01.06.2016.
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdē.
Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.
Ar cieņu,
Romāns Naudiņš
komisijas priekšsēdētājs
Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
Izdarīt likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1./15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2011, 65.nr.; 2013, 191.nr.; 2014, 17.nr., 140.nr., 228.nr.) šādus grozījumus:
1. 30.1pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Izdevumus, kas saistīti ar darījumu tiesiskuma uzraudzību, pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldību nodevām noteiktajā apmērā sedz darījumu ar lauksaimniecības zemi subjekti”;
izslēgt ceturtās daļas 4.punktā vārdus “finansēta un”.
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“Pašvaldības komisija pārbauda šā likuma 28.1panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā un 2.punkta “b” apakšpunktā minētā rakstveida apliecinājuma par zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā izpildi”;
2. Izteikt 30.2 panta otro daļu šādā redakcijā:
“Šā likuma 28.1panta pirmajā daļā minētajai personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks.
Ja zemesgrāmatā vai attiecīgajā pašvaldībā uz atsavināmo zemi reģistrēti divi vai vairāki lauksaimniecības zemes nomnieki, kuri atbilst pirmpirkuma tiesīgajiem subjektiem un nomnieki rakstiski nav apliecinājuši iegūt atsavināmo zemi kopīpašumā, pirmpirkuma tiesību starp tiem pašvaldības komisijas noteiktā kārtībā izšķir lozējot”;
3. 30.3 panta pirmajā daļā:
papildināt 2.punktu aiz vārdiem „maksātnespējas procesā” ar vārdiem „un zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs”;
izteikt 5.punktu šādā redakcijā:
“5) lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1., 3., 4., 7. un 8.punktu un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26.panta 1. un 2.punktu”;
papildināt daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
„8) darījumiem ar zemes vienību teritorijā, kurai pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktā funkcionālā zona ir apbūves teritorija;
9) privatizācijas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi”.
4. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“Pēc komercreģistrā veiktajām izmaiņām šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā minēto kapitālsabiedrību dalībnieku reģistrā tās pilnvarotais pārstāvis desmit darbdienu laikā rakstiski informē par to attiecīgo novada domi.
Novada dome pārbauda komercreģistrā attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu piederību.
Ja kapitālsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru
rezultātā kapitālsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai kapitālsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem novada domes piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā.
Ja novada dome piekrišanu nedod, kapitālsabiedrības pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt.”.
5.Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:
“9. Šā likuma 30.1panta pirmajā daļā ietvertais regulējums attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar darījumu tiesiskuma uzraudzību un attiecībā uz ceturtās daļas 4.punktu par kārtību, kādā tiek finansēta pašvaldības komisija, stājas spēkā no 2017.gada 1.janvāra.”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
„Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – likums) tiesiskā regulējuma piemērošanas gaitā secināts, ka lielākā daļa problēmjautājumu saistīti ar regulējuma par darījumiem ar zemes īpašumiem normu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Likumā joprojām nav rasts risinājums par pašvaldību komisiju darbības finansēšanu, kas saistīta ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskuma uzraudzību. Pašvaldību komisiju darbības finanšu izdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 „Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi” (turpmāk – noteikumi Nr.748) 14. punktam sedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no tai attiecīgajam gadam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem līdz 10 tūkstošiem euro gadā. Latvijas Pašvaldību savienība ir paudusi viedokli, ka paredzētais pašvaldību komisiju finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu tiesiskuma uzraudzību darījumos ar lauksaimniecības zemi. Pašvaldību komisiju finanšu izdevumi, kas tiek segti no valsts budžeta, atbilstoši noteikumu Nr. 748 anotācijā minētajam tiek attiecināti vienīgi uz darījumu administrēšanas korespondences izdevumiem, bet pārējie izdevumi, kas saistīti ar komisijas darbību, tiek segti no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Latvijā ir 110 novadu pašvaldības, kuru pārziņā ir tiesiskuma uzraudzība darījumos ar lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemes nomas līgumu administrēšanas uzturēšana pašvaldībā.
Likuma regulējums neparedz kontrolējošo institūciju likuma 28.1 panta pirmās daļas 1. punkta „c” apakšpunkta un 2. punkta „b” apakšpunkta nosacījumu izpildes kontrolei attiecībā uz rakstveida apliecinājuma izpildi, ka iegādāto lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskajā darbībā sāks izmantot gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem, vai to uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem.
Praksē ir situācijas, kad lauksaimniecības zemes nomas līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā, bet ne pašvaldībā un atbilstoši likuma normām zemes nomniekam nav pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi.
Likuma regulējumā nav paredzēta rīcība gadījumos, kad nekustamais īpašums ir iznomāts vairākiem zemes nomniekiem, kuri saskaņā ar likumu atbilst pirmpirkuma tiesīgo subjektu lokam.
Lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret personām vienlīdzīgos un salīdzināmos apstākļos, likuma normās ir jāparedz izņēmuma gadījumi arī attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotajām nekustamo īpašumu izsolēm saistībā ar parādu piedziņu. Piemērojot likumu normas, rodas situācijas, kad privātpersonai, kurai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma normām kompensācijai tiek piedāvāts valsts nekustamais īpašums, kas turpmāk nav vajadzīgs valsts funkciju nodrošināšanai, kā arī privatizācijas procesa laikā zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam, iegūstot īpašumā zemi, uz kuras ēka (būve) atrodas, ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām.
Atbilstoši Teritorijas attīstības un plānošanas likuma normām, nosakot funkcionālo zonējumu, tostarp apbūves teritorijas, par pamatu tiek ņemta nevis zemes lietošanas kategorija, bet gan nākotnē plānotā teritorijas izmantošana. Savukārt kopš 2014.gada 1.novembra kritērijs lauksaimniecības zemes noteikšanai darījuma objektā ir zemes lietošanas kategorija, kas noteikta, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, un ierakstīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tādējādi rodas situācijas, kad teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā teritorija ir paredzēta apbūvei, bet attiecībā uz darījuma subjektu, kas vēlas iegūt īpašumu apbūves zonējumā, ir jāattiecina likuma 28.1panta pirmās daļas nosacījumi.
Likuma piemērošanā ir identificēta problēma, kas saistīta ar to, ka lauksaimniecības zemes iegādes brīdī juridiskā persona atbilst likuma nosacījumiem, toties vēlāk, mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, tās jaunais īpašnieks vairs neatbilst to subjektu lokam, kas tiesīgi iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Esošais normatīvais regulējums neparedz kontroles mehānismu šādām juridiskām personām, kas lauksaimniecības zemi īpašumā iegūst līdz ar kapitālsabiedrības pamatkapitāla pāreju. Lai gan likuma 33. pants nosaka rīcību gadījumos, kad kapitālsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā kapitālsabiedrība vairs neatbilst likuma 28. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, attiecīgā norma neparedz kontroles mehānismu, kā konstatēt kapitālsabiedrības jaunā īpašnieka atbilstību likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta un 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta prasībām.
Identificēto problēmu risināšanai ir izstrādāts šis likumprojekts.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Tiks precizētas normas, kas regulē lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā. Likumprojektam var būt netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektā ietvertais regulējums samazinās valsts budžeta izdevumus par pašvaldību komisiju darbībai paredzēto valsts budžeta finansējuma apmēru (korespondences izdevumu apmērā).
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nepieciešams vienotā paketē ar likumprojektu pieņemt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot jaunus pašvaldības nodevas objektus – par izziņu par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā izdošanu, lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrēšanu un pirmpirkuma tiesību izšķiršanu.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Zemkopības ministriju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo pašvaldību institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek veidotas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs