Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(6)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

ar valsts valodas speciālistu labojumiem

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76.nr.; 2013, 61.nr.; 2014, 105., 114.nr.; 2016, 48.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Nacionālā drošība

(1) Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

(2) Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

2.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

3.pants. Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi

(1) Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.

(2) Nacionālās drošības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību;

2) izstrādāt vienotu, sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku un saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos izpildīt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus;

3) nodrošināt efektīvu vadību valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai.

(3) Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību. Civilmilitārā sadarbība ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem.

   1

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likuma I nodaļu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

 „3.¹ pants. Aizliegums dienēt ārvalstīs

(1) Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā (turpmāk – dienests), izņemot gadījumu, ja:

1) Latvijas pilsonis dien Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.;

2) Latvijas pilsonis veic dienestu, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.

(2) Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.”

Atbalstīts

1. Papildināt I nodaļu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. Aizliegums dienēt ārvalstīs

(1) Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā (turpmāk — dienests), izņemot gadījumu, kad:

1) Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;

2) Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.

(2) Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.”

II nodaļa
Nacionālās drošības sistēmas
subjektu kompetence

1. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Nacionālās drošības sistēmas subjektu un citu personu tiesības un pienākumi"

2

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīts

5.pants. Latvijas pilsoņu pienākums un tiesības

Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi:

1) piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

2.  5. pantā:

papildināt 5. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā (turpmāk – dienēt ārvalstīs), izņemot gadījumu, ja:

1) Latvijas pilsonis dien Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā;

2) Latvijas pilsonis veic dienestu, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

  3

4

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

12. Saeimas deputāti E.Šnore un J.Dombrava:

Izteikt 5. panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Latvijas pilsonis dien Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts vai šīs organizācijas partnerības valsts, kura ir iesaistīta Intensificētajā dialogā vai ir saņēmusi Dalības rīcības plānu, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā;”

Atbalstīts

Neatbalstīts

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Nepilsoņu dienests ārvalstīs

Nepilsonim aizliegts dienēt ārvalstīs."

5

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. – 12.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Personām, kas uzsākušas dienēt ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim, šā likuma 5. panta otrajā daļā un 5.¹ pantā paredzētais ierobežojums piemērojams ar 2018. gada 1. janvāri."

6

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

“13. Personām, kas uzsākušas dienēt ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim, šā likuma 3.¹ pantā paredzētais aizliegums piemērojams ar 2018. gada 1. janvāri.””

Atbalstīts

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Personām, kas uzsākušas dienēt ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim, šā likuma 3.¹ pantā paredzētais aizliegums piemērojams ar 2018.gada 1.janvāri.”

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.