Rīgā, 2016. gada 8. jūnijā
Nr.111.9/3-67-12/16
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”.
Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: likumprojekts uz lpp. un anotāciju uz lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Grozījumi Šķīrējtiesu likumā
Izdarīt Šķīrējtiesu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 194., 238.nr.) šādus grozījumus:
1. 4. pantā:
aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu “vieta” ar vārdu “kārtība”;
aizstāt otrās daļas 6. punktā vārdu “adrese” ar vārdiem “atrašanās vietas adrese”;
papildināt ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs iesniedz Uzņēmumu reģistram nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru, kadastra apzīmējumu (ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām) un īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Piekrišana nav jāiesniedz, ja šķīrējtiesas atrašanās vietas adrese tiek reģistrēta šķīrējtiesas dibinātājam piederošās telpās.
(4) Pastāvīgajai šķīrējtiesai adresētie dokumenti nosūtāmi uz tās atrašanās vietas adresi.”.
2. 8. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
“21) interneta mājaslapas adresi;”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs sastāda pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā iekļauj ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešus.”;
papildināt ar 2.1daļu šādā redakcijā:
“(21) Par katru sarakstā iekļauto šķīrējtiesnesi norāda viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). Ziņas par šķīrējtiesneša personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) nav publiski pieejama informācija.”;
izslēgt trešajā daļā vārdus “šķīrējtiesnešu sarakstu”;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā izdarīti grozījumi, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas iesniedz precizēto reglamentu.”;
papildināt ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Ja grozījumi izdarīti pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs Uzņēmumu reģistram iesniedz pieteikumu par izmaiņām šķīrējtiesu reģistra ierakstos. Ja šķīrējtiesas sarakstā tiek iekļauts jauns šķīrējtiesnesis, pieteikumam pievieno apliecinājumu, ka minētais šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 14.panta otrās un ceturtās daļas prasībām un uz viņu nav attiecināmi šā likuma 15.pantā noteiktie ierobežojumi, kā arī dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.”;
papildināt sesto daļu aiz vārda “aktualitātes” ar vārdiem “un pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstības šā likuma 4. panta prasībām”.”
3. 9. pantā:
izteikt panta nosaukumu jaunā redakcijā:
“9. pants. Šķīrējtiesas uzraudzība un darbības izbeigšanas pamati”;
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Uzņēmumu reģistrs uzrauga pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstību šā likuma 2. panta otrās daļas, 4. panta pirmās daļas 3. punkta, otrās daļas un ceturtās daļas, 7., 8. un 14. panta pirmās līdz 4.2 daļas prasībām.”;
izteikt otro daļu jaunā redakcijā:
“(2) Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra, ja:
1) pastāvīgā šķīrējtiesa neatbilst kādai no prasībām, kas noteiktas šā likuma 2. panta otrajā daļā, 4. panta pirmās daļas 3. punktā un otrajā daļā;
2) patstāvīgā šķīrējtiesa nav sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietā;
3) pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs nav iesniedzis šā likuma 8. panta sestajā daļā minēto apliecinājumu vai ir sniedzis nepatiesu informāciju;
4) nav ievērota šā likuma 14. panta ceturtās daļas prasība;
5) pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs nav izpildījis šā likuma 14. panta 4.2 daļas prasību.”.
4. Papildināt 14. pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
“(41) Šķīrējtiesnesis var jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu būt pastāvīgās šķīrējtiesas sarakstā, par to rakstiski paziņojot pastāvīgajai šķīrējtiesai.
(42) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs četrpadsmit dienu laikā pēc šā panta 4.1 daļā minētā paziņojuma saņemšanas veic izmaiņas pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un par tām paziņo Uzņēmumu reģistram šajā likumā noteiktajā kārtībā.”.
5. Papildināt pārejas noteikumus ar 8. - 13. punktu šādā redakcijā:
“8. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētās pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2017. gada 1. martam iesniedz Uzņēmumu reģistram nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, kas minēta šā likuma 4. panta trešajā daļā, nepieciešamo reglamenta grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunā reakcijā, kas atbilst šā likuma 8. panta pirmās un ceturtās daļas prasībām, pastāvīgās šķīrējtiesas tiesnešu sarakstu, kas atbilst 8. panta 2.1 daļas prasībām, un apliecinājumu, kas atbilst 8. panta sestās daļas prasībām.
9. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šo pārejas noteikumu 8. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis minētos dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2017. gada 1. jūnijam lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.
10. Grozījumi šā likuma 8. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā, kā arī grozījums par panta papildināšanu ar 5.1 daļu stājas spēkā 2017. gada 1. martā.
11. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. martam izstrādā grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr.277 “Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru”, paredzot, ka ziņas par šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertajiem šķīrējtiesnešiem ir šķīrējtiesu reģistrā ierakstāmas ziņas.
12. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētās pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2017. gada 1. jūnijam iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par grozījumu veikšanu šķīrējtiesu reģistrā, nodrošinot šķīrējtiesas atbilstību šā likuma 8. panta otrajai daļai, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.
13. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šo pārejas noteikumu 12. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis paredzētos dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2017. gada 1. septembrim lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.”.
„Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
2015. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Šķīrējtiesu likumam, tika noteiktas jaunas prasības pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai un reglamentā norādāmajām ziņām, paredzot pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam nodrošināt atsevišķas, šķīrējtiesas darbībai piemērotas telpas, lietvedībai un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, uzturēt interneta mājaslapu. Tika noteikts arī šķīrējtiesnešu saraksta obligātums un noteikta pastāvīgo šķīrējtiesu pārreģistrācija.
Vērtējot Šķīrējtiesu likuma prasību izpildi praksē, ir iezīmējušās atsevišķas nianses, kas ir pilnveidojamas nolūkā celt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības efektivitāti un kvalitāti, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un kuru darbības kvalitāte kavē šķīrējtiesu kā efektīva un populāra ārpustiesas strīdu risināšanas veida attīstību.
Ievērojot minēto, ar grozījumiem ir paredzēts stiprināt pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Saistībā ar to ir izstrādāti grozījumi Šķīrējtiesu likuma 4. pantā, ieviešot jēdzienu “atrašanās vietas adrese” un paredzot pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam pienākumu iesniegt Uzņēmumu reģistrā nekustamā īpašuma īpašnieka izsniegtu piekrišanu šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai. Piekrišanā iekļaujamās informācijas apjoms (saturs) norādīts līdzīgi Komerclikuma normās noteiktajam (piemēram, Komerclikuma 139. panta otrā daļa), tādējādi nodrošinot vienādu pieeju attiecībā uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem. Ņemot vērā Uzņēmumu reģistra praksē konstatētās problēmas ar komersantu adresēm, papildus iekļauta prasība norādīt kadastra apzīmējumu, ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām. Papildus minētajam, ar likumprojektu paredzēts paplašināt pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā norādāmās ziņas, paredzot, ka tajā norādāma arī interneta mājaslapas adrese.
Saskaņā ar pašreizējo regulējumu pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis var būt ne vairāk kā triju pastāvīgo šķīrējtiesu sarakstos. Vienlaikus atbilstoši regulējumam nedz reglamentā, nedz citos Uzņēmumu reģistram iesniedzamajos dokumentos nav paredzēts norādīt šķīrējtiesnešu personas kodu, tādējādi nav droša identifikatora, pēc kā būtu iespējams kontrolēt minētās prasības izpildi. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz šķīrējtiesneša personas kodu kā vienu no obligāti norādāmajām un Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajām ziņām – pārejas periodā norādot to šķīrējtiesnešu sarakstā, kas kā atsevišķs dokuments tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā, bet sākot ar 2017. gada 1. martu – norādot to pieteikumā attiecīgu ierakstu izdarīšanai šķīrējtiesu reģistra ierakstos. Proti, ar 2017. gada 1. martu ir plānots atteikties no šķīrējtiesnešu saraksta kā atsevišķa dokumenta, vienlaikus paredzot, ka ziņas par pastāvīgās šķīrējtiesas tiesnešiem ir šķīrējtiesu reģistra ierakstos ierakstāmās ziņas. Tādējādi paredzēts nodrošināt Uzņēmumu reģistram iespēju efektīvi kontrolēt šķīrējtiesnešu piederību ne vairāk kā trim šķīrējtiesām, kā arī uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm, piemēram, ar izmeklēšanas iestādēm. Vienlaikus jāuzsver, ka personas kods nebūs publiski pieejama informācija, tādējādi izslēdzot jautājumus, kas varētu rasties no fizisko personu datu aizsardzības viedokļa. Savukārt, nodrošinot vienādu pieeju attiecībā uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem, gadījumos, kad personai nav personas koda, norādāms tās dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.
Nodrošinot šķīrējtiesnešu saraksta datu aktualizāciju un tās efektīvas kontroles iespējamību, ir paredzēti grozījumi Šķīrējtiesu likuma 14. pantā, papildinot to ar 4.1 un 4.2 daļu. Proti, ir paredzēts, ka šķīrējtiesas tiesnesis par savu lēmumu - atsaukt savu piekrišanu būt šķīrējtiesas tiesnešu sarakstā - rakstiski paziņo šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja šķīrējtiesas dibinātājs nebūs aktualizējis šķīrējtiesnešu sarakstu likumā noteiktajā termiņā, šķīrējtiesnesis jebkurā laikā varēs iesniegt pieteikumu arī Uzņēmumu reģistram un tas būs pamats šķīrējtiesas izslēgšanai no reģistra. Līdzīga kārtība pastāv komersantiem attiecībā uz valdes locekļa piekrišanas atsaukumu.
Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo ziņu apjoma palielināšana saistīta ne tikai ar sasniedzamību, bet arī ar pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kontroles efektivizēšanu. Pastāvīgo šķīrējtiesu darbības uzraudzību savas kompetences robežās jau šobrīd faktiski veic Uzņēmumu reģistrs, tomēr Šķīrējtiesu likums skaidri nenoteic Uzņēmumu reģistra kompetenci un tās robežas pastāvīgo šķīrējtiesu uzraudzībā. Ievērojot minēto, ar likumprojektu paredzēts grozīt Šķīrējtiesu likuma 9. pantu, nosakot ne tikai Uzņēmumu reģistra kā uzraugošās iestādes kompetenci un tās robežas, bet arī gadījumus, kuros Uzņēmumu reģistrs lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Papildus minētajam, vēršam uzmanību, ka “uzraudzība” minētās normas tvērumā nav saistāma ar regulāru pastāvīgo šķīrējtiesu darbības atbilstības pārbaužu veikšanu, bet gan tikai ar kompetenci reaģēt uz neatbilstības gadījumiem.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā ietvertie grozījumi vērsti uz šķīrējtiesu darbības kvalitātes paaugstināšanu. Pieejamība kvalitatīviem šķīrējtiesas pakalpojumiem veicinās to popularitāti sabiedrībā (it īpaši starp uzņēmējiem, kuriem nepieciešams ātrs un kvalitatīvs strīda risinājums un izpilde). Savukārt strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā kļūstot populārākai, arvien vairāk tiks atslogotas tiesas.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam stājoties spēkā, Uzņēmumu reģistram būs jāveic izmaiņas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr.277 “Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru” un jāpārskata Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr.278 “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā”.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts sagatavots, konsultējoties un sadarbojoties ar Uzņēmumu reģistru un pārstāvjiem no šķīrējtiesnešu vidus.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi atbilstoši normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās Uzņēmumu reģistrs.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs