I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Aizsardzības ministrija ir apkopojusi aktuālus nepieciešamos grozījumus Militārā dienesta likumā (turpmāk – MDL), kas saistīti ar karavīru karjeras plānošanu, dienesta ilgumu un apmācību.  

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

MDL 2.panta 11.punkts, 11.panta pirmā daļa, 18.panta pirmā, trešā un piektā daļa, 26.panta ceturtās daļas 3.punkts.

MDL 2.panta 11.punkts paredz jēdziena „klausītājs” definīciju. Ņemot vērā, ka MDL šis jēdziens netiek lietots, nepieciešams izslēgt 2.panta 11.punktu.

MDL 11.pants nosaka, ka karavīrs izglītību iegūst izglītības iestādēs un profesionālās kvalifikācijas apgūšanas un paaugstināšanas kursos.

2013.gada 9.jūlijā veikti grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka, ka izglītības programmas var īstenot ne tikai izglītības iestādes, bet arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) vienības, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana. Šie grozījumi tika veikti, lai NBS vienībām dotu tiesības īstenot pieaugušo izglītības programmas.

Ņemot vērā veiktos grozījumus Izglītības likumā, nepieciešams precizēt MDL 11.panta pirmo daļu, 18.pantu, 26.panta ceturtās daļas 3.punktu, nosakot, ka karavīrs dienestam nepieciešamo izglītību var iegūt ne tikai izglītības iestādēs, bet arī NBS vienībās, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo programmu īstenošana.

MDL 12.panta otrā daļa.

MDL 12.panta otrā daļa nosaka gadījumus, kad uz karavīru attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti. Ņemot vērā, ka bez pantā uzskaitītajām sociālajām garantijām, karavīram ir tiesības saņemt arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu, nepieciešams precizēt 12.panta otro daļu.

MDL 17.¹pants un pārejas noteikumu papildināšana ar 21.punktu

2007.gada 1.maijā spēkā stājās grozījumi MDL, kas paredzēja papildināt likumu ar 17.¹pantu „Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā”, dodot iespēju jauniešiem iesaistīties Jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma sekmēšana. Šodien brīvprātīgajā kustībā „Jaunsardze” ir iesaistījušies ap 6379 bērniem un jauniešiem vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam. Šobrīd MDL 17.¹panta pirmajā daļā ir noteikts Jaunsardzes mērķis, noteikta amatpersona, kas apstiprina jaunsargu interešu izglītības programmu un iestāde, kas organizē un īsteno šo programmu.

Jaunsargu mācību process tiek organizēts kā interešu izglītības forma - bērni un jaunieši no 10 līdz 21 gada vecumam var brīvprātīgi iesaistīties mācību procesā, kas tiek organizēts ārpusstundu laikā un vairāk orientēts uz nodarbībām ārpus telpām, attīstot jaunsargu prasmes un iemaņas, nostiprinot teorētiskās zināšanas praktiskajās nodarbībās, tostarp apmeklējot vēsturiski nozīmīgas vietas, kā arī piedaloties sacensībās un nometnēs. Jaunsargu mācību programmas saturs ir veidots tā, lai jaunsargs apgūtu tās zināšanas un prasmes, kas viņam var noderēt ikdienā, kā arī attīsta viņa personību (veicina disciplinētību, fizisko sagatavotību, veselīgu dzīvesveidu utt.).

Jaunsargu interešu izglītības programmas organizēšanas un īstenošanas procesā Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs un Aizsardzības ministrija ir konstatējusi, ka nepieciešams veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā:

1) paredzēts noteikt tiesisko attiecību starp Rekrutēšanas un jaunsardzes centru un jaunsarga likumisko pārstāvi vai jaunsargu, ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu, nodibināšanu. Šādu nepieciešamību nosaka apstāklis, ka Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs varēs nodrošināt jaunsargu ar mācību procesā nepieciešamo inventāru un jaunsarga formas tērpu, vienlaikus jaunsargam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir jāuzņemas atbildībā par jaunsarga rīcībā nodoto materiālo vērtību saglabāšanu un atgriešanu. Tāpat šis līgums būs par pamatu, lai konstatētu jaunsarga tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi.

2) paredzētas tiesības Rekrutēšanas un jaunsardzes centram jaunsargiem izsniegt inventāru un jaunsargu formas tērpu, lai uzlabotu jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanu. Jaunsargu formas tērpa un inventāra izmantošana praktiskajās nodarbībās veicina jaunsarga atbildību un kārtību, rūpējoties par izsniegto priekšmetu saglabāšanu, tīrību un kārtību. Turklāt  jaunsarga formas tērps reprezentē bērnu un jaunieti kā piederīgu Jaunsardzei.

3) sociāli atbildīgi ir uzņemties daļu rūpju par jaunsargu veselības aprūpi, jo liela daļa praktisko nodarbību tiek organizētas ārpus telpām dažādos laika apstākļos. Aktīvākais praktisko nodarbību periods ir pavasaris un vasara, kas Latvijā ir arī ērču aktivitātes laiks. Tādēļ ir svarīgi nostiprināt imunitāti, sedzot izdevumus par D vitamīna preparāta iegādi, segt izmaksas par potēm pret ērču encefalītu un pacienta iemaksas jaunsargiem, kas vecāki par 18 gadiem, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” 23.¹punktu valsts nodrošina apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem no viena gada līdz 18.gadu vecuma sasniegšanai. Paredzēta Ministru kabineta kompetence noteikt apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un apmaksas kārtību.

4) 17.¹panta pirmajā daļā tiek svītrota informācija par Rekrutēšanas un jaunsardzes centra padotību, kas savukārt ir noteikta Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1419 „Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikums”.

MDL 41.panta pirmās daļas 3.punkts un pārejas noteikumu papildināšana ar 22.punktu

MDL 41.panta pirmās daļas 3.punkts leitnanta pakāpei nosaka atšķirīgu no citām dienesta pakāpēm maksimālā vecuma ierobežojumu. Proti, maksimālais vecums profesionālā dienesta pildīšanai leitnanta pakāpē ir 35 gadi. Pārējām virsnieku dienesta pakāpēm maksimālais profesionālā dienesta pildīšanas vecums ir noteikts, sākot no 45 gadiem un vairāk.

Karavīrs, kas uzsāka studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā 27 gadu vecumā, absolvē akadēmiju 32 gadu vecumā, kā rezultātā līdz maksimālā vecuma sasniegšanai profesionālajā dienestā leitnanta pakāpē karavīram atliek dienēt 3 gadus. Nākamais maksimālā vecuma ierobežojuma „solis” ir 10 gadi (dienests virsleitnanta dienesta pakāpē).

Pastāv arī liela atšķirība starp leitnantam un kareivju sastāvam profesionālā dienesta pildīšanai noteikto maksimālo vecumu (kareivju sastāvam maksimālais vecums ir 45 gadi). Karavīram pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas un pirmās virsnieka dienesta pakāpes (leitnants) iegūšanas nevajadzētu mainīties (samazināties) profesionālā dienesta pildīšanas vecuma ierobežojumam.

Lai sakārtotu dienesta gaitas organizāciju, maksimālais vecums profesionālajā dienestā leitnanta dienesta pakāpē tiek pielīdzināts virsleitnanta dienesta pakāpei noteiktajam vecumam. Maksimālais dienesta ilgums profesionālā dienesta karavīram leitnanta un virsleitnanta dienesta pakāpē būs 45 gadi.

Pārejas noteikuma mērķis ir attiecināt jaunu maksimālo vecumu profesionālajā dienestā uz tiem leitnantiem, kuriem leitnanta dienesta pakāpe būs piešķirta pēc likumprojekta spēkā stāšanās.

MDL 41.panta trešā daļa

MDL paredz iespēju atsevišķos gadījumos atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu virsniekiem, kuri ir sasnieguši 41.panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kuru dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

Pašreiz vairāk kā 20% instruktoru, kas atvaļināti maksimāla vecuma dēļ, NBS varētu piedāvāt turpināt dienestu. Savukārt jaunu instruktoru apmācībai ir nepieciešami vismaz divi gadi kaprālim, seši gadi seržantam un 22 gadi augstākajam instruktoram. Lai neierobežotu iespēju atsevišķos gadījumos atkārtoti pagarināt dienestu arī instruktoru sastāva karavīriem, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MDL 41.panta trešās daļas otrajā teikumā.

MDL 59.panta otrā daļa un pārejas noteikumu 23.punkts

Šobrīd Militārā dienesta likuma 59. panta 2. punkts nosaka, ka atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, divos gadījumos:

1) ja karavīrs ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība);

2) karavīrs ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu vai pēc aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas šā likuma 41.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un viņam ir piešķirta izdienas pensija.

Karavīru sociālajām garantijām jābūt saistītām ar profesionālajā militārajā dienestā nodienēto laiku, t.i., jo ilgāk karavīrs pilda militāro dienestu, jo lielākas sociālās garantijas viņam pienākas. Tas ir viens no būtiskiem motivējošiem faktoriem karavīriem turpināt militāro dienestu maksimāli ilgi. Tā kā pašlaik visām dienesta pakāpēm ir noteikti atšķirīgi maksimālie vecumi, veidojas situācija, ka vecākie un augstākie virsnieki nodienēt līdz maksimālajam vecuma un iegūt tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi faktiski gandrīz nevar. Tāpēc jāmaina esošie nosacījumi un jānosaka, ka ikviens karavīrs, kurš bruņotajos spēkos nodienējis ne mazāk kā 25 gadus (kalendārā izteiksmē) un atvaļināts ar līguma termiņa beigām, ja līgumu nepagarina arī iegūst tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Pirmie šādi karavīri varētu būt, sākot ar 2016.gadu. Šī norma būs papildus motivācija karavīriem turpināt militāro dienestu. Vidēji ik gadu šādas tiesības iegūtu pieci līdz 10 šādi karavīri.

Jaunā norma paredz, ka atvaļinātie karavīri, kuriem arī ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi uz invaliditātes laiku, ir tie karavīri, kuri atvaļināti no NBS ar līguma termiņa beigām, un gada laikā pēc atvaļināšanas ir noteikta invaliditāte, kas saistīta ar militārā dienesta pienākumu pildīšanu. Pašlaik pēc Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem datiem tādas ir četras personas.

Tiek precizēts tiesiskais regulējums attiecībā uz karavīriem, kuri atvaļināti no militārā dienesta līdz 2004.gada 12.jūlijam ar tiesībām nēsāt karavīra formas tērpu. Šāda sociālā garantija atvaļināšanas brīdī viņiem tika piešķirta, bet, izdarot likuma grozījumus, šī norma pašlaik nav saglabājusies, tāpēc jānostiprina tiesisks regulējums attiecībā arī uz šīm personām. Pašlaik Aizsardzības ministrijas rīcībā ir informācija par trim šādiem karavīriem.

Provizoriski var prognozēt, ka ik gadu to personu skaits, kuriem papildus būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, nepārsniegs 5 līdz 10 personas. Gadā vidēji vienai personai veselības aprūpes izdevumu segšanai tiek izlietoti ap 570 euro kopējās izmaksas gadā attiecībā uz jauno regulējumu nepārsniegtu 5700 euro.

    Tiek prognozēts, ka pirmie karavīri, kas varētu pretendēt uz apmaksātu veselības aprūpi, sasniedzot 25 gadu izdienu, var būt pēc 2016.gada. Lai nodrošinātu pārejas periodu uz likumprojekta 59.panta otrās daļas 5.punktā paredzētās apmaksātās veselības aprūpes saņemšanu un atbalstītu karavīrus, kas 1991. un 1992.gadā brīvprātīgi iestājušies un profesionāli pildīja aktīvo dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, un  kuriem, sakarā ar ierobežotu amatu skaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos nevar nodrošināt dienesta turpināšanu līdz maksimāla vecuma sasniegšanai vai vismaz 25 gadu izdienai, ir izstrādāts pārejas noteikumu 23.punkts. Pārejas periodā tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi tiks piešķirtas karavīriem, kuri atvaļināti no aktīvā dienesta 2014., 2015., 2016. un 2017.gadā, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas un ja viņiem ir piešķirta izdienas pensija un viņi 2014.gadā ir nodienējuši profesionālajā dienestā ne mazāk kā 22 gadus.

MDL 65.panta pirmās daļas 1.punkts

MDL 65.panta pirmā daļa nosaka, ka rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums paziņot NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

NBS Atlases un rezerves personāla uzskaites centram ir pieeja Iedzīvotāju reģistra datu bāzei, kurā var redzēt aktuālos datus par rezerves uzskaitē esošajām personām. Tādēļ divu institūciju informēšana par vienu un to pašu faktu nav nepieciešama. MDL 65.panta pirmās daļas 1.punkts tiek izslēgts.

MDL 66.panta septītā daļa

MDL 66.panta septītās daļas pēdējais teikums nosaka, ka uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai. Līdz 2009.gada 31.decembrim bija spēkā 52.panta redakcija, kas noteica, ka karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai. Pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma spēkā stāšanās šī likuma 52.pantā ir noteiktas profesionālā dienesta karavīriem paredzētie pabalsti. Tā kā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts institūcijas neapdrošina to amatpersonu veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MDL 66.panta septītajā daļā.

MDL pārejas noteikumu 20.punkts.

Pašreizējā MDL pārejas noteikumu 20.punktā noteiktais pārejas periods kareivja speciālista pamatkursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanai nav pietiekams. Nacionālie bruņotie spēki plāno ieviest 326 kareivju un instruktoru speciālistu amatus. Lai nodrošinātu iespēju iegūt atbilstošu militāro izglītību visiem karavīriem, kuri izlems turpināt dienestu speciālista kategorijā, ir nepieciešams pagarināt pārejas periodu līdz 2016.gadam. 

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Nacionālie bruņotie spēki, Aizsardzības ministrija un Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri un 6379 jaunsargi

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekts šo jomu neskar.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2014. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2015.

2016.

2017.

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

+ 321 915

+197 166

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

+ 321 915

+197 166

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

-321 915

-197 166

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

-321 915

-197 166

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

-321 915

-197 166

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

-321 915

-197 166

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Aprēķins:

6.2.1.Provizoriskie izdevumi likumprojektā paredzētās Militārā dienesta likuma 17.¹ panta ceturtās daļas īstenošanai (tiks precizēti attiecīgo Ministru kabineta noteikumu par jaunsargu apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un apmaksas kārtību izstrādes gaitā):

6.2.1.1. Nepieciešamais papildu finansējums apmaksātas veselības aprūpes nodrošināšanai jaunsargiem 2016.gadā– 321 915 euro, t.sk.:

1)     finansējums ērču encefalīta pošu nodrošināšanai – 290 755 euro*, t.sk.:

- jaunsargiem virs 18 gadu vecuma = 650 (jaunsargu skaits pēc 2014.g. datiem) x 35.57 (vidējā vienas ērču encefalīta potes cena) x 2 (pošu skaits (vakcinācija un tai sekojošā revakcinācija) vienam jaunsargam 1.gadā) = 46 241 euro;

- jaunsargiem līdz 18 gadu vecumam = 5729 (jaunsargu skaits pēc 2014.gada datiem) x 21.34 (vidējā vienas ērču encefalīta potes cena norādītajai vecuma grupai) x 2 (pošu skaits vienam jaunsargam 1.gadā) = 244 514 euro.

2)     D vitamīna iegādes izdevumu segšanai – 6379 (jaunsargu skaits pēc 2014.g. datiem) x 4.74 (vidējā recepšu preparāta cena Latvijas aptiekās) = 30 237 euro.

3)     Pacienta iemaksas segšanai jaunsargiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, apmeklējot ģimenes ārstu vienu reizi gadā** – 650 (jaunsargu skaits pēc 2014.g. datiem) x 1,42 = 923 euro.

*Šis aprēķins veikts, pieņemot, ka visiem jaunsargiem potēšana un revakcinācija nepieciešama.

** Ģimenes ārsta apmeklējuma pacienta iemaksu (iemaksas apmērs rēķināts saskaņā ar Nacionālā veselības centra publicēto cenrādi) sedz vienu reizi gadā pirms mācību gada sākuma, lai jaunsargs varētu saņemt izziņu no ģimenes ārsta par veselības stāvokli, kā arī saņemt recepti D vitamīna iegādei.

6.2.1.2. Nepieciešamais papildu finansējums apmaksātas veselības aprūpes nodrošināšanai jaunsargiem 2017.gadā– 197 166 euro, t.sk.:

1)     finansējums ērču encefalīta pošu nodrošināšanai 164 584 euro*, t.sk.:

- jaunsargiem virs 18 gadu vecuma = 650 (jaunsargu skaits) x 35.57 (vidējā vienas ērču encefalīta potes (revakcinācijas pēc 1 g.) cena norādītajai vecuma grupai) = 23 121 euro;

- jaunsargiem līdz 18 gadu vecumam = 600 (jaunsargu skaits, kas tekošajā gadā iestājušies Jaunsardzē) x 21.34 (vidējā vienas ērču encefalīta potes cena norādītajai vecuma grupai) x 2 (pošu skaits (vakcinācija un tai sekojošā revakcinācija) vienam jaunsargam 1.gadā) + 5429 (jaunsargu skaits, kam veicama revakcinācija) x 21.34 (vidējā vienas ērču encefalīta potes cena norādītajai vecuma grupai) = 141 463 euro;

2)   D vitamīna iegādes izdevumu segšanai – 6679 (jaunsargu skaits) x 4.74 (vidējā recepšu preparāta cena Latvijas aptiekās) = 31 659 euro*.

3)   Pacienta iemaksas segšanai jaunsargiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, apmeklējot ģimenes ārstu vienu reizi gadā** – 650 (jaunsargu skaits) x 1,42 = 923 euro.

*Šis aprēķins veikts, pieņemot, ka visiem jaunsargiem revakcinācija nepieciešama un ka darbību Jaunsardzē katru gadu beidz 300 jaunsargi, savukārt 600 jaunsargi uzsāk darbību Jaunsardzē.

** Ģimenes ārsta apmeklējuma pacienta iemaksu (iemaksas apmērs rēķināts saskaņā ar Nacionālā veselības centra publicēto cenrādi) sedz vienu reizi gadā pirms mācību gada sākuma, lai jaunsargs varētu saņemt izziņu no ģimenes ārsta par veselības stāvokli, kā arī saņemt recepti D vitamīna iegādei.

6.2.2. MDL 59.panta otrā daļas 3., 4. un 5.punkta  un pārejas noteikumu 23.punkta finansēšanai papildu līdzekļi nav nepieciešami. MDL 59.panta otrā daļas 3., 4. un 5.punkta un pārejas noteikumu 23. punktā minēto karavīru veselības aprūpes izdevumu segšana faktiski nepārsniegs:

2015.gadā - 5 cilvēki x 570 euro = 2850 euro., jo prognozējams, ka aptuveni 50 % no karavīriem tūlīt pēc atvaļināšanas izmantos tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi.

2016.gadā – 7 cilvēki x 570 euro = 3990 euro.

2017. gadā - 10 cilvēki x 570 euro = 5700  euro.

MDL 59.panta otrās daļas 23. punktā un pārejas noteikumu 23.punktā ietvertās normas Aizsardzības ministrija 2015. un turpmākajos gados īstenos tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta programmas 31.00.00 „Militārpersonu pensiju fonds”.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Jautājumu par Aizsardzības ministrijai papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Likumprojekta 17.¹ panta ceturtajā daļā paredzētā pasākuma īstenošanai 2016.gadam 321 915 euro apmērā, 2017.gadam un turpmākajiem gadiem 197 166 euro apmērā ik gadu izskatīt kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1.               Jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un apmaksas kārtību.

2.               Ņemot vērā 17.¹panta izteikšanu jaunajā redakcijā, būs jāizdod no jauna Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā un iestājušies Zemessardzē var apgūt speciālu militārās apmācības kursu.

3. Ņemot vērā izmaiņas MDL 65.panta pirmajā daļā būs nepieciešams veikt grozījumu Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.779 „Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”, svītrojot rezerves karavīra un rezervista pienākumu informēt rezerves uzskaites struktūrvienību par plānoto izbraukšanu no valsts.

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija,

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Projekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs:

1) turpmāk mācību gada sākumā slēgs ar jaunsargu likumisko pārstāvi vai jaunsargu, ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu, līgumu par dalību Jaunsardzē;

2) no 2016.gada 1.janvāra segs izdevumus par Ministru kabineta noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

3.

Cita informācija

Nav.