*)

Laimdota Straujuma

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojektu nepieciešams izstrādāt tādēļ, ka, izvērtējot Valsts statistikas likumā (turpmāk – likums) veicamo grozījumu apjomu, Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) konstatēja, ka grozīta tiek vairāk nekā puse no likuma pantiem, līdz ar to ir nepieciešams sagatavot jaunu normatīvā akta projektu (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojekts ir sagatavots, lai novērstu šīs sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

A. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai likumprojekts izstrādāts:

Likumprojekta izstrāde ir nepieciešama, jo likums ir nepilnīgs vairākās jomās, ierobežojot Pārvaldes un citu valsts iestāžu, kas nodrošina valsts statistiku (turpmāk kopā - statistikas iestādes), iespējas atsevišķos faktiskajos apstākļos piemērot likumu, bet respondentiem nesniedz pietiekamu informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī kopumā nerada pilnīgu un pareizu izpratni par statistikas sistēmu un statistikas darba organizāciju Latvijā.

Kopš 1997.gada, kad tika pieņemts likums, statistikas iestādēm ir mainījusies izpratne par to, kādi statistikas jautājumi ir jāregulē ar likumu, kā arī šo gadu laikā ir mainījusies prakse atsevišķu statistikas jautājumu risināšanā. Ja likumā tiktu veikti grozījumi, tad vairāki panti tiktu svītroti, jo konkrētās tiesiskās attiecības nav nepieciešams regulēt ar atsevišķu pantu un šo pantu regulējums pārklājas ar citu likuma pantu regulējumu (piemēram, likuma 12. un 13.pants pārklājas ar likuma 10.pantu). Tajā pašā laikā likumā trūkst atsevišķu tiesisko attiecību regulējums, kas faktiski pastāv un gadu gaitā ir attīstījies kā ļoti konkrētu veicamo darbību kopums (piemēram, netieši identificējamu privātpersonu vai valsts institūcijas datu nodošana pētnieciskiem mērķiem).

Kopš 2004.gada Latvija ir Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) dalībvalsts un, iekļaujoties tajā, pilnā apjomā uzņēmusies un pilda saistības, kas izriet no dalības tajā. 2009.gada 11.martā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Savienības Statistikas birojam (turpmāk – Eurostat), uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Savienības statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Savienības Statistikas programmu komiteju (turpmāk – Eiropas Statistikas regula), kā arī 2005.gada 25.maijā Eiropas Komisija apstiprināja Ieteikumu par valsts un Savienības statistikas iestāžu neatkarību, integritāti  un atbildību (turpmāk – Prakses kodekss). Lai gan Prakses kodekss ir apstiprināts ieteikumu formā, dalībvalstis to ievēro un regulāri ziņo par tā izpildi, kā arī Eiropas Komisija periodiski rīko pārbaudes (peer review). Abos dokumentos tiek precizēti statistikas iestāžu fundamentālie darbības principi, tiek noteiktas jaunas prasības Eiropas Statistikas sistēmas dalībniekiem, palielināta to atbildība un pienākumi statistikas jomā. To pilnīga izpilde nav iespējama bez izmaiņu veikšanas nacionālajos tiesību aktos.

Problēmu jomas, kurām ir nepieciešams jauns regulējums:

5.    Statistikas sistēma, tās elementi un statistikas sistēmas regulējums:

1.4.  Likumā ir nepilnīgs regulējums attiecībā uz statistikas sistēmu kā dažādu elementu kopumu, kas veido šo sistēmu, un visām tām darbībām, kas tiek īstenotas statistikas sistēmā, lai nodrošinātu statistiku. Pārvaldes kā šīs sistēmas vadošās iestādes loma ir neskaidra, lai gan likums paredz, ka Pārvalde īsteno vienotu valsts politiku valsts statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, analīzes un publicēšanas jomā. Saskaņā ar Eiropas Statistikas regulu Pārvaldei kā galvenajai nacionālajai statistikas iestādei ir paredzēta daudz lielāka koordinējoša loma nacionālās statistikas sistēmas ietvaros. Lai katram adresātam vai vienkāršam lasītājam būtu skaidrība par Latvijas statistikas sistēmu un tās veidojošajiem elementiem, likumprojektā ir iekļauts attiecīgs regulējums.

1.5.  Statistikas padome kā valsts statistikas sistēmas sastāvdaļa ir visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, izņemot Latviju, kura ir vienīgā ESS dalībvalsts, kurā nav statistikas ražotāju, datu sniedzēju un statistikas izmantotāju sadarbību koordinējošas institūcijas, kura, piemēram, kā tas ir citās valstīs, sniegtu viedokli par statistikas iestāžu statistikas darba plāniem, sniegtu viedokli vai apstiprinātu statistikas programmu, pieņemtu lēmumus vai rekomendācijas par apsekojumu veikšanu u.tml.  Pārvalde ir secinājusi, ka arī Latvijas statistikas sistēmā ir nepieciešama šāda institūcija, kas neatkarīgi no statistikas iestādēm nodrošinās statistikas sistēmas ietvaros risināmo jautājumu ietekmes, kvalitātes un nepieciešamības izvērtējumu gan no statistikas lietotāju, gan statistikas iestāžu puses. Ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes iekārtas specifiku, likumprojekts paredz Statistikas padomes izveidi, kura būs konsultatīva institūcija.

1.6.  Likumā nepietiekami skaidri un viennozīmīgi tiek regulēti statistikas iestāžu uzdevumi, tiesības un pienākumi. Piemēram, likuma 3.pants nosaka statistikas iestāžu uzdevumus, taču iestādes šī panta formulējuma dēļ uz sevi neattiecina šos uzdevumus. Daži no likumā noteiktajiem Pārvaldes pienākumiem un tiesībām attiecas arī uz citām statistikas iestādēm. Likuma regulējums nav pietiekami efektīvs, lai Pārvalde kā statistikas sistēmas vadošā iestāde īstenotu nozīmīgas funkcijas.

6.   Statistikas plānošana, izstrāde, statistikas datu vākšana, apstrāde un analīze (turpmāk – statistikas nodrošināšana):

2.10.   Likums nesniedz skaidru priekšstatu par to, ka statistikas nodrošināšana sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem procesiem. Starptautiski atzītais un lietotais statistikas biznesa procesu modelis (the generic statistical business process model) sastāv no deviņiem galvenajiem statistikas ražošanas procesiem un aptuveni 40 apakšprocesiem. Likums un tajā neesošais regulējums attiecībā uz statistikas ražošanas pamatprocesiem un statistikas iestāžu vajadzībām katra konkrētā procesa ietvaros rada nepareizu izpratni par to, kāpēc, piemēram, statistikas iestādei ir vajadzīgs konkrēts datu apjoms vai piekļuve tādiem administratīvo datu avotiem, kas tiešā veidā nav vajadzīgi kāda konkrēta rādītāja aprēķināšanai. Tādēļ likumprojektā tiek noteikts visaptverošs regulējums, konkretizējot valsts statistikas sistēmu, tās elementus un vissvarīgākos statistikas ražošanas procesus.

2.11.   Svarīgs un likumā neregulēts jautājums ir Valsts statistiskās informācijas programmas (turpmāk – VSIP) sagatavošana, par ko ir atbildīga Pārvalde. Nevēlama ir līdzšinējā prakse, ka VSIP tiek iekļauta visa tā statistika, ko katra konkrētā iestāde uzskata par svarīgu iekļaut VSIP, neizvērtējot šīs statistikas iekļaušanas pamatotību (kurš un kāpēc lietos šo informāciju un kāpēc valstij tā ir jāfinansē); atsevišķas iekļautās statistikas sagatavošanas metodoloģija nav pienācīgi dokumentēta (netiek publicēti metadati un kvalitātes ziņojumi), līdz ar to šādai informācijai varētu būt zema ticamība. Lai atrisinātu jautājumu par to, kādu statistiku iekļauj VSIP, ir nepieciešams regulējums, pēc kādiem kritērijiem tiek novērtēta statistika, kurai līdz ar to varētu piešķirt oficiālās statistikas statusu (turpmāk likumprojekta kontekstā – oficiālā statistika) un iekļaut VSIP.

2.12.   Statistikas nodrošināšanā ļoti būtisks ir jautājums gan par statistikas vajadzībām atbilstošu jaunu administratīvo reģistru, datubāzu vai informācijas sistēmu veidošanu (turpmāk kopā  – administratīvie datu avoti), gan esošo administratīvo datu avotu atbilstību statistikas vajadzībām. Izveidojot jaunus administratīvo datu avotus, ir svarīgi, vai tiek ņemtas vērā statistikas iestāžu vajadzības. Ja administratīvo datu avots pilnībā atbilst statistikā izmantotajām definīcijām un datu kvalitātes prasībām, tad statistiku var veidot, izmantojot šo resursu. Tas ļauj samazināt respondentu noslodzi un statistikas sagatavošanas izmaksas, kā arī nodrošina papildu iespējas statistisko datu pārbaudei, kā rezultātā tiek panākta augstāka datu kvalitāte. Taču jauni administratīvo datu avoti tiek veidoti, neiesaistot Pārvaldi vai citas statistikas iestādes. Arī tie administratīvie datu avoti, kas jau ir izveidoti un darbojas vairākus gadus, pilnībā nespēj nodrošināt statistikas vajadzības. Problēma ir ilglaicīga, un Pārvalde par to katru gadu sagatavo ziņojumu Ekonomikas ministrijai. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja 2011.gada 28.septembrī pieņēma grozījumus Prakses kodeksā (Prakses kodeksa 2.redakcija), kurā 8.princips „Atbilstošas statistikas procedūras” tika papildināts ar jauniem rādītājiem (8.7., 8.8. un 8.9.), kas nosaka, ka dalībvalstu statistikas iestādes tiek iesaistītas administratīvo datu avotu un to izmaiņu izstrādē, lai administratīvos datus padarītu piemērotākus statistikas vajadzībām, kā arī notiek regulāra sadarbība ar administratīvo datu avotu īpašniekiem datu kvalitātes nodrošināšanā. Prakses kodeksa prasību ignorēšanai gan Eiropas, gan Latvijas līmenī var būt nopietnas sekas, uz ko norāda 2012.gada 21.septembrī Eiropas Auditoru tiesas publicētais ziņojums (ECA/12/33) par to, ka Prakses kodeksa prasības nav pilnībā ieviestas ne pašā Eurostat, ne dalībvalstīs. Turklāt iepriekšminētā Prakses kodeksa 8.principa ieviešana Latvijā ir svarīga arī tādā ziņā, ka no Pārvaldes un Ekonomikas ministrijas puses pastāv stratēģisks uzstādījums nākamo (provizoriski 2021.gada) tautas un mājokļu skaitīšanu veikt, izmantojot tikai administratīvos datu avotus (2012.gada 21.februāra Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums (TA-328) un Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra protokola Nr.10 37.§). Iepriekšminēto uzstādījumu var attiecināt arī uz pārējo oficiālo statistiku, kuru varētu nodrošināt, izmantojot administratīvos datu avotus, tādējādi samazinot statistikas nodrošināšanas izmaksas. Taču, lai sasniegtu šos mērķus, kā arī lai nodrošinātu citu statistikas rādītāju iegūšanu, izmantojot administratīvos datu avotus,  administratīvo datu avotu pārziņiem un statistikas iestādēm ir jāsadarbojas. Likumprojektā ir noteikts regulējums šai sadarbībai.

Līdzīga satura grozījumi, kādi tika veikti Prakses kodeksā, ir izstrādāti regulas priekšlikumā, ar kuru groza Eiropas Statistikas regulu (dokuments (COM (2012) 0167)). Lai stiprinātu dalībvalstu statistikas iestāžu tiesības, ir izstrādāts priekšlikums iekļaut Eiropas Statistikas regulā normu, kas liek visiem administratīvo datu avotu pārziņiem sadarboties ar statistikas iestādēm un ņemt vērā to vajadzības.

2.13.   Pārvalde, sadarbojoties ar administratīvo datu avotu turētājiem, bieži nonāk situācijā, kad tai tiek atteikta pieeja personas datiem, jo, kā to norāda arī Datu valsts inspekcija,  likuma 17.panta otrais punkts ir pārāk nekonkrēts pilnvarojums Pārvaldei saņemt personas datus. Likumprojekts paredz regulējumu šim jautājumam, detalizējot oficiālās statistikas programmas saturu un precizējot saņemamo personas datu veidus.

2.14.   Likums neregulē statistikas iestādes tiesības izmantot personas datus citos apsekojumos vai lai veiktu datu kombinēšanu vai datu apvienošanu. Taču apsekojumu organizēšanā un jaunas statistikas veidošanā statistikas iestādei pieejamo personas  datu  izmantošana ir ļoti būtiska. Turklāt Eiropas Statistikas sistēmas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas aktualitātes parāda, ka šo iespēju izmantošana kļūst arvien nozīmīgāka, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ka samazinās finansējums statistikas veidošanai, taču prasības pēc jaunas statistikas tikai pieaug. Tādēļ likumprojekts paredz statistikas iestādēm iespēju statistikas nodrošināšanas vajadzībām apkopotos personu datus izmantot citu apsekojumu organizēšanai un veikšanai vai jaunas statistikas izstrādei.

2.15.   Likums neregulē statistikas iestāžu pienākumus Prakses kodeksa ieviešanā, taču tā ieviešana ir ļoti nozīmīgs solis oficiālās statistikas kvalitātes nodrošināšanā. Lai vairotu uzticību Eiropas statistikai, kas vienlaicīgi ir arī oficiālā statistika, valsts statistikas iestādēm katrā dalībvalstī un Eurostat ir jābūt profesionālā ziņā neatkarīgām un jānodrošina objektivitāte un augsta kvalitāte Eiropas statistikas sagatavošanā saskaņā ar principiem, kas noteikti Lisabonas līgumā un Prakses kodeksā. Eiropas Statistikas regulas 1.pantā noteikts, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata saskaņā ar statistikas principiem, kas izklāstīti Līguma 285.panta 2.punktā un Eiropas Statistikas regulas 2.pantā un kas sīkāk izstrādāti Prakses kodeksā. Lai neatkarīgi uzraudzītu, kā Prakses kodeksu īsteno Eurostat un Eiropas Statistikas sistēma kopumā, ar 2008.gada 11.marta Lēmumu (EK) Nr. 235/2008 tika nodibināta Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome (ESGAB). Lai panāktu to, ka Latvijas statistikas sistēmā visa oficiālā statistika tiek nodrošināta, ievērojot vienotus principus un nodrošinot statistiku valsts vajadzībām, un tiktu piemērotas līdzvērtīgas prasības kā izstrādājot, sagatavojot un izplatot Eiropas statistiku, tad uz visu oficiālās statistikas nodrošināšanu ir jāattiecina Prakses kodeksa prasības.

2.16.   Statistikas nodrošināšanā svarīga loma ir statistiskajām klasifikācijām un klasifikatoriem. Likums paredz Pārvaldes atbildību par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas (turpmāk šajā apakšpunktā – sistēma) izveidošanu. Pirmkārt, „sistēma” ir maldinošs nosaukums, un pārāk vispārīgi ir nosacījumi klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanai sistēmā. Otrkārt, Pārvalde nevar būt atbildīga par visu klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanu sistēmā, jo tās kompetence un atbildība var aprobežoties tikai ar to klasifikāciju un klasifikatoru iekļaušanu kādā sistēmā, kas tiek lietotas primāri statistikas vajadzībām. Šo iemeslu dēļ likumprojektā ir noteikts precīzāks regulējums, un ir paredzēts, ka, stājoties spēkā  likumprojektam,  spēku zaudē Ministru kabineta 2008.gada 23.maija noteikumi Nr.363  „Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu un tās ieviešanas un lietošanas kārtību”.

2.17.   Statistikas nodrošināšanā liela nozīme ir tam, cik ātri statistikas iestāde spēj reaģēt uz izaicinājumiem pēc jaunas statistikas. Līdz ar to likumprojektā ir paredzēts regulējums pētījumu jaunas statistikas vai standarta izstrādei, kura būtiskākā iezīme ir tāda, ka respondenti tajos var piedalīties brīvprātīgi.

2.18.   2011.gada tautas skaitīšana parādīja, ka Tautas skaitīšanas likumā iekļautais regulējums nav unikāls, jo tautas skaitīšana ir tāds pats statistikas apsekojums kā jebkurš cits apsekojums, ko veic Pārvalde. Līdz ar to likumprojektā tiek iekļautas atsevišķas normas no Tautas skaitīšanas likuma, kurš savu spēku zaudēs pēc likumprojekta pieņemšanas.

7.   Statistiskās konfidencialitātes regulējums un statistiskās informācijas izplatīšana:

3.5.       Statistiskās konfidencialitātes regulējums (likuma 18., 19. un 20.pants) pēc būtības nav grozīts kopš likuma pieņemšanas. 2006. un 2007.gadā veiktie grozījumi 18. un 19.pantā bija redakcionāli, vienīgais grozījums pēc būtības bija likuma 20.panta papildinājums ar divi prim daļu par anonimizētu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem.

Likuma regulējums attiecībā uz netieši identificējamu privātpersonu datu nodošanu ir nepilnīgs, kā arī neatbilstošs Eiropas Statistikas regulai. Nepilnība ir tāda, ka, lai gan likuma 20.panta divi prim daļa pieļauj anonimizētu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem, tomēr minētā norma ļoti vispārīgi regulē šo jautājumu, un no tās neizriet skaidra kārtība, kādā minētos datus nodod, t.i., kurš un kādu lēmumu pieņem; kādas sekas ir tad, ja statistikas iestādes atsakās piešķirt datus; vai par datu nodošanu slēdz vai neslēdz līgumu; kādi tehniskie līdzekļi tiek izmantoti, nododot datus. Pārvalde savā praksē ir izveidojusi kārtību, kādā tiek piemērots iepriekšminētais pants, taču tā iemesla dēļ, ka šo pantu piemēro ne tikai Pārvalde, bet varētu piemērot arī citas statistikas iestādes, ir nepieciešams noteikt šo darbību kopumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iepriekšminētās statistikas iestādes darbības skar netieši identificējamu privātpersonu datu pieprasītāja administratīvi procesuālās tiesības, ir nepieciešams skaidrs regulējums šajā jautājumā. Papildus iepriekš minētajam pastāv pretruna starp likumu un Eiropas Statistikas regulu, t.i., viens un tas pats termins „anonimizēti dati” abos normatīvajos aktos tiek lietots atšķirīgā nozīmē.

3.6.       Esošais statistiskās konfidencialitātes regulējums ir smagnējs attiecībā uz atsevišķas statistikas publiskošanu. Latvija ir maza valsts, un atsevišķās darbības jomās ir tikai pāris respondentu, kuri sniedz individuālos datus, bet saskaņā ar konfidencialitātes nodrošināšanas principiem individuālos datus nedrīkst publicēt. Taču pēc būtības šādas informācijas publiskošana neaizskar respondentu tiesības, jo šī informācija ir publiski pieejama citos informācijas avotos (piemēram, kopsavilkuma informācija par studentu skaitu tiek publicēta universitāšu interneta mājaslapās vai Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā), tādēļ ir nepieciešams regulējums, kādos gadījumos šādu statistiku tomēr būtu iespējams publicēt.

3.7.       Likumā ir neskaidrs regulējums attiecībā uz to, ka statistikas iestādes savā starpā var apmainīties ar datiem, kas tieši vai netieši ļauj identificēt privātpersonu (turpmāk - konfidenciāli dati), statistikas efektīvai izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai vai statistikas kvalitātes uzlabošanai. Šādu iespēju paredz arī Eiropas Statistikas regula, ja dažādu valstu statistikas iestādes vēlas apmainīties ar konfidenciāliem datiem Eiropas statistikas veidošanas vajadzībām. Arī Latvijas praksē ir gadījumi, kad statistikas attīstībai ir nepieciešams nodot konfidenciālus datus citai statistikas iestādei. Problēma ir aktuāla un atrisināma ar regulējuma iekļaušanu likumprojektā.

3.8.       Saskaņā ar Eiropas Statistikas regulas 26.pantu dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu statistiskās konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Likumā esošais regulējums ir nepilnīgs, jo neparedz, ka pētniekiem, kuriem nodoti netieši identificējami konfidenciāli dati, ir jāievēro statistiskā konfidencialitāte. Likumprojekts precizē pētnieku pienākumu ievērot statistisko konfidencialitāti. Lai pilnībā izpildītu Eiropas Statistikas regulas 26.panta prasības, ir nepieciešams veikt papildu grozījumus arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

8.   Kopsavilkuma statistikas publicēšana:

Viens no statistikas sistēmas uzdevumiem ir publicēt kopsavilkuma statistiku, taču statistikas iestāžu prakse ir dažāda. Lai sakārtotu šo jautājumu un iedzīvinātu visām statistikas iestādēm vienotu kopsavilkuma informācijas publicēšanas kārtību, kā arī veicinātu statistikas kvalitātes uzlabošanu un statistikas lietotāju izpratni par statistikas metodoloģiju, likumprojekts paredz attiecīgu regulējumu.

B. Likumprojekta mērķis un būtība, kas novērš A sadaļā minētās problēmas

3.      Likumprojekta I nodaļa 3.pants - likumprojekts paredz tā piemērošana izņēmumu attiecībā uz Latvijas Bankas nodrošināmo statistiku, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1.3.               Eiropas Savienības statistiku izstrādā, sagatavo un izplata divas sistēmas – Eiropas Statistikas sistēma, kuras ietvaros statistiku nodrošina nacionālās statistikas institūcijas (Latvijā – Pārvalde) un iestādes, kuras nodrošina statistiku, kas paredzēta Eiropas Statistikas programmā, un Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), kuras ietvaros statistiku nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālas centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka. Saskaņā ar Eiropas statistikas regulas preambulas 8. un 9.punktu Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata gan Eiropas Statistikas sistēma, gan ECBS, kura to veic saskaņā ar atsevišķu tiesisko regulējumu. Eiropas Statistikas sistēma, tai skaitā Pārvalde, statistiku sagatavo saskaņā ar Eiropas statistikas regulu, savukārt ECBS statistiku sagatavo saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 3. un 5.pantu, kā arī Padomes 1998.gada 23.novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECBS regula).

1.4.               Latvijas Bankas kompetence statistikas jomā noteikta likumā „Par Latvijas Banku”. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 39.pantu Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izplata, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tai skaitā atbalstītu ECB darbību ECBS uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas apkopošanā atbilstoši Eiropas Savienības, tai skaitā ECB, tiesību aktu prasībām. Saskaņā ar minēto pantu Latvijas Bankai ir tiesības noteikt statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, iesniegšanas termiņu, kā arī personas, kam ir pienākums iesniegt statistikas pārskatus. Minētā likuma 40.pantā noteiktas Latvijas Bankas tiesības izplatīt statistisko informāciju, tai skaitā konfidenciālu statistisko informāciju.

4.      Likumprojekta II, III, IV un V nodaļa:

2.21.   4.pants - tiek skaidri definēta statistikas nodrošināšanas sistēma un šīs sistēmas elementi, kuri atkarībā no to dabas ir gan darbības, gan galaprodukts, gan institūcijas, kas veic iepriekšminētās darbības ar mērķi nodrošināt galaproduktu jeb oficiālo statistiku. Pārvaldei oficiālās statistikas sistēmas ietvaros tiek piešķirts vadošās iestādes statuss, kas nozīmē, ka Pārvalde metodoloģiski palīdz citām statistikas iestādēm, kā arī tas ir nesaraujami saistīts ar Pārvaldi kā Eiropas Komisijas kontaktpunktu Latvijā Eiropas statistikas jautājumos. Otrās daļas otrais teikums ir iekļauts ar mērķi nepārprotami norādīt uz Pārvaldes funkcionālo neatkarību un institucionālo pārraudzību nevis pakļautību, tādejādi ievērojot Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta a) apakšpunktu, kā arī izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta pieci prim daļā noteikto.

2.22.    5.pants – regulējums kopumā definē mērķus un kritērijus, kādēļ un atbilstoši kuriem tiek nodrošināta oficiālā statistikas. Attiecībā pret šiem kritērijiem tiks izvērtēta statistika, kuru valsts institūcija plāno nodrošināt. Atbilstība visiem kritērijiem paredz, ka šāda statistika kļūst par oficiālo statistiku, ko savukārt pēc tam iekļauj VSIP. Šādi kritēriji tiek noteikti, lai izvērtētu statistikas nepieciešamību, nozīmību un garantētu tās kvalitāti.  Izvērtējot kritērijus, Pārvalde pētīja citu valstu praksi (Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika u.c.), un likumprojektā iekļautie kritēriji ir tādi, kas neierobežo statistikas iespējas kvalificēties kā oficiālajai statistikai, bet tajā pašā laikā tie ir pietiekami stingri un nepieļauj iespēju nodrošināt statistiku bez tiesiska un metodoloģiska pamatojuma.

5.panta otrās daļas 2.punkts - kritērijs „statistikas nodrošināšana atbilst statistikas jomas standartiem”  - šis kritērijs ietver statistikas nodrošināšanas atbilstību dažādiem statistikas jomas standartiem, ar tiem saprotot dažādus informāciju tehnoloģiju instrumentus, klasifikatorus, rokasgrāmatas, labās prakses, tiesību aktus u.c. dokumentus, kurus var sagrupēt šādās trīs grupās:

1.    normatīvie akti (regulas, likumi utml.), ar kuriem ir apstiprināti standarti;

2.    standarts – dokuments, kuru apstiprina atzīta institūcija, kas nav likumdevējs vai politisks orgāns, un ar kuru nodibina vienotu pieeju, vadlīnijas, noteikumus kā īsteno kādu procesu vai nodrošina produktu (klasifikācijas, nomenklatūras, rādītāji, rekomendācijas, instrukcijas, glosāriji, metodes utt.). Kā piemēru šai dokumentu grupai var minēt COICOP (Apvienoto Nāciju organizāciju Individuālā patēriņa kodēšanas klasifikācija), SSK-10 (Pasaules veselības organizācijas Starptautiskais slimību un veselības problēmu klasifikators);

3.    citi dokumenti, kas nodrošina vadlīnijas, kā īsteno kādu procesu vai nodrošina produktu, bet kuru apstiprina institūcija, kurai nav mandāta to darīt.

Statistikas jomas standarti, kas nav apstiprināti kā normatīvie akti,  ir saistoši tikai statistikas iestādēm.  Tie nav saistoši privātpersonām un statistikas iestādes nevar uzlikt pienākumus privātpersonām, tai skaitā nevar iegūt datus no privātpersonām, pamatojoties uz standartiem, kas nav apstiprināti kā normatīvie akti.

2.23.   6.pants:

6.panta trešās daļas 6.punkts – par oficiālās statistikas programmas sagatavošanu skatīt šīs anotācijas skaidrojumu par 12.pantu.

Lai pārbaudītu visa likumprojekta kontekstā, vai statistikas iestādes, vācot un apstrādājot ievērojamu apjomu personas datu, neaizskar fizisko personu tiesības, un izvērtētu privātuma ierobežojuma samērīgumu, likumprojekta  izstrādē tika ņemti vērā šādi kritēriji:

3)             Leģitīms mērķis.

Saskaņā ar vēsturisko 1983. gada 15. decembra Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu par konstitucionālo sūdzību sakarā ar statistiskajām skaitīšanām (Urteil des Ersten Senats vom 15. Dezember 1983 auf die mündliche Verhandlung vom 18. und 19. Oktober 1983), statistikas nodrošināšana pati par sevi ir leģitīms mērķis, jo tā nodrošina demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību, jo bez statistikas politikas izstrādātājiem nebūtu iespējams pieņemt lēmumus, izstrādāt un ieviest cilvēku dzīvi uzlabojošus pasākumus un veikt citas darbības, kas vērstas uz demokrātiskas sabiedrības, drošības un labklājības nodrošināšanu. Konkrēts personas datu apstrādes mērķis izriet no Pārvaldes  specifiskās kompetences valsts pārvaldē, savukārt  Pārvaldes  specifiskā kompetence izriet no Eiropas savienības normatīvajiem aktiem  un ikgadējiem MK noteikumiem par Valsts statistiskās informācijas programmu. Līdz ar to, likumdevējs ir noteicis leģitīmu mērķi, kura izpildei  Pārvalde iegūst personas datus.

Ievērojot iepriekšminēto, "de iure" pieņemams, ka  Pārvaldes  noteiktās tiesības ir lietderīgas un samērīgas, tiesisku un leģitīmu mērķu sasniegšanai.

4)             Samērīgums.

f)    Pārvaldes darbības virsmērķis jeb misija ir nodrošināt iekšzemes un ārvalstu datu lietotājus ar savlaicīgu, precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par Latvijas ekonomiskajām, demogrāfiskajām, sociālajām un vides parādībām un procesiem, izmantojot mūsdienīgus informācijas tehnoloģiju risinājumus un labāko pieredzi nozarē. Statistikā  personas (respondentu) dati netiek vākti lēmumu pieņemšanai attiecībā uz konkrētu fizisku vai juridisku personu vai ar nolūku jebkādā veidā pasliktināt šo personu tiesisko vai materiālo stāvokli, bet gan sociālo un ekonomisko parādību un procesu atspoguļošanai;

g)         Lai pilnveidotu statistisko datu iegūšanas procesus ar mērķi paaugstināt saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu respondentu (fizisko personu) noslodzi,  Pārvalde plāno iegūt arvien vairāk personas datus no valsts informācijas sistēmām un reģistriem, kur vienu reizi jau tie ir savākti valsts funkciju izpildei. Tas ievērojami atslogo gan fiziskās personas, jo tām netiek atkārtoti prasīta informācija, kas jau reiz vākta valsts funkciju izpildei, gan samazina statistikas iestāžu administratīvo un fiskālo noslodzi;

h)             Kaut arī attiecībā uz statistiku Fizisko personu datu aizsardzības likumā ir ietverts izņēmums attiecībā uz datu subjektu informēšanu, likumprojekta 6.panta trešās daļas 6.punktā ir iekļauts regulējums, kas nodrošina Rekomendācijā Nr. R(97) 18 un saprašanās memoranda 5.4. apakšpunktā paredzētās datu subjektu tiesības attiecībā uz informētību par viņu datu apstrādi statistiskiem nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu apstrādes statistiskiem nolūkiem caurspīdīgumu;

i)            Personas tiesību ierobežojums ir sociāli nepieciešams – jo indivīdu kopums veido sabiedrību, līdz ar to, ja visiem indivīdiem ļautu nedot par sevi nekādas ziņas vai arī  Pārvaldes  iespējas saņemt personas datus tiktu minimizētas vai pat pārtrauktas, tad statistiku par sabiedrību kopumā nebūtu iespējams nodrošināt. Statistika par sabiedrību kopumā ir sabiedriskais labums, kura dēļ ir pamatoti ierobežot personas tiesības;

j)           Pamatojums konkrētam personas datu apjoma pieprasījumam izriet no  Pārvaldes  specifiskās kompetences un profesionālajām zināšanām attiecīgajā jomā. Personas dati tiek pieprasīti ne vairāk un ne mazāk kā tādā apjomā, kas ļauj nodrošināt visas metodoloģijā noteiktās prasības (izlases apjoms, izlases struktūra, kvalitātes novērtēšana utt.), lai  Pārvaldes  sagatavotā statistika būtu uzticama un salīdzināma.

Ievērojot visu iepriekšminēto, no personas datu vākšanas un apstrādes statistikas nodrošināšanai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā iespējamais fizisko personu tiesību uz privātumu aizskārums.

Turklāt šis punkts nosaka, ka programmā jāapraksta tas personas datu veids un apjoms, kuru statistikas iestāde pieprasīs no administratīvo datu avotiem un respondentiem (fiziskām personām).

2.24.       7.pants:

5)         7.panta pirmā daļa – konkrētajā regulējumā ir iekļauts profesionālās neatkarības princips, kas izriet no Apvienoto Nāciju fundamentālajiem statistikas principiem un Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta (a) apakšpunkta. Likumprojekta izstrādātājs uzskata par svarīgu uzsvērt nacionālajā likumdošanā šo principu, jo tas ir viens no statistiskās darbības pamatprincipiem un ir svarīgi to iedzīvināt Latvijas oficiālās statistikas sistēmā. Šajā gadījumā netiek dublēta Eiropas Statistikas regulas 2.panta 1.punkta (a) apakšpunkta norma, jo Eiropas Statistikas regula attiecas uz Eiropas statistiku, kamēr likumprojekts attiecas gan uz Eiropas Statistiku, gan uz statistiku, kas tiek nodrošināta tikai nacionālajām vajadzībām (likumprojekta tvērums ir plašāks). Profesionālās neatkarības princips un no tā izrietošās statistikas iestādes tiesības ir iekļautas 7.panta otrās daļas 3., 4., 6. un 7.punktā.

6)         7.panta otrā daļa - tiek precizēti statistikas iestāžu fundamentālās tiesības un pienākumi, kas tiek ievēroti, veicot jebkuru no statistikas nodrošināšanas atsevišķajām darbībām. Vairākas tiesības un pienākumi ir plaši definēti, ar mērķi ļaut katrai statistikas iestādei pieņemt atbildīgus lēmumus par konkrētiem darbības virzieniem vai paņēmieniem. Vairākas tiesības un pienākumi ir konkretizēti kā pienākumi pārējos likumprojekta pantos.

7)         7.panta otrās daļas 3. un 4.punkts - jēdziens “statistikas jomas standarti” – skatīt skaidrojumu pie likumprojekta 5.panta otrās daļas 2.punkta.

8)         7.panta pirmās daļas 12.punkts – Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka Prakses kodekss ir statistikas nodrošināšanas kvalitātes ietvars, saskaņā ar kuru katrai Latvijas statistikas iestādei būtu jāstrādā, lai nodrošinātu, ka tās oficiālā statistika ir atbilstoša, precīza, uzticama, savlaicīga, salīdzināma, pieejama un skaidra. Lai gan jāpiekrīt, ka Eiropas Statistikas regulas 11.panta vārdiskais formulējums ir tāds, kas nenosaka, ka Prakses kodekss ir saistošs, tad reālā šī panta piemērošana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir pilnīgi pretēja. Jau kopš 2007.gada Eiropas Komisija apmeklē dalībvalstis, lai pārbaudītu to progresu Prakses kodeksa ieviešanā; katru gadu nacionālajām statistikas iestādēm jāziņo par Prakses kodeksa principu ieviešanu. Pašlaik Eiropas Komisija (Eurostat) strādā pie jauna pasākumu plāna, kas paredz apmeklēt visas dalībvalstis ar mērķi novērtēt progresu Prakses kodeksa ieviešanā. Daudzas dalībvalstis, it sevišķi jaunās dalībvalstis, Prakses kodeksu ir pārņēmušas praksē kā statistikas nodrošināšanas sistēmas kvalitātes rāmi.

Ar izstrādātajiem grozījumiem Eiropas Statistikas regulā (COM (2012) 0167) (redakcija uz 2014.gada 3.februāri doc.Nr.5684/14) Komisija vēlas dot lielāku juridisko spēku Prakses kodeksam, nosakot, ka dalībvalstīm ir jāievieš Eiropas Statistikas regulas 2.panta principi, kuri ir detalizētāk noteikti Prakses kodeksā. Par Prakses kodeksa ieviešanu dalībvalstis paraksta saistību par uzticamu statistiku (Commitment on Cofidence). Neatkarīgi no tā, kāda būs Eiropas Statistikas regulas grozījumu gala redakcija, Latvijā Prakses kodeksam būtu jākļūst par to kvalitātes ietvaru saskaņā ar kuru nodrošina oficiālo statistiku. Likumprojekta regulējums attiecas tikai uz konkrētu skaitu statistikas iestāžu, kuras sevi pozicionē kā oficiālās statistikas nodrošinātājas un pašlaik ir iekļautas ikgadējā valsts statistiskās informācijas programmā, bet nākotnē – nacionālo statistikas iestāžu sarakstā, kuru sagatavo Pārvalde un kurš tiek publicēts Eurostat mājaslapā. Šis saraksts daudzu gadu garumā ir bijis nemainīgs un nav plānots, ka statistikas iestāžu saraksts mainītos, līdz ar to esošās iestādes izprot un apzinās šī regulējuma būtību un likumprojekta saskaņošanas ietvaros nav iebildušas pret to.

Prakses kodekss ir pieejams Pārvaldes mājaslapā (http://www.csb.gov.lv/dokumenti/prakses-kodekss-28606.html) un Eurostat mājaslapā (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/quality/code_of_practice)

Prakses kodekss ir saistošs tikai statistikas iestādēm. Statistikas iestādes nevar uzlikt pienākumu privātpersonām, tai skaitā iegūt datus no privātpersonām, pamatojoties uz Prakses kodeksu.

Papildus skatīties arī 2.13.apakšpunktā iekļauto informāciju likumprojekta 21.panta sakarā.

2.25.                     8.pants:

3)         8.panta pirmā daļa - tiek precizētas un stiprinātas Pārvaldes kā Latvijas oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošās statistikas iestādes funkcijas un tiesības, tādējādi nodrošinot Eiropas Statistikas regulas prasību piemērošanu. Pārvaldes kā vadošās statistikas iestādes loma ir noteikta attiecībā uz astoņiem darbības virzieniem.

4)         8.panta otrā daļa:

1.punkts – Eiropas statistikas sistēma jau vairākus gadus jaunas statistikas nodrošināšanu, jaunu  metodoloģiju  izstrādi utml. darbības  finansē caur Eiropas Komisijas dotāciju līgumiem (Grant agreements), uz kuriem Pārvaldei ir jāpiesakās pēc tam, kad Eiropas Komisija ir izsludinājusi pieteikšanos. Ir atsevišķi gadījumi, kad Eiropas Komisija ir izsludinājusi publisku iepirkumu par statistikas nodrošināšanu, kurā Pārvalde piesakās kā jebkurš cits pretendents. Minēto iemeslu dēļ arī tika iekļauta šāda tiesība likumprojektā ar domu nodrošināt pārvaldei tiesības piedalīties iepirkumos un slēgt šādus līgumus.

2. un 3.punkts – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pants nosaka, ka sadarbība starp valsts iestādēm notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Lai nodrošinātu valsts statistiku, Pārvalde ļoti cieši sadarbojas ar ļoti daudzām valsts pārvaldes iestādēm, kuras sniedz Pārvaldei datus vai veic citas darbības, taču kuru tehniskās un finansiālās iespējas ir dažādas. Ir vairāki gadījumi, kad, lai iegūtu Pārvaldes vajadzībām nepieciešamos datus, Pārvaldei ir finansiāli jāapmaksā nepieciešamās izstrādes iestādes pārziņā esošā programmatūrā. Konkrētā izstrāde pēc būtības nav nepieciešama pašai iestādei, bet tikai Pārvaldes vajadzību nodrošināšanai. Pārvalde, piemēram lauksaimniecības statistikas jomā, sadarbojas ar Zemkopības ministrijas padotības iestādēm, kuras Pārvaldes vajadzībām apkopo datus (t.s. lauku darbi – tiešās intervijas), līdz ar to Pārvaldei ir jāapmaksā datu iegūšanas izmaksas. Konkrētie punkti nodrošina, ka Pārvaldes sadarbības līgumi nav pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

2.26.            9.-11.pants - tiek izveidota Statistikas padome, kuras sastāvs ir veidots tā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku institūciju loku, kas ir ieinteresētas oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas attīstībā un sagatavotās oficiālās statistikas kvalitātes uzlabošanā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Statistikas padomes sastāvā ietilpstošās institūcijas ir ieinteresētas iesaistīties Statistikas padomes kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā un viedokļa sniegšanā statistikas iestādēm. Ņemot vērā, ka Statistikas padomi pārstāv liels skaits gan tās lietotāju, gan nodrošinātāju, tiks novērsts tas, ka Statistikas padomes lēmumi varētu tikt pieņemti kādas puses interesēs. Statistikas padomes skaitliskais sastāvs ir noteikts 12 locekļi. Eiropas statistikas sistēmas dalībvalstīs statistikas padomju skaitliskais sastāvs ir ļoti dažāds – vairāk kā 20 locekļi dažās Austrumeiropas valstīs (Slovākijas Republika, Lietuvas Republika) un mazāk kā 5 locekļi Skandināvijas valstīs. Statistikas padomes sastāvs - 12 locekļi - ir optimāls skaits, lai netiktu apdraudēta padomes operatīva darbība. Arī Statistikas padomes personālsastāvs ir noteikts ar mērķi aptvert šādas jomas:

6)      personas dati (Datu valsts inspekcija);

7)      statistikas profesionāļi, teorētiķi, kā arī lielākie statistikas nodrošinātāji (Pārvalde, Latvijas Banka, Latvijas Statistiķu asociācija, Augstākās izglītības padome, Zemkopības ministrija);

8)      valsts attīstības plānošanas un koordinēšanas vadošā iestāde (Pārresoru koordinācijas centrs);

9)      lielākie statistikas lietotāji (Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija);

10)  nevalstiskās organizācijas, kas aptver plašu respondentu loku (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija).

Lai arī likumprojektā ir noteikts, ka Statistikas padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, tomēr amatpersonām, pieņemot lēmumu, kas atšķiras no Statistikas padomes lēmumam, tas būs jāpamato. Turklāt katrs lēmums un atšķirīgais viedoklis tiks publicēts Pārvaldes mājaslapā, tādējādi piemērojot atklātības principu un sabiedrības kontroles iespējas, nodrošinot visu pušu atbildību par savu pieņemto vai nepildīto lēmumu.

2.27.            12.pants - tiek noteikts detalizētāks regulējums VSIP sagatavošanai, nekā likumā minētais, tādējādi nodrošinot to, ka pirms statistikas iekļaušanas VSIP tiek izvērtēta tās sagatavošanas nepieciešamība. Paredzēts, ka VSIP sagatavo un apstiprina uz trim gadiem pašreizējā viena gada vietā. Trīs gadu termiņš atbilst vidējā termiņa budžeta plānošanas termiņam un ir plānots, ka VSIP sagatavošana tiek sasaistīta ar iestādei nepieciešamajiem finanšu resursiem konkrētās statistikas iegūšanai (kā šīs statistikas nodrošinātājiem vai kā tās pircējiem). Turpmāk tiks sagatavota daudz detalizētāka VSIP, nosakot precīzi, kādu rādītāju apjomu statistikas lietotāji varēs saņemt bez maksas (iestādēm, kurām nepieciešama statistika ļoti detalizētā līmenī, pamatojot finansējuma pieejamību, ir jāplāno un jāsaskaņo ar Pārvaldi šādas statistikas iekļaušana VSIP tās sagatavošanas stadijā), kā arī detalizēti norādot, kādus personas datus un kādā apjomā statistikas iestādes varēs iegūt no administratīvo datu avotiem, lai nodrošinātu konkrētu statistiku.

2.28.            13.panta pirmā un otrā daļa – nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar kuriem apstiprina oficiālās statistikas veidlapas. Panta pirmajā daļā noteiktais deleģējums ir visaptverošs , kas nozīmē to, ka tā kā statistikas iestādēm ir dažāda satura un detalizētības pakāpes veidlapas, tad tajās iekļautā informācija var atšķirties, taču deleģējuma robežas netiks pārkāptas. Statistikas veidlapas var saturēt šādu informāciju , piemēram, dati, kas jāsniedz (parasti jautājuma formā) veidlapas iesniegšanas termiņš, adresātu (respondentu) loks, kuriem jāiesniedz veidlapa, iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība. Ja Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiks apstiprinātas statistikas veidlapas, saturēs visus iepriekšminētos elementus, tad attiecīgajai statistikas iestādei, pieprasot adresātam (respondentam) iesniegt datus, nebūs vairs nepieciešamība izdot administratīvo aktu, ar kuru uzliek par pienākumu iesniegt veidlapu (likumprojekta 16.pants). Taču būs gadījumi, kā piemēram Pārvaldes gadījumā, kad Ministru kabineta noteikumos nav iespējams nodefinēt adresātu (respondentu) loku sakarā ar daudzpakāpju izlases veidošanās specifiku un nav iespējams noteikt konkrētu termiņu veidlapas iesniegšanai, jo Pārvalde, lai atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem spētu sagatavot un nosūtīt statistiku Eurostat, var plānot katrā konkrētā gadā citus veidlapu iesniegšanas termiņus. Šādos gadījumos, pamatojoties uz 13.panta deleģējumu Ministru kabinets apstiprinās tikai iesniedzamo datu apjomu (parasti jautājumu formā) un datu iesniegšanas veidus. Privātpersonai konkrēts pienākums radīsies tad, kad, pamatojoties uz likumprojekta 16.panta pirmo daļu, statistikas iestāde izdos administratīvo aktu, ar kuru uzliks par pienākumu konkrētai privātpersonai iesniegt datus tādā apjomā, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos. Administratīvā akta izdošanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums.

 Lai statistikas iestāde neuzliktu nesaprātīgus veidlapu iesniegšanas termiņus, likumprojekta 16.panta trešā daļa nosaka, ka par pienākumu sniegt datus statistikas iestāde paziņo vismaz 20 dienas pirms datu sniegšanai noteiktā termiņa.

2.29.                14.pants – ar šo pantu Pārvalde uzņemas izveidot un uzturēt oficiālās statistikas veidlapu katalogu, kur vienā vietā būs iespējams iegūt informāciju par visām oficiālās statistikas veidlapām, tai skaitā citu statistikas iestāžu veidlapām.

2.30.                l5.-18.pants – panti, kas regulē kādā veidā un no kādiem datu avotiem statistikas iestāde var iegūt datus (regulē attiecības starp statistikas iestādēm un respondentiem un statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm kā administratīvo datu avotu pārziņiem):

1)                        15.pants:

Panta pirmā daļa nosaka vispārīgo regulējumu tam, kādā veidā statistikas iestādes iegūst datus. Uzskaitīti ir trīs statistikas praksē plaši piemērojami veidi.

Panta otrā daļa nosaka, ka, ievērojot profesionālās neatkarības principu, statistikas iestāde nosaka vispiemērotāko veidu datu iegūšanai. Otrās daļas redakcijā ir ņemta vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM)  vēlme likt uzsvaru uz administratīvajiem datu avotiem, kā primārajiem datu avotiem. Konkrēto jautājumu papildus regulē arī likumprojekta 7.panta otrās daļas 10.punkts. Otrā daļa ir piemērojama arī attiecībā uz valsts informācijas sistēmu datiem kā administratīvajiem datu avotiem. Savukārt, administratīvo datu avotu turētāju, tajā skaitā valsts informācijas sistēmu pārziņu, tiesības atteikt sniegt datus statistikas iestādei nosaka citi normatīvie akti. Gadījumā, ja valsts informācijas sistēmu pārziņu atteikums sniegt datus ir pamatots ar finansējuma trūkumu statistikas vajadzībām nepieciešamo datu aprites nodrošināšanai, tad atbilstoši likumprojekta 8.panta otrās daļas 2.punktam Pārvaldei (kā oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošajai statistikas iestādei) ir tiesības kompensēt izmaksas par administratīvo datu avotu datu tehnisku sagatavošanu atbilstoši pārvaldes noteiktajai datu struktūrai.

 Panta trešā daļa  nosaka, ka pirms administratīvo datu avotu izmantošanas, statistikas iestāde veic šo avotu datu kvalitātes un atbilstības izvērtēšanu. Ja administratīvo datu avots šajā daļā noteiktajos gadījumos, kas raksturo neatbilstību, nav izmantojams statistikas iestādes vajadzībām, tad statistikas iestāde saskaņā ar likumprojekta 16.pantu datus iegūst tieši no respondentiem - valsts institūcijām un privātpersonām. Ņemot vērā VARAM vēlmi papildināt likumprojektu ar normām, kuru izpilde nodrošinātu iespēju savstarpēji sasaistīt valsts informācijas sistēmās un statistikas iestādēs lietojamo statistisko vienību un rādītāju definīcijas; tādu termiņu noteikšanu, kas nodrošinātu datu iegūšanu statistikas nodrošināšanai noteiktajos apstrādes un publicēšanas termiņos; statistikas iestāde pienākumu informēt administratīvo datu avotu turētājus – attiecīgo valsts informācijas sistēmu pārziņus – par datu neprecizitātēm, kļūdām vai neatbilstību oficiālās statistikas vajadzībām,  likumprojekta izstrādātāji un VARAM vienojās, ka šie jautājumi tiks regulēti likumprojekta 18.panta ceturtās un piektās daļas ietvaros.

2)     16.pants – pants skatāms kopsakarā ar 13.pantu, kurš nosaka deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt statistikas veidlapas (skatīt sakaidrojumu pie 13.panta). 16.pantā ir iekļauts regulējums tam, ka statistikas iestāde pieprasa datus no saviem respondentiem, izdodot administratīvo aktu, jo statistikas iestāde ar savu pieprasījumu uzliek pienākumu konkrētai privātpersonai sniegt datus.,. Šis pants tiek piemērots tikai gadījumā, ja saskaņā ar 15.pantu statistikas iestāde nevar izmantot administratīvos datu avotus un Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem apstiprinātas statistikas veidlapas, nav noteikts adresātu (respondentu) loks, uz kuriem attiecas pienākums iesniegt datus.

3)         17.pants – nosaka visu respondentu tiesības gadījumā, kad saskaņā ar likumprojekta 16.pantu viņiem tiek uzlikts pienākums sniegt datus. Pamatā pants nosaka, kādu informāciju statistikas iestādei jāsniedz respondentam, lai viņam būtu skaidrs apsekojuma tiesiskais pamats u.c. apsekojuma aspekti.

4)         18.pants – pants regulē svarīgu jautājumu statistikas nodrošināšanas ietvaros – sadarbību ar administratīvo datu avotu turētājiem, un ir inovatīvs tādā ziņa, ka dod tiesības Pārvaldei daudz efektīvāk sadarboties ar administratīvo datu avotu turētājiem. Šis regulējums atspoguļo plānotos grozījumus Eiropas statistikas regulā (COM (2012) 0167), kuri paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka statistikas iestādes vajadzības tiek ņemtas vērā izstrādājot, grozot vai likvidējot administratīvo datu avotu.

18.panta ceturtā un piektā daļa - Pārvaldei kā oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošajai iestādei tiek paredzēta lielāka loma administratīvo datu avotu satura standartizācijā. Tā paredz Pārvaldes tiesības piedalīties administratīvo datu avotu ierakstu sākotnējā izstrādē, turpmākā pilnveidošanā un lēmuma pieņemšanā par to izmantošanas pārtraukšanu, veicinot administratīvo datu avotu ierakstu turpmāku izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanas mērķiem, un koordinēt tādu valsts institūciju pārziņā esošu administratīvo datu avotu ierakstu standartizāciju, kuriem ir būtiska nozīme datu sagatavošanā, kurus izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai (likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punkts). 18.panta piektā daļa nosaka to, ka Pārvaldei ar konkrēto administratīvo datu avotu turētāju jāvienojas par sadarbības apjomu. Ņemot vērā VARAM vēlmi iedibināt praksi, ka šādu jautājumu risināšanu regulē ar Ministru kabineta noteikumiem, likumprojekta 18.panta piektā daļa tika precizēta, nosakot, ka attiecības starp  Pārvaldi un administratīvo datu avotu turētāju tiek regulētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nevis precīzi nosakot, ka šādas savstarpējās attiecības regulē, noslēdzot starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu. Precizētā likumprojekta piektās daļas norma pēc būtības paredz, ka iestādes var slēgt  vienošanos vai sadarbības līgumu. Ja puses nevar vienoties par sadarbības apjomu, tad likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punktā minēto tiesību Pārvalde nevar īstenot.

Tā kā 8.panta pirmās daļas 6.punkts attiecas tikai uz Pārvaldi, tad Pārvalde šo tiesību īsteno  arī citu statistikas iestāžu uzdevumā, ja tās ir lūgušas Pārvaldi pārstāvēt viņu intereses statistikas nodrošināšanas jautājumos.

Likumprojekta 8.panta pirmās daļas 6.punkta un 18.panta ceturtā daļa nedod tiesības personas datu pārziņiem veikt personas datu apstrādi pretēji datu apstrādes sākotnējam mērķim. Tas arī nozīmē to, ka tādu personas datu apstrādes sistēmu gadījumā, kuras jau darbojas (t.i., ir izveidotas uz normatīvā akta pamata pirms likumprojekta spēkā stāšanās), Pārvalde, pamatojoties uz iepriekš minēto regulējumu, nevarēs pieprasīt pārzinim apstrādāt papildu personas datu veidus, nekā konkrētās personas datu apstrādes gadījumā ir pieļaujams. Sadarbība attieksies tikai uz jau esošu personas datu apstrādi.

2.31.    19.pants – regulējums nosaka statistikas iestādes tiesības veikt pētījumus gadījumos, kad tai ir jāizvērtē iespējamība iekļaut statistiku oficiālajā statistikas programmā vai, lai izstrādātu jaunu statistikas jomas standartu. Pants ir strukturēts tādejādi, ka Pārvalde pētījuma ietvaros vienmēr sāks ar valsts institūciju administratīvo datu izpēti un izmantošanu pētniecības vajadzībām (panta otrā un trešā daļa). Ja Pārvalde konstatē, ka administratīvo datu avotu dati ir neatbilstoši saskaņā ar 15.panta trešajā daļā noteiktajiem apsvērumiem, tad Pārvalde var pieprasīt datus tieši respondentiem – privātpersonām vai valsts institūcijām. Panta ceturtā daļa atšķirībā no pārējā likumprojekta regulējuma nosaka, ka dalība pētniecības projektā ir brīvprātīga. Attiecībā uz panta otrās daļas 8.punktu jānorāda, ka statistikas iestāde nepieprasīs datus par konkrētu ārstu, kā arī nekonkretizēs konkrēto veselības aprūpes pakalpojuma veidu.

2.32.    20.pants -  Pants nosaka vienu no statistikas fundamentālajiem principiem – statistisko konfidencialitāti, lai garantētu datu drošību un aizsardzību. Tāpat pants dod norādi uz izņēmuma gadījumiem, kad dati tiek izmantoti ne tikai oficiālās statistikas nodrošināšanai, bet arī pētniecībai, vai gadījumus, kad dati netiek uzskatīti par konfidenciāliem. Attiecībā uz privātpersonu un valsts institūciju iesniegtajiem datiem, kā arī iegūtajiem datiem no administratīvo datu avotiem  tiek noteikts regulējums šo datu izmantošanā jebkuras citas oficiālās statistikas nodrošināšanai papildus šo datu iegūšanas primārajam mērķim.

2.33.              21.pants - tiek noteikts skaidrs regulējums Prakses kodeksa ieviešanai Latvijā. Tā kā Prakses kodeksā ir 15 principi un Eiropas Savienības statistikas birojs  (Eurostat) ir atzinis, ka dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt nepieciešamību tikai uz daļu no statistikas iestādēm attiecināt visus 15 principus, tad panta pirmā daļa paredz, ka pilnā apmērā Prakses kodekss tiks attiecināts uz tām iestādēm, kuras ir nacionālo statistikas iestāžu sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas statistikas regulas 5.pantu publicē Eiropas Savienības statistikas birojs  (Eurostat). Uz pārējām statistikas iestādēm attiecinās tikai daļu no principiem, saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja  (Eurostat) rekomendācijām. Pārvalde jau šobrīd organizē metodoloģisku virsvadību par to, kā ir jāveic statistikas iestādes pašnovērtējums atbilstoši Prakses kodeksa prasībām. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās Pārvalde aktīvi darbosies un palīdzēs citām statistikas iestādēm ieviest Prakses kodeksu, konsultējot par to, kuri no Prakses kodeksa principiem statistikas iestādei ir jāievieš pilnībā un kurus var neattiecināt uz citu statistikas iestāžu darbību. Skatīties komentārus arī pie 7.panta pirmās daļas 12.punkta.

2.34.              22.pants – ar šī panta regulējumu statistikas sistēmā tiek ieviesta vienota pieeja visām statistikas iestādēm statistikas publicēšanai tajā detalizācijas līmenī, kāds noteikts oficiālās statistikas programmā. Tiek noteikts, ka oficiālajai statistikai ir jābūt pieejamai statistikas iestāžu mājaslapās. Tiek noteikts pienākums statistikas iestādei sagatavot un ievietot mājaslapā valsts statistiskās informācijas publicēšanas kalendāru. Tiek noteikts, ka statistikas iestādes mājaslapā ir jāpublicē arī metodoloģiska informācija par datiem (metadati saskaņā ar standartizētām statistikas metadatu sistēmām), kas satur norādes uz izmantotajiem avotiem un metodēm, konfidencialitātes nodrošināšanu. Konkrētas standartizētas metadatu sistēmas netiek minētas, jo tās ir vairākas un iestāde var izvēlēties, kuru piemērot. Kā piemērus var minēt Starptautiskā Valūtas fonda SDDS standartu un Eurostat SDMX metadatu struktūru. Iestādei, kura vēlas saņemt pēc iespējas detalizētāku oficiālo statistiku, savas pamatotās vajadzības ir jāizsaka oficiālās statistikas programmas sagatavošanas ietvaros. Šī iemesla dēļ oficiālās statistikas programma tiek gatavota un apstiprināta trīs gadu periodam, kas tiks pieskaņots vidējā termiņa budžeta plānošanas periodam, kas ļautu pašvaldībām un valsts iestādēm plānot nepieciešamo informāciju un finanšu resursus un gala rezultātā saņemt nepieciešamo statistiku.

2.35.    23.-27.pants - tiek radīts jauns regulējums statistisko klasifikāciju un klasifikatoru lietošanai. Uz likumprojekta pamata izdos tikai tās klasifikācijas, kuras lieto tikai statistikas vajadzībām (piemēram, Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators, Tautību klasifikators) vai papildus lieto arī statistikas vajadzībām neatkarīgi no tā, kurš nodrošina šādu statistiku (piemēram, Budžetu ieņēmumu klasifikācija, Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām). Visas pārējās klasifikācijas, kuras ne tieši, ne netieši nav vajadzīgas, lai nodrošinātu  statistiku, būs jāizdod uz kāda speciālā likuma pamata.

Pašlaik viss Latvijā lietojamo klasifikāciju un klasifikatoru saraksts ir atrodams Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumiem Nr.363 „Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu un tās ieviešanas un lietošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.363), kuri ar likumprojekta spēkā stāšanos zaudēs savu spēku. Taču nākotnē visas šīs klasifikācijas un klasifikatori tiks lietoti, līdz ar to visus ir paredzēts apstiprināt no jauna uz likumprojekta pamata. Tām klasifikācijām un klasifikatoriem, kuri nav statistiskās klasifikācijas un klasifikatori, ir jāiekļauj deleģējums citos normatīvajos aktos. Iepriekšminēto apstākļu dēļ likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts pārejas periods šo klasifikāciju un klasifikatoru apstiprināšanai.

No MK noteikumiem Nr.363 likumprojektā tiek iekļauts regulējums par atbildīgo institūciju statistikas klasifikācijām un klasifikatoriem, kuru nosaka atbilstoši pašreiz spēkā esošajai situācijai, bet, ja tiek apstiprināta pilnīgi jauna klasifikācija vai klasifikators, kas nav iekļauts iepriekšminētajos noteikumos, tad par nacionālo klasifikāciju un klasifikatoru ir atbildīga tā institūcija, kura izstrādā normatīvo aktu, ar kuru apstiprina nacionālo klasifikāciju vai klasifikatoru. Par starptautisko klasifikāciju vai klasifikatoru, kuru nav nepieciešams pielāgot nacionālajām vajadzībām, ir atbildīga tā institūcija, kura piedalās attiecīgās klasifikācijas izstrādē (piemēram, apmeklē starptautiskās organizācijas sanāksmes, sagatavo Latvijas viedokli u.tml.). Ja ir vairākas institūcijas, kuras vienlaicīgi strādā pie klasifikācijas vai klasifikatora izstrādes, tad šīs institūcijas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu vienojas par sadarbību, lai izpildītu likumprojektā iekļauto pienākumu atbildīgajai iestādei.

Atvasinātās statistiskās klasifikācijas vai klasifikatorus veido lietošanai nacionālajā līmenī, par pamatu ņemot oficiāli atzītas Eiropas Savienības vai starptautiskās statistiskās klasifikācijas vai klasifikatorus, kas ir rekomendēti kā klasifikāciju vai klasifikatoru veidošanas paraugi. Attiecīgās valsts klasifikācija vai klasifikators  var iekļaut papildu pozīcijas un līmeņus, kā arī izmantot atšķirīgu kodēšanu. Katrā līmenī var būt vai nu tādas pašas pozīcijas kā atbilstošajā paraugklasifikācijas vai klasifikatora līmenī, vai arī pozīcijas, kas ir to precīzs sadalījums vai apkopojums.

Papildus iepriekšminētajam, likumprojekta izstrādātāji vienojās ar VARAM, ka prasība izmantot valsts informācijas sistēmās klasifikācijas un klasifikatorus, kas atbilst likumprojekta normām, ir nosakāma normatīvajos aktos, kas regulē valsts informācijas sistēmu darbību.

2.36.              28.-31.pants - tautas skaitīšanas likuma normas tiek iekļautas likumprojektā ar mērķi vienkopus (vienā likumā) regulēt visu, kas attiecas uz statistikas apsekojumiem, jo tautas skaitīšana, mājokļu skaitīšana un lauksaimniecību skaitīšana šajā ziņā neatšķiras no jebkura cita statistikas apsekojuma. Attiecībā uz tautas skaitīšanu tiek paredzēts, ka Ministru kabinetam ir jānosaka tā veikšanas kritiskais moments, jo tautas un mājokļu skaitīšanas sakarā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 763/2008 ( 2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu 5.panta 1.punkts nosaka, ka katra dalībvalsts nosaka pārskata datumu. Likumprojekta ietvaros pārskata datums ir skaitīšanas veikšanas kritiskais moments. Lauksaimniecības skaitīšanas gadījumā netiek noteikts tās veikšanas kritiskais moments, jo to neparedz Eiropas Savienības normatīvie akti, un saskaņā ar metodoloģiskiem apsvērumiem tas nav arī nepieciešams.

2.37.              32.pants – tiek precizēti statistiskās konfidencialitātes izņēmumi, kas nozīmē, ka tikai likumprojektā noteiktajos gadījumos dati nav uzskatāmi par konfidenciāliem un tos var brīvi publicēt. Pārējos gadījumos apmainīties ar konfidenciāliem datiem var tikai likumprojektā noteiktajos gadījumos. Tas nozīmē, ka datus, kas primāri iegūti statistikas nodrošināšanai, var izmantot tikai citas statistikas nodrošināšanai, un tos nedrīkst izmantot jebkādiem citiem mērķiem, tai skaitā civilprocesā, administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai komercdarbībā. Ja statistikas iestādei statistikas nodrošināšana ir tikai sekundārs uzdevums, bet tās primārais datu iegūšanas mērķis ir šīs iestādes administratīvo funkciju veikšana, tad šī iestāde, kas vienlaicīgi ir arī statistikas iestāde, šādus datus var nodot arī citiem mērķiem.

2.38.              33.pants – pantā uzskaitīti tie dati, kuri nav uzskatāmi par konfidenciāliem. Šajā pantā inovatīva ir otrā daļa, kura nosaka, ka dati par valsts institūciju un tās darbību nav konfidenciāli.

2.39.              34.-37.pants - tiek iekļauts regulējums par konfidenciālu datu  (netieši identificējamu datu) nodošanu pētnieciskiem mērķiem. Pārvalde gadu gaitā ir attīstījusi praksi, kādā veidā tiek piešķirta piekļuve šādiem datiem un tā tiek iekļauta likumprojektā.  Kārtība pēc savas būtības nav specifiska tieši Pārvaldes darbībai, tādēļ tā tiek attiecināta uz visām statistikas iestādēm. Likumprojekta 34.-37.pantā noteiktais regulējums nav unikāls, jo pastāv ne tikai visā Eiropā, bet arī pasaulē. Attiecībā uz Eurostat un dalībvalstu statistikas iestādēm šāda tiesība ir noteikta Eiropas statistikas regulas 23.pantā, bet dalībvalstu līmeni šādu regulējumu var atrast visu valstu Statistikas likumos, jo šī ir statistikas iestāžu papildu funkcija – nodrošināt pētnieciskos institūtus ar datiem. Valsts statistikas likuma 20.panta divi prim daļa jau paredz konfidenciālu datu nodošanu zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem. Eiropas statistikas regulas preambulas 26.punkts precīzi pasaka šādas darbības nepieciešamību: Pētniekiem būtu jābūt plašāk pieejamiem konfidenciāliem datiem, kurus izmanto Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, lai viņi varētu veikt analīzi Eiropas zinātnes attīstības interesēs, un tādēļ būtu jāuzlabo pētnieku piekļuve konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos, neapdraudot konfidenciāliem statistikas datiem nepieciešamo augsto aizsardzības līmeni. Lai nodrošinātu augstu datu lietojamību pētniecības vajadzībām, bet neriskējot ar personas netiešo identificēšanu, likumprojektā ir noteikti stingri kvalifikācijas kritēriji pētniekiem, lai tie varētu saņemt datus. Šāda risku mazinošā pieeja (risk avoidance approach) ir izplatīta arī citās Eiropas valstīs, kad pētniecības pieteikuma izskatīšanas stadijā rūpīgi tiek izvērtēts pētnieks un tā kvalifikācija, kā arī spējas nodrošināt konfidencialitāti.

2.40.            38.pants - tiek iekļauts regulējums par statistiskās konfidencialitātes nodrošināšanas pienākumu, ja netieši identificējami konfidenciāli dati ir nodoti pētnieciskiem mērķiem. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uzsaukti Valsts sekretāros 2013.gada  4.jūlijā (VSS-1244).

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

2013.gada janvārī Pārvalde izsūtīja likumprojektu neformālai viedokļa sniegšanai šādām institūcijām:

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Banka, Nacionālais veselības dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Satiksmes ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Tiesu administrācija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts izglītības satura centrs, Valsts kase, Valsts meža dienests, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Veselības inspekcija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija , Kultūras ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Pašvaldību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Tieslietu ministrija.

2013.gada 10., 12. un  15.aprīlī Pārvalde organizēja likumprojekta neformālo apspriešanu ar iepriekšminētajām institūcijām.

2013.gada pirmajā pusgadā Pārvaldei bija vairākas individuālās neformālās pārrunas ar Latvijas Banku un Datu valsts inspekciju par likumprojektu.

Iestādes, kuras izteica priekšlikumus, un tie tika ņemti vērā, iesaistītajām pusēm vienojoties par atsevišķu pantu kompromisa redakcijām:

9. Datu valsts inspekcija – 1.panta 2.punkts; 6.panta trešā daļa; 8.panta pirmās daļas 6.punkts; 9.panta otrā daļa; 16.panta pirmā daļa; 17.panta otrā daļa; 18.panta otrā daļa; 19.pants; 20.panta pirmā un piektā daļa; V nodaļa – 32.panta otrā, trešā, ceturtā daļa; 33.panta otrās daļas 1.punkts; 37.pants.
10. Latvijas Banka – 3.pants; 18.panta piektā daļa; 34.-37.pants.
11. Pārresoru koordinācijas centrs – 5.panta pirmā daļa;  7.panta pirmās daļas 9.punkts; 10.panta otrās daļas 8.punkts; 14.panta otrā daļa; 22.panta trešā daļa; 38.pants.
12. Labklājības ministrija – 9.panta pirmā daļa; 22.panta pirmā daļa; 24.panta otrā daļa.
13. Nacionālais veselības dienests -  12.panta trešā daļa; 15.panta trešā daļa;
14. Valsts zemes dienests – 1.panta 3. un 4.punkts; 8.panta pirmās daļas 6.punkts; 24.panta trešā daļa; Pārejas noteikumu 1. un 2.punkts.
15. Valsts kase – 22.panta trešās daļas 2.punkts; 27.panta trešā daļa;
16. Kultūras ministrija – 15.panta trešās daļas 3.punkts.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta 16.pants attiecas uz visiem respondentiem – privātpersonām un valsts institūcijām, kurām statistikas iestāde pieprasa sniegt datus. Likumprojekta regulējums nemaina respondentu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības, jo likuma 10.pantā jau pastāv identisks regulējums.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta III nodaļā iekļautais regulējums attiecībā uz datu iegūšanu statistikas vajadzībām vērsts uz to, lai nākotnē samazinātu administratīvo slogu respondentiem. Tas nozīmē, ka statistikas iestādēm kā primārais datu ieguves avots būs jāizvēlas valsts institūciju administratīvie datu avoti, kā rezultātā varētu tikt samazināts pieprasāmās informācijas apjoms, ko iegūst no respondentiem.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

15.  Likumprojekta 9.pants:

Statistikas padomes sastāvā iekļauto iestāžu administratīvā sloga izmaksas, pildot Statistikas padomes locekļa pienākumus:

10.17 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu 11.mēnešalgu grupā strādājošajiem) x 6 (patērētais h skaits, sagatavojot un piedaloties vienā Statistikas padomes sanāksmē)) x 12 (Statistikas padomes locekļu skaits) x 4 (Statistikas padomes sanāksmju skaits - 4x gadā) = 2928.96 EUR;

16.  Likumprojekta 11.pants:

Pārvaldes administratīvais slogs, nodrošinot Statistikas padomes sekretariāta funkcijas:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 20 (patērētais h skaits, sagatavojot un piedaloties vienā Statistikas padomes sanāksmē, protokola sagatavošana un publicēšana tīmekļa vietnē, citas saistītās darbības) x 1 (darbinieku skaits) x 4 (Statistikas padomes sanāksmju skaits - 4x gadā) = 542.4 EUR;

17.  Likumprojekta 12.pants:

17.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 778 (23 Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (institūciju skaits (Pārvalde)) x 1 (oficiālās statistikas programmas sagatavošanas skaits gadā) = 5274.84 EUR;

17.2.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmas grozījumus:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 400 (23 Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (institūciju skaits (Pārvalde)) x 1 (oficiālās statistikas programmas grozījumu reižu sagatavošanas skaits gadā) = 2712 EUR;

17.3.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot oficiālās statistikas programmu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 402 (62 citu statistikas iestāžu patērētais h skaits) x 1 (iesaistīto institūciju kopums izteikts kā 1, jo ir norādīts visu institūciju kopīgais patērēto darba h skaits) x 1 (oficiālās statistikas programmas reižu sagatavošanas skaits gadā) = 2725.56 EUR;

17.4.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju oficiālās statistikas programmas grozījumiem:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta vai mazas daļas vadītāja amatam) x 200 (62 citu statistikas iestāžu patērētais h skaits) x 1 (iesaistīto institūciju kopums izteikts kā 1, jo ir norādīts visu institūciju kopīgais patērēto darba h skaits)  x 1 (oficiālās statistikas programmas grozījumu sagatavošanas reižu skaits gadā) = 1356 EUR.

18.  Likumprojekta 13. un 16.pants – administratīvā sloga aprēķins no likumprojekta 13.panta izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks sniegts, sagatavojot konkrēto tiesību aktu, kad būs iespējams noteikt precīzu patērētā laika apjomu un iesaistītās mērķsabiedrības lielumu.

19.  Likumprojekta 14.pants:

19.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot oficiālo statistikas veidlapu katalogu (14.panta pirmā un ceturtā daļa):

7.65 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 360 (Pārvaldes vecākā referenta patērētais h skaits gadā) x 1 (darbinieku skaits) x 1 (darba izpildes biežums) = 2754 EUR;

19.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju Pārvaldei par oficiālās statistikas veidlapām (14.panta trešā daļa):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 4 (vienas iestādes patērētais h skaits) x 25 (institūciju skaits, kuras sniedz informāciju Pārvaldei) x 1 (darba izpildes biežums) = 656 EUR;

20.  Likumprojekta 18.pants:

Valsts pārvaldes iestādes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot informāciju pēc pieprasījuma (ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt kopējo pieprasījumu skaitu no dažādām iestādēm dažādiem administratīvo datu avotu turētājiem, aprēķins veikts tikai uz Pārvaldes piemēra, kura ir vislielākā datu pieprasītāja visiem valsts pārvaldes iestāžu uzturētajiem reģistriem un datu bāzēm):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta amatam) x 4 (vienas iestādes patērētais h skaits) x 35 (institūciju skaits, kuras sniedz informāciju Pārvaldei) x 17 (darba izpildes biežums, ņemot vērā, ka tiek sagatavota mēneša, ceturkšņa un gada informācija) = 15 612.8 EUR.

21.  Likumprojekta 21.pants:

21.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, veicot Prakses kodeksa pašnovērtējumu (21.panta otrā daļa):

7.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu daļas vadītāja vietnieka līmeņa amatam) x 96 (patērētais h skaits) x 1 (viens darbinieks) x 1 (darba izpildes biežums) = 746.88 EUR;

21.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, veicot Prakses kodeksa pašnovērtējumu (21.panta otrā daļa):

10.17 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu 11.mēnešalgu grupā strādājošajiem) x 40 (patērētais h skaits vienā iestādē) x 9 (citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums) = 3661.2 EUR.

22.  Likumprojekta 22.pants:

22.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, publicējot savā tīmekļa vietnē 22.panta trešajā daļā noteikto informāciju:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 8 (strādā pilnu darba dienu) x 3 (strādā 3 vecākie referenti) x 249 (vidējais darba dienu skaits gadā jeb reizes, cik bieži tiek izpildītas likumprojekta 22.pantā minētās darbības) = 42 489.36 EUR + 10 000 EUR (programmnodrošinājums, sistēmas uzturēšana, tai skaitā interneta datu bāžu tehniskā uzturēšana) = 52 489.36 EUR gadā;

22.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, publicējot savā tīmekļa vietnē 22.panta trešajā daļā noteikto informāciju:

Saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu attiecīgajam gadam statistiku nodrošina aptuveni 62 institūcijas. Šo institūciju sagatavotās informācijas apjoms ir mazāks nekā Pārvaldes sagatavotais informācijas apjoms. Turklāt citām iestādēm nav tāds programmnodrošinājums, kāds ir Pārvaldei. Līdz ar to ir pamatoti novērtēt, ka citās iestādes izmaksas par statistikas sagatavošanu ir mazākas. 7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 4 (strādā 4h) x 1(strādā minimums viens vecākais referents) x 50 (pieņemam, ka tiek sagatavota mēneša statistika, ceturkšņa statistika un gada statistika. Jāatjauno metodoloģija. 50x vidēji jāatjauno dati attiecīgajā mājas lapā) = 1422 EUR x 62 = 88 164 EUR gadā uz visām 62 iestādēm.

23.  Likumprojekta 26.pants:

23.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tā ir atbildīga (aprēķins veikts attiecībā uz piecām klasifikācijām un klasifikatoriem):

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 2188 (trīs Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (Pārvalde) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 14 834.64 EUR + 6 000 EUR (interneta publicēšanas vietnes izveide un uzturēšana);

23.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tās ir atbildīgas (aprēķins veikts attiecībā uz divām darbietilpīgākajām klasifikācijām – Profesiju klasifikators un Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 1600 (patērētais h skaits uz divām klasifikācijām) x 1 (divas citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 10 496 EUR;

23.3.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus, par kurām tās ir atbildīgas (aprēķins veikts par aptuveni 12 pārējo iestāžu uzturētajām statistiskas klasifikācijām un klasifikatoriem, darbs pie kurām ir mazāks):

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 4032 (12 iestāžu patērētais h skaits uz 12 klasifikācijām) x 1 (12 citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums (tiek raksturots ar patērēto h skaitu)) = 26 449.92 EUR.

24.  Likumprojekta 27.pants:

24.1.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, uzturot statistisko klasifikāciju un klasifikatoru katalogu:

6.78 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 245 (sešu Pārvaldes struktūrvienību patērētais h skaits) x 1 (Pārvalde) x 1 (darba izpildes biežums  gadā) = 1661.1 EUR;

24.2.        Citu statistikas iestāžu administratīvā sloga izmaksas, saskaņā ar 26.panta 5.punktu, sniedzot informāciju Pārvaldei statistisko klasifikāciju un klasifikatoru kataloga uzturēšanas vajadzībām:

6.56 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākā referenta līmeņa amatam) x 56 (patērētais h skaits četrās iestādēs) x 1 (četras citas statistikas iestādes) x 1 (darba izpildes biežums gadā) = 367.36 EUR.

25.  Likumprojekta 28.pants:

administratīvā sloga aprēķins no likumprojekta 28.panta izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks sniegts, sagatavojot konkrētos tiesību aktus, kad būs iespējams noteikt precīzu patērētā laika apjomu un iesaistītās mērķsabiedrības lielumu.

26.  Likumprojekta 34.pants:

26.1.         Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot pirmreizējos netieši identificējamos datus:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 40 (strādā 40 h, lai anonimizētu viena apsekojuma datus) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 6 (apsekojumu skaits, kuri tiek anonimizēti) = 1706.4 EUR

26.2.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot ikgadējos netieši identificējamos datus katram, iepriekš jau anonimizētajam, apsekojumam:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 2.5 (2.5h uz vienu apsekojumu) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 6 (apsekojumu skaits, kuru ikgadējie dati tiek anonimizēti) = 106.65 EUR

26.3.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot pirmreizējos netieši identificējamos datus:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 20 (strādā 20 h, lai anonimizētu viena apsekojuma datus. Stundas mazāk nekā Pārvaldei, jo apsekojuma apjomi (rādītāju un dimensiju skaits) ir mazāks) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 1 (apsekojumu skaits, kuri tiek anonimizēti) = 142.2 EUR

142.2 EUR reizināms ar to iestāžu skaitu, kas varētu sagatavot šādus datus. Šādu informāciju būtu iespējams sagatavot ne vairāk kā 5 institūcijām.

26.4.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, sagatavojot ikgadējos netieši identificējamos datus katram, iepriekš jau anonimizētajam, apsekojumam:

7.11 EUR (stundas vidējā samaksa par darbu vecākajam referentam) x 1.5 (1.5h uz vienu apsekojumu) x 1 (strādā 1 cilvēks)  x 1 (apsekojumu skaits, kuru ikgadējie dati tiek anonimizēti) = 10.67 EUR

10.67 EUR reizināms ar to iestāžu skaitu, kas varētu sagatavot šādus datus. Šādu informāciju būtu iespējams sagatavot ne vairāk kā 5 institūcijām.

27.  Likumprojekta 35.pants un 36.panta pirmā daļa:

27.1.        Privātpersonas (fiziskas personas) administratīvā sloga izmaksas gadījumos, kad netieši identificējami dati tiek pieprasīti no Pārvaldes:

4.4 EUR (vidējā darba samaksa par 1 h, izdalot vidējo mēneša darba algu 2013.gadā privātajā sektorā ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī, kas ir 165h) x 2 (1h uz iesnieguma aizpildīšanu un precizēšanu/ 1h uz līguma caurskatīšanu un parakstīšanu) x 10 ( gadā ir aptuveni 10 fiziskās personas, kas pieprasa datus) x 2 (vidējais iesniegumu skaits gadā no vienas fiziskās personas)  = 176 EUR + 10 EUR (20 sūtījumu skaits reizināts ar 0.5 EUR, nosūtot parakstītos līgumus uz iestādi) = 186 EUR;

27.2.        Privātpersonas (juridiskas personas) administratīvā sloga izmaksas gadījumos, kad netieši identificējami dati tiek pieprasīti no Pārvaldes:

4.4 EUR (vidējā darba samaksa par 1 h, izdalot vidējo mēneša darba algu 2013.gadā privātajā sektorā ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī, kas ir 165h) x 2 (1h uz iesnieguma aizpildīšanu un precizēšanu/ 1h uz līguma caurskatīšanu un parakstīšanu) x 10 ( gadā aptuveni ir 10 juridiskās personas, kas pieprasa datus) x 4 (vidējais iesniegumu skaits gadā no vienas juridiskās personas)  = 352 EUR + 20 EUR (40 sūtījumu skaits reizināts ar 0.5 EUR, nosūtot parakstītos līgumus uz iestādi) = 372 EUR

27.3.        Pārvaldes administratīvā sloga izmaksas, izskatot netieši identificējamu datu pieprasījuma iesniegumu:

10 EUR (stundas vidējā samaksa departamenta direktora līmeņa amatam) x 1 (vidējais h skaits, ko patērē uz 1 iesnieguma izskatīšanu) x 5 (vidējais cilvēku skaits Konfidencialitātes padomē, kas lemj par konfidencialitātes jautājumiem) x 10 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži lemj Konfidencialitātes padome) = 500 EUR

27.4.        Citu iestāžu administratīvā sloga izmaksas, izskatot netieši identificējamu datu pieprasījuma iesniegumu:

8.5 EUR (stundas vidējā samaksa vidēja līmeņa vadītāja amatam) x 1 (vidējais h skaits, ko patērē uz 1 iesnieguma izskatīšanu) x 2 (vidējais cilvēku skaits, kas lemj par konfidencialitātes jautājumiem) x 5 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži lemj Konfidencialitātes padome) = 85 EUR

28.  Likumprojekta 37.pants (izriet no 36.panta pirmās daļas):

8 EUR (stundas vidējā samaksa juristam) x 1 (tik vidēji h patērē uz 1 līguma sagatavošanu) x 1 (vidējais cilvēku skaits, kas sagatavo līgumu) x 15 (vidējais reižu skaits gadā, cik bieži jāsagatavo līgums) = 120 EUR

4.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

10.            Likumprojekta 6.panta trešajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt oficiālās statistikas programmu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no tā, kas noteikts likuma 5.panta otrās daļas 3.punktā. Arī turpmāk Pārvalde sagatavos programmas projektu, kas pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs uz trīs gadiem pašreizējā viena gada vietā.

11.            Likumprojekta 13.panta pirmajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt oficiālās statistikas veidlapas. Regulējums pēc būtības neatšķiras no tā, kas noteikts likuma 4.panta otrajā daļā un 5.panta otrās daļas 3.punktā.  Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem šādi Ministru kabineta noteikumi būs spēkā līdz jaunu noteikumu apstiprināšanai:

11.1.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2011.gada 22.novembra noteikumi Nr.891 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”;

11.2.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.922 „Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi”;

11.3.   Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumi Nr.763 „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

11.4.   Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.338 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā”;

11.5.   Finanšu ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1182 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un pārskatu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

11.6.   Satiksmes ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.686 „Noteikumi par valsts statistikas datu apkopošanu par pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem ar autobusiem”;

11.7.   Kultūras ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumi Nr.1074 „Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā”;

11.8.   Kultūras ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.739 „Noteikumi par izdevējdarbības valsts statistikas pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”;

11.9.   Veselības ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumi Nr.10 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības aprūpes jomā”;

11.10.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām”;

11.11.  Izglītības un zinātnes ministrija - Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.594 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem izglītības jomā”.

12.            Likumprojekta 24.panta trešajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus. Regulējums pēc būtības neatšķiras no likuma 7.¹ panta, izņemot to, ka likumprojekta deleģējums ir šaurāks, jo paredz apstiprināt tikai statistiskās klasifikācijas un klasifikatorus. Tām klasifikācijām un klasifikatoriem, kuri nav statistiskās klasifikācijas vai klasifikatori, ir jāparedz deleģējums citos speciālos likumos (konkrēti normatīvie akti, kas zaudēs spēku, minēti 7.punktā). Uz likumprojekta deleģējuma pamata būtu jāizdod par jaunu šādas klasifikācijas:

12.1.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.315 „Noteikumi par Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru”;

12.2.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.246 „Noteikumi par Tautību klasifikatoru”;

12.3.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.11 „Noteikumi par rūpniecības produkcijas klasifikāciju (PRODCOM)”;

12.4.   Ekonomikas ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”;

12.5.   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.551 „Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru”;

12.6.   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.318 „Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru”;

12.7.   Labklājības ministrija - Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”;

12.8.   Izglītības un zinātnes ministrija - Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”;

12.9.   Iekšlietu ministrija - Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.98 „Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru”.

13.            Likumprojekta 28.panta ceturtajā daļā iekļauts deleģējums Ministriju kabinetam apstiprināt tautas un mājokļu skaitīšanas kritisko momentu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 3.panta otrā daļas. Minētie noteikumi tiks izdoti trīs gadus pirms nākamās - 2021.gada, tautas un mājokļu skaitīšanas.

14.            Likumprojekta 29.panta otrajā daļā iekļauts deleģējums apstiprināt skaitīšanas programmu. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 6.panta, izņemot to, ka deleģējums likumprojektā ir plašāks, jo paredz, ka var tikt apstiprinātas ne tikai tautas skaitīšanas programma, bet arī mājokļu skaitīšanas un lauksaimniecības skaitīšanas programma. Minētie noteikumi tiks izdoti pirms nākamās – 2021.gada, tautas un mājokļu skaitīšanas.

15.            Likumprojekta 30.pantā iekļauts deleģējums apstiprināt kārtību, kādā iegūst datus par īpašām personu grupām skaitīšanas ietvaros. Regulējums pēc būtības neatšķiras no Tautas skaitīšanas likuma 10.panta.

16.            Ar likumprojekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs šādi normatīvie akti:

16.1.   Valsts statistikas likums;

16.2.   Tautas skaitīšanas likums.

17.            Likumprojekta 38.panta sakarā Pārvalde ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi     Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas izsludināts 2013.gada 4.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1244, prot. Nr.26 9.§) un izskatīts 2013.gada 24.septembra Ministru kabineta sēdē (TA-2247).

18.            Attiecībā uz Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.307 „Noteikumi par Adrešu klasifikatoru” Pārvalde vienojās ar Tieslietu ministriju, ka Ekonomikas ministrija (Pārvalde) sagatavos un virzīs izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kurā iekļaus deleģējumu Adrešu klasifikatoram. Grozījumi stātos spēkā 2015.gada 1.janvārī – vienlaicīgi ar likumprojektu „Statistikas likums”.

Šī sadaļas 2. un 3.punktā noteiktos normatīvos aktus Ministru kabinets izdod līdz 2015.gada 31.decembrim.

2.

Atbildīgā institūcija

Minētas šīs sadaļas 1.punktā.

3.

Cita informācija

Nav

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 1.

 Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju.

 2.

 Citas starptautiskās saistības

 Projekts šo jomu neskar

 3.

 Cita informācija

 Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (turpmāk šajā tabulā-Regula Nr. 223/2009).

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Regulas Nr. 223/2009 2.panta 1.punkta a) apakšpunkts

7.panta pirmā daļa un 7.panta otrās daļas 3. un 6.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 2.panta 1.punkta a) apakšpunkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 5.panta 1.punkts

4.panta otrā daļa un 8.panta pirmās daļas 7.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 5.panta pirmās daļas prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 9.pants

32.panta otrā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 9.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 11.panta 1.punkts

7.panta otrās daļas 12.punkts un 21.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 11.panta 1.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 18.panta 1. un 3.punkts

7.panta otrās daļas 7. un 8.punkts, 22.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 18.panta 1. un 3.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 20.panta 2.punkts

7.panta otrās daļas 8.punkts, 22.pants, 32.panta trešā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 20.panta 2.punkta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 21.pants

32.panta pirmā un otrā daļa

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 21.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 23.pants

32.panta ceturtā daļa, 34., 35., 36., 37.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 23.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 24.pants

18.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 24.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 25.pants

33.panta pirmās daļas 5.punkts

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 25.panta prasību piemērošanu

Nav

Regulas Nr. 223/2009 26.pants

20.panta sestā un septītā daļa, 38.pants

Pilnībā nodrošina Regulas Nr. 223/2009 26.panta prasību piemērošanu

Nav

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?
Kādēļ?

Regula Nr. 223/2009 neparedz rīcības brīvību.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

2013.gada janvārī Pārvalde nosūtīja likumprojektu neformālai viedokļa sniegšanai apmēram 30 valsts institūcijām, kas saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu nodrošina statistiku, Datu valsts inspekcijai, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai, Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Pārresoru koordinācijas centram un Darba devēju konfederācijai.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2013.gada 23.jūlijā Pārvalde publicēja likumprojektu savā mājaslapā sabiedrības apspriešanai, un līdz 2013.gada 6.augustam par to varēja iesniegt priekšlikumus vai viedokļus. Pārvalde noteiktajā termiņā un līdz likumprojekta izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2013.gada 19.septembrī nesaņēma nevienu priekšlikumu vai viedokli.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija atbalstīja likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts attiecas uz Pārvaldi un aptuveni 30 citām valsts pārvaldes iestādēm, kas saskaņā ar likumprojektu varētu nodrošināt oficiālo statistiku (precīzs skaits un informācija par statistiku, kuru iestāde nodrošina pieejams šajā vietnē http://www.csb.gov.lv/par-mums/saites-27888.html):

Ekonomikas ministrija; Finanšu ministrija; Iekšlietu ministrija; Ieslodzījuma vietu pārvalde; Izglītības un zinātnes ministrija; Kultūras ministrija; Labklājības ministrija; Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

Nacionālais veselības dienests; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests; Nodarbinātības valsts aģentūra; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Satiksmes ministrija; Lauksaimniecības datu centrs; Latvijas Nacionālā bibliotēka; Latvijas Nacionālais arhīvs; Tiesu administrācija; Slimību profilakses un kontroles centrs; Valsts darba inspekcija; Valsts meža dienests; Valsts probācijas dienests; Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Valsts robežsardze; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts zemes dienests; Veselības inspekcija; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Zemkopības ministrija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

3. Likumprojekts pēc būtības nemaina Pārvaldes un citu valsts institūciju kompetenci un funkcijas. Funkcijas, kas nav noteiktas likumā, bet ir noteiktas likumprojektā, jau izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem.
4. Tiks izveidota Statistikas padome, kas būs konsultatīva institūcija. Statistikas padomes meteriāltehnisko bāzi nodrošinās Pārvalde ikgadējā budžeta ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav