Rīgā, 2014.gada 25.novembris.

Nr.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut kārtējā Saeimas sēdes darba kārtībā 11. Saeimā neizskatīto likumprojektu Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums(Nr.1246/Lp11) kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā.

 

 

 

Cieņā,

 

komisijas priekšsēdētāja                                                                             A.Barča

 

 

 

 

Lūse67087355

LIKUMPROJEKTS

 

 

Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums

 

 

1.pants. Likuma mērķis

 

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts drošības iestāžu amatpersonām Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

 

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

 

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai (turpmāk – amatpersona), kura:

 

1) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nodienēti amatpersonas statusā;

 

2) neatkarīgi no vecuma atbrīvota no dienesta veselības stāvokļa dēļ vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem;

 

3) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā.

 

(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kuras saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atbrīvotas no dienesta sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.

 

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

 

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

 

1)   dienesta (darba) laiku amatpersonas statusā;

 

2)   laiku, ko amatpersona nostrādājusi Informācijas analīzes dienestā;

 

3) laiku, ko amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;

 

4) obligātā aktīvā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas bruņotajos spēkos un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests, ierindas dienesta laiku Zemessardzē līdz 2002.gada 30.jūnijam, profesionālā dienesta laiku, aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā), kā arī mācību laiku Latvijas Republikas militārajās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militāro mācību laiku;

 

5) laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja valsts drošības iestādē amatpersona nodienējusi vismaz piecus gadus, bet amatpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja valsts drošības iestādē nodienēti vismaz 10 gadi;

 

6) 80 procentus no kopējā apdrošināšanas stāža un tam pielīdzināmā stāža citās iestādēs, organizācijās un pie komersantiem, ja valsts drošības iestādē amatpersona nodienējusi vismaz 10 gadus, bet amatpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja valsts drošības iestādē nodienēti vismaz 15 gadi.

 

4.pants. Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais darba laiks

 

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita darba laiku, kad veikta:

 

1) izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, vienu dienu, kad veikta vispārēja rakstura izlūkošana vai pretizlūkošana, ieskaitot par divām darba dienām;

 

2) valsts drošības iestādes vadītāja noteikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija (arī sadarbībā ar ārvalstu partneru speciālajiem dienestiem), vienu dienu ieskaitot par piecām darba dienām.

 

(2) Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmo darba laiku katrā konkrētajā gadījumā pēc izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumu vai operāciju veikšanas un lēmuma pieņemšanas par iegūto rezultātu izmantošanu nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

 

(3) Ja amatpersona iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu vienlaikus saskaņā ar vairākiem šā panta nosacījumiem, izdienas stāžu palielina, ņemot vērā tikai vienu no tiem. Ja viens nosacījums paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina atbilstoši šim nosacījumam.

 

5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

 

(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

 

(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no dienesta veselības stāvokļa dēļ vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

 

(3) Amatpersonai, kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz divpadsmit gadi un seši mēneši atbilst šā likuma 3.pantā noteiktajam izdienas stāžam, bet no tiem pēdējie pieci gadi nodienēti amatpersonas statusā, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensijas apmēru palielina par 1,5 procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

 

(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

 

(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

 

(6) Izdienas pensiju izmaksā:

 

1) Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām - no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts drošības iestādei saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju;

 

2)        Drošības policijas amatpersonām - no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

 

(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Ar dienu, kad sasniegts likumā „Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

 

6.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

 

(1) Izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta.

 

(2) Darba samaksā ietilpst mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas.

 

(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 4.pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj darba samaksu, kāda šai amatpersonai bija noteikta pirms tās nosūtīšanas izlūkošanas vai pretizlūkošanas veikšanai ārvalstīs.

 

7.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

 

(1) Izdienas pensiju piešķir ne vēlāk kā trīs gadus pēc amatpersonas atbrīvošanas no dienesta, ja ir saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.

 

(2) Izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.

 

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

 

Izdienas pensijas pārskata likumā „Par valsts pensijām” noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa

 

(1) Izdienas pensijas pieprasītājs, izņemot izdienas pensijas pieprasītāju, kurš atbrīvots no dienesta Drošības policijā, izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos personas rīcībā esošos dokumentus iesniedz attiecīgajai valsts drošības iestādei.

 

(2) Izdienas pensijas pieprasītājs, kurš atbrīvots no dienesta Drošības policijā, izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos personas rīcībā esošos dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienībā.

 

(3) Satversmes aizsardzības biroja direktors un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentus, pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju un lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

 

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienības amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus, pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju un lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

 

(5) Amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc šīs amatpersonas izvēles.

 

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju.

 

(7) Izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(8) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas vai izmaksas jautājumos izdienas pensijas pieprasītājs, kurš atbrīvots no dienesta Satversmes aizsardzības birojā vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, var iesniegt attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājam. Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

(9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienības amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas vai izmaksas jautājumos izdienas pensijas pieprasītājs, kurš atbrīvots no dienesta Drošības policijā, var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

 

(1)     Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai pensijas apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam piešķir vecuma pensiju saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”.

 

(2)     Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs:

 

1) no jauna uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju;

 

2) saņem bezdarbnieka pabalstu.

 

(3) Par šī panta pirmajā vai otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos izdienas pensijas saņēmējam ir pienākums ir 10 dienu laikā paziņot attiecīgajai valsts drošības iestādei, bet izdienas pensijas saņēmējam, kurš atbrīvots no dienesta Drošības policijā - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienībai.

 

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

 

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

 

(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas summu izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

 

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

 

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

 

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

 

2) saskaņā ar valsts drošības iestādes vadītāja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu tās izdienas pensijas summas, kuras izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus, ja pensijas saņēmējs ir iesniedzis iesniegumu par pārmaksātās summas labprātīgu atmaksu. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

 

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

 

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

 

(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

 

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

 

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai – uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

 

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajai valsts drošības iestādei, bet izdienas pensijas pieprasītāja, kurš atbrīvots no dienesta Drošības policijā, nāves gadījumā - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienībai.

 

(3) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

 

14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

 

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar šo likumu, izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

15.pants. Izdienas pensionāra apliecība

(1) Izdienas pensijas saņēmējam izsniedz izdienas pensionāra apliecību.

(2) Izdienas pensionāra apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī izdienas pensionāra apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2007., 24.nr.; 2009, 14., 22.nr., Latvijas Vēstnesis, 2010., 82.nr.).

 

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā un 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

Likumprojekta „Valsts drošības iestāžu izdienas pensiju likums”

 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Valsts drošības iestāžu likuma 23.pants nosaka, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām piešķir izdienas pensijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensijas.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 11.panta pirmo daļu valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti, kas reglamentē kārtību, kādā piešķir, aprēķina un izmaksā valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas, ir Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums un likums „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (Drošības policijas amatpersonām, kurām ir speciālās dienesta pakāpes). Militārpersonu izdienas pensiju likums attiecas tikai uz tām Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām, kuras ir Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas pārvietoti uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Tādējādi Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonas, kuras nav karavīri, kā arī Drošības policijas amatpersonas, kurām nav speciālās dienesta pakāpes, ir valsts drošības iestāžu amatpersonas, kurām saistībā ar nepilnīgo normatīvo regulējumu netiek piešķirtas Valsts drošības iestāžu likuma 23.pantā paredzētās izdienas pensijas.          Valsts drošības iestāžu amatpersonas ir ieinteresētas ieņemt amatus, kuru pienākumu pildīšana garantē stabilitāti, tajā skaitā tiesības uz izdienas pensiju. Tādējādi, ņemot vērā pastāvošo nepilnīgo normatīvo regulējumu, ir apgrūtināta šo iestāžu pieredzējušo amatpersonu rotācija.          Pašreizējās personāla politikas veidošanas tendences Drošības policijā ir vērstas uz to amata vietu skaita samazināšanu, kuros nepieciešams iecelt amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Līdz ar to samazinās to Drošības policijas amatpersonu skaits, kurām ir nodrošinātas tiesības saņemt izdienas pensijas saskaņā ar likumu „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.         Turklāt vienota valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju regulējuma dēļ ir radusies nevēlama situācija, kad amatpersonai ir tiesības vienlaicīgi pildīt amata pienākumus valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju (piemēram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersona vienlaicīgi var saņemt tai pienākošos darba samaksu un militārpersonas izdienas pensiju). Lai saglabātu sākotnējo izdienas pensiju piešķiršanas jēgu un mērķi, nepieciešams regulējums, kas noteiktu, ka izdienas pensiju pārtrauc izmaksāt, ja persona no jauna uzsāk darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.        Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams ieviest vienotu valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju regulējumu un tādējādi: -          novērst nepilnības normatīvajos aktos, nodrošinot pilnīgu Valsts drošības iestāžu likuma 23.panta prasību izpildi; -          nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām visu valsts drošības iestāžu amatpersonām; -          motivēt amatpersonas turpināt dienestu valsts drošības iestādēs; -          sekmēt pieredzējušu, kā arī augstos amatos dienējošu valsts drošības iestāžu amatpersonu rotāciju; - izslēgt iespēju valsts drošības iestādes amatpersonai vienlaicīgi saņemt darba samaksu un izdienas pensiju.
3.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Likumprojektu izstrādājusi valsts drošības iestāžu amatpersonu darba grupa, un to ir saskaņojusi Valsts drošības iestāžu padome un ģenerālprokurors.
4.	Cita informācija	Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
1.	Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt	Likumprojekta mērķgrupa ir valsts drošības iestāžu amatpersonas.
2.	Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu	Likumprojekta ieviešana tautsaimniecību neietekmēs.       Ieviešot likumprojektu, administratīvais slogs palielināsies minimāli, jo:       - būs nepieciešams piešķirt un izmaksāt izdienas pensijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām; šo  papildus uzdevumu Militārās izlūkošanas un drošības dienests īstenos piešķirtā budžeta ietvaros;      - Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtība netiks mainīta; -       lai neradītu ietekmi uz administratīvo slogu, netiks mainīta pastāvošā Drošības policijas amatpersonu izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtība, proti, to kā līdz šim veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
3.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Projekts šo jomu neskar
4.	Cita informācija	Likumprojekta ieviešana neatstās vērā ņemamu ietekmi uz valsts budžetu turpmāk minēto iemeslu dēļ. No Satversmes aizsardzības biroja atvaļinātajām amatpersonām jau pašlaik tiek izmaksātas izdienas pensijas, kuru izmaksājamās summas saglabāsies esošajā apmērā. Tā kā likumprojektā noteikts, ka amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, piešķir tikai vienu pensiju pēc tās izvēles, paredzams, ka no Drošības policijas atvaļinātās amatpersonas pārsvarā izvēlēsies saņemt Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku izdienas pensiju, kuras nosacījumi ir personai izdevīgāki. Savukārt varbūtējais Drošības policijas amatpersonu bez speciālajām dienesta pakāpēm skaits, kas tuvāko trīs gadu laikā varētu pretendēt uz izdienas pensijām, ir 4. Šo personu atvaļināšanās gadījumā izdienas pensiju izmaksas tiks segtas piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.        Prognozējamais maksimālais no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atvaļināto amatpersonu skaits, kas tuvākā gada laikā varētu pretendēt uz valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju saņemšanu saskaņā ar šo likumprojektu, ir 3, savukārt tuvāko trīs gadu laikā – ne vairāk kā 8. Izdienas pensiju izmaksu šīm amatpersonām Militārās izlūkošanas un drošības dienests segs piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.	Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti	Likumprojekts pilnvaro Ministru kabinetu līdz 2015.gada 1.martam izdot noteikumus par kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonām izmaksājama izdienas pensija, kā arī noteikumus par izdienas pensijas saņēmēja apliecību.       Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums.
2.	Atbildīgā institūcija	Par Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi ir atbildīgas valsts drošības iestādes.
3.	Cita informācija	Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes
1.	Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu	Sabiedrības līdzdalība nav plānota, ņemot vērā likumprojekta būtību. Tas skar šauru personu loku – valsts drošības iestāžu amatpersonas, un šīs izmaiņas sabiedrību neietekmē.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Nav.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Nav.
4.	Cita informācija	Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Likumprojekta izpildi nodrošinās valsts drošības iestādes.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem	Nav.
3.	Cita informācija	Nav.