Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 3., 15. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178. nr.; 2010, 101. nr.; 2011, 103. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 126. nr.; 2015, 97. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178.nr.; 2010, 101.nr.; 2011, 103.nr.; 2012, 59.nr.; 2013, 126.nr.; 2015, 97.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija:

1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;

3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:

a) veic kuģu pārbaudes,

b) izsniedz kuģu sertifikātus,

c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju, kā arī izdod un reģistrē kuģa žurnālus,

d) uzrauga Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,

e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;

1.  6. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) piešķir vienoto ražotāja kodu fiziskai vai juridiskai personai, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus;";

1.  6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) piešķir vienoto ražotāja kodu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus;”;

8) veic ostas valsts kontroli;

9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;

10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;

11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

12) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa;

13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas attīstību un lietošanu;

13¹) apstiprina testēšanas pakalpojuma sniedzējus, kas novērtē kuģa spēju strādāt Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmā (LRIT);

14) uzrauga bāku, boju un citu kuģošanas drošībai nepieciešamo navigācijas tehnisko līdzekļu (turpmāk — navigācijas tehniskie līdzekļi), kā arī to sistēmas izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

15¹) atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko informāciju iegūst, apkopo un uztur Latvijas ūdeņu (jūras un ostu) ģeotelpiskos datus un pamatdatus (turpmāk — jūras ģeotelpiskā informācija);

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;

18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos;

19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģu ceļu projektus un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

izteikt pirmās daļas 20. punktu šādā redakcijā:

"20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvprojekta dokumentāciju (tai skaitā paskaidrojuma rakstu un būvprojektu minimālā sastāvā), ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, ja tā atrodas ostas teritorijā;";

izteikt pirmās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

“20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvprojekta dokumentāciju (tai skaitā paskaidrojuma rakstu un būvprojektu minimālā sastāvā), ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, ja tā atrodas ostas teritorijā;”;

20¹) no kuģošanas drošības viedokļa atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam izvērtē atbildīgās ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētas jūras teritorijas (atļaujas vai licences laukuma jūrā) noteikšanu, lai Latvijas jūras ūdeņos ierīkotu elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektronisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu;

20²) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo būvju (mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu) būvniecību Latvijas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā tas noteikts atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam un Būvniecības likumam;

21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu;

1

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars.

Papildināt likumprojekta 1.pantu pirms vārdiem “papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā” ar šādiem vārdiem:

“papildināt pirmo daļu ar 21.¹ punktu šādā redakcijā:

“21¹) no kuģošanas drošības viedokļa ostās kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi par konteineru drošu ekspluatāciju un apriti ostās un normatīvajos aktos noteiktās prasības par konteineru verificēto bruto masu;””

Atbalstīts

papildināt pirmo daļu ar 21.¹ punktu šādā redakcijā:

“21¹) no kuģošanas drošības viedokļa ostās kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi par konteineru drošu ekspluatāciju un apriti ostās un normatīvajos aktos noteiktās prasības par konteineru verificēto bruto masu;”;

22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību;

23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;

24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;

25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu;

26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī uzrauga loču apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;

28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī uzrauga kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;

29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti;

31) izvērtē jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstību, ja saņemts ziņojums par to, ka Latvijā sertificēts jūrnieks neizpilda profesionālos pienākumus;

32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kuri apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos (turpmāk — STCW konvencija);

33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību STCW konvencijā, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;

34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši STCW konvencijā noteiktajām prasībām (turpmāk — jūrnieku ārsts);

35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei.

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Personai ir pienākums sniegt informāciju, tai skaitā atbildi uz Latvijas Jūras administrācijas pieprasījumu Latvijas Jūras administrācijas norādītajā termiņā jautājumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā noteiktās Latvijas Jūras administrācijas kompetences nodrošināšanu."

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Personai ir pienākums sniegt informāciju, tai skaitā atbildi uz Latvijas Jūras administrācijas pieprasījumu Latvijas Jūras administrācijas norādītajā termiņā jautājumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā noteiktās Latvijas Jūras administrācijas kompetences nodrošināšanu.”

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

(3¹) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi par kuģu atbilstību drošības prasībām, kuri pieņemti kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles procesā, lēmumi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi, lēmumi par kuģošanas drošības prasību ievērošanu pasažieru pārvadāšanā un kravas operāciju izpildē, kā arī lēmumi par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu un lēmumi par emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt šādu atļauju izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:

.........

.........

(10) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai.

2. Papildināt 11. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts vienotais ražotāja kods personām, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus."

2

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars.

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

”2. Papildināt 11. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

”(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts vienotais ražotāja kods fiziskai vai juridiskai personai, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus.””

Atbalstīts

2. Papildināt 11.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts vienotais ražotāja kods fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus.”

19.pants. ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošana

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa un XI-2 nodaļa, ir jāievēro šajās nodaļās minēto kodeksu prasības.

(2) ISM kodeksā noteikto atbilstības dokumentu kuģošanas sabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un drošības vadības sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas sabiedrības un kuģa audita veikšanas.

(3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

(4) Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Krasta apsardzi un citām Latvijas Republikas institūcijām atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem veic pasākumus, lai nodrošinātu ISPS kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi.

3. Papildināt 19. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Krasta apsardze nodrošina lēmuma par kuģa izraidīšanu no ostas izpildi."

3. Papildināt 19.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Krasta apsardze nodrošina lēmuma par kuģa izraidīšanu no ostas izpildi.”

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:

1) starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību;

2) Latvijas Jūras administrācijas kuģu un ostu aizsardzības inspektoru tiesības un pienākumus;

3) prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību;

4) prasības ostas vai ostas iekārtas personāla apmācības programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību;

5) pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībai, vingrinājumiem un mācībām;

6) prasības kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildē iesaistīto institūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.

29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa

(1) Jūrniekam, kurš gatavojas iegūt profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kurš ir nodarbināts vai vēlas sākt darbu uz kuģa, ir jābūt derīgam ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

4.  29. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Personai pirms ieskaitīšanas vai imatrikulācijas profesionālās izglītības programmā, pēc kuras apgūšanas var saņemt jūrnieka kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (turpmāk – jūrnieka kvalifikācijas pretendents), jābūt derīgam jūrnieku ārsta izsniegtam atzinumam par personas veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa izvēlētajā specialitātē.";

Redakcionāli precizēts

4.  29.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Personai pirms ieskaitīšanas vai imatrikulācijas profesionālās izglītības programmā, pēc kuras apgūšanas var saņemt jūrnieka kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (turpmāk — jūrnieka kvalifikācijas pretendents), jābūt derīgam jūrnieku ārsta izsniegtam atzinumam par personas veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa izraudzītajā specialitātē.”;

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "veselības pārbaudes jūrniekiem" ar vārdiem "un jūrnieku kvalifikācijas pretendentiem";

3

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars.

Likumprojekta 4.pantā vārdus ”jūrnieku kvalifikācijas” aizstāt ar vārdiem “jūrnieka kvalifikācijas”.

Atbalstīts

papildināt otro daļu pēc vārdiem “veselības pārbaudes jūrniekiem” ar vārdiem “un jūrnieka kvalifikācijas pretendentiem”;

(3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "konstatējama jūrnieku" ar vārdiem "un jūrnieku kvalifikācijas pretendentu";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “konstatējama jūrnieku” ar vārdiem “un jūrnieka kvalifikācijas pretendentu”;

(3¹) Izdevumus par atzīta jūrnieku ārsta veiktu veselības pārbaudi jūrniekam, kurš ir nodarbināts uz Latvijas kuģa, sedz attiecīgā kuģa īpašnieks.

(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, jūrnieku ārstu atzīšanas anulēšanas kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus. Lēmumā par jūrnieku ārsta atzīšanas anulēšanu Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistram ir tiesības noteikt liegumu ārstam atkārtoti pretendēt uz jūrnieku ārsta atzīšanu uz laiku līdz trim gadiem."

Redakcionāli precizēts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, jūrnieku ārstu atzīšanas anulēšanas kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus. Lēmumā par jūrnieku ārsta atzīšanas anulēšanu Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistram ir tiesības noteikt liegumu uz laiku līdz trim gadiem ārstam atkārtoti pretendēt uz jūrnieku ārsta atzīšanu.”

31.pants. Alkohola lietošanas ierobežojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.

5.  31. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.";

5.  31.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.”;

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā četras stundas pirms sardzes uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "pirms sardzes" ar vārdiem "vai citu dienesta pienākumu izpildes";

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pirms sardzes” ar vārdiem “vai citu dienesta pienākumu izpildes”;

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt uz saviem kuģiem stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz pieļaujamajām alkohola lietošanas normām.

(5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieaicina policiju, lai tā jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.

papildināt piekto daļu pēc vārda "policiju" ar vārdiem "vai Krasta apsardzes dienestu (jūrā), vai Valsts robežsardzi (jūrā un ostā)";

papildināt piekto daļu pēc vārda “policiju” ar vārdiem “vai Krasta apsardzes dienestu (jūrā), vai Valsts robežsardzi (jūrā un ostā)”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ostas kapteinis ir tiesīgs pieaicināt policiju vai Valsts robežsardzi, lai tā personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas."

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ostas kapteinis ir tiesīgs pieaicināt policiju vai Valsts robežsardzi, lai tā personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

37.pants. Kuģu kravas operācijas

...........

(3) Persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas kapteinim. Ja nepieciešams, ostas kapteinis šīs ziņas nodod Latvijas Jūras administrācijai.

6. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

"37.¹ pants. SOLAS konvencijas prasību par konteinera verificētās bruto masas noteikšanu ievērošana

(1) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par to, ka kravas transporta dokumentu, kurā norādīta konteinera verificētā bruto masa, atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām ir parakstījusi kravas nosūtītāja pilnvarota persona, kā arī par to, ka šāds kravas transporta dokuments laikus pirms kuģa kraušanas plāna sagatavošanas tiek iesniegts kuģa kapteinim vai tā pārstāvim un termināļa pārstāvim.

(2) Ja kravas transporta dokumentā nav norādīta konteinera verificētā bruto masa un kuģa kapteinis vai tā pārstāvis un termināļa pārstāvis laikus pirms kuģa iekraušanas nav ieguvuši informāciju par konteinera verificēto bruto masu, šādu konteineru nedrīkst uzkraut uz kuģa.

(3) Ministru kabinets nosaka konteineru verificētās bruto masas noteikšanas, paziņošanas un kontroles kārtību.

Redakcionāli precizēts

6. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. SOLAS konvencijas prasību par konteineru verificētās bruto masas noteikšanu ievērošana

(1) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par to, ka kravas transporta dokumentu, kurā norādīta konteinera verificētā bruto masa, atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām ir parakstījusi kravas nosūtītāja pilnvarota persona, kā arī par to, ka šāds kravas transporta dokuments laikus pirms kuģa iekraušanas plāna sagatavošanas tiek iesniegts kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim un termināļa pārstāvim.

(2) Ja kravas transporta dokumentā nav norādīta konteinera verificētā bruto masa un kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis un termināļa pārstāvis laikus pirms kuģa iekraušanas nav ieguvuši informāciju par konteinera verificēto bruto masu, šādu konteineru nedrīkst uzkraut uz kuģa.

(3) Ministru kabinets nosaka konteineru verificētās bruto masas noteikšanas, paziņošanas un kontroles kārtību.

(4) Šis pants neattiecas uz konteineriem, kas tiek pārvadāti uz šasijas vai piekabes ar ro-ro kuģiem īsos starptautiskos reisos (starptautisks reiss, kura laikā kuģis nav tālāk par 200 jūras jūdzēm no ostas vai vietas, kur pasažieri un apkalpe var tikt nogādāti drošībā, kā arī attālums starp pēdējo ostu valstī, kurā reiss sākās, un galamērķa ostu, kā arī atpakaļceļš nepārsniedz 600 jūras jūdzes)."

Redakcionāli precizēts

(4) Šis pants neattiecas uz konteineriem, kas tiek pārvadāti uz šasijas vai piekabes ar ro-ro kuģiem īsos starptautiskos reisos (starptautisks reiss, kura laikā kuģis nav tālāk par 200 jūras jūdzēm no ostas vai vietas, kur pasažieri un apkalpe var tikt nogādāti drošībā, un attālums starp pēdējo ostu valstī, kurā reiss sākās, un galamērķa ostu, kā arī atpakaļceļš nepārsniedz 600 jūras jūdzes).”

VII nodaļa
Hidrogrāfija

56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

1) dziļuma mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

2) dziļuma mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

3) dziļuma mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

4) nogrimušu objektu meklēšana;

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

7. Izslēgt 56. panta pirmās daļas 5. punktu.

7. Izslēgt 56.panta pirmās daļas 5.punktu.

6) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

7) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

8) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic Latvijas Jūras administrācija.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti Latvijas Jūras administrācijas veiktie mērījumi.

59.pants. Ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citādas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas tehniskos līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas tehniskie līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

(3) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu.)

8. Aizstāt 59. panta otrajā daļā vārdus "Starptautiskās bāku asociācijas" ar vārdiem "Starptautiskās jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas".

8. Aizstāt 59.panta otrajā daļā vārdus “Starptautiskās bāku asociācijas” ar vārdiem “Starptautiskās jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas”.

60.pants. Navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmas uzturēšana

(1) Latvijas Jūras administrācija organizē navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas tehniskie līdzekļi.

(2) Nevienu navigācijas tehnisko līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta Latvijas Jūras administrācijas rakstveida piekrišana.

(3) Tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

9. Papildināt 60. panta trešo daļu pēc vārdiem "darbības nodrošināšanas kārtību" ar vārdiem "un to valdītāju pienākumus un tiesības".

9. Papildināt 60.panta trešo daļu pēc vārdiem “darbības nodrošināšanas kārtību” ar vārdiem “un to valdītāju pienākumus un tiesības”.

Pārejas noteikumi

..........

24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

..........

4

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 24.punktu.

Atbalstīts

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 24.punktu;

..........

35. Grozījums šā likuma 6.pantā par tā papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā vienlaikus ar Publisko pakalpojumu likumu.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38. un 39. punktu šādā redakcijā:

"36. Grozījums šā likuma 6. pantā par tā pirmās daļas papildināšanu ar 7.¹ punktu un grozījums 11. pantā par tā papildināšanu ar vienpadsmito daļu stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod atbilstošus noteikumus.

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“36. Grozījums šā likuma 6.pantā par tā pirmās daļas papildināšanu ar 7.¹ punktu un grozījums 11.pantā par tā papildināšanu ar vienpadsmito daļu stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod atbilstošus noteikumus.

37. Grozījums šā likuma 19. pantā par tā ceturtās daļas papildināšanu ar otro teikumu stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

37. Grozījums šā likuma 19.pantā par tā ceturtās daļas papildināšanu ar teikumu stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

38. Grozījumi šā likuma 29. pantā stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 29. panta ceturtajai daļai atbilstošus noteikumus.

5

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 38.punktu šādā redakcijā:

„38. Grozījumi šā likuma 29.pantā par tā papildināšanu ar 1.¹ daļu, otrās daļas papildināšanu pēc vārdiem „veselības pārbaudes jūrniekiem” ar vārdiem „un jūrnieka kvalifikācijas pretendentiem”, trešās daļas papildināšanu pēc vārdiem „konstatējama jūrnieku” ar vārdiem „un jūrnieka kvalifikācijas pretendentu”, kā arī ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijiem un kārtību, jūrnieku ārstu atzīšanas anulēšanas kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumiem.”

Atbalstīts

38. Grozījumi šā likuma 29.pantā par tā papildināšanu ar 1.¹ daļu, otrās daļas papildināšanu pēc vārdiem “veselības pārbaudes jūrniekiem” ar vārdiem “un jūrnieka kvalifikācijas pretendentiem”, trešās daļas papildināšanu pēc vārdiem “konstatējama jūrnieku” ar vārdiem “un jūrnieka kvalifikācijas pretendentu”, kā arī ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijiem un kārtību, jūrnieku ārstu atzīšanas anulēšanas kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumiem.

39. Šā likuma 37.¹ pants stājas spēkā 2016. gada 1. jūlijā. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus."

39. Šā likuma 37.¹ pants stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.”

6

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.