2014.gada 25.novembrī

Saeimas Prezidijam

 

           Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt likumprojektu "Brīvprātīgā darba likums" (Nr.1111/Lp11).  Komisija   lūdz  iekļaut minēto likumprojektu  kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā

 

Pielikumā:

1) 11.Saeimas otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Brīvprātīgā darba likums" (Nr.1111/Lp11) redakcija uz 4 lpp.

2) likumprojekta anotācija uz 2 lpp.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                           A.Barča

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

 

 

2. lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

 

Brīvprātīgā darba likums

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā.

 

2.pants. Brīvprātīgais darbs

(1) Brīvprātīgais darbs šā likuma izpratnē ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā, tajā skaitā valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā un īstenošanā.

(2) Brīvprātīgajam darbam nav peļņas gūšanas nolūka.

 

3.pants. Brīvprātīgā darba organizētājs

Brīvprātīgo darbu ir tiesīgas organizēt:

1) biedrības un nodibinājumi;

2) valsts un pašvaldību iestādes;

4) politiskās organizācijas (partijas).

 

4.pants. Brīvprātīgā darba veicējs

(1) Brīvprātīgā darba veicējs šā likuma izpratnē ir fiziskā persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu.

(2) Personas vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir tiesīgas veikt brīvprātīgo darbu, ja to likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu.

(3) Nepilngadīga persona no mācībām brīvajā laikā veic tās vecumam, drošībai, veselībai un tikumībai nekaitīgu brīvprātīgo darbu, kas veicina zināšanu, prasmju, iemaņu un saskarsmes attīstību.

(4) Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto.

 

5.pants. Tiesisko attiecību nodibināšana un izbeigšana

(1) Brīvprātīgā darba organizētāja un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskās attiecības tiek nodibinātas, kad brīvprātīgā darba organizētājs un brīvprātīgā darba veicējs ir vienojušies par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī brīvprātīgā darba veicējs ir iepazīstināts ar saviem pienākumiem un tiesībām.

(2) Tiesiskās attiecības izbeidz vienpusēji, ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš paziņojot par to vienošanās otrai pusei. Ja ir noslēgts rakstveida līgums par brīvprātīgo darbu, paziņojumu par tiesisko attiecību izbeigšanu otrai pusei iesniedz rakstveidā.

(3) Brīvprātīgā darba veicējs tiesiskās attiecības var izbeigt nekavējoties, ja to darīt viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt brīvprātīgo darbu. 

6.pants. Rakstveida līgums par brīvprātīgo darbu

(1) Līgumu par brīvprātīgo darbu slēdz rakstveidā, ja:

1) to pieprasa viena no pusēm;

2) ir paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu;

3) ir paredzēts veikt tādu brīvprātīgo darbu, kurā iesaistītas nepilngadīgas personas.

(2) Līgumā par brīvprātīgo darbu norāda:

1) brīvprātīgā darba organizētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

2) brīvprātīgā darba veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu;

3) veicamā darba pienākumus;

4) brīvprātīgā darba paredzamo ilgumu;

5) brīvprātīgā darba vietu;

6) brīvprātīgā darba organizētāja atbildību, tiesības un pienākumus;

7) brīvprātīgā darba veicēja atbildību, tiesības un pienākumus;

8) pieļaujamo ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto atlīdzināmo izdevumu apmēru, ja šādus izdevumus ir paredzēts atlīdzināt;

9) citus noteikumus, ja tas nepieciešams brīvprātīgā darba veikšanai.

 

7.pants. Brīvprātīgā darba organizētāja tiesības un pienākumi

(1) Brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības:

1) pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību, ja tiek slēgts līgums par tāda brīvprātīgā darba veikšanu, kuram ir nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes;

2) pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda izziņu par iepriekšēju sodāmību gadījumos, kad iepriekšējā sodāmība varētu būt šķērslis paredzētā brīvprātīgā darba veikšanai;

3) neļaut brīvprātīgajam darba veicējam veikt brīvprātīgo darbu gadījumā, kad pastāv pamatotas aizdomas par brīvprātīgā darba veicēja saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai.

(2) Brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums:

1) pirms darba uzsākšanas iepazīstināt brīvprātīgā darba veicēju ar darba apstākļiem, veicamajiem uzdevumiem un brīvprātīgā darba veicēja pienākumiem;

2) rakstveidā norādīt, kāda informācija uzskatāma par konfidenciālu;

3) nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, veicot nepieciešamos pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai, pirms darba uzsākšanas instruēt brīvprātīgā darba veicēju par drošām darba metodēm, darba aprīkojuma un darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, kā arī sniegt informāciju par būtiskākiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz drošību un veselību;

4) nodrošināt tādus brīvprātīgā darba apstākļus, lai brīvprātīgā darba veicējs varētu izpildīt viņam noteiktos darba uzdevumus;

5) pēc brīvprātīgā darba veicēja pieprasījuma izsniegt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu un tā ilgumu;

6) pirms nepilngadīgas personas iesaistīšanas brīvprātīgajā darbā informēt vienu no šīs personas likumiskajiem pārstāvjiem par būtiskiem darba vides riska faktoriem un šo faktoru ietekmi uz drošību un veselību;

7) pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda veselības stāvokli apliecinošu dokumentu, ja paredzēts veikt darbu, kas ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai;

8) reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot:

a) brīvprātīgā darba veikšanas vietu,

b) kopējo darba veicēju skaitu konkrētajās brīvprātīgā darba veikšanas vietās,

c) brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu skaitu,

d) pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem, nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos izdevumus, kas saistīti  ar izziņas par iepriekšēju sodāmību saņemšanu, un 7.punktā minētajos gadījumos izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, sedz brīvprātīgā darba organizētājs.

 

8.pants. Brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi

(1) Brīvprātīgā darba veicējam ir tiesības:

1) pirms darba uzsākšanas saņemt veicamā brīvprātīgā darba uzdevumu;

2) uz drošiem un veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba veikšanas apstākļiem;

3) pieprasīt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu;

4) atteikties veikt brīvprātīgo darbu, ja tas neatbilst viņa iemaņām, prasmēm vai ja darba uzdevums viņam nav pieņemams.

(2) Brīvprātīgā darba veicējam ir pienākums:

1) pašam veikt viņam uzticētos pienākumus;

2) ievērot brīvprātīgā darba organizētāja norādījumus brīvprātīgā darba veikšanā;

3) rūpīgi izturēties pret viņa rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem;

4) nekavējoties informēt brīvprātīgā darba organizētāju par iespējamiem šķēršļiem, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt brīvprātīgā darba gaitu, kā arī zaudējumu rašanās draudiem vai zaudējumiem, kas jau radušies;

5) neizpaust brīvprātīgā darba veikšanas laikā iegūto informāciju, kuru brīvprātīgā darba organizētājs rakstveidā norādījis par konfidenciālu.

 

9.pants. Brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana

(1) Brīvprātīgā darba organizētājs ir tiesīgs apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgajā darbā.

(2) Darbus, kuru veikšanas gadījumā brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgajā darbā, un apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants. Ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto izdevumu segšana

Brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus.

Likumprojekta „Brīvprātīgā darba likums”

ANOTĀCIJA

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Brīvprātīgā darba likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīga darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Izpratne par brīvprātīgā darba nozīmi Latvijā nostiprinās, un brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams regulējums - atsevišķs likums, ko nespēj risināt citi likumi: Jaunatnes likums un  Biedrību un nodibinājumu likums, kur brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.

          Cilvēki veic brīvprātīgo darbu pēc savas brīvas gribas un izvēlas to darīt, vadoties pēc personiskas motivācijas, negūstot finansiālu labumu. Brīvprātīgais darbs ir solidaritātes apliecinājums un veids, kā indivīdi un apvienības konstatē un risina humānas, sociālas un ar vidi saistītas vajadzības un problēmas. Brīvprātīgam darbam ir būtiska ietekme arī ārpus valsts robežām. Pārrobežu brīvprātīgais darbs paver iespējas izglītības, nodarbinātības un pilsoniskuma jomā.

          Brīvprātīgā darba likuma izstrāde sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un motivētu tajā iesaistīties vairāk cilvēkus. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā brīvprātīgo gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

   Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas,    neapliekot brīvprātīgā darbu veicēju personificēto izdevumu  kompensācijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), ja šīs kompensācijas  atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem  sedz brīvprātīgā darba organizētāji, likumprojekta pozitīvā ietekme uz budžetu varētu būt neliela.  Tas saistīts  ar  nelielo  to brīvprātīgo darba veicēju skaitu, kas saņemts  cita veida kompensācijas pēc likumprojekta ieviešanas, kas nav iekļautas IIN likumprojekta 9.panta 1.daļas 44.punktā un  par kurām  arī tikts piemēroti darba nodokļi. Detalizētu likumprojekta ietekmi uz budžetu šobrīd nevar sniegt, jo nav nepieciešamo datu par iespējamo brīvprātīgo darbu veicēju skaitu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā par IIN paredzētā norma.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams veikt grozījumus Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Epidemioloģiskās drošības likumā.

 

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

          Konsultācijas notikušas ar Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomes sekretariātu, biedrību Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrību „Latvijas mazpulki”,  biedrību brīvprātīgais.lv, Latvijas Studentu apvienību un citām nevalstiskām organizācijām.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Papildu institūcijas netiks radītas.