Rīgā, 2016. gada         jūnijā

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” uz       lp.

2. Likumprojekta „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” anotācija uz      lp.

3. Finanšu ministrijas sagatavotā atsauksme par likumprojektu „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” uz      lp.

 

 

Ar cieņu

 

komisijas priekšsēdētāja                                                                 Inese Laizāne

 

 

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts

 

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā lietoti šādi termini:

1)  iesniedzējs - bērna vecāks vai aizbildnis, kura aprūpē ir bērns un kurš Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai (turpmāk – Fonda administrācija) ir iesniedzis iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu šī bērna uzturam, vai pilngadīga persona, kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

2)  parādnieks - vecāks, kuram ar Fonda administrācijas lēmumu, tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (turpmāk – vienošanās par uzturlīdzekļiem), noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un kura vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda sakarā ar to, ka viņš nenodrošina minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets;

3)  uzturlīdzekļi - bērna ikmēneša uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai, noteicis Ministru kabinets.

 

2.pants. Likuma mērķis

 

Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta bērna izglītības iegūšana, izveidojot Fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijas Republikā un viens vai abi bērna vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.

 

3.pants. Fonds

 

(1) Fonds ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums. Ar Fonda līdzekļiem tiek nodrošināti bērni līdz 5 gadu vecumam, bērni, kuri sasnieguši 5 gadu vecumu un iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, kā arī personas pēc pilngadības sasniegšanas, ja turpina iegūt pamatizglītību vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja iestājies viens no šādiem gadījumiem:

1)  vecāks nenodrošina savam bērnam to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, un nepastāv kāds no šā likuma 10.panta piektās daļas 1.- 4. punktā minētajiem apstākļiem;

2)  tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanās par uzturlīdzekļiem izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.

 

(2) Fonda līdzekļu turētājs ir Fonda administrācija. Fonda administrācija ir Tieslietu ministrijas (turpmāk — Ministrija) pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

 

4.pants. Fonda administrācijas uzdevumi

 

(1) Fonda administrācija veic šādus uzdevumus:

1) piesaista, uzkrāj un izmaksā Fonda līdzekļus atbilstoši šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā norādītajiem mērķiem;

2) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimnieko Fonda līdzekļus, kā arī nodrošina to izlietojuma kontroli;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Fonda, un parādniekus, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā izsniedz ziņas par minētajām personām.

 

(2) Padomes 2008.gada 18.decembra regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 4/2009) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Padomes regulā Nr. 4/2009 noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda šajā regulā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk — Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda minētajā konvencijā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

5.pants. Fonda administrācijas tiesības un pienākumi

 

(1) Fonda administrācijai ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus;

3) pieprasīt un bez maksas iegūt Fonda mērķa īstenošanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī privātpersonām;

4) izsniegt ziņas no valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra kredītiestādēm, kredītiestāžu filiālēm, kredītinformācijas birojiem, kapitālsabiedrībām, kas sniedz kreditēšanas un finanšu līzinga pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrībām un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem par parādnieku, ar kuru tie dibina vai groza līgumsaistības. Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā izsniedzamas ziņas par minētajām personām;

5) sadalīt termiņos šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos no iesniedzēja piedzenamās summas samaksu.

 

(2) Fonda administrācijai ir pienākums:

1) piedzīt no parādnieka uzturlīdzekļus, kurus parādniekam ar Fonda administrācijas lēmumu uzlikts par pienākumu maksāt bērna uzturam un kas viņa vietā šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā izmaksāti no Fonda, kā arī par tiem aprēķinātos likumiskos procentus;

2) bez sevišķa tiesas lēmuma stāties piedzinēja vietā uzturlīdzekļu lietā daļā par šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka un saņemt no parādnieka likumiskos procentus par uzturlīdzekļu summām, kas izmaksātas no Fonda un nav piedzītas no parādnieka;

3) piedzīt no iesniedzēja nepamatoti izmaksātās uzturlīdzekļu summas un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām;

4) ja nepieciešams Padomes regulas Nr. 4/2009 noteiktajā kārtībā un apjomā pārstāvēt tiesā un citās valsts un pašvaldību iestādēs personas, kurām saskaņā ar Padomes regulu Nr. 4/2009 ir tiesības uz juridisko palīdzību, tas ir, ārvalsts kreditorus pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņas lietās bērnam vai citām personām (saskaņā ar Padomes regulu Nr. 4/2009), ārvalsts prasītājus pārrobežu paternitātes noteikšanas lietās, ja prasība saskaņā ar Padomes regulu Nr. 4/2009 celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, kā arī ārvalsts pieteikuma iesniedzējus lietās par ārvalsts tiesu vai kompetento iestāžu nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai citām personām atzīšanu vai izpildes pasludināšanu Padomes regulā Nr. 4/2009 paredzētajos gadījumos;

5) ja nepieciešams Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas  noteiktajā kārtībā un apjomā pārstāvēt tiesā un citās valsts un pašvaldību iestādēs personas, kurām saskaņā ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju ir tiesības uz juridisko palīdzību, tas ir, ārvalsts kreditorus pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņas lietās bērnam vai citām personām (saskaņā ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju), ārvalsts prasītājus pārrobežu paternitātes noteikšanas lietās, ja prasība saskaņā ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, kā arī ārvalsts pieteikuma iesniedzējus lietās par ārvalsts tiesu vai kompetento iestāžu nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai citām personām atzīšanu vai izpildes pasludināšanu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā paredzētajos gadījumos.

 

6.pants. Parādnieku datu publiskošana

 

(1) Fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) Fonda administrācijas mājaslapā, ja:

1) iesniedzējs tam piekritis un Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm;

2) parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;

3) parādnieks ar Fonda administrāciju nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, vai noslēgto vienošanos nav pildījis, kā rezultātā lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

 

(2) Ziņas par parādnieku tiek publiskotas ar mērķi aizsargāt bērna tiesības un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu — uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

 

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Fonda administrācija publisko un dzēš ziņas par parādnieku.

 

7.pants. Fonda līdzekļi

 

 (1) Finanšu līdzekļi šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto mērķu sasniegšanai un Fonda administrācijai tiek paredzēti likumā par valsts budžetu kārtējam gadam kā atsevišķas programmas (apakšprogrammas).

 

(2) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) no parādnieka, bet šā likuma 5.panta otrās daļas 3. punktā paredzētajā gadījumā — no iesniedzēja piedzītie līdzekļi;

3) dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība.

 

(3) Gada beigās šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto līdzekļu atlikums, ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek Fondā un tiek izmantots nākamajā gadā.

 

(4) Fonda administrācijas līdzekļus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība.

 

(5) Fonda un Fonda administrācijas līdzekļi glabājas Valsts kasē.

 

8.pants. Fonda administrācijas direktors

 

(1)    Fonda administrāciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

 

(2) Fonda administrācijas direktors:

1) vada un organizē Fonda administrācijas darbu un nodrošina Fonda administrācijas darbības nepārtrauktību, nosaka Fonda darbinieku kompetenci un atbildību;

2) izveido Fonda administrācijas struktūrvienības;

3) nosaka Fonda administrācijas darbinieku štatu sarakstu;

4) atbild par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidi un darbību;

5) pieņem lēmumus par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus un par izmaksas izbeigšanu, pieņem lēmumu par pienākuma noteikšanu parādniekam maksāt uzturlīdzekļus un izdod izpildrīkojumu par parādnieka vietā izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu piedziņu no parādnieka šā likuma 5.panta otrās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā, pieņem lēmumu un izdod izpildrīkojumu par nepamatoti no Fonda izmaksāto līdzekļu piedziņu no iesniedzēja šā likuma 5.panta otrās daļas 3. punktā paredzētajā gadījumā, pieņem lēmumu par to, ka šā likuma 5.panta otrās daļas 3. punktā paredzētajā gadījumā no iesniedzēja Fondam piedzenamās summas samaksa tiek sadalīta, kā arī citus normatīvajos aktos noteiktos lēmumus un izpildrīkojumus;

6) pieņem lēmumu atmaksāt Fondā nepareizi ieskaitītos līdzekļus;

7) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Fonda administrāciju;

8) atbild par Fonda administrācijas uzdevumu izpildi;

9) atbild par Fonda līdzekļu lietderīgu izmantošanu;

10) atbild par Fonda administrācijas darbības tiesiskumu;

11) nodrošina, lai tiek sagatavots un publicēts kārtējā gada publiskais pārskats par Fonda administrācijas darbību un pārskats par Fonda mērķa īstenošanu.

 

(3)    Fonda administrācijas direktoram var būt vietnieks.

 

9.pants. Iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus

 

 (1) Iesniedzējam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, ja vienlaikus pastāv šādi apstākļi:

1) iesniedzējam un bērnam ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods un deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

2) bērns ir iesniedzēja aprūpē, izņemot, ja iesniegumu ir iesniegusi pilngadīga persona par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam;

3) bērns pēc 5 gadu vecuma iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā vai pilngadīga persona iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

4) iestājies viens no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

 

 (2) Ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētais gadījums, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti saskaņā ar šā likuma 10.pantu.

 

(3) Ja iesniedzējam atteikta vai izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa saskaņā ar šā likuma 10.pantu, strīds par uzturlīdzekļu piedziņu izšķirams tiesā.

 

(4) Ja ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies viens no šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti saskaņā ar šā likuma 11.pantu.

 

10.pants. Uzturlīdzekļu saņemšana administratīvā procesa ietvaros

 

(1)  Ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam, un vecāks nenodrošina savam bērnam to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, iesniedzējam ir tiesības vērsties Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

 

(2) Fonda administrācija saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegto iesniegumu izvērtē un 20 dienu laikā nosūta vecākam, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, lūgumu sniegt paskaidrojumu, norādot uz apstākļiem, kas saskaņā ar šā panta piekto daļu var būt šķērslis uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda. Paskaidrojumam pievieno pierādījumus, kas apliecina paskaidrojumā minēto. Paskaidrojums sniedzams 20 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.

 

(3) Fonda administrācija pēc iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas un vecāka, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, paskaidrojuma izvērtēšanas vai pēc tā sniegšanai noteiktā termiņa beigām, 20 dienu laikā lemj par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot sakarā ar to, ka nepieciešama papildu informācija, Fonda administrācija var pieņemt lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas dienas. Šādā gadījumā lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi pieprasītie dokumenti, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

 

(4) Ja parādniekam ir norādīta uzturēšanās adrese ārvalstī, Fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai notecējis termiņš to iesniegšanai, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

 

(5) Fonda administrācija atsaka izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda, ja konstatēts kāds no šādiem apstākļiem: 

1)      vecāks, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177.panta ceturtās daļas un 178.panta otrās daļas izpratnē;

2)      persona, no kuras iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nav bērna vecāks;

3)      ir spēkā esošs tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam.

4)      pastāv šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.-10. un 12., 14. un 15.punktā minētie apstākļi, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

 

(6) Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis  Ministru kabinets, Fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem. Ja konstatēts, ka parādnieks četrus mēnešus uzturlīdzekļus ir nodrošinājis, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas atteikumu. Ja konstatēts, ka parādnieks nav nodrošinājis vismaz vienu uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi laika periodā, kad administratīvā akta izdošanas termiņš atlikts uz četriem mēnešiem, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

 

(7) Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, vienlaikus:

1) uzliek par pienākumu parādniekam veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondā;

2) brīdina parādnieku par administratīvā akta piespiedu izpildi;

3) informē parādnieku par iespēju noslēgt vienošanos ar Fonda administrāciju par kārtību, kādā parādnieks veic Fonda administrācijai uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus.

 

(8) Ja parādnieks lēmumu labprātīgi nepilda vai nav noslēdzis vienošanos ar Fonda administrāciju par kārtību, kādā parādnieks veic Fonda administrācijai uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus, Fonda administrācija sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam izpildrīkojumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

11.pants. Uzturlīdzekļu saņemšana ar tiesas spriedumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem

 

(1) Ja ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies viens no šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem, Fonda administrācija, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izmaksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam no Fonda līdzekļiem.

  

(2) Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu arī tādā gadījumā, ja nav konstatēts, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sakarā ar to, ka parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

(3) Fonda administrācija septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu, par lēmuma pieņemšanu paziņo parādniekam. Parādniekam, sākot ar dienu, kad uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir pienākums izdarīt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondam tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja izpildu lieta nav ievesta un uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta, piemērojot šā panta otro daļu, parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai.

 

(4) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Fonda administrācijas mājaslapā.

 

(5) Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu un kļūst par piedzinēju uzturlīdzekļu piedziņas lietā piedzinējam (iesniedzējam) izmaksāto summu un likumisko procentu (5.panta otrās daļas 2.punkts) apmērā.

 

(6) Tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Fonda administrācijai par piedzītajiem uzturlīdzekļiem, ja tie nodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.

 

12.pants. Uzturlīdzekļu izmaksas kārtība un ilgums

 

(1) Uzturlīdzekļu izmaksas iesnieguma paraugu un iesniegumam pievienojamos dokumentus, kā arī kārtību, kādā Fonda administrācija izskata iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Iesniedzējam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina, skaitot no dienas, kad iesniegums iesniegts Fonda administrācijai, izņemot šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto gadījumu. Uzturlīdzekļus bērnam Fonda administrācija izmaksā tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, bet ne lielākā par to apmēru, kādu paredz tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem.

 

(3) Uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti:

1) bērnam, kurš nav sasniedzis piecu gadu vecumu, līdz attiecīgā kalendārā gada, kurā bērns sasniedz 5 gadu vecumu, 31.augustam. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā 5 gadu vecums sasniegts pēc 31.augusta, tad – līdz nākamā kalendārā gada 31.augustam;

2) bērnam, kurš pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas iegūst pirmsskolas izglītību, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti līdz attiecīgā kalendārā gada, kurā iegūta pirmsskolas izglītība, 31. augustam;

3) bērnam, kurš pabeidzis iegūt pirmskolas izglītību un nav sasniedzis 7 gadu vecumu, līdz attiecīgā gada, kurā bērns sasniedz 7 gadu vecumu, 31.augustam. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā 7 gadu vecums sasniegts pēc 31.augusta, tad – līdz nākamā kalendārā gada 31.augustam;

4) bērnam, kurš pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas iegūst pamatizglītību, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti līdz attiecīgā kalendārā gada, kurā iegūta pamatskolas izglītība, 31. augustam;

5) bērnam, kurš pēc pamatizglītības iegūšanas turpina iegūt vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti līdz izglītības iegūšanas brīdim;

6) pilngadīgai personai, kura iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti līdz izglītības iegūšanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam.

 

(4) Ja iesniedzējs fonda administrācijā nav iesniedzis informāciju par savu kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, kurā veicami uzturlīdzekļu maksājumi, vai sniegtā informācija nav precīza, iesniedzējam tiek izmaksāti aprēķinātie, bet neizmaksātie uzturlīdzekļi pēc tam, kad Fonda administrācijā saņemts iesniegums par iesniedzēja kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, par periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pirms attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Ja Fonda administrācija pieņēmusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, iesniegums par iesniedzēja kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā jāiesniedz ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu pieņemšanas dienas. Šādā gadījumā iesniedzējam tiek izmaksāti aprēķinātie, bet neizmaksātie uzturlīdzekļi par pēdējiem trīs mēnešiem pirms lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu pieņemšanas dienas, izņemot ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu ir pieņemts lēmums par pārmaksāto vai nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu.

 

13.pants. Uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšana

 

(1) Fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu, ja iestājies vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) bērns sasniedzis 5 gadu vecumu un nav uzsācis vai ir pārtraucis iegūt pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

2) bērns sasniedzis 21 gadu vecumu;

3) pilngadīga persona, kuras uzturam uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tika veikta šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, pēc pilngadības sasniegšanas iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam;

4) bērns stājies laulībā;

5) bērns miris;

6) parādnieks miris;

7) iesniedzējs miris;

8) iesniedzējs atteicies saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, iesniedzot Fonda administrācijai iesniegumu;

9) iesniedzējam pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;

10) aizbildnis, kuram tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, beidzis pildīt aizbildņa pienākumus;

11) iesniedzējs faktiski neaprūpē bērnu;

12) iesniedzējam vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā;

13) parādniekam ir Latvijas Republikā deklarētā dzīvesvieta, manta vai darbavieta vai ar tiesas nolēmumu ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda veikta, piemērojot šā likuma 11. pantu;

14) spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam, par kuru uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tika veikta šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā;

15) zudis tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai.

 

 (2) Ja iesniedzējs triju mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, ir iesniedzis Fonda administrācijai šā likuma 11. pantā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un Fonda administrācija, izvērtējusi iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, tad iesniedzējam atbilstoši šim lēmumam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina, skaitot no dienas, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tika izbeigta, šādos gadījumos:

1) tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir zaudējis spēku sakarā ar to, ka spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai;

2) vienošanās par uzturlīdzekļiem, uz kuras pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir izbeigta sakarā ar jaunu tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem bērna uzturēšanai;

3) vienošanās par uzturlīdzekļiem ir grozīta;

4) uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda veikta saskaņā ar šā likuma 11. pantā noteikto kārtību un spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem.

 

(3) Iestājoties šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajam apstāklim, līdz iesniedzēja nāves dienai aprēķinātās un vēl neizmaksātās uzturlīdzekļu summas triju mēnešu laikā no šā apstākļa iestāšanās dienas ir tiesīgs pieprasīt un saņemt sakarā ar iesniedzēja nāvi ieceltais bērna aizbildnis. Attiecīgā bāriņtiesa pēc Fonda administrācijas lūguma ne vēlāk kā divu darba dienu laikā sniedz informāciju par to, vai attiecīgā persona ir sakarā ar iesniedzēja nāvi ieceltais bērna aizbildnis.

 

(4) Ja uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 8., 9., 10., 11., 12. un 15. punktā minētajiem apstākļiem un tie ir beiguši pastāvēt, iesniedzējam ir tiesības no jauna iesniegt Fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu šā likuma 10. vai 11. pantā noteiktajā kārtībā.

 

(5) Ja iestājušies šā panta pirmās daļas 10. vai 11. punktā minētie apstākļi, attiecīgā bāriņtiesa par to ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo Fonda administrācijai.

 

6) Ja iestājies šā panta pirmās daļas 14.punktā minētais apstāklis, Fonda administrācija informē iesniedzēju par tiesībām tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet, ja iestājies viens no šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem, iesniedzējam ir tiesības iesniegt Fonda administrācijai šā likuma 11.pantā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus.

 

14.pants. Nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksa

 

(1)        Ja konstatēts, ka uzturlīdzekļi iesniedzējam izmaksāti nepamatoti, Fonda administrācija pieņem lēmumu par izmaksāto uzturlīdzekļu un likumisko procentu par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām piedziņu un paziņo to iesniedzējam.

 

(2) Iesniedzējam ir pienākums šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu izpildīt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

 

(3) Ja ir pamatots iemesls, iesniedzējs var desmit dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas dienas lūgt Fonda administrāciju nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu summas samaksu sadalīt termiņos, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.

 

(4) Fonda administrācija septiņu dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas dienas izskata to un pieņem lēmumu par samaksas sadalīšanu termiņos vai lēmumu par atteikumu samaksu sadalīt termiņos. Ja Fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu samaksu sadalīt termiņos, iesniedzējam desmit dienu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas jāizpilda šā panta pirmajā daļā minētais lēmums. Ja šajā daļā noteiktais lēmuma izpildes termiņš iestājas agrāk nekā saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktais termiņš, ievēro garāko termiņu.

 

(5) Fonda administrācija sagatavo brīdinājumu par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to iesniedzējam, ja iesniedzējs:

1) neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas;

2) ir saņēmis lēmumu par atteikumu samaksu sadalīt termiņos un šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu;

3) nokavējis šā panta ceturtajā daļā minētajā lēmumā par samaksas sadalīšanu termiņos norādītajiem termiņiem.

 

(4) Ja iesniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu labprātīgi neizpilda desmit dienu laikā pēc tam, kad saņēmis brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi, Fonda administrācija sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

 

15.pants. Fonda administrācijas lēmumu apstrīdēšanas kārtība

 

(1) Saskaņā ar šo likumu pieņemtie Fonda administrācijas direktora lēmumi ir apstrīdami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Ministrijas valsts sekretāram. Ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Iesnieguma iesniegšana Ministrijas valsts sekretāram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Fonda administrācijas direktora lēmuma izpildi, izņemot gadījumu, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.

 

16.pants. Iesniedzēja pienākumi

 

(1) Iesniedzējam ir pienākums informēt Fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot Fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu, ja:

1) bērns faktiski neatrodas iesniedzēja aprūpē, izņemot, ja iesniegumu ir iesniedzis pilngadīga persona par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam;

2) bērns ir pārtraucis iegūt izglītību Latvijas Republikā;

3) iesniedzējam vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā;

4) parādnieks maksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets;

5) uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda veikta šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā un parādnieks īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177.panta ceturtās daļas un 178.panta otrās daļas izpratnē;

6) bērns stājies laulībā;

7) uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda veikta šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā un spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam;

8) tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir zaudējis spēku vai arī spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai;

9) vienošanās par uzturlīdzekļiem ir izbeigta vai grozīta;

10) persona, kuras vietā iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nav bērna vecāks;

11) iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

 

(2) Iesniedzējam ir pienākums atmaksāt Fondam no Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām:

1) ja iesniedzējs sniedzis apzināti nepatiesas ziņas (lai saņemtu uzturlīdzekļus);

2) ja iesniedzējs šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apstākļiem, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus;

3) kas izmaksātas pēc to apstākļu iestāšanās, kuri ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

 

17.pants. Parādnieka uzturlīdzekļu un likumisko procentu atmaksas pienākums

 

(1) Parādniekam ir pienākums atmaksāt Fondam šā likuma 10. un 11.pantā noteiktajā kārtībā izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par tiem.

 

(2)    Likumisko procentu pieaugums tiek apturēts mēnesī, kad Fonda administrācijā saņemts parādnieka iesniegums ar lūgumu noslēgt vienošanās par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ar nosacījumu, ka minētā vienošanās tiek parakstīta, parādnieks noslēgto vienošanos pilda un lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu nav nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

 

(3) Fonda administrācijas prasījumam par izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu un par tiem aprēķināto likumisko procentu no parādnieka nav noilguma.

 

Pārejas noteikumi

 

1.        Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, nr.14; 2009, nr.14; Latvijas Vēstnesis, 2009, nr.200; 2011, nr.95; 2012, 6., nr.190; 2013, 188., nr.232; 2014., nr.228).

 

2.        Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. augustam Fonda administrācija no Fonda līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās pārbauda Valsts izglītības informācijas sistēmā, vai bērni, kuri sasnieguši 5 gadu vecumu iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Konstatējot, ka bērns, kurš sasniedzis 5 gadu vecumu, ir pārtraucis iegūt izglītību Latvijas Republikā, Fonda administrācija no 2017. gada 1. septembra izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu atbilstoši šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktam.

 

3.        Likuma normas, kas paredz, ka uzturlīdzekļi personai tiek maksāti pēc pilngadības sasniegšanas, stājas spēkā sākot no 2017. gada 1.septembra.

 

4.        Likuma normas, kas paredz, ka uzturlīdzekļi personai tiek maksāti administratīvā procesa ietvaros, stājas spēkā sākot no 2017. gada 1.aprīļa.

 

5.        Uzturlīdzekļu izmaksas lietās, kurās aprēķināti, bet līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav izmaksāti uzturlīdzekļi sakarā ar to, ka iesniedzējs fonda administrācijā nav iesniedzis informāciju par savu kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, vai sniegtā informācija nav precīza, aprēķinātie, bet neizmaksātie uzturlīdzekļi iesniedzējam tiek izmaksāti pilnā apmērā, ja iesniedzējs triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās Fonda administrācijā iesniedzis iesniegumu par savu kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā.

 

6.        Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr.71 „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”; Ministru kabineta 2015. gada 6. janvāra noteikumi Nr.5 „Noteikumi par uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru”; Ministru kabineta 2011. gada 19. jūlija noteikumi Nr.571 “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija īsteno centrālās iestādes funkcijas pārrobežu uzturlīdzekļu lietās ir spēkā līdz likuma spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 1.aprīlim ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

Likumprojekta „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”

Anotācija

1.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Ar Likumprojektu „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēts:

1)  izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds):

-     visiem bērniem līdz 5 gadu vecumam (atbilstoši Likumprojektā minētajiem nosacījumiem);

-     bērniem pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas gadījumā, ja bērns iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

-     personai pēc pilngadības sasniegšanas, ja pilngadīgā persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai;

2)  papildus šobrīd esošajam procesam, kurā uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti saskaņā ar tiesas spriedumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un ir izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (turpmāk — Vienošanās par uzturlīdzekļiem), izveidot alternatīvu procedūru minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanai un izmaksai, kas attiecināma uz gadījumiem, kuros starp pusēm nepastāv strīds par uzturlīdzekļiem vai pilngadīgas personas aprūpi.

 

Likumprojekts izstrādāts ar šādiem mērķiem:

1)       samazināt administratīvo slogu vecākam vai bērna aizbildnim (turpmāk – Iesniedzējs), kura aprūpē ir bērns un kurš bērna uzturam nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, kā arī samazināt administratīvo slogu pilngadīgai personai, kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nesaņem uzturlīdzekļus no vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru;

2)       aizsargāt bērnu intereses un pēc iespējas īsākā laikā nodrošināt bērnus ar uzturlīdzekļiem gadījumos, kad vecāki nepilda ar likumu uzlikto pienākumu un nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus;

3)       nodrošināt, ka uzturlīdzekļi no Fonda bērna uzturam tiek izmaksāti ar nosacījumu, ka bērns, sākot no 5 gadu vecuma, iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

4)       paaugstināt vecuma slieksni, līdz kuram iespējams saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, paredzot, ka uzturlīdzekļus var saņemt arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

5)       finansiāli atbalstīt bērnus, kuri dzīvo un mācās Latvijas Republikā.

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa kārtībā

 

Pašreiz spēkā esošais regulējums noteic, ka, lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus no Fonda, viņam ir jāveic sekojošas darbības:

1)   jāsniedz tiesā prasība par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam vai jānoslēdz Vienošanās par uzturlīdzekļiem;

2)  gadījumā, ja vecāks, kurš tiesas nolēmumu vai Vienošanos par uzturlīdzekļiem nepilda labprātīgi vai pilda tos, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, (turpmāk – Parādnieks) Iesniedzējs vēršas tiesā, lai izņemtu izpildu rakstu;

3)  izpildu rakstu Iesniedzējs (piedzinējs) iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam (turpmāk – tiesu izpildītājs) pēc Parādnieka dzīvesvietas, mantas atrašanās vietas vai darbavietas (vairākumā gadījumu, tas ir pēc Parādnieka dzīvesvietas);

4)  gadījumā, ja, piemērojot visus Civilprocesa likuma 557. panta 1. - 3. punktā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus, piedzīt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā nav iespējams un Iesniedzējas vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, tiesu izpildītājs pēc Iesniedzēja lūguma sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai (turpmāk – Fonda administrācija) ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu;

5)  lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus no Fonda, viņam jāvēršas Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu;

6)  Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu 10 darbdienu līdz četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

7)  Iesniedzējam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina skaitot no dienas, kad iesniegums iesniegts Fonda administrācijai. Uzturlīdzekļu izmaksu sāk nākamajā kalendāra mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas par uzturlīdzekļu izmaksu un uzturlīdzekļus izmaksā par iepriekšējo mēnesi.

Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Parādnieks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vai nodrošina tos apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus bērna uzturam, no pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā (vai Vienošanās par uzturlīdzekļiem noslēgšanas dienas), paiet vismaz deviņi mēneši. No minētā izriet, ka Iesniedzējam ir uzlikts salīdzinoši liels administratīvais slogs uzturlīdzekļu saņemšanai, kas saistīts ar dokumentu saņemšanu un iesniegšanu dažādās iestādēs.

Saskaņā ar Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamiem statistikas^[1] datiem redzams, ka, piemēram, 2014. gadā tiesas apmierināja 3066 prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, savukārt no tiesu izpildītāju mājas lapā pieejamā statistikas pārskata^[2] redzams, ka par šo lietu kategoriju tiesu izpildītāju lietvedībā 2014. gadā izpildei iesniegti 5361 jauni izpildu dokumenti. Minētais liecina, ka lielākoties spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu nonāk pie tiesu izpildītājiem piedziņas veikšanai. Saskaņā ar Fonda administrācijas rīcībā esošo informāciju no visām tiesu izpildītājiem iesniegtajām izpildu lietām, 70% gadījumos Fonda administrācija ir piedzinējs. Līdz ar to, visās iepriekš minētajās lietās saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta 1. - 3. punktu, uzturlīdzekļu piedziņa no Parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tādējādi praktiski visos gadījumos, kad stājies spēkā spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, tiesas izsniedz izpildu rakstu, kurš tiek iesniegts tiesu izpildītājam izpildu lietvedības uzsākšanai, un uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda.

Lai samazinātu Iesniedzējam administratīvo slogu, kā arī, lai pēc iespējas ātrāk bērns tiktu nodrošināts ar uzturlīdzekļiem, Likumprojektā tiks paredzēta jauna kārtība, kas noteiks, ka uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, izņemot atsevišķus gadījumus, kas tiks paredzēti Likumprojektā, izmaksās administratīvā procesa ietvaros, proti, Iesniedzējs tos varēs saņemt, griežoties Fonda administrācijā. Paralēli tam tiks saglabāta arī esošā kārtība – attiecībā uz Fonda administrācijā iesniegtajām lietām, kā arī gadījumos, kad Iesniedzējs vēlēsies no Parādnieka saņemt uzturlīdzekļus apmērā, kas lielāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru.

Lai gan uzturlīdzekļu piedziņa Fonda administrācijas labā no Parādnieka nebūs iespējama uzreiz, šādā veidā visefektīvāk tiks sasniegts viens no Likumprojektā noteiktajiem mērķiem, proti, būs īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu, jo Iesniedzējam būs iespēja saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam vismaz par sešiem mēnešiem ātrāk, nekā tas ir šobrīd.

Gadījumā, ja Parādnieks nenodrošinās savam bērnam uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, Iesniedzējs varēs vērsties Fonda administrācijā ar iesniegumu un lūgt Fonda administrācijai izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda.

 

Nosakot kārtību, kādā Fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus, paredzēts, ka pēc iesnieguma saņemšanas, Fonda administrācija iesniegumu izvērtēs un 20 dienu laikā nosūtīs vecākam, no kura Iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, lūgumu sniegt paskaidrojumu, norādot uz apstākļiem, kas var būt šķērslis uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda, kā arī pievienot pierādījumus, kas apliecina paskaidrojumā minēto. Paskaidrojums būs sniedzams 20 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nebūs šķērslis lēmuma pieņemšanai.

Fonda administrācija pēc Iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas un vecāka, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, paskaidrojuma izvērtēšanas (vai pēc tā sniegšanai noteiktā termiņa beigām) 20 dienu laikā lems par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Ja šo termiņu nebūs iespējams ievērot sakarā ar to, ka nepieciešama papildu informācija, Fonda administrācija pieņems lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas dienas. Šādā gadījumā lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus Fonda administrācija pieņems 20 dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi pieprasītie dokumenti, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrajā daļā noteikts pienākums personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Nosakot pienākumu deklarēties, likumdevēja mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Gadījumā, ja persona nebūs pildījusi likumā noteikto pienākumu pret valsti, un Fonda administrācija konstatēs, ka Parādniekam nav deklarētās dzīvesvietas, Fonda administrācija nesūtīs Parādniekam pieprasījumu sniegt pierādījumus par to, ka Parādnieks nodrošina uzturlīdzekļus vai citu informāciju par apstākļiem, kas ietekmē Iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

Ja parādniekam būs norādīta uzturēšanās adrese ārvalstī, Fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņems 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai notecējis termiņš to iesniegšanai, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

  Fonda administrācija atteiks izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda, ja tiks konstatēts kāds no šādiem apstākļiem: 

5)      vecāks, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177.panta ceturtās daļas un 178.panta otrās daļas izpratnē;

6)      persona, no kuras iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nav bērna vecāks;

7)      ir spēkā esošs tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam.

8)      pastāv šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.-10. un 12., 14. un 15.punktā minētie apstākļi, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

          Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, Fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem. Ja konstatēts, ka parādnieks četrus mēnešus uzturlīdzekļus ir nodrošinājis, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas atteikumu. Ja konstatēts, ka parādnieks nav nodrošinājis vismaz vienu uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi laika periodā, kad administratīvā akta izdošanas termiņš atlikts uz četriem mēnešiem, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

          Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, vienlaikus:

           1) uzliks par pienākumu Parādniekam veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondā;

2) brīdinās Parādnieku par administratīvā akta piespiedu izpildi;

3) informē Parādnieku par iespēju noslēgt vienošanos atbilstoši Administratīvā procesa likuma 63.¹ pantam, vienojoties ar Fonda administrāciju par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus.

           Lai motivētu Parādnieku pildīt savas saistības – noslēgt vienošanos un maksāt uzturlīdzekļus, gadījumos, kad vienošanās tiks noslēgta, Fonda administrācija apturēs likumisko procentu pieaugumu un, likumiskie procenti vairs netiks aprēķināti. Ja Parādnieks neveiks uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai labprātīgi vai nepildīs vienošanos, Fonda administrācija lēmumu izpildīs piespiedu kārtā, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai, kādā tiek veikta uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde.

 

         Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums noteic, ka Iesniedzējam ir pienākums atmaksāt Fonda administrācijai no Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām, ja Iesniedzējs sniedzis apzināti nepatiesas ziņas (lai saņemtu uzturlīdzekļus), kas izmaksātas pēc to apstākļu iestāšanās, kuri ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Ņemot vērā minēto, piemēram, gadījumā, ja Fonda administrācija uzsāks Iesniedzējam uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, bet vēlāk konstatēs, ka starp Iesniedzēju un personu, no kuras uzturlīdzekļi tiek piedzīti, ir noslēgta Vienošanās par uzturlīdzekļiem, Fonda administrācija pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, kā arī lēmumu, ar kuru Iesniedzējam tiks uzlikts par pienākumu atmaksāt nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus no Fonda.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, un to nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Līdz ar to Parādnieks nevarēs izteikt iebildumus ne par uzturlīdzekļu apmēru, ne veidu, kādā tie maksājami, tas ir, noteiktā apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Likumprojektā tiks stingri noteikti iepriekš minētie nosacījumi, pie kādiem Fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt Iesniedzējam uzturlīdzekļus no Fonda, ja šie nosacījumi netiks konstatēti, Fonda administrācija būs tiesīga pieņemt lēmumu par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda administratīvā procesa ietvaros, jo Parādnieka pienākums – nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus, izriet no likuma.

Tāpat par apstākli, kas ietekmē Iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda netiks uzskatīts fakts, ka Parādnieks ir veicis maksājumus bērna norēķinu kontā vai nodevis naudu bērnam personīgi. No Likumprojekta izriet, ka Fonda izveidošanas mērķis ir īstenot bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad viens no vecākiem vai abi vecāki nenodrošina bērnam normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Uzturlīdzekļi no Fonda iesniedzējam tiek izmaksāti pēc Iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas, ja viņa aprūpē ir bērns. Civillikuma 177. pants nosaka, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu, tas ir, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam. Atbilstoši Likumprojektam uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr.71 „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu” 14. punktu uzturlīdzekļus katru mēnesi ieskaita iesniedzēja kredītiestādes kontā vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Līdz ar to secināms, ka uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti personai, kuras aprūpē ir bērns, ikdienā nepieciešamās bērna aprūpes nodrošināšanai, nevis bērnam, jo vecāks vai bērna aizbildnis, kura aprūpē atrodas bērns, tādā gadījumā nevar nodrošināt, ka šī nauda tiks izlietota bērna uzturēšanai un ikdienas aprūpes nodrošināšanai.

Likumprojekts noteic, ka Fonda administrācijas prasījumam par izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no Parādnieka nav noilguma, izpildrīkojums tiesu izpildītājam var tikt iesniegts jebkurā brīdī, arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, un Administratīvā procesa likums šajā gadījumā uzskatāms par vispārējo likumu, līdz ar to šajā gadījumā Fonda administrācijas pieņemtajam lēmumam piemērojams Likumprojektā noteiktais noilguma termiņš.

Tiesu izpildītājs veiks piespiedu izpildi Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, piemērojot Civilprocesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmajai daļai administratīvā akta piespiedu izpildes darbības tiks veiktas uz Parādnieka rēķina. Saskaņā ar Likumprojektu un Administratīvā procesa likuma 76. un 79. pantu lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu varēs apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Gadījumā, ja Fonda administrācijas akts par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, tiks apstrīdēts, administratīvā akta darbība netiks apturēta, jo Likumprojekts noteic, ka iesnieguma iesniegšana Ministrijas valsts sekretāram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Fonda administrācijas direktora lēmuma izpildi, izņemot gadījumu, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu. Par katru izmaksas lēmumu, ar kuru Parādniekam uzlikts pienākums iemaksāt Fondā uzturlīdzekļus un likumiskos procentus, Fonda administrācija izdos atsevišķu izpildrīkojumu. Tiesu izpildītājs izpildu lietas organizēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiesu izpildītāju lietvedību.

Tāpat Fonda administrācijas administratīvā akta darbība par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu netiks apturēta gadījumā, ja Iesniedzējs, saņemot uzturlīdzekļus no Fonda administratīvā procesa ietvaros, paralēli vērsīsies tiesā, jo vēlēsies no Parādnieka saņemt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par Ministru kabineta noteikto. Tikai tad, kad Fonda administrācija konstatēs, ka šādā gadījumā tiesa ir pieņēmusi spriedumu, Fonda administrācija pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu administratīvā procesa ietvaros, un tad attiecīgi pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ja tiks konstatēts, ka sprieduma piespiedu izpilde nav iespējama. Jau šobrīd tiesu izpildītāju lietvedībā atrodas vairākas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu no viena Parādnieka par labu tam pašam Iesniedzējam, tā paša bērna uzturam. Fonda administrācijas lietvedībā atrodas 4021 lieta, kurā pieņemts jauns lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu sakarā ar to, ka spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu. Par katru tiesas nolēmumu (par pagaidu uzturlīdzekļu noteikšanu, par uzturlīdzekļu piedziņu, par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu) tiek izsniegts jauns izpildu raksts un tiesu izpildītājs uzsāk atsevišķu izpildu lietu, tādējādi vienam Parādniekam ir vairākas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu vienam un tam pašam bērnam.

Praksē bieži vien rodas situācijas, kad Iesniedzējs nevar saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, jo tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, piemēram, gadījumos, kad Parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas, vai gadījumos, kad Parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process. Lai bērnam netiktu liegtas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no valsts, Likumprojektā paredzēts, ka Fonda administrācijai ir tiesības Iesniedzējam izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda gadījumos, kad Parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas, vai gadījumos, kad Parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process, arī tādā gadījumā, ja nav konstatēts, ka uzturlīdzekļu piedziņa no Parādnieka nav iespējama, vai iespējama tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanās par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikts, ka gadījumā, ja Iesniedzējam pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis, kuram tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, beidzis pildīt aizbildņa pienākumus, attiecīgā bāriņtiesa nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu, saņemts tiesas nolēmums par aizgādības tiesību atņemšanu vai aizbildnis beidzis pildīt aizbildņa pienākumus, rakstveidā informē par to Fonda administrāciju. Par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. jūlijam Fonda administrācija no bāriņtiesām rakstveidā saņēmusi informāciju par aprūpes tiesībām – 1237 iesniegumus, savukārt 2014. gadā – 2137 iesniegumus. Ar Likumprojektu tiks paredzēts, ka bāriņtiesām šī informācija būs jāsniedz, taču nenosakot, ka tas jādara rakstveidā, ņemot vērā, ka Fonda administrācija šo informāciju turpmāk iegūs datu apmaiņas ceļā starp Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru un Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Līdz ar to tiks mazināts administratīvais slogs bāriņtiesām.

Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikts, ka Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. No šā paziņojuma saņemšanas dienas Fonda administrācija uzturlīdzekļu piedziņas lietā piedzinējam (iesniedzējam) izmaksāto summu un likumisko procentu apmērā kļūst par piedzinēju. Ņemot vērā, ka Fonda administrācijas informācijas sistēmai tiks nodrošināts saslēgums ar Izpildu lietu reģistru, šīs ziņas Fonda administrācija turpmāk sniegs elektroniski.

Attiecībā uz uzturlīdzekļu lietām par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas tiesā jau būs ierosinātas vai kuru izskatīšana jau būs uzsākta, netiks paredzēts pārejas periods, saskaņā ar kuru tiesa atteiksies no šo lietu izskatīšanas sakarā ar to, ka stāsies spēkā regulējums par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā procesa ietvaros. Persona pati varēs izlemt, vai vēlas, lai lietu izskata tiesa un ar spriedumu piedzen uzturlīdzekļus bērna uzturam no atbildētāja, vai vēlas, lai lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu pieņem Fonda administrācija, un uzturlīdzekļi uzreiz tiktu maksāti no Fonda. Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, savukārt Civilprocesa likuma 164.panta septītā daļa noteic, ka prasītājs var atteikties no prasības līdz brīdim, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja prasītājs vēlēsies uzturlīdzekļus saņemt administratīvā procesa ietvaros no Fonda, prasītājam būs iespēja atteikties no celtās prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam un vērsties Fonda administrācijā.

Likumprojekta 4. panta otrā daļa noteic, ka Padomes 2008. gada 18. decembra regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 4/2009) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Padomes regulā Nr. 4/2009 noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda šajā regulā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets. Savukārt 4. panta trešā daļa noteic, ka Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk — Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencija) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda minētajā konvencijā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likumprojekta 4. panta otro un trešo daļu izdoti Ministru kabineta 2011. gada 19. jūlija noteikumi Nr.571 “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija īsteno centrālās iestādes funkcijas pārrobežu uzturlīdzekļu lietās”, un to 1.punkts noteic, ka tie nosaka kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Padomes regula Nr. 4/2009 un Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktajos gadījumos:

1.1. īsteno centrālās iestādes funkcijas;

1.2. pilda noteiktos centrālās iestādes uzdevumus;

1.3. sniedz personām bezmaksas juridisko palīdzību;

1.4. īsteno Padomes regulā Nr. 4/2009 un Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktās tiesības. Šis regulējums Likumprojektā ir tieši pārņemts, papildinot ar norādi, ka Fonda administrācija pārstāv personu Padomes regulas Nr. 4/2009 vai Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijas noteiktajā kārtībā un apjomā.

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, ja bērns pēc 5 gadu vecuma turpina mācīties

 

         Likumprojekts paredz izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda visām nepilngadīgajām personām līdz 5 gadu vecumam (atbilstoši Likumprojektā paredzētajam regulējumam), un pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas gadījumā, ja bērns iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam.

         Minētais Likumprojekta regulējums paredz, ka uzturlīdzekļi no Fonda tiks izmaksāti gan bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, gan bērniem/pilngadīgām personām (ne vecākām par 21 gadu), kas mācās profesionālajā skolā, iegūst arodizglītību, vai bērnam invalīdam, kas iegūst speciālo izglītību, tai skaitā, mācoties mājapmācības programmā. Mācoties mājapmācības programmā, bērnam ir jābūt piesaistītam konkrētai skolai, jo apmācībām jānotiek pēc saskaņotas programmas. Līdz ar to tiks pieņemts, ka gadījumā, ja bērns mācās mājapmācībā un ir reģistrēts Valsts izglītības informācijas sistēmā, viņš mācās Latvijas Republikas izglītības iestādē un viņam, atbilstoši Likumprojektā noteiktajam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

         Saeima norādījusi, ka bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam. Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, Fondam, ir tikai sekundāra loma. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un tiek izmantota tikai īpašos gadījumos. Tā arī neatceļ vecāku pienākumu, kas noteikts Civillikuma 179. pantā, proti, pienākumu uzturēt savu bērnu. Valstij ir rīcības brīvība noteikt Fonda līdzekļu izlietojumu uzturlīdzekļu izmaksai. Tādējādi tiek nodrošināta valsts rīcībā esošo ierobežoto finanšu resursu izmantošana tādā veidā, lai no tiem labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Saeima norādījusi, ka valsts varētu pat vispār neveidot un neuzturēt Fondu, bet nodrošināt atbalstu tikai sociālās drošības sistēmas ietvaros.^[3]

Latvijas Republikas Satversmes tiesa savukārt norādījusi, ka Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109. pants noteic, ka „ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Minētais Satversmes pants expressis verbis nenosaka tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad viens no vecākiem nepilda ar likumu noteikto bērna uzturēšanas pienākumu vai to pilda, taču nenodrošina Ministru kabineta minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību īstenošanā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Satversmes 109. pants neparedz, bet arī neliedz valstī izveidot Fondu, kuram atvēlētie valsts pamatbudžeta līdzekļi tiktu piešķirti bērnu nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem. Tā kā tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir personas sociālās tiesības, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļas pirmo rindkopu). Likumdevējs, izvērtējot valsts ekonomiskās iespējas un citus apstākļus, var izmantot savu rīcības brīvību un veidot sociālās drošības sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas un izmaksāšanas noteikumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 15. punktu). Tā kā Fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikto mērķu sasniegšanai, likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību, nosakot, kādā veidā tiek nodrošinātas Satversmes 109. pantā noteiktās personu tiesības. Līdz ar to likumdevējam ir rīcības brīvība ne vien reglamentēt kārtību, bet arī noteikt apmēru, kādā izmaksājami uzturlīdzekļi no Fonda.^[4]

Ņemot vērā minēto, Likumprojektā paredzētais regulējums attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksāšanu pēc 5 gadu vecuma, tikai tiem bērniem, kas turpina mācīties, nav pretrunā ar Satversmi. Turklāt, Likumprojektā ietvertais regulējums atzīstams par pozitīvu, jo tiek būtiski celts vecuma slieksnis, līdz kuram pilngadīga persona no Fonda var saņemt uzturlīdzekļus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments norādījis, ka ar bērna stāšanos laulībā vecāku un bērnu personiskās attiecības, kā arī vecāku pienākums uzturēt bērnus, ko regulē Civillikuma 179.pants, neizbeidzas. Savukārt Civillikuma 84.pants uzliek pienākumu laulātajiem vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētās tiesību normas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas. Ja otrs laulātais nespēj pildīt ar Civillikuma 84.pantu uzlikto pienākumu sniegt uzturu, ir pamats lemt par vecāku uzturdošanas pienākumu, jo tas pamatojas uz leģitīmu mērķi, ko regulē Civillikuma 179.pants. ^[5] Šīs Senāta atziņas attiecināmas uz vecāku un bērnu attiecībām, ne valsts un bērnu attiecībām, jo kā norādīts iepriekš - tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir personas sociālās tiesības, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas, un tā kā Fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikto mērķu sasniegšanai, likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību, nosakot, kādā veidā tiek nodrošinātas Satversmes 109. pantā noteiktās personu tiesības. Ņemot vērā minēto, neatkarīgi no tā vai bērns būs nepilngadīgs vai būs sasniedzis pilngadību, gadījumā, ja bērns stāsies laulībā, Likumprojektā iekļauta norma, ka pie šādiem apstākļiem uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek izbeigta.

 

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu pēc pilngadības sasniegšanas

 

Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Redzams, ka Civillikumā nav stingri noteikts, ka vecāka pienākums ir bērnu apgādāt tikai līdz 18 gadu vecumam. Civillikums noteic, ka bērns apgādājams tik ilgi līdz pats spēs sevi apgādāt. Protams, bērna nespējai sevi apgādāt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ir jābūt saprātīgai un pamatotai, piemēram, ja bērns turpina iegūt izglītību.

Pirmsskolas izglītību bērni var iegūt vecumā no 2 līdz 7 gadiem. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 1.–9. klasē, Izglītības likuma 4. pants noteic, ka obligāta ir bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītību bērns vidēji iegūst līdz 16 gadu vecumam, vidējā izglītība tiek apgūta trīs gadus, savukārt vidējā profesionālā izglītība tiek iegūta trīs līdz četru gadu laikā, līdz ar to secināms, ka līdz 21 gadu vecumam persona ir ieguvusi vidējo izglītību, arī tādos gadījumos, ja mācījusies arodizglītības iestādē.

 No iepriekš minētā secināms, ka neraugoties uz to, ka persona ir sasniegusi pilngadību, ja viņa turpina iegūt izglītību vidējās izglītības iestādē, viņai joprojām nepieciešams finansiālais atbalsts no vecākiem vai Fonda (ja kāds no vecākiem to nenodrošina), jo pilngadīgā persona šajā laika periodā nevar strādāt, pelnīt un sevi apgādāt. Bērniem no ģimenēm, kur viens no vecākiem vai abi vecāki nedod līdzekļus bērnu uzturam, var tikt apdraudētas iespējas iegūt vidējo izglītību, jo viņiem var trūkt līdzekļu uzturam. Tādēļ šie bērni var tikt spiesti uzsākt darba meklējumus jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai nodrošinātu sev pienācīgus dzīves apstākļus, tādējādi neiegūstot vidējo izglītību, kas savukārt nākotnē būtiski ietekmēs viņu iekļaušanos darba tirgū. Līdz ar to vecākiem būtu pienākums nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem tik ilgi, kamēr bērns iegūst vidējo izglītību.

Kā izriet no Fonda administrācijas sniegtās informācijas, tad praksē bieži personas, kuras saņem uzturlīdzekļus no Fonda, pirms bērns ir sasniedzis pilngadību, interesējas par iespēju saņemt uzturlīdzekļus pēc 18 gadu vecuma, kā arī lūdz neizbeigt uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda līdzekļiem, jo bērns turpina iegūt vidējo izglītību.

Ņemot vērā minēto, Likumprojektā paredzēts, ka bērns Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izpratnē ir arī pilngadīga persona ne vecāka par 21 gadiem, kura turpina pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums šobrīd noteic, ka uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets. Likumprojektā paredzēts, ka uzturlīdzekļu apmērs pilngadīgai personai no 18 – 21 gadu vecumam nosakāms, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets. Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2. apakšpunkts noteic, ka katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ņemot vērā minēto, pilngadīgai personai no 18 – 21 gadu vecumam tiks izmaksāti uzturlīdzekļi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Lai turpinātu uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, Fonda administrācijai ir nepieciešams apstiprinājums, ka pilngadīgā persona iegūst izglītību Latvijas Republikā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Izglītības likuma 1. panta 26.¹ punkts noteic, ka Valsts izglītības informācijas sistēma ir datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku. Izglītības likuma 15. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumu Nr.788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība” 14.3. apakšpunkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt vienošanos ar publiskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām par datu automātisku apmaiņu tiešsaistē starp sistēmu un to pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Ņemot vērā minēto, lai neuzliktu administratīvo slogu Iesniedzējam, Likumprojektā paredzēts, ka Fonda administrācija ziņas par to, vai persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, turpina iegūt izglītību, saņems elektroniski, saslēdzot Fonda administrācijas reģistru ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

2014./2015. mācību gadā nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 15 693 bērni obligātās izglītības vecumā, un no tiem 12 948 ir izbraukuši no valsts.^[6] Nosakot, ka uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek turpināta tikai gadījumos, ja bērns mācās izglītības iestādē Latvijas Republikā, tiek, pirmkārt, veicināta izglītības iegūšana, kā arī tiek nodrošināts, ka uzturlīdzekļi no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāti to bērnu uzturam, kuri mācās un tātad arī pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Jau šobrīd uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti tādā gadījumā, ja iesniedzējs un bērns, par kuru tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Nosacījums, ka Iesniedzējam un bērnam, kura uzturam tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Fonda, ir jādzīvo Latvijas Republikā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Fonda izveidošanas mērķis, proti, ja iesniedzējs ar bērnu atrodas ārvalstīs, tad Administrācijai nav nekādas iespējas pārliecināties par to, vai iesniedzējam ir/nav atņemtas aprūpes/aizgādības tiesības, iesniedzējs ir miris, bērns ir miris, kā arī par to, vai nepastāv kādi citi apstākļi, kuru dēļ zūd tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai. Tādējādi var rasties situācija, ka no Fonda izmaksātie uzturlīdzekļi nesasniedz tiem paredzēto mērķi un neīsteno bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

 

Lai ieviestu Likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā procesa ietvaros, nepieciešams veikt Fonda administrācijas informācijas sistēmas pielāgošanu, kā arī Fonda administrācijā nodarbināto personu apmācību jaunā regulējuma piemērošanai. Ņemot vērā minēto, Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka normas, kas nosaka uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, stājas spēkā, sākot no 2017.gada 1.aprīļa.

Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. augustam Fonda administrācija no Fonda līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās pārbauda Valsts izglītības informācijas sistēmā, vai bērni, kuri sasnieguši 5 gadu vecumu iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Konstatējot, ka bērns, kurš sasniedzis 5 gadu vecumu, ir pārtraucis iegūt izglītību Latvijas Republikā, Fonda administrācija no 2017. gada 1. septembra izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu atbilstoši šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktam. Likumprojektā iekļautās normas, kas paredz uzturlīdzekļu izmaksu pēc pilngadības sasniegšanas, stājas spēkā, sākot no 2017.gada 1.septembra, tādējādi dodot personām, kuras sasniegušas pilngadību, laiku iestāties attiecīgā izglītības iestādē Latvijas Republikā, lai uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda netiktu izbeigta. Tāpat ar šo pārejas periodu Fonda administrācijai tiek paredzēts laiks sagatavoties regulējuma ieviešanai, tajā skaitā nepieciešamo publisko iepirkumu veikšanai un datu apmaiņas izveidei ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

 

Attiecībā uz pārējām normām, kas anotācijā nav minētas, ar jauno Likumprojektu izmaiņas netiek veiktas.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Ar Likumprojektā ietverto regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs Iesniedzējam, kura aprūpē ir bērns un kurš bērna uzturam nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, kā arī samazināts administratīvais slogs pilngadīgai personai, kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nesaņem uzturlīdzekļus no vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru. Tāpat ar Likumprojektā iekļauto regulējumu tiks aizsargātas bērnu intereses, jo bērni ar uzturlīdzekļiem tiks nodrošināti daudz īsākā laika periodā, nekā tas ir šobrīd, kā arī tiks celts vecuma slieksnis, līdz kuram uzturlīdzekļi tiks nodrošināti, paredzot, ka uzturlīdzekļus izmaksās līdz vidējās, arodizglītības vai speciālās izglītības iegūšanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai.

Uzturlīdzekļi personām pēc 5 gadu vecuma tiks nodrošināti tādā gadījumā, ja bērns vai pilngadīga persona iegūs pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, līdz ar to šāds regulējums pastarpināti veicinās arī minēto personu izglītības ieguvi.

Likumprojektā ietvertais regulējums veicinās Parādniekus pildīt savas saistības – noslēgt vienošanos un maksāt uzturlīdzekļus, gadījumos, kad vienošanās tiks noslēgta, Fonda administrācija apturēs likumisko procentu pieaugumu un, likumiskie procenti vairs netiks aprēķināti, turklāt šādos gadījumos netiks arī publiskoti parādnieka dati, kas ir ļoti labvēlīgs regulējums attiecībā uz Parādnieku.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Plānoto uzturlīdzekļu izmaksu aprēķins bērniem vecumā no 18 līdz 21 gadiem, kuri turpina mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, un plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem administratīvā procesa kārtībā, minimālā darba algai valstī no 2017. gada 370 eiro.

Gads	Prognozētie virsplāna ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem*	Plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem, kas sasnieguši pilngadību, bet turpina mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs**	Plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem administratīvā procesa kārtībā***	Izmaksu samazinājums par bērniem, kuri pēc 9. klases pabeigšanas neturpina vidējās izglītības ieguvi****	Izmaksu samazinājums par bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādes sarakstā*****	Uzturlīdzekļu izmaksai nepieciešamais finansējums	Uzturlīdzekļu izmaksai nepieciešamais papildu finansējums vai līdzekļu pārpalikums (-/+)
1	2	3	4	5	6	7=3+4-5-6	8=2-7
2017	1 555 000	1 770 894	889 956	335 832	970 770	1 354 248	200 752
2018	1 555 000	3 407 145	-	576 719	1 626 571	1 203 855	351 145
2019	1 555 000	3 454 542	-	528 377	1 601 518	1 324 647	230 353

·        2017. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 354 248 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2017. gada virsplāna regresa ieņēmumiem;

·        2018. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 203 855 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2018. gada virsplāna regresa ieņēmumiem;

·        2019. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 324 647 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2019. gada virsplāna regresa ieņēmumiem.

* Prognozētie virsplāna ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem tiek plānoti papildus apstiprinātajiem (MK 01.03.2016 protokols Nr.10 51. § 2.punkts) valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem 2017., 2018. un 2019.gadam Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.08.00 „Uzturlīdzekļu garantiju fonds”, t.i,  ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem 2017.gadā un turpmākajos gados paredzēti 2 500 000 euro apmērā.

** Rādītājs aprēķināts atbilstoši UGFA informācijas sistēmas datiem par bērnu skaitu: 1997.g. dzimušie bērni - 1762 gab., 1998.g. - 1874 gab., 1999.g. - 2089 gab., 2000.g. - 2165 gab., 2001.g. - 2088 gab., kuri saskaņā ar jauno izmaksu kārtību pēc pilngadības sasniegšanas būtu  jānodrošina ar uzturlīdzekļiem.

*** Tiesā saņemto prasību par līdzekļu piedziņu bērnu uzturam vidējais skaits 2016.gada 1. cet. bija vidēji 420 lietas mēnesī. Plānots, ka no tām aptuveni 75% kļūs par fonda administrācijas klientiem.

**** Rādītājs aprēķināts atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, ka vidējās izglītības ieguvi neturpina 5.4% pamatskolu beigušo skolēnu.

***** Rādītājs aprēķināts, ņemot vērā apstākli, ka 6.04% no obligātās izglītības vecuma bērniem nav reģistrēti nevienā izglītības iestādes sarakstā.

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2016. gadam” Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.07.00 „Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana” izdevumi ir plānoti 556 279 euro.

Tieslietu ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu apmērā 2017.-2019. gadam uzturlīdzekļu izmaksu administrēšanai 2017. gadā paredzēti 556 279 euro, 2018. gadā 556 279 euro, 2019. gadā 556 279 euro

Lai nodrošinātu iestādē saņemto un nosūtāmo dokumentu apstrādi saistībā ar administratīvā sloga uzturlīdzekļu saņemšanai mazināšanas pasākumiem iesniedzējiem, 2017. gadā papildus nepieciešami 197 677 euro (atlīdzībai (EKK 1000) – 84 647 euro, precēm un pakalpojumiem (EKK 2000) – 2 790 euro, kapitālajiem izdevumiem (EKK 5000) – 110 240 euro), 2018. gadā un turpmākajiem gadiem – 84 647 euro (atlīdzībai (EKK 1000)).

Nepieciešamās izmaiņas ir attiecināmas uz sekojošām izmaksu pozīcijām:

1) nodarbināto atlīdzībai (EKK 1000) 2017. gadā un turpmākajiem gadiem – 84 647 euro, t.sk., atalgojums (EKK 1100) – 65 750 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 18 897 euro .

Pieaugot apstrādājamo dokumentu daudzumam, nepieciešams izveidot amata vietas diviem juriskonsultiem (21.saime, III A līmenis), vienam juriskonsultam (21.saime, II līmenis) un vecākajam referentam (30.saime, II līmenis).

·        Atlīdzība vienam juriskonsulta amatam (21.saime, II līmenis, 8.mēnešalgu grupa; 3.kategorija) kopā 20 262,58 EUR (t.sk., atalgojums – 15739,20 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 4 523,38 EUR):

-         mēnešalga 1093 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1350.84 EUR/ mēn.; 12 mēn. *1350.84 EUR = 16 210.08 EUR (EKK 1000);

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 655.80 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=810.50 EUR;

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=1621 EUR;

-         Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)= 1621 EUR.

·        Atlīdzība diviem juriskonsulta amatiem (21.saime, III A līmenis; 9.mēnešalgu grupa; 3.kategorija)  kopā 44 121,63 EUR (t.sk., atalgojums – 34 272 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 9 849,63 EUR):

-         mēnešalga 1190 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1470.72 EUR/ mēn.; 12 mēn. *1470.72 EUR = 17 648.64 EUR; 2 cilvēki *17 648.64 EUR= 35 297.28 EUR

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 714 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=882.43 EUR;

2 cilvēki *882.43 EUR= 1764.86 EUR

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1428 EUR (EKK 1100)+ 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=1764.86 EUR

      2 cilvēki *1764.86 EUR= 3529.73 EUR

-         Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1428 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =1764.86 EUR

       2 cilvēki*1764.86=3529.73 EUR

·        Atlīdzība vecākā referenta amatam (30.saime, II līmenis, 8.mēnešalgu grupa; 3.kategorija) kopā 20 262,58 EUR (t.sk., atalgojums – 15739,20 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 4 523,38 EUR):

-         mēnešalga 1093 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1350.84 EUR/ mēn.; 12 mēn. * 1350.84 EUR = 16 210.08 EUR.

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 655.80 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =810.50 EUR;

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =1621 EUR;

-          Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)= 1621 EUR.

2) Darba vietas izveide nodarbinātajiem:

EKK 2000 “Preces un pakalpojumi” – 2790 euro, t.sk., monitors - 155 EUR (EKK 2000), antivīrusa licence - 10 EUR (EKK 2000), biroja krēsls - 97 EUR (EKK 2000), interneta pieslēguma izveide - 435,60 (EKK 2000); kopā 697,60 EUR x 4 cilvēki = 2790 EUR

un EKK 5000 “Kapitālie izdevumi” – 5480 euro, t.sk., dators - 650 EUR (EKK 5000), programmatūra (MS Office - 197 EUR (EKK 5000), Windows 10 – 100 EUR (EKK 5000),  galds - 423 EUR (EKK 5000) ; kopā 1 370 EUR x 4 cilvēki = 5 480 EUR.

3) Iekšējā datu apmaiņas tīkla maršrutēšanas iekārta - 700 EUR (EKK 5000), lai paaugstinātu datu apmaiņas iekšējā tīkla kapacitāti, nodrošinot no jauna izveidojamo, darba vietu aprīkošanu ar interneta un telekomunikāciju pieslēgumiem.

4) Valsts informācijas sistēmas "Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs" izmaiņu izstrāde atbilstoši jaunajam regulējumam kopā 43 560 EUR ar PVN (EKK 5000).

5) Valsts informācijas sistēmas "Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs" sasaistes izveide ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu, t.sk., nodrošinot nepieciešamo datu monitoringu risinājumu izveidi – 60 500 EUR ar PVN (EKK 5000).

Tieslietu ministrija likumprojekta īstenošanai nepieciešamo četru amata vietu izveidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā nodrošinās, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resora ietvaros.

Fonda administrācija valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds" ietvaros īsteno bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izmaksājot tiem uzturlīdzekļus. Minētās apakšprogrammas resursus izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi (regresa kārtībā piedzītie uzturlīdzekļu parādi), izdevumus - uzturlīdzekļu izmaksas.

Uzturlīdzekļu izmaksu administrēšanu fonda administrācija īsteno valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" ietvaros, kuras resursus izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, bet izdevumus - darba samaksa nodarbinātajiem, izdevumi par precēm un pakalpojumiem iestādes darbības nodrošināšanai, kapitālajiem izdevumiem.

Pēdējo gadu laikā regresa kārtībā piedzītie uzturlīdzekļu parādi ir būtiski pieauguši 2012. gadā sasniedzot 2 043 000 euro, 2013. gadā - 2 174 224 euro, 2014. gadā - 2 588 643 euro, 2015. gadā – 3 513 413 euro, 2016. gada 1. ceturksnī - 940 318 euro.

Apakšprogrammā 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" veiktie izdevumi tieši ietekmē gūto pašu ieņēmumu apjoma pieaugumu un izdevumu samazinājumu apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds".

Fonda administrācija prognozē, ka īstenojot likumprojektā paredzēto regulējumu, palielināsies regresa kartībā atgūtie uzturlīdzekļu parādi lietās, kurās parādnieks noslēgs vienošanos ar fonda administrāciju par labprātīgu parāda dzēšanu, līdz ar to ilgtermiņā pilnībā tiks segtas izmaksas, kas saistītas ar jaunā regulējuma ieviešanu.  Ņemot vērā minēto, Fonda administrācija izsaka priekšlikumu regulējuma īstenošanai palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem apakšprogrammā 03.07.00, vienlaikus apakšprogrammā 03.08.00 samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un palielinot pašu ieņēmumus par regulējuma īstenošanai nepieciešamo izdevumu apmēru.

 

Pēc likumprojekta pieņemšanas Tieslietu ministrija likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu par likumprojektā paredzētā regulējuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali starp budžeta apakšprogrammām 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" un 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds'' un apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds'' ieņēmumu no maksas pakalpojumiem plāna palielinājumu saistībā ar regresa kārtībā atgūto līdzekļu pieaugumu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1)                 Jāveic grozījumi:

Ø    Civilprocesa likumā;

Ø    Ministru kabineta 2013. gada 15 janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”;

Ø    Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr.157 „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”.

2)                 Jāpārizdod:

Ø    Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr.71 „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”;

Ø    Ministru kabineta 2015. gada 6. janvāra noteikumi Nr.5 „Noteikumi par uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru”;

Ø    Ministru kabineta 2011. gada 19. jūlija noteikumi Nr.571 “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija īsteno centrālās iestādes funkcijas pārrobežu uzturlīdzekļu lietās.

3)                 Lai Fonda administrācijas lēmums varētu tikt izpildīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Fonda administrāciju nepieciešams pēc Latvijas lūguma saskaņā ar vadības procedūru iekļaut Padomes Regulas Nr.4/2009 10. Pielikumā.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Fonda administrāciju, Administratīvās rajona tiesas tiesnešiem, citu rajona tiesu tiesnešiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, Finanšu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.

 

Likumprojekta „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”

Anotācija

2.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Ar Likumprojektu „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēts:

3)  izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds):

-     visiem bērniem līdz 5 gadu vecumam (atbilstoši Likumprojektā minētajiem nosacījumiem);

-     bērniem pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas gadījumā, ja bērns iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

-     personai pēc pilngadības sasniegšanas, ja pilngadīgā persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai;

4)  papildus šobrīd esošajam procesam, kurā uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti saskaņā ar tiesas spriedumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un ir izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (turpmāk — Vienošanās par uzturlīdzekļiem), izveidot alternatīvu procedūru minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanai un izmaksai, kas attiecināma uz gadījumiem, kuros starp pusēm nepastāv strīds par uzturlīdzekļiem vai pilngadīgas personas aprūpi.

 

Likumprojekts izstrādāts ar šādiem mērķiem:

6)       samazināt administratīvo slogu vecākam vai bērna aizbildnim (turpmāk – Iesniedzējs), kura aprūpē ir bērns un kurš bērna uzturam nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, kā arī samazināt administratīvo slogu pilngadīgai personai, kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nesaņem uzturlīdzekļus no vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru;

7)       aizsargāt bērnu intereses un pēc iespējas īsākā laikā nodrošināt bērnus ar uzturlīdzekļiem gadījumos, kad vecāki nepilda ar likumu uzlikto pienākumu un nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus;

8)       nodrošināt, ka uzturlīdzekļi no Fonda bērna uzturam tiek izmaksāti ar nosacījumu, ka bērns, sākot no 5 gadu vecuma, iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

9)       paaugstināt vecuma slieksni, līdz kuram iespējams saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, paredzot, ka uzturlīdzekļus var saņemt arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā;

10)  finansiāli atbalstīt bērnus, kuri dzīvo un mācās Latvijas Republikā.

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa kārtībā

 

Pašreiz spēkā esošais regulējums noteic, ka, lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus no Fonda, viņam ir jāveic sekojošas darbības:

8)   jāsniedz tiesā prasība par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam vai jānoslēdz Vienošanās par uzturlīdzekļiem;

9)  gadījumā, ja vecāks, kurš tiesas nolēmumu vai Vienošanos par uzturlīdzekļiem nepilda labprātīgi vai pilda tos, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, (turpmāk – Parādnieks) Iesniedzējs vēršas tiesā, lai izņemtu izpildu rakstu;

10)             izpildu rakstu Iesniedzējs (piedzinējs) iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam (turpmāk – tiesu izpildītājs) pēc Parādnieka dzīvesvietas, mantas atrašanās vietas vai darbavietas (vairākumā gadījumu, tas ir pēc Parādnieka dzīvesvietas);

11)             gadījumā, ja, piemērojot visus Civilprocesa likuma 557. panta 1. - 3. punktā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus, piedzīt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā nav iespējams un Iesniedzējas vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, tiesu izpildītājs pēc Iesniedzēja lūguma sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai (turpmāk – Fonda administrācija) ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu;

12)             lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus no Fonda, viņam jāvēršas Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu;

13)             Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu 10 darbdienu līdz četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

14)             Iesniedzējam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina skaitot no dienas, kad iesniegums iesniegts Fonda administrācijai. Uzturlīdzekļu izmaksu sāk nākamajā kalendāra mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas par uzturlīdzekļu izmaksu un uzturlīdzekļus izmaksā par iepriekšējo mēnesi.

Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Parādnieks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vai nodrošina tos apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, lai Iesniedzējs saņemtu uzturlīdzekļus bērna uzturam, no pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā (vai Vienošanās par uzturlīdzekļiem noslēgšanas dienas), paiet vismaz deviņi mēneši. No minētā izriet, ka Iesniedzējam ir uzlikts salīdzinoši liels administratīvais slogs uzturlīdzekļu saņemšanai, kas saistīts ar dokumentu saņemšanu un iesniegšanu dažādās iestādēs.

Saskaņā ar Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamiem statistikas^[7] datiem redzams, ka, piemēram, 2014. gadā tiesas apmierināja 3066 prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, savukārt no tiesu izpildītāju mājas lapā pieejamā statistikas pārskata^[8] redzams, ka par šo lietu kategoriju tiesu izpildītāju lietvedībā 2014. gadā izpildei iesniegti 5361 jauni izpildu dokumenti. Minētais liecina, ka lielākoties spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu nonāk pie tiesu izpildītājiem piedziņas veikšanai. Saskaņā ar Fonda administrācijas rīcībā esošo informāciju no visām tiesu izpildītājiem iesniegtajām izpildu lietām, 70% gadījumos Fonda administrācija ir piedzinējs. Līdz ar to, visās iepriekš minētajās lietās saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta 1. - 3. punktu, uzturlīdzekļu piedziņa no Parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tādējādi praktiski visos gadījumos, kad stājies spēkā spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, tiesas izsniedz izpildu rakstu, kurš tiek iesniegts tiesu izpildītājam izpildu lietvedības uzsākšanai, un uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda.

Lai samazinātu Iesniedzējam administratīvo slogu, kā arī, lai pēc iespējas ātrāk bērns tiktu nodrošināts ar uzturlīdzekļiem, Likumprojektā tiks paredzēta jauna kārtība, kas noteiks, ka uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, izņemot atsevišķus gadījumus, kas tiks paredzēti Likumprojektā, izmaksās administratīvā procesa ietvaros, proti, Iesniedzējs tos varēs saņemt, griežoties Fonda administrācijā. Paralēli tam tiks saglabāta arī esošā kārtība – attiecībā uz Fonda administrācijā iesniegtajām lietām, kā arī gadījumos, kad Iesniedzējs vēlēsies no Parādnieka saņemt uzturlīdzekļus apmērā, kas lielāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru.

Lai gan uzturlīdzekļu piedziņa Fonda administrācijas labā no Parādnieka nebūs iespējama uzreiz, šādā veidā visefektīvāk tiks sasniegts viens no Likumprojektā noteiktajiem mērķiem, proti, būs īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu, jo Iesniedzējam būs iespēja saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam vismaz par sešiem mēnešiem ātrāk, nekā tas ir šobrīd.

Gadījumā, ja Parādnieks nenodrošinās savam bērnam uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, Iesniedzējs varēs vērsties Fonda administrācijā ar iesniegumu un lūgt Fonda administrācijai izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda.

 

Nosakot kārtību, kādā Fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus, paredzēts, ka pēc iesnieguma saņemšanas, Fonda administrācija iesniegumu izvērtēs un 20 dienu laikā nosūtīs vecākam, no kura Iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, lūgumu sniegt paskaidrojumu, norādot uz apstākļiem, kas var būt šķērslis uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda, kā arī pievienot pierādījumus, kas apliecina paskaidrojumā minēto. Paskaidrojums būs sniedzams 20 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nebūs šķērslis lēmuma pieņemšanai.

Fonda administrācija pēc Iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas un vecāka, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, paskaidrojuma izvērtēšanas (vai pēc tā sniegšanai noteiktā termiņa beigām) 20 dienu laikā lems par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Ja šo termiņu nebūs iespējams ievērot sakarā ar to, ka nepieciešama papildu informācija, Fonda administrācija pieņems lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas dienas. Šādā gadījumā lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus Fonda administrācija pieņems 20 dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi pieprasītie dokumenti, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrajā daļā noteikts pienākums personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Nosakot pienākumu deklarēties, likumdevēja mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Gadījumā, ja persona nebūs pildījusi likumā noteikto pienākumu pret valsti, un Fonda administrācija konstatēs, ka Parādniekam nav deklarētās dzīvesvietas, Fonda administrācija nesūtīs Parādniekam pieprasījumu sniegt pierādījumus par to, ka Parādnieks nodrošina uzturlīdzekļus vai citu informāciju par apstākļiem, kas ietekmē Iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

Ja parādniekam būs norādīta uzturēšanās adrese ārvalstī, Fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņems 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai notecējis termiņš to iesniegšanai, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

  Fonda administrācija atteiks izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda, ja tiks konstatēts kāds no šādiem apstākļiem: 

9)      vecāks, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177.panta ceturtās daļas un 178.panta otrās daļas izpratnē;

10)  persona, no kuras iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nav bērna vecāks;

11)  ir spēkā esošs tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam.

12)  pastāv šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.-10. un 12., 14. un 15.punktā minētie apstākļi, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

          Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, Fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem. Ja konstatēts, ka parādnieks četrus mēnešus uzturlīdzekļus ir nodrošinājis, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas atteikumu. Ja konstatēts, ka parādnieks nav nodrošinājis vismaz vienu uzturlīdzekļu maksājumu par tekošo mēnesi laika periodā, kad administratīvā akta izdošanas termiņš atlikts uz četriem mēnešiem, Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

          Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, vienlaikus:

           1) uzliks par pienākumu Parādniekam veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondā;

2) brīdinās Parādnieku par administratīvā akta piespiedu izpildi;

3) informē Parādnieku par iespēju noslēgt vienošanos atbilstoši Administratīvā procesa likuma 63.¹ pantam, vienojoties ar Fonda administrāciju par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus.

           Lai motivētu Parādnieku pildīt savas saistības – noslēgt vienošanos un maksāt uzturlīdzekļus, gadījumos, kad vienošanās tiks noslēgta, Fonda administrācija apturēs likumisko procentu pieaugumu un, likumiskie procenti vairs netiks aprēķināti. Ja Parādnieks neveiks uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai labprātīgi vai nepildīs vienošanos, Fonda administrācija lēmumu izpildīs piespiedu kārtā, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai, kādā tiek veikta uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde.

 

         Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums noteic, ka Iesniedzējam ir pienākums atmaksāt Fonda administrācijai no Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām, ja Iesniedzējs sniedzis apzināti nepatiesas ziņas (lai saņemtu uzturlīdzekļus), kas izmaksātas pēc to apstākļu iestāšanās, kuri ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Ņemot vērā minēto, piemēram, gadījumā, ja Fonda administrācija uzsāks Iesniedzējam uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, bet vēlāk konstatēs, ka starp Iesniedzēju un personu, no kuras uzturlīdzekļi tiek piedzīti, ir noslēgta Vienošanās par uzturlīdzekļiem, Fonda administrācija pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, kā arī lēmumu, ar kuru Iesniedzējam tiks uzlikts par pienākumu atmaksāt nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus no Fonda.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, un to nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Līdz ar to Parādnieks nevarēs izteikt iebildumus ne par uzturlīdzekļu apmēru, ne veidu, kādā tie maksājami, tas ir, noteiktā apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Likumprojektā tiks stingri noteikti iepriekš minētie nosacījumi, pie kādiem Fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt Iesniedzējam uzturlīdzekļus no Fonda, ja šie nosacījumi netiks konstatēti, Fonda administrācija būs tiesīga pieņemt lēmumu par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda administratīvā procesa ietvaros, jo Parādnieka pienākums – nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus, izriet no likuma.

Tāpat par apstākli, kas ietekmē Iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda netiks uzskatīts fakts, ka Parādnieks ir veicis maksājumus bērna norēķinu kontā vai nodevis naudu bērnam personīgi. No Likumprojekta izriet, ka Fonda izveidošanas mērķis ir īstenot bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad viens no vecākiem vai abi vecāki nenodrošina bērnam normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Uzturlīdzekļi no Fonda iesniedzējam tiek izmaksāti pēc Iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas, ja viņa aprūpē ir bērns. Civillikuma 177. pants nosaka, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu, tas ir, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam. Atbilstoši Likumprojektam uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr.71 „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu” 14. punktu uzturlīdzekļus katru mēnesi ieskaita iesniedzēja kredītiestādes kontā vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Līdz ar to secināms, ka uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti personai, kuras aprūpē ir bērns, ikdienā nepieciešamās bērna aprūpes nodrošināšanai, nevis bērnam, jo vecāks vai bērna aizbildnis, kura aprūpē atrodas bērns, tādā gadījumā nevar nodrošināt, ka šī nauda tiks izlietota bērna uzturēšanai un ikdienas aprūpes nodrošināšanai.

Likumprojekts noteic, ka Fonda administrācijas prasījumam par izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no Parādnieka nav noilguma, izpildrīkojums tiesu izpildītājam var tikt iesniegts jebkurā brīdī, arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, un Administratīvā procesa likums šajā gadījumā uzskatāms par vispārējo likumu, līdz ar to šajā gadījumā Fonda administrācijas pieņemtajam lēmumam piemērojams Likumprojektā noteiktais noilguma termiņš.

Tiesu izpildītājs veiks piespiedu izpildi Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, piemērojot Civilprocesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmajai daļai administratīvā akta piespiedu izpildes darbības tiks veiktas uz Parādnieka rēķina. Saskaņā ar Likumprojektu un Administratīvā procesa likuma 76. un 79. pantu lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu varēs apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Gadījumā, ja Fonda administrācijas akts par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, tiks apstrīdēts, administratīvā akta darbība netiks apturēta, jo Likumprojekts noteic, ka iesnieguma iesniegšana Ministrijas valsts sekretāram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Fonda administrācijas direktora lēmuma izpildi, izņemot gadījumu, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu. Par katru izmaksas lēmumu, ar kuru Parādniekam uzlikts pienākums iemaksāt Fondā uzturlīdzekļus un likumiskos procentus, Fonda administrācija izdos atsevišķu izpildrīkojumu. Tiesu izpildītājs izpildu lietas organizēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiesu izpildītāju lietvedību.

Tāpat Fonda administrācijas administratīvā akta darbība par minimālo uzturlīdzekļu izmaksu netiks apturēta gadījumā, ja Iesniedzējs, saņemot uzturlīdzekļus no Fonda administratīvā procesa ietvaros, paralēli vērsīsies tiesā, jo vēlēsies no Parādnieka saņemt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par Ministru kabineta noteikto. Tikai tad, kad Fonda administrācija konstatēs, ka šādā gadījumā tiesa ir pieņēmusi spriedumu, Fonda administrācija pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu administratīvā procesa ietvaros, un tad attiecīgi pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ja tiks konstatēts, ka sprieduma piespiedu izpilde nav iespējama. Jau šobrīd tiesu izpildītāju lietvedībā atrodas vairākas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu no viena Parādnieka par labu tam pašam Iesniedzējam, tā paša bērna uzturam. Fonda administrācijas lietvedībā atrodas 4021 lieta, kurā pieņemts jauns lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu sakarā ar to, ka spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu. Par katru tiesas nolēmumu (par pagaidu uzturlīdzekļu noteikšanu, par uzturlīdzekļu piedziņu, par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu) tiek izsniegts jauns izpildu raksts un tiesu izpildītājs uzsāk atsevišķu izpildu lietu, tādējādi vienam Parādniekam ir vairākas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu vienam un tam pašam bērnam.

Praksē bieži vien rodas situācijas, kad Iesniedzējs nevar saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, jo tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, piemēram, gadījumos, kad Parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas, vai gadījumos, kad Parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process. Lai bērnam netiktu liegtas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no valsts, Likumprojektā paredzēts, ka Fonda administrācijai ir tiesības Iesniedzējam izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda gadījumos, kad Parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas, vai gadījumos, kad Parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process, arī tādā gadījumā, ja nav konstatēts, ka uzturlīdzekļu piedziņa no Parādnieka nav iespējama, vai iespējama tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanās par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikts, ka gadījumā, ja Iesniedzējam pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis, kuram tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, beidzis pildīt aizbildņa pienākumus, attiecīgā bāriņtiesa nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu, saņemts tiesas nolēmums par aizgādības tiesību atņemšanu vai aizbildnis beidzis pildīt aizbildņa pienākumus, rakstveidā informē par to Fonda administrāciju. Par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. jūlijam Fonda administrācija no bāriņtiesām rakstveidā saņēmusi informāciju par aprūpes tiesībām – 1237 iesniegumus, savukārt 2014. gadā – 2137 iesniegumus. Ar Likumprojektu tiks paredzēts, ka bāriņtiesām šī informācija būs jāsniedz, taču nenosakot, ka tas jādara rakstveidā, ņemot vērā, ka Fonda administrācija šo informāciju turpmāk iegūs datu apmaiņas ceļā starp Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru un Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Līdz ar to tiks mazināts administratīvais slogs bāriņtiesām.

Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikts, ka Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. No šā paziņojuma saņemšanas dienas Fonda administrācija uzturlīdzekļu piedziņas lietā piedzinējam (iesniedzējam) izmaksāto summu un likumisko procentu apmērā kļūst par piedzinēju. Ņemot vērā, ka Fonda administrācijas informācijas sistēmai tiks nodrošināts saslēgums ar Izpildu lietu reģistru, šīs ziņas Fonda administrācija turpmāk sniegs elektroniski.

Attiecībā uz uzturlīdzekļu lietām par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas tiesā jau būs ierosinātas vai kuru izskatīšana jau būs uzsākta, netiks paredzēts pārejas periods, saskaņā ar kuru tiesa atteiksies no šo lietu izskatīšanas sakarā ar to, ka stāsies spēkā regulējums par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā procesa ietvaros. Persona pati varēs izlemt, vai vēlas, lai lietu izskata tiesa un ar spriedumu piedzen uzturlīdzekļus bērna uzturam no atbildētāja, vai vēlas, lai lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu pieņem Fonda administrācija, un uzturlīdzekļi uzreiz tiktu maksāti no Fonda. Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, savukārt Civilprocesa likuma 164.panta septītā daļa noteic, ka prasītājs var atteikties no prasības līdz brīdim, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja prasītājs vēlēsies uzturlīdzekļus saņemt administratīvā procesa ietvaros no Fonda, prasītājam būs iespēja atteikties no celtās prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam un vērsties Fonda administrācijā.

Likumprojekta 4. panta otrā daļa noteic, ka Padomes 2008. gada 18. decembra regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 4/2009) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Padomes regulā Nr. 4/2009 noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda šajā regulā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets. Savukārt 4. panta trešā daļa noteic, ka Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk — Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencija) noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Fonda administrācija. Kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktajos gadījumos sniedz personām juridisko palīdzību, īsteno noteiktās tiesības un centrālās iestādes funkcijas, kā arī pilda minētajā konvencijā noteiktos centrālās iestādes uzdevumus, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likumprojekta 4. panta otro un trešo daļu izdoti Ministru kabineta 2011. gada 19. jūlija noteikumi Nr.571 “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija īsteno centrālās iestādes funkcijas pārrobežu uzturlīdzekļu lietās”, un to 1.punkts noteic, ka tie nosaka kārtību un apjomu, kādā Fonda administrācija Padomes regula Nr. 4/2009 un Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktajos gadījumos:

1.1. īsteno centrālās iestādes funkcijas;

1.2. pilda noteiktos centrālās iestādes uzdevumus;

1.3. sniedz personām bezmaksas juridisko palīdzību;

1.4. īsteno Padomes regulā Nr. 4/2009 un Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijā noteiktās tiesības. Šis regulējums Likumprojektā ir tieši pārņemts, papildinot ar norādi, ka Fonda administrācija pārstāv personu Padomes regulas Nr. 4/2009 vai Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijas noteiktajā kārtībā un apjomā.

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, ja bērns pēc 5 gadu vecuma turpina mācīties

 

         Likumprojekts paredz izmaksāt uzturlīdzekļus no Fonda visām nepilngadīgajām personām līdz 5 gadu vecumam (atbilstoši Likumprojektā paredzētajam regulējumam), un pēc 5 gadu vecuma sasniegšanas gadījumā, ja bērns iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecumam.

         Minētais Likumprojekta regulējums paredz, ka uzturlīdzekļi no Fonda tiks izmaksāti gan bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, gan bērniem/pilngadīgām personām (ne vecākām par 21 gadu), kas mācās profesionālajā skolā, iegūst arodizglītību, vai bērnam invalīdam, kas iegūst speciālo izglītību, tai skaitā, mācoties mājapmācības programmā. Mācoties mājapmācības programmā, bērnam ir jābūt piesaistītam konkrētai skolai, jo apmācībām jānotiek pēc saskaņotas programmas. Līdz ar to tiks pieņemts, ka gadījumā, ja bērns mācās mājapmācībā un ir reģistrēts Valsts izglītības informācijas sistēmā, viņš mācās Latvijas Republikas izglītības iestādē un viņam, atbilstoši Likumprojektā noteiktajam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

         Saeima norādījusi, ka bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam. Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, Fondam, ir tikai sekundāra loma. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un tiek izmantota tikai īpašos gadījumos. Tā arī neatceļ vecāku pienākumu, kas noteikts Civillikuma 179. pantā, proti, pienākumu uzturēt savu bērnu. Valstij ir rīcības brīvība noteikt Fonda līdzekļu izlietojumu uzturlīdzekļu izmaksai. Tādējādi tiek nodrošināta valsts rīcībā esošo ierobežoto finanšu resursu izmantošana tādā veidā, lai no tiem labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Saeima norādījusi, ka valsts varētu pat vispār neveidot un neuzturēt Fondu, bet nodrošināt atbalstu tikai sociālās drošības sistēmas ietvaros.^[9]

Latvijas Republikas Satversmes tiesa savukārt norādījusi, ka Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109. pants noteic, ka „ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Minētais Satversmes pants expressis verbis nenosaka tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad viens no vecākiem nepilda ar likumu noteikto bērna uzturēšanas pienākumu vai to pilda, taču nenodrošina Ministru kabineta minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību īstenošanā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Satversmes 109. pants neparedz, bet arī neliedz valstī izveidot Fondu, kuram atvēlētie valsts pamatbudžeta līdzekļi tiktu piešķirti bērnu nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem. Tā kā tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir personas sociālās tiesības, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļas pirmo rindkopu). Likumdevējs, izvērtējot valsts ekonomiskās iespējas un citus apstākļus, var izmantot savu rīcības brīvību un veidot sociālās drošības sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas un izmaksāšanas noteikumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 15. punktu). Tā kā Fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikto mērķu sasniegšanai, likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību, nosakot, kādā veidā tiek nodrošinātas Satversmes 109. pantā noteiktās personu tiesības. Līdz ar to likumdevējam ir rīcības brīvība ne vien reglamentēt kārtību, bet arī noteikt apmēru, kādā izmaksājami uzturlīdzekļi no Fonda.^[10]

Ņemot vērā minēto, Likumprojektā paredzētais regulējums attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksāšanu pēc 5 gadu vecuma, tikai tiem bērniem, kas turpina mācīties, nav pretrunā ar Satversmi. Turklāt, Likumprojektā ietvertais regulējums atzīstams par pozitīvu, jo tiek būtiski celts vecuma slieksnis, līdz kuram pilngadīga persona no Fonda var saņemt uzturlīdzekļus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments norādījis, ka ar bērna stāšanos laulībā vecāku un bērnu personiskās attiecības, kā arī vecāku pienākums uzturēt bērnus, ko regulē Civillikuma 179.pants, neizbeidzas. Savukārt Civillikuma 84.pants uzliek pienākumu laulātajiem vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētās tiesību normas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas. Ja otrs laulātais nespēj pildīt ar Civillikuma 84.pantu uzlikto pienākumu sniegt uzturu, ir pamats lemt par vecāku uzturdošanas pienākumu, jo tas pamatojas uz leģitīmu mērķi, ko regulē Civillikuma 179.pants. ^[11] Šīs Senāta atziņas attiecināmas uz vecāku un bērnu attiecībām, ne valsts un bērnu attiecībām, jo kā norādīts iepriekš - tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir personas sociālās tiesības, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas, un tā kā Fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteikto mērķu sasniegšanai, likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību, nosakot, kādā veidā tiek nodrošinātas Satversmes 109. pantā noteiktās personu tiesības. Ņemot vērā minēto, neatkarīgi no tā vai bērns būs nepilngadīgs vai būs sasniedzis pilngadību, gadījumā, ja bērns stāsies laulībā, Likumprojektā iekļauta norma, ka pie šādiem apstākļiem uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek izbeigta.

 

 

Par uzturlīdzekļu izmaksu pēc pilngadības sasniegšanas

 

Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Redzams, ka Civillikumā nav stingri noteikts, ka vecāka pienākums ir bērnu apgādāt tikai līdz 18 gadu vecumam. Civillikums noteic, ka bērns apgādājams tik ilgi līdz pats spēs sevi apgādāt. Protams, bērna nespējai sevi apgādāt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ir jābūt saprātīgai un pamatotai, piemēram, ja bērns turpina iegūt izglītību.

Pirmsskolas izglītību bērni var iegūt vecumā no 2 līdz 7 gadiem. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 1.–9. klasē, Izglītības likuma 4. pants noteic, ka obligāta ir bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītību bērns vidēji iegūst līdz 16 gadu vecumam, vidējā izglītība tiek apgūta trīs gadus, savukārt vidējā profesionālā izglītība tiek iegūta trīs līdz četru gadu laikā, līdz ar to secināms, ka līdz 21 gadu vecumam persona ir ieguvusi vidējo izglītību, arī tādos gadījumos, ja mācījusies arodizglītības iestādē.

 No iepriekš minētā secināms, ka neraugoties uz to, ka persona ir sasniegusi pilngadību, ja viņa turpina iegūt izglītību vidējās izglītības iestādē, viņai joprojām nepieciešams finansiālais atbalsts no vecākiem vai Fonda (ja kāds no vecākiem to nenodrošina), jo pilngadīgā persona šajā laika periodā nevar strādāt, pelnīt un sevi apgādāt. Bērniem no ģimenēm, kur viens no vecākiem vai abi vecāki nedod līdzekļus bērnu uzturam, var tikt apdraudētas iespējas iegūt vidējo izglītību, jo viņiem var trūkt līdzekļu uzturam. Tādēļ šie bērni var tikt spiesti uzsākt darba meklējumus jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai nodrošinātu sev pienācīgus dzīves apstākļus, tādējādi neiegūstot vidējo izglītību, kas savukārt nākotnē būtiski ietekmēs viņu iekļaušanos darba tirgū. Līdz ar to vecākiem būtu pienākums nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem tik ilgi, kamēr bērns iegūst vidējo izglītību.

Kā izriet no Fonda administrācijas sniegtās informācijas, tad praksē bieži personas, kuras saņem uzturlīdzekļus no Fonda, pirms bērns ir sasniedzis pilngadību, interesējas par iespēju saņemt uzturlīdzekļus pēc 18 gadu vecuma, kā arī lūdz neizbeigt uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda līdzekļiem, jo bērns turpina iegūt vidējo izglītību.

Ņemot vērā minēto, Likumprojektā paredzēts, ka bērns Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izpratnē ir arī pilngadīga persona ne vecāka par 21 gadiem, kura turpina pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums šobrīd noteic, ka uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets. Likumprojektā paredzēts, ka uzturlīdzekļu apmērs pilngadīgai personai no 18 – 21 gadu vecumam nosakāms, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets. Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2. apakšpunkts noteic, ka katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ņemot vērā minēto, pilngadīgai personai no 18 – 21 gadu vecumam tiks izmaksāti uzturlīdzekļi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Lai turpinātu uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, Fonda administrācijai ir nepieciešams apstiprinājums, ka pilngadīgā persona iegūst izglītību Latvijas Republikā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Izglītības likuma 1. panta 26.¹ punkts noteic, ka Valsts izglītības informācijas sistēma ir datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku. Izglītības likuma 15. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumu Nr.788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība” 14.3. apakšpunkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt vienošanos ar publiskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām par datu automātisku apmaiņu tiešsaistē starp sistēmu un to pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Ņemot vērā minēto, lai neuzliktu administratīvo slogu Iesniedzējam, Likumprojektā paredzēts, ka Fonda administrācija ziņas par to, vai persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, turpina iegūt izglītību, saņems elektroniski, saslēdzot Fonda administrācijas reģistru ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

2014./2015. mācību gadā nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 15 693 bērni obligātās izglītības vecumā, un no tiem 12 948 ir izbraukuši no valsts.^[12] Nosakot, ka uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek turpināta tikai gadījumos, ja bērns mācās izglītības iestādē Latvijas Republikā, tiek, pirmkārt, veicināta izglītības iegūšana, kā arī tiek nodrošināts, ka uzturlīdzekļi no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāti to bērnu uzturam, kuri mācās un tātad arī pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Jau šobrīd uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti tādā gadījumā, ja iesniedzējs un bērns, par kuru tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Nosacījums, ka Iesniedzējam un bērnam, kura uzturam tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Fonda, ir jādzīvo Latvijas Republikā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Fonda izveidošanas mērķis, proti, ja iesniedzējs ar bērnu atrodas ārvalstīs, tad Administrācijai nav nekādas iespējas pārliecināties par to, vai iesniedzējam ir/nav atņemtas aprūpes/aizgādības tiesības, iesniedzējs ir miris, bērns ir miris, kā arī par to, vai nepastāv kādi citi apstākļi, kuru dēļ zūd tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai. Tādējādi var rasties situācija, ka no Fonda izmaksātie uzturlīdzekļi nesasniedz tiem paredzēto mērķi un neīsteno bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

 

Lai ieviestu Likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā procesa ietvaros, nepieciešams veikt Fonda administrācijas informācijas sistēmas pielāgošanu, kā arī Fonda administrācijā nodarbināto personu apmācību jaunā regulējuma piemērošanai. Ņemot vērā minēto, Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka normas, kas nosaka uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa ietvaros, stājas spēkā, sākot no 2017.gada 1.aprīļa.

Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. augustam Fonda administrācija no Fonda līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās pārbauda Valsts izglītības informācijas sistēmā, vai bērni, kuri sasnieguši 5 gadu vecumu iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Konstatējot, ka bērns, kurš sasniedzis 5 gadu vecumu, ir pārtraucis iegūt izglītību Latvijas Republikā, Fonda administrācija no 2017. gada 1. septembra izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu atbilstoši šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktam. Likumprojektā iekļautās normas, kas paredz uzturlīdzekļu izmaksu pēc pilngadības sasniegšanas, stājas spēkā, sākot no 2017.gada 1.septembra, tādējādi dodot personām, kuras sasniegušas pilngadību, laiku iestāties attiecīgā izglītības iestādē Latvijas Republikā, lai uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda netiktu izbeigta. Tāpat ar šo pārejas periodu Fonda administrācijai tiek paredzēts laiks sagatavoties regulējuma ieviešanai, tajā skaitā nepieciešamo publisko iepirkumu veikšanai un datu apmaiņas izveidei ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

 

Attiecībā uz pārējām normām, kas anotācijā nav minētas, ar jauno Likumprojektu izmaiņas netiek veiktas.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Ar Likumprojektā ietverto regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs Iesniedzējam, kura aprūpē ir bērns un kurš bērna uzturam nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, kā arī samazināts administratīvais slogs pilngadīgai personai, kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nesaņem uzturlīdzekļus no vecāka vai saņem tos tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru. Tāpat ar Likumprojektā iekļauto regulējumu tiks aizsargātas bērnu intereses, jo bērni ar uzturlīdzekļiem tiks nodrošināti daudz īsākā laika periodā, nekā tas ir šobrīd, kā arī tiks celts vecuma slieksnis, līdz kuram uzturlīdzekļi tiks nodrošināti, paredzot, ka uzturlīdzekļus izmaksās līdz vidējās, arodizglītības vai speciālās izglītības iegūšanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai.

Uzturlīdzekļi personām pēc 5 gadu vecuma tiks nodrošināti tādā gadījumā, ja bērns vai pilngadīga persona iegūs pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, līdz ar to šāds regulējums pastarpināti veicinās arī minēto personu izglītības ieguvi.

Likumprojektā ietvertais regulējums veicinās Parādniekus pildīt savas saistības – noslēgt vienošanos un maksāt uzturlīdzekļus, gadījumos, kad vienošanās tiks noslēgta, Fonda administrācija apturēs likumisko procentu pieaugumu un, likumiskie procenti vairs netiks aprēķināti, turklāt šādos gadījumos netiks arī publiskoti parādnieka dati, kas ir ļoti labvēlīgs regulējums attiecībā uz Parādnieku.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Plānoto uzturlīdzekļu izmaksu aprēķins bērniem vecumā no 18 līdz 21 gadiem, kuri turpina mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, un plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem administratīvā procesa kārtībā, minimālā darba algai valstī no 2017. gada 370 eiro.

Gads	Prognozētie virsplāna ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem*	Plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem, kas sasnieguši pilngadību, bet turpina mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs**	Plānotās uzturlīdzekļu izmaksas bērniem administratīvā procesa kārtībā***	Izmaksu samazinājums par bērniem, kuri pēc 9. klases pabeigšanas neturpina vidējās izglītības ieguvi****	Izmaksu samazinājums par bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādes sarakstā*****	Uzturlīdzekļu izmaksai nepieciešamais finansējums	Uzturlīdzekļu izmaksai nepieciešamais papildu finansējums vai līdzekļu pārpalikums (-/+)
1	2	3	4	5	6	7=3+4-5-6	8=2-7
2017	1 555 000	1 770 894	889 956	335 832	970 770	1 354 248	200 752
2018	1 555 000	3 407 145	-	576 719	1 626 571	1 203 855	351 145
2019	1 555 000	3 454 542	-	528 377	1 601 518	1 324 647	230 353

·        2017. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 354 248 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2017. gada virsplāna regresa ieņēmumiem;

·        2018. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 203 855 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2018. gada virsplāna regresa ieņēmumiem;

·        2019. gadā uzturlīdzekļu izmaksas pēc jaunās kārtības 1 324 647 euro apmērā tiks pilnībā segtas no 2019. gada virsplāna regresa ieņēmumiem.

* Prognozētie virsplāna ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem tiek plānoti papildus apstiprinātajiem (MK 01.03.2016 protokols Nr.10 51. § 2.punkts) valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem 2017., 2018. un 2019.gadam Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.08.00 „Uzturlīdzekļu garantiju fonds”, t.i,  ieņēmumi no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem 2017.gadā un turpmākajos gados paredzēti 2 500 000 euro apmērā.

** Rādītājs aprēķināts atbilstoši UGFA informācijas sistēmas datiem par bērnu skaitu: 1997.g. dzimušie bērni - 1762 gab., 1998.g. - 1874 gab., 1999.g. - 2089 gab., 2000.g. - 2165 gab., 2001.g. - 2088 gab., kuri saskaņā ar jauno izmaksu kārtību pēc pilngadības sasniegšanas būtu  jānodrošina ar uzturlīdzekļiem.

*** Tiesā saņemto prasību par līdzekļu piedziņu bērnu uzturam vidējais skaits 2016.gada 1. cet. bija vidēji 420 lietas mēnesī. Plānots, ka no tām aptuveni 75% kļūs par fonda administrācijas klientiem.

**** Rādītājs aprēķināts atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, ka vidējās izglītības ieguvi neturpina 5.4% pamatskolu beigušo skolēnu.

***** Rādītājs aprēķināts, ņemot vērā apstākli, ka 6.04% no obligātās izglītības vecuma bērniem nav reģistrēti nevienā izglītības iestādes sarakstā.

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2016. gadam” Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.07.00 „Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana” izdevumi ir plānoti 556 279 euro.

Tieslietu ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu apmērā 2017.-2019. gadam uzturlīdzekļu izmaksu administrēšanai 2017. gadā paredzēti 556 279 euro, 2018. gadā 556 279 euro, 2019. gadā 556 279 euro

Lai nodrošinātu iestādē saņemto un nosūtāmo dokumentu apstrādi saistībā ar administratīvā sloga uzturlīdzekļu saņemšanai mazināšanas pasākumiem iesniedzējiem, 2017. gadā papildus nepieciešami 197 677 euro (atlīdzībai (EKK 1000) – 84 647 euro, precēm un pakalpojumiem (EKK 2000) – 2 790 euro, kapitālajiem izdevumiem (EKK 5000) – 110 240 euro), 2018. gadā un turpmākajiem gadiem – 84 647 euro (atlīdzībai (EKK 1000)).

Nepieciešamās izmaiņas ir attiecināmas uz sekojošām izmaksu pozīcijām:

1) nodarbināto atlīdzībai (EKK 1000) 2017. gadā un turpmākajiem gadiem – 84 647 euro, t.sk., atalgojums (EKK 1100) – 65 750 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 18 897 euro .

Pieaugot apstrādājamo dokumentu daudzumam, nepieciešams izveidot amata vietas diviem juriskonsultiem (21.saime, III A līmenis), vienam juriskonsultam (21.saime, II līmenis) un vecākajam referentam (30.saime, II līmenis).

·        Atlīdzība vienam juriskonsulta amatam (21.saime, II līmenis, 8.mēnešalgu grupa; 3.kategorija) kopā 20 262,58 EUR (t.sk., atalgojums – 15739,20 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 4 523,38 EUR):

-         mēnešalga 1093 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1350.84 EUR/ mēn.; 12 mēn. *1350.84 EUR = 16 210.08 EUR (EKK 1000);

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 655.80 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=810.50 EUR;

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=1621 EUR;

-         Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)= 1621 EUR.

·        Atlīdzība diviem juriskonsulta amatiem (21.saime, III A līmenis; 9.mēnešalgu grupa; 3.kategorija)  kopā 44 121,63 EUR (t.sk., atalgojums – 34 272 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 9 849,63 EUR):

-         mēnešalga 1190 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1470.72 EUR/ mēn.; 12 mēn. *1470.72 EUR = 17 648.64 EUR; 2 cilvēki *17 648.64 EUR= 35 297.28 EUR

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 714 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=882.43 EUR;

2 cilvēki *882.43 EUR= 1764.86 EUR

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1428 EUR (EKK 1100)+ 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)=1764.86 EUR

      2 cilvēki *1764.86 EUR= 3529.73 EUR

-         Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1428 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =1764.86 EUR

       2 cilvēki*1764.86=3529.73 EUR

·        Atlīdzība vecākā referenta amatam (30.saime, II līmenis, 8.mēnešalgu grupa; 3.kategorija) kopā 20 262,58 EUR (t.sk., atalgojums – 15739,20 EUR un darba devēja VSAOI, pabalsti un kompensācijas – 4 523,38 EUR):

-         mēnešalga 1093 EUR/mēn. (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) = 1350.84 EUR/ mēn.; 12 mēn. * 1350.84 EUR = 16 210.08 EUR.

-         Sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 655.80 EUR (EKK 1200) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =810.50 EUR;

-         Prēmija un naudas balva 10% apmērā no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200) =1621 EUR;

-          Vispārējās piemaksas 10%  no plānotās mēnešalgas gadā: 1311.60 EUR (EKK 1100) + 23.59 % darba devēja VSAOI (EKK 1200)= 1621 EUR.

2) Darba vietas izveide nodarbinātajiem:

EKK 2000 “Preces un pakalpojumi” – 2790 euro, t.sk., monitors - 155 EUR (EKK 2000), antivīrusa licence - 10 EUR (EKK 2000), biroja krēsls - 97 EUR (EKK 2000), interneta pieslēguma izveide - 435,60 (EKK 2000); kopā 697,60 EUR x 4 cilvēki = 2790 EUR

un EKK 5000 “Kapitālie izdevumi” – 5480 euro, t.sk., dators - 650 EUR (EKK 5000), programmatūra (MS Office - 197 EUR (EKK 5000), Windows 10 – 100 EUR (EKK 5000),  galds - 423 EUR (EKK 5000) ; kopā 1 370 EUR x 4 cilvēki = 5 480 EUR.

3) Iekšējā datu apmaiņas tīkla maršrutēšanas iekārta - 700 EUR (EKK 5000), lai paaugstinātu datu apmaiņas iekšējā tīkla kapacitāti, nodrošinot no jauna izveidojamo, darba vietu aprīkošanu ar interneta un telekomunikāciju pieslēgumiem.

4) Valsts informācijas sistēmas "Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs" izmaiņu izstrāde atbilstoši jaunajam regulējumam kopā 43 560 EUR ar PVN (EKK 5000).

5) Valsts informācijas sistēmas "Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs" sasaistes izveide ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu, t.sk., nodrošinot nepieciešamo datu monitoringu risinājumu izveidi – 60 500 EUR ar PVN (EKK 5000).

Tieslietu ministrija likumprojekta īstenošanai nepieciešamo četru amata vietu izveidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā nodrošinās, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resora ietvaros.

Fonda administrācija valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds" ietvaros īsteno bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izmaksājot tiem uzturlīdzekļus. Minētās apakšprogrammas resursus izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi (regresa kārtībā piedzītie uzturlīdzekļu parādi), izdevumus - uzturlīdzekļu izmaksas.

Uzturlīdzekļu izmaksu administrēšanu fonda administrācija īsteno valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" ietvaros, kuras resursus izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, bet izdevumus - darba samaksa nodarbinātajiem, izdevumi par precēm un pakalpojumiem iestādes darbības nodrošināšanai, kapitālajiem izdevumiem.

Pēdējo gadu laikā regresa kārtībā piedzītie uzturlīdzekļu parādi ir būtiski pieauguši 2012. gadā sasniedzot 2 043 000 euro, 2013. gadā - 2 174 224 euro, 2014. gadā - 2 588 643 euro, 2015. gadā – 3 513 413 euro, 2016. gada 1. ceturksnī - 940 318 euro.

Apakšprogrammā 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" veiktie izdevumi tieši ietekmē gūto pašu ieņēmumu apjoma pieaugumu un izdevumu samazinājumu apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds".

Fonda administrācija prognozē, ka īstenojot likumprojektā paredzēto regulējumu, palielināsies regresa kartībā atgūtie uzturlīdzekļu parādi lietās, kurās parādnieks noslēgs vienošanos ar fonda administrāciju par labprātīgu parāda dzēšanu, līdz ar to ilgtermiņā pilnībā tiks segtas izmaksas, kas saistītas ar jaunā regulējuma ieviešanu.  Ņemot vērā minēto, Fonda administrācija izsaka priekšlikumu regulējuma īstenošanai palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem apakšprogrammā 03.07.00, vienlaikus apakšprogrammā 03.08.00 samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un palielinot pašu ieņēmumus par regulējuma īstenošanai nepieciešamo izdevumu apmēru.

 

Pēc likumprojekta pieņemšanas Tieslietu ministrija likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu par likumprojektā paredzētā regulējuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali starp budžeta apakšprogrammām 03.07.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana" un 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds'' un apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds'' ieņēmumu no maksas pakalpojumiem plāna palielinājumu saistībā ar regresa kārtībā atgūto līdzekļu pieaugumu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

4)                 Jāveic grozījumi:

Ø    Civilprocesa likumā;

Ø    Ministru kabineta 2013. gada 15 janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”;

Ø    Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr.157 „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”.

5)                 Jāpārizdod:

Ø    Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr.71 „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”;

Ø    Ministru kabineta 2015. gada 6. janvāra noteikumi Nr.5 „Noteikumi par uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru”;

Ø    Ministru kabineta 2011. gada 19. jūlija noteikumi Nr.571 “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija īsteno centrālās iestādes funkcijas pārrobežu uzturlīdzekļu lietās.

6)                 Lai Fonda administrācijas lēmums varētu tikt izpildīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Fonda administrāciju nepieciešams pēc Latvijas lūguma saskaņā ar vadības procedūru iekļaut Padomes Regulas Nr.4/2009 10. Pielikumā.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Fonda administrāciju, Administratīvās rajona tiesas tiesnešiem, citu rajona tiesu tiesnešiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, Finanšu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.