07.09.2016

Saeimas Prezidijam

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz aizstāt likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.606/Lp12) anotāciju.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” anotācija.

Ar cieņu,

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekta

„Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Kā norādīts Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plānā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 19.decembra rīkojumu Nr.614 Latvijā, tāpat kā vairākumā industriāli attīstīto zemju, alkoholisko dzērienu lietošana ir nopietna sociāla problēma. Alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādejādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

Neraugoties uz to, ka ir veikti dažādi pasākumi, kas alkohola patēriņa un pieejamības mazināšanas nolūkā paredzēti Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pasaules veselības organizācijas 2014.gada atskaitē par alkohola patēriņa rādītājiem pēc “Absolūta alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem” Latvija ir 16. vietā pasaulē. Saskaņā ar statistikas datiem, 2012.gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litri cita veida alkohola jeb attiecīgi 46,0%, 37,3%, 11,8% un 5,9%. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, narkoloģiskajā reģistrā aptuveni 10% ir alus lietotāji.

Deklarācijā par Ministru Kabineta iecerēto darbību 100. punktā ir noteikts: “Samazināsim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību, izmantojot nodokļu instrumentus alkohola un tabakas patēriņa mazināšanai un ierobežojot atkarību izraisošu vielu pieejamību”. Līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu tirgot tādus alkoholiskos dzērienus, kuri ietilpst alus, raudzēto dzērienu un pārējo alkoholisko dzērienu kategorijā un kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, kā arī minēto kategoriju alkoholiskos dzērienus, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz 1 litru. Minētie aizliegumi neattieksies uz gadījumiem, kad minētie dzērieni ir pildīti tarā, kas izgatavota no stikla, keramikas, koka vai metāla.

Plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ 2-2,5 litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīti alus un sidrs ir lētāki nekā alus un sidrs, kas pildīti mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs. Tā kā liela plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir lētāks, stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši.

2.  Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.  Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Veselības ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību to kompetences ietvaros. Nav jārada jaunas institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.