I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru prezidenta 2013.gada 14.oktobra rezolūcija Nr.18/SAN-1210.

Finanšu ministrijas iniciatīva.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” cita starpā nosaka arī kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas.

1. Atsavināšanas likuma 4.panta pirmā prim daļa noteic, ka publiskas personas kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, attiecībā uz valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kustamo mantu – attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajos gadījumos var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas.

Tiek identificēti aizvien jauni gadījumi, kad valsts kustamo mantu būtu nepieciešams atsavināt privātpersonām, nenoskaidrojot citu iestāžu vajadzības pēc kustamās mantas, to realizējot ne vien maiņas vai nodošanas piegādātājam, izdarot ieskaitu, ceļā, bet arī pārdodot izsolē, vai par brīvu cenu, piemēram, valsts materiālās rezerves, kuras tiek realizētas to atjaunināšanas nolūkā, lai esošos, bet nolietotos resursus vai resursus, kas drīzumā kļūs nederīgi, aizstātu (apmainītu) pret jaunākiem resursiem, piemēram, lai resursus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, aizstātu ar jauniem, tādējādi nodrošinot materiālo rezervju gatavību katastrofu seku likvidēšanas pasākumu veikšanai.

Atbilstoši projekta tiesiskais regulējums paredz paplašināt Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā uz gadījumiem, kad publiskas personas kustamas mantas atsavināšanu var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas. Līdzīgi attiecīgajām atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijām – attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu.

2. Atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu – atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka (publiskas personas) iniciatīvu. Tomēr Atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, t.i., nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt (ierosināt) privātpersona. Tie ir atsevišķi noteikti gadījumi un balstās noteiktos apstākļos (Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa).

Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 8.1.apakšpunkts noteic, ka atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemesgabals nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemesgabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministriju kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu. Šādam atteikumam jābalstās publiskās personas objektīvā nepieciešamībā minēto apbūvēto zemesgabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvā izvēlē.

Ministru kabineta pieņemtais atteikums saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 31.janvāra spriedumu SKA-140/2012 Lietā Nr. A7026111/16 būs administratīvais akts, kas noformējams atbalstoši Administratīvā procesa likumam.

Ministru kabineta lēmums par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu tiek pieņemts tikai gadījumos, ja šāds atsavināšanas ierosinājums tiek saņemts no Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā minētās personas.

Savukārt, gadījumos, kad apbūvēta zemesgabals tiek nodots bez atlīdzības citai publiskai personai (piemēram, atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta normām), tiek veikts nodošanas pamatojuma izvērtējams, ņemot vērā apstākli, kad attiecībā uz minēto nekustamo īpašumu var tikt saņemts atsavināšanas ierosinājums no Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā minētās personas.

Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemesgabalu, par kuru pieņemts pamatots atteikums par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu vai arī ja Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā minētās personas neizmato savas pirmpirkuma tiesības uz to, var nodod bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Tikai kā piemērs projekta tiesiskā regulējuma piemērošanai minams 2014.gada 16.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti par atteikumu nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu Lubānas ielā 39A, Rīgā un minētā nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā (VSS-55, VSS-56). Proti, apbūvēta zemesgabala Lubānas ielā 39A, Rīgā, atsavināšana privātpersonām tiek atteikta. Attiecīgā zemesgabala daļa 1189 m² platībā atrodas ielu teritorijā, kur primārā izmantošana ir gājēju un velosipēdu, privātā, sabiedriskā (publiskā) un kravu autotransporta, pilsētas elektrotransporta satiksmes būvju, kā arī transporta un inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju būvniecība, bet pārējā nekustamā īpašuma daļa 383 m² platībā atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā. Atbilstoši Rīgas pašvaldības 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 38.punktam jaunveidojama zemesgabala minimālā platība ir 400 m², līdz ar to nav iespējams nekustamo īpašumu sadalīt divos atsevišķos zemesgabalos ar atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu. Turklāt nekustamajā īpašumā paredzēts izbūvēt ielas brauktuvi, apgaismojumu, ietves, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un inženierkomunikācijas saistībā ar Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela – Vietalvas iela pabeigšanu un Austrumu maģistrāles, kas savienos Dienvidu tiltu ar perspektīvo Ziemeļu transporta koridoru, izbūvi. Līdz ar to apbūvētais zemesgabals nav atsavināms privātpersonām un ir nododams Rīgas pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana) – izpildes nodrošināšanai.

Projekta tiesiskais regulējums, salīdzinot ar Atsavināšanas likuma esošo regulējumu, principā neietekmē Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu, jo secīgi būtu paredzamas arī attiecīgas turpmākās darbības, lai izbeigtu šāda dalītā īpašuma pastāvēšanu, piemēram, piemērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma normas.

3. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai un 43.pantam publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, šādu lēmumu pieņem šā likuma 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).

Atsavināšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta trešajai daļai kustamās mantas atsavināšanu organizē publiska persona, tās iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

Savukārt attiecībā uz valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, Atsavināšanas likuma 43.¹ panta pirmā daļa noteic, ka šādā gadījumā lēmumu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Šāds regulējums pieņemts 2007.gadā, ņemot vērā, ka neviens normatīvais regulējums vispār neparedzēja iespēju valsts un pašvaldību kustamo mantu nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā.

Pārskatot tiesību aktu vietnē www.likumi.lv pieejamos tiesību aktus, secināms, ka 2012.gadā pieņemti pieci Ministru kabineta rīkojumi, savukārt 2013.gadā (līdz 1.decembrim) četri Ministru kabineta rīkojumi attiecībā uz valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Minētajos rīkojumos nododamās valsts kustamās mantas atlikusī bilances vērtība lielākoties ir 0 latu (0 euro), augstākā – 321,67 lati (457,70 euro), kas valsts kustamās mantas nodošanas bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā gadījumā atbilstu Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajam gadījumam, kad attiecīgo lēmumu pieņemtu attiecīgā ministrija.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2013.gada 13.februāra sēdē tika nolemts Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju izvērtēt, vai nav iespējams vienkāršot procedūru valsts kustamās mantas nodošanai sabiedriskā labuma organizācijām (223-2/1, protokola Nr.1 4.jautājuma lēmumu 2.punkts). Ņemot vērā Finanšu ministrijas piedāvāto risinājumu administratīvo procedūru samazināšanai, kas saistītas ar valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām, ar Ministru prezidenta 2013.gada 14.oktobra rezolūciju Nr.18/SAN-1210 dots uzdevums izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Atsavināšanas likumā.

Atbilstoši projekta tiesiskais regulējums paredz valsts kustamās mantas nodošanas bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā procedūras kārtību pielīdzināt kārtībai, kādā publiskas personas kustamā manta tiek nodota bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, līdz ar to samazinot šāda lēmumu pieņemšanā nepieciešamo administratīvo procedūru radīto slogu.

Lai ievērotu Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto, pirms kustamās mantas nodošanas sabiedriskā labuma organizācijai, arī tiks noskaidrots vai attiecīgā valsts kustamā manta nav nepieciešama citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai. Taču Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā prim daļā un attiecīgi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktos gadījumos valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā varēs veikt nenoskaidrojot citu valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc tās.

4. Atsavināšanas likuma 44.¹ panta sestā daļa noteic, ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.

Vienveidīgi nosacījumi būtu piemērojami visu apbūvētu zemes vienību nomaksas pirkuma līgumu izbeigšanas gadījumos – gan gadījumos, kad līgums tiek izbeigts sakarā ar apbūves īpašnieka īpašuma tiesību izbeigšanos uz apbūvi, ja jaunais apbūves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu nenoslēdz, gan arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos līguma izbeigšanas gadījumos, piemēram, sakarā ar līgumsaistību neizpildi par maksājumu veikšanu, kā rezultātā netiek sasniegts mērķis – vienota nekustamā īpašuma izveidošana. Lai nodrošinātu Civillikuma 968.pantā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa drīzāku sasniegšanu, likumdevējs ir paredzējis speciālu regulējumu, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam un minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām (Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā un piektā daļa), līdz ar to, lai veiksmīgāk sasniegtu šo mērķi, likumdevējs ir paredzējis pircējam atvieglotus nosacījumus – nomaksas pirkuma līguma slēgšanu. Savukārt, lai minimizētu pircēju vēlmi līgumsaistības nepildīt, kā rezultātā nebūtu sasniedzams izvirzītais mērķis, bet nelietderīgi vairākkārtīgi tiktu ierosināta apbūvēta zemesgabala atsavināšana, būtu piemērojami tādi paši nosacījumi, kādi tie ir paredzēti gadījumos, kad jaunais apbūves īpašnieks nenoslēdz pārjaunojuma līgumu. Tātad normai ir leģitīms mērķis – veicināt Civillikuma 968.pantā ietvertā vispārējā principa drīzāku sasniegšanu. Vēršam uzmanību, ka tā kā apbūves īpašnieks ir vienīgā persona, kam ir tiesības uz apbūvēta zemesgabala atsavināšanu, tādējādi nepastāv konkurence, tad mainīgos tirgus ekonomikas apstākļos apbūves īpašnieks var būt ieinteresēts atsavināšanas līguma izbeigšanā, lai vēlāk apbūvēta zemesgabala atsavināšanu ierosinātu atkārtoti un to atsavinātu par cenu, kas būtiski mazāka.

Projekta tiesiskais regulējums, precizējot esošo Atsavināšanas likuma 44.panta sestās daļas normu, paredz attiecināt vienveidīgus nosacījumus uz visiem nomaksas pirkuma līgumiem, tas ir, gan uz tiem gadījumiem, kad līgums tiek izbeigts sakarā ar apbūves īpašnieka  īpašuma tiesību izbeigšanos uz apbūvi, ja jaunais apbūves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu nenoslēdz, gan arī citos līgumā paredzētajos līguma izbeigšanas gadījumos.

5. Atsavināšanas likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka valsts dzīvojamo māju, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā. Minētās normas mērķis ir nodrošināt, lai valsts dzīvojamās mājas un dzīvokļa īpašumi, kurus ir nepieciešams izmantot pašvaldības autonomās funkcijas – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanai – veikšanai, tiktu izmantoti attiecīgajai funkcijai nevis atsavināti privātpersonām.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, savukārt 3.panta pirmā daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā. Garāžas telpu grupas, tirdzniecības telpu grupas u.c. nedzīvojamās telpas nav izmantojamas pašvaldības autonomajai funkcijai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanai, taču saskaņā ar spēkā esošo regulējumu pašvaldībām jāpiedāvā visi valsts dzīvokļa īpašumi neatkarīgi no tā, vai atsevišķais īpašums ir dzīvojamā telpa, nedzīvojamā telpa vai mākslinieku darbnīca.

Atbilstoši projekta tiesiskais regulējums paredz regulējumu, lai turpmāk pašvaldībām piedāvātu vienīgi tādus dzīvokļa īpašumus, kuru sastāvā esošais atsevišķais īpašums ir būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvojamā telpa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Šāds precizējums izstrādāts, ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (izsludināts 2013.gada 13.jūnija Valsts sekretāru sanāksmē, VSS-648), paredzot normu, ka arī nedzīvojamās ēkas sadalāmas atsevišķos īpašumos šajā likumā noteiktajā kārtībā līdz stājas spēkā Atsevišķā īpašuma likums. Attiecīgi var nonāk pie paradoksālas situācijas, ka, sadalot nedzīvojamo ēku dzīvokļa īpašumos (arī tad, ja šādā nedzīvojamā ēkā nav nevienas dzīvojamās telpu grupas), pirms dzīvokļu īpašumu virzīšanas atsavināšanai, tie visi būs jāpiedāvā pašvaldībām un attiecīgi jānodod pašvaldību īpašumā, ja attiecīgā pašvaldība pieņems attiecīgu lēmumu.

Atsavināšanas likuma 45.panta otro daļu nepieciešams precizēt, lai normu saskaņotu ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta ceturto daļu, kas noteic, ka privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu. Turklāt norma precizējama, lai to attiecinātu arī uz dzīvokļu īpašumiem, kas kā patstāvīgi īpašuma objekti izveidoti šādās dzīvojamās mājās, par ko ticis pieņemts Ministru kabineta lēmums par dzīvojamās mājas vai tās domājamās daļas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā.

6. Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

Praksē institūcijas atšķirīgi interpretē normas attiecībā uz tiesībām izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu virzīt atsavināšanai izsolē, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi neizmanto pirmpirkuma tiesības, kā arī šādas tiesības neizmanto likuma 45.panta piektajā daļā minētās personas, neskatoties uz to, ka Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa noteic, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu) šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Lai novērstu atšķirīgo interpretāciju, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidrāk formulēt normas Atsavināšanas likuma 45.pantā. Tāpat precizētā norma saskaņota ar Dzīvokļa īpašuma likuma normām, kas noteic, ka atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu (12.panta pirmā daļa), vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu (16.panta otrās daļas 3.punkts).

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija, valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”.

4.

Cita informācija

Veikti grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (2014.gada 13.marta grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, spēkā no 11.04.2014.), lai samazinātu administratīvās procedūras, kas saistītas ar publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām, ja mantas nodošanas termiņš nav ilgāks par vienu mēnesi, vai mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem nav lielāka par 1 500 euro.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Visas publiskas personas, atvasinātas publiskas personas.

Biedrības un nodibinājumi, kas ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai. Pēc Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra informācijas 2013.gada 1.decembrī spēkā esošs statuss ir 2068 sabiedriskā labuma organizācijām.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekta tiesiskais regulējums paredz samazināt administratīvo slogu saistībā ar valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām – Ministru kabineta atļaujas vietā turpmāk valsts kustamās mantas nodošana sabiedriskā labuma organizācijām būs iespējama ar attiecīgās ministrijas vai ministra atļauju.

Līdz ar to atkritīs nepieciešamība attiecīgajai valsts tiešās pārvaldes iestādei (ministrijai) sagatavot un virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu (Ministru kabineta rīkojumu) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) par attiecīgās valsts kustamās mantas, kas atrodas tās vai tās padotībā, pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, nodošanu kādai no sabiedriskā labuma organizācijām.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Ņemot vērā, ka šāds novērtējums nav veikts 2007.gadā Atsavināšanas likumā iekļaujot attiecīgo normu saistībā valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām, kā arī jebkura no valsts tiešās pārvaldes iestādēm (ministrijām) var virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu (Ministru kabineta rīkojumu) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) par attiecīgās valsts kustamās mantas, kas atrodas tās vai tās padotībā, pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, nodošanu kādai no sabiedriskā labuma organizācijām, ticamu administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu bez papildus administratīvā sloga radīšanas minētajām iestādēm veikt nav iespējams.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”, tiesiskajā regulējumā paredzot normas attiecībā uz sabiedriskā labuma organizāciju iespēju pieteikties uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu, kā arī attiecīgi valsts kustamās mantas nodošanu tām īpašumā bez atlīdzības.

2.

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija.

3.

Cita informācija

Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” izstrādājams un iesniedzams apstiprināšanai Ministru kabinetā sešu mēnešu laikā no projekta spēkā stāšanās brīža.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības informēšanai, projekts publicēts Finanšu ministrijas mājaslapā internetā sadaļā Sabiedrības līdzdalība.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekta izstrāde veikta, ņemot vērā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2013.gada 13.februāra sēdē nevalstisko organizāciju pausto viedokli.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Visas publiskas personas.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav.