LP teksts

2016. gada___. jūnijā

Nr._________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt š.g. 16. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: 1) Likumprojekts „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” uz ___lp.

2) Likumprojekta „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” anotācija ar pielikumu uz ___lp.

3) Finanšu ministrijas sagatavotā atsauksme par likumprojektu „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” uz ___.lp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts

Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem, kā arī veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

2.pants. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un laika posmā no 1940.gada 17. jūnija līdz 1945.gada 2.septembrim jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto militārajiem formējumiem.

3.pants. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem nav atzīstamas personas, kuras sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

4.pants. (1) Persona, kura pretendē uz Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniegumu, kuram pievienoti Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu izsniegti dokumenti, kas apliecina faktu par personas atbilstību šā likuma 2.panta noteikumiem, ciktāl šādi dokumenti ir tās rīcībā, vai Latvijas Republikas tiesas spriedums, ar kuru tiesa konstatē šādu faktu, ja Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par attiecīgo personu nav saglabājušies.

(2) Prokuratūra, Augstākā tiesa, Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījuma mēneša laikā sagatavo izziņu par to, vai attiecībā uz personu, kura pretendē uz Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, nav konstatēti šā likuma 3.pantā norādītie fakti.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētās izziņas saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes atzinumu. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un tās sastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvā padome sastāv no trim locekļiem, kurus pa vienam no savu biedru vidus izvirza Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latviešu Strēlnieku apvienība un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.

(4) Uz saņemtās izziņas un atzinuma pamata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona pieņem lēmumu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu.

(5) Otrā pasaules kara dalībnieka statusu atņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, ja pēc šā statusa piešķiršanas attiecībā uz statusa ieguvēju atklājas šā likuma 3.pantā norādītie fakti.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un krūšu nozīme.

6.pants. Pašvaldība ir tiesīga lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.janvārim izstrādā un apstiprina Otrā pasaules kara dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu, kā arī līdz 2017.gada 1.aprīlim nodrošina apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu.

2. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likumprojekta „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”

ANOTĀCIJA

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekta mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Vienlaikus likuma mērķis ir veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

Paredzēts, ka tiesības pretendēt uz šo statusu būtu vienādas abās frontes pusēs karojušajiem karavīriem. Arī Latvijas bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš par vienu no savas prezidentūras prioritātēm izvirzīja Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas procesu un pauda atbalstu vienotas attieksmes politikai pret tiem, kas kara gaitās tika iesaukti svešu varu karaspēkos, bet vienmēr palika uzticīgi savai dzimtajai zemei.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā ( 2003. gada 25. marta spriedums lietā Nr.2002-12-0, secinājumu daļas 1.punkts, “Latvijas Vēstnesis”, 47 (2812), 26.03.2003.). Par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku mobilizāciju Otrā pasaules kara laikā atbildīgi bija attiecīgie okupācijas režīmi, kuri pārkāpa 1907.gada Hāgas Konvencijas par kara uz sauszemes likumiem un paražām pielikumu 23. un 45.pantu, iesaistot savos bruņotajos spēkos okupēto teritoriju iedzīvotājus. Ņemot vērā to, ka padomju un pēc tam arī nacistiskās okupācijas rezultātā Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību, šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību no Latvijas valsts, kā arī sabiedrības puses.

Lai novērstu šā statusa piešķiršanu personām, kuras morāli nebūtu pelnījušas atzinību no Latvijas valsts, likumprojektā paredzēts, ka statusu nevarētu iegūt personas, kuras sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanas kārtība paredzēta līdzīga tai, kāda no 2011. gada 1. jūlija ir noteikta, piešķirot politiski represētās personas statusu.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. aprīlim nodrošina apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu.

Likumprojekts būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā to, ka vairums Otrā pasaules kara veterānu ir pārsnieguši 90 gadu vecumu un aizvien vairāk aiziet viņsaulē, valsts taisnīgu attieksmi nesagaidījuši.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta mērķis ir veicināt izlīgumu starp dažādās pusēs Otrajā pasaules karā karojušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī ļaut sirmā vecumā esošajiem karavīriem, kuru skaits vairs nav liels, sajust valsts morālu atzinību viņu bruņotajai cīņai pret totalitārajiem režīmiem.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Plānotais iesniegumu skaits.

Paredzams, ka pēc likuma pieņemšanas, ar lūgumu piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk tekstā PMLP) 2017. gadā varētu vērsties aptuveni 500 personu, 2018. gadā - 1000 personu, 2019. gadā - 800 personu un 2020. gadā - 700 personu. Sākot ar 2021.gadu varētu būt aptuveni 100 pieteikumi gadā. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar politiski represētās personas statusa noteikšanu, prognozējams, ka statusam pieteiksies arī personas, kuras neatbilst statusa piešķiršanas kritērijiem. Prognozējam, ka ik gadu (laikā no 2017.gada līdz 2020.gadam) šāds skaits varētu būt ap 100 personām ( aprēķini pielikumā).

Lai veiktu šā statusa piešķiršanu PMLP nepieciešamas divas papildus štata vietas.

Lietas gadā

800

Lietas gadā vienam darbiniekam

400

Lietas dienā vienam darbiniekam (253 darba dienas gadā)

1.6

Tomēr patiesais lietu skaits varētu būt vismaz trīs lietas dienā vienam darbiniekam, jo, balstoties uz pieredzi, izskatot iesniegumus politiski represētas personas statusa noteikšanai, personu skaits, kurām statuss ir atsakāms ir tikpat liels, kā to personu skaits, kurām statuss ir piešķirams.

Lai arī šajās lietās ir ievērojami mazāks prognozējamo pieteikumu skaits, salīdzinot ar likumprojekta ”Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” pieteikumu skaitu, šī procedūra nenoliedzami būs juridiski sarežģītāka, un katras lietas izvērtēšana būs ievērojami laikietilpīgāka.

Iesnieguma izskatīšanas procedūra.

Apstrāde ietver dokumentu pieņemšanu, to juridiskā spēka pārbaudi, pieprasījumu vēstuļu sagatavošanu piecām institūcijām Latvijā un lielā skaitā gadījumu informācijas pieprasīšanu no ārvalsts arhīviem, lai konstatētu, vai nepastāv šķēršļi statusa piešķiršanai. Atbilžu no iestādēm apstrāde, izvērtēšana. Lietas faktisko un tiesisko apstākļu izvērtēšana un lēmuma sagatavošana un nosūtīšana personai. Atteikuma gadījumā, pirms negatīvā lēmuma, jāsagatavo un jānosūta personai vēstule viedokļa noskaidrošanai. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšana un lēmuma sagatavošana. Tiesvedības dokumentu sagatavošana – paskaidrojumi tiesai katrā tiesvedības stadijā un iestādes pārstāvība tiesās.

Krūšu nozīmju izveidošanas procedūra, tai skaitā veidola izveidošana, saskaņošana ar institūcijām un nolikuma izstrādāšana. Krūšu nozīmju savlaicīga izgatavošana un svinīga pasniegšana – vēstules sagatavošana un nosūtīšana ar uzaicinājumu ierasties uz nozīmes pasniegšanu, ceremonijas nodrošināšana un apliecību izsniegšana.

Papildus institūciju iesaiste.

Likumprojekta anotācijā nav vērtēta institūciju, kuras sniegs atzinumus PMLP (Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Latvijas Nacionālais arhīvs, šā likuma īstenošanai izveidotā padome) iespējamie ierobežojumi, noslodze un nepieciešamie resursi –– arī šīm institūcijām būs jāizvērtē visi iesniegumi, lai konstatētu, vai nav šķēršļi statusa piešķiršanai.

Lai īstenotu minēto funkciju, IeM nepieciešamie finanšu resursi:

2017.gads	2018.gads	2019.gads	2020.gads	2021.gads
79 665 euro	73 371 euro	67 641 euro	64 776 euro	27 215euro
tai skaitā:
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei:
77 245 euro	72 891 euro	67 161 euro	64 296 euro	26 735 euro
IeM Informācijas centram:
2 420 euro	480 euro	480 euro	480 euro	480 euro

Finansējuma detalizēts aprēķins

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2016. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2017. gads

2018. gads

2019.gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1. Budžeta ieņēmumi:

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

79 665

73 371

67 641

2.1. valsts pamatbudžets

79 665

73 371

67 641

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

-79 665

-73 371

-67 641

3.1. valsts pamatbudžets

-79 665

-73 371

-67 641

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme:

-79 665

-73 371

-67 641

5.1. valsts pamatbudžets

-79 665

-73 371

-67 641

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nodrošinātu funkciju Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšanai, kas ietver dokumentu pieņemšanu un iesniegumu izskatīšanu par minētā statusa piešķiršanu/nepiešķiršanu, tai skaitā informācijas iegūšanu arhīvos par personas atbilstību likumprojektā noteiktajiem statusa piešķiršanas kritērijiem, apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu un pārstāvību tiesvedībās, nepieciešams papildus finansējums budžeta apakšprogrammai 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”:

Budžeta apakšprogramma	2017. gadā	2018. gadā	2019. gadā	2020. gadā	2021. gadā un turp-māk ik gadu
KOPĀ izdevumi	79 665	73 371	67 641	64 776	27 215
11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"
Uzturēšanas izdevumi	77 245	72 891	67 161	64 296	26 735
Atlīdzība	44 548	44 548	44 548	44 548	22 274
Atalgojums	34 272	34 272	34 272	34 272	17 136
Preces un pakalpojumi	14 018	28 343	22 613	19 748	4 461
Kapitālie izdevumi	18 679
02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”
Uzturēšanas izdevumi	2 420	480	480	480	480
Atlīdzība
Atalgojums
Preces un pakalpojumi	820	480	480	480	480
Kapitālie izdevumi	1 600

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2016. gada 1. janvāri Latvijā dzīvoja 31 961 persona, kura ir Latvijas pilsonis un kura ir vecāka par 85 gadiem. Šobrīd nav pieejama informācija, cik liels varētu būt potenciālais šā likuma subjektu loks un cik personas varētu pieprasīt piešķirt šo statusu. Iekšlietu ministrija prognozē, ka tie varētu būt aptuveni 10 % no iepriekšminētajām personām, t.i. ap 3000 personu. Paredzams, ka pēc likuma pieņemšanas, ar lūgumu piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu PMLP 2017. gadā varētu vērsties aptuveni 500 personu, 2018. gadā - 1000 personu, 2019. gadā - 800 personu un 2020. gadā - 700 personu. Sākot ar 2021.gadu varētu būt aptuveni 100 pieteikumi gadā. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar politiski represētās personas statusa piešķiršanu, prognozējams, ka statusam pieteiksies arī personas, kuras neatbilst statusa piešķiršanas kritērijiem, prognozējam, ka ik gadu (laikā no 2017.gada līdz 2020.gadam) šāds skaits varētu būt ap 100 personām ( aprēķini pielikumā).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) likumprojektā paredzēto pasākumu izpildei izskatīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2017. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” sagatavošanas procesā un paredzēt papildus finansējumu likumprojektā noteikto funkciju īstenošanai.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts izstrādāts pēc Otrā pasaules kara biedrību – Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Daugavas Vanagu, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latviešu virsnieku apvienības, Latviešu strēlnieku apvienības un Aviācijas veterānu nodibinājuma aicinājuma. Likumprojekts dažādās tā redakcijās apspriests Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tā virzīšanu konceptuāli atbalsta Tieslietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Okupācijas muzejs un Valsts prezidenta Vēsturnieku komisija.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās jau esošās valsts institūcijas saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Pielikums

Prognozējamo izmaksu aprēķins.

	2017.gadā	2018.gadā	2019.gadā	2020.gadā	2021.gadā un turpmāk ik gadu
Pavisam kopā Apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” un 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”	79 665	73 371	67 641	64 776	27 215
Izdevumi kopā apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”	77 245	72 891	67 161	64 296	26 735
1000 Atlīdzība 44 548 *euro* (ik gadu 2017., 2018., 2019. un 2020.gadā) 1100 Atalgojums 34 272 euro, no tā: 1114 Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga (mēnešalga divām amata vietām – vecākais referents profesiju kods 242203, 35. saime, II līmenis, 9.mēnešalgu grupa 3.kvalifikācijas pakāpe) 1 190 euro. 1 190 euro x 12 mēn. x 2 amata vietas = 28 560 euro 1147 Piemaksa par papildu darbu (vispārējās piemaksas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 28 560 euro x 10% = 2 856 euro) 1148 Prēmijas un naudas balvas (naudas balvas, prēmijas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 28 560 euro x 10% = 2 856 euro) 1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 10 276 euro, no tā: 1210 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 28 560 euro + 2 856 euro + 2 856 euro + 1 428 euro= 35 700 euro x 23.59% = 8 422 euro) 1221 Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 28 560 euro x 5% = 1 428 euro) 1227 Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījuma apdrošināšanai . 213 euro x 2 amata vietas = 426 euro Sākot ar 2021.gadu ik gadu: 1000 Atlīdzība 22 274 *euro* (ik gadu) 1100 Atalgojums 17 136 euro, no tā: 1114 Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga (mēnešalga divām amata vietām – vecākais referents profesiju kods 242203, 35. saime, II līmenis, 9.mēnešalgu grupa 3.kvalifikācijas pakāpe) 1 190 euro. 1 190 euro x 12 mēn. x 1 amata vietas = 14 280 euro 1147 Piemaksa par papildu darbu (vispārējās piemaksas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 14 280 euro x 10% = 1 428 euro) 1148 Prēmijas un naudas balvas (naudas balvas, prēmijas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 14 280 euro x 10% = 1 428 euro) 1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 5 138 euro, no tā: 1210 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 14 280 euro + 1 428 euro + 1 428 euro + 714 euro= 17 850 euro x 23.59% = 4 211 euro) 1221 Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā 14 280 euro x 5% =714 euro) 1227 Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījuma apdrošināšanai . 213 euro x 1 amata vieta = 213 euro	44 548	44 548	44 548	44 548	22 274
2000 Preces un pakalpojumi	14 018	28 343	22 613	19 748	4 461
2200 Pakalpojumi	4 462	7 212	6 112	5 562	1 850
2210 Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi 2219 Pārējie sakaru pakalpojumi - papildu informācijas pieprasīšanai no Nacionālā arhīva, Augstākās tiesas, LR Prokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Konsultatīvās padomes (5 lapas + pasta izdevumi 0,50 euro (vienkārša vēstule līdz 20g)) 2017.gadā: 500 lietas gadā x 0,50 euro x 5 iestādes = 1 250 euro 2018.gadā: 1000 lietas gadā x 0,50 euro x 5 iestādes = 2 500 euro 2019.gadā: 800 lietas gadā x 0,50 euro x 5 iestādes = 2 000 euro 2020.gadā: 700 lietas gadā x 0,50 euro x 5 iestādes = 1 750 euro 2021.gadā: 100 lietas gadā x 0,50 euro x 5 iestādes = 250 euro - papildu informācijas pieprasīšanai no ārvalstu arhīviem (1 lapa + pasta izdevumi 1,85 euro (vienkārša vēstule līdz 20g)) 2017.gadā: 150 lietas gadā x 1,85 euro = 277 euro 2018.gadā: 150 lietas gadā x 1,85 euro = 277 euro 2019.gadā: 150 lietas gadā x 1,85 euro = 277 euro 2020.gadā: 150 lietas gadā x 1,85 euro = 277 euro 2021.gadā: 20 lietas gadā x 1,85 euro = 37 euro - administratīvā akta (lēmuma) nosūtīšana personai (3 lapas + pasta izdevumi 1,39 euro (ierakstīta vēstule no 20g - 50g pa Latviju)) 2017.gadā: 300 lietas gadā x 1,39 euro = 417 euro 2018.gadā: 300 lietas gadā x 1,39 euro = 417 euro 2019.gadā: 300 lietas gadā x 1,39 euro = 417 euro 2020.gadā: 300 lietas gadā x 1,39 euro = 417 euro 2021.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro - nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā – personas viedokļa noskaidrošana (2 lapas + pasta izdevumi 1,39 euro (ierakstīta vēstule no 20g - 50g pa Latviju)) 2017.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2018.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2019.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2020.gadā 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2021.gadā - 50 lietas gadā x 1,39 euro = 70 euro - pēc personas viedokļa saņemšanas PMLP, pieņemtā lēmuma nosūtīšana personai (3 lapas + pasta izdevumi 1,39 euro (ierakstīta vēstule no 20g - 50g pa Latviju)) 2017.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2018.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2019.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2020.gadā: 100 lietas gadā x 1,39 euro = 139 euro 2021.gadā: 20 lietas gadā x 1,39 euro = 28 euro - apstrīdētā lēmuma pārskatīšana, attiecīgā lēmuma nosūtīšana personai (5 lapas + pasta izdevumi 1,39 euro (ierakstīta vēstule no 20g - 50g pa Latviju)) 2017.gadā: 20 lietas gadā x 1,39 euro = 28 euro 2018.gadā: 20 lietas gadā x 1,39 euro = 28 euro 2019.gadā: 20 lietas gadā x 1,39 euro = 28 euro 2020.gadā: 20 lietas gadā x 1,39 euro = 28 euro 2021.gadā: 10 lietas gadā x 1,39 euro = 14 euro	2 250	3 500	3 000	2 750	538
2230 Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi 2231 Administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības - svinīgā pasākuma nodrošināšana personām 2017.gadā: 400 personas gadā (2 pasākumi x 200 pers.) x 3 euro = 1 200 euro 2018.gadā: 900 personas gadā (4 pasākumi x 225 pers.) x 3 euro = 2 700 euro 2019.gadā: 700 personas gadā (3 pasākumi x 233 pers.) x 3 euro = 2 100 euro 2020.gadā: 600 personas gadā (3 pasākumi x 200 pers.) x 3 euro = 1 800 euro 2021.gadā: 100 personas gadā (1 pasākumi x 100 pers.) x 3 euro = 300 euro	1 200	2 700	2 100	1800	300
2243 Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana - kopētāja uzturēšana un apkope (1000 kopijas x 0,02 euro) + kopētāja remonta izdevumi 200 euro) = 220 euro (ik gadu)	220	220	220	220	220
2251 Informācijas sistēmas uzturēšana - programmatūras uzturēšana – 66 euro x 12 mēn. = 792 euro (ik gadu)	792	792	792	792	792
2300 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, ko neuzskaita kodā 5000	9 556	21 131	16 501	14 186	2 611
2311 Biroja preces - kancelejas preces (papīrs un citas kancelejas preces vienam darbiniekam ceturksnī 12 euro, toneris 50 euro ceturksnī) (2 darbinieki x 12 euro) x 4 cet. + 50 euro x 4 cet. = 296 euro (ik gadu)	296	296	296	296	296
2390 Pārējās preces - krūšu nozīmes izgatavošana 15 euro + PVN = 18,15 euro 2017.gadā - 400 personas gadā x 18,15 euro = 7 260 euro 2018.gadā - 900 personas gadā x 18,15 euro = 16 335 euro 2019.gadā - 700 personas gadā x 18,15 euro = 12 705 euro 2020.gadā - 600 personas gadā x 18,15 euro = 10 890 euro 2021.gadā - 100 personas gadā x 18,15 euro = 1 815 euro - kastītes izgatavošana nozīmes ievietošanai 5 euro 2017.gadā - 400 personas gadā x 5 euro = 2 000 euro 2018.gadā: 900 personas gadā x 5 euro = 4 500 euro 2019.gadā: 700 personas gadā x 5 euro = 3 500 euro 2020.gadā: 600 personas gadā x 5 euro = 3 000 euro 2021.gadā: 100 personas gadā x 5 euro = 500 euro	9 260	20 835	16 205	13 890	2 315
5000 Pamatkapitāla veidošana	18 679
5100 Nemateriālie ieguldījumi 5110 Attīstības pasākumi un programmas - izdevumi par autoratlīdzību (par grafiskiem zīmējumiem) 1 400 euro	1 400
5121 Datorprogrammas - Iedzīvotāju reģistra sistēmas papildināšanai, lai iekļautu ziņas par statusa piešķiršanu un nodotu šīs ziņas Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas lietotājiem: 42 darba dienas x 340 euro x 1,21 (PVN) = 17 279 euro	17 279
Izdevumi kopā apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”	2 420	480	480	480	480
2000 Preces un pakalpojumi	820	480	480	480	480
2312 Inventārs 2017.gadā: monitors: 170 euro x 2 gab.= 340 euro	340
2350 Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Biroja tehnikas kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli (printeriem, kā arī rezerves daļas u.c.) 20 euro uz 1 nodarbināto mēnesī: 20 euro x 2 nodarbinātie x 12 mēneši = 480 euro (ik gadu)	480	480	480	480	480
5000 Pamatkapitāla veidošana	1 600
5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika 2017.gadā: stacionārais dators ar Windows un MS Office: 800 euro x 2 gab.= 1 600 euro	1 600