Rīgā, 2014.gada 25.novembris.

Nr.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut kārtējā Saeimas sēdes darba kārtībā 11. Saeimā neizskatīto likumprojektu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums (Nr.1210/Lp11) kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā.

 

 

 

 

Cieņā,

komisijas priekšsēdētāja                                                                             A.Barča  

 

 

 

 

 

 

 

Lūse67087355       

 

 

 

Projekts

 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums

 

 

1.pants. Likuma mērķis

          Likuma mērķis ir nodrošināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – dienests) ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas (turpmāk – darbinieki) tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.

 

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir dienesta darbiniekiem:

1) kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 55 gadu vecumu;

2) kuri neatkarīgi no vecuma ir atbrīvoti no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem.

 

(2) Dienesta darbiniekiem izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

     1) dienestā nostrādāto laiku;

 

2)  līdz 2010.gada 1.jūlijam nostrādāto laiku pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs un ārstniecības iestāžu un to struktūrvienībās, kuras sniedza valsts apmaksātu pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību;

 

3)  iestādēs, kuru saistību un tiesību pārņēmējs ir bijis Katastrofu medicīnas centrs un Katastrofu medicīnas centrā nostrādāto laiku.

 

(3) Šajā pantā minētās tiesības uz izdienas pensiju attiecas arī uz operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, kuri nav dienesta darbinieki, taču ir iekļauti neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sastāvā un kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar privāto tiesību subjektu, kurš Dienestam sniedz transporta un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītāja nomas pakalpojumus. Šo darbinieku izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Izdienas pensiju saņemt tiesīgo amatu sarakstu, izdienas pensijas apmēra aprēķināšanas un apmēra grozīšanas, pieprasīšanas, izmaksāšanas un izmaksāšanas pārtraukšanas, kā arī nesaņemtās izdienas pensijas izmaksāšanas sakarā ar personas nāvi kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Darbiniekiem, kuriem vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķir tikai vienu pensiju pēc viņu izvēles.

 

3.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba.

 

(2) Darba samaksā ietilpst mēnešalga, prēmija, naudas balva un atlīdzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas.

 

4.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

 

(1) Darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 70 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 3.pantu.

 

(2) Darbiniekam, kuram ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu  un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 2.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 3.pantu.

 

(3)  Šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā minētajiem dienesta darbiniekiem par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 3.pantu. Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 70 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 3.pantu.

 

(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

 

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

 

(6) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. Izdienas pensijas izmaksa tiek veikta līdz brīdim, kad iestājas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

 

5.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc darbinieka atbrīvošanas no amata, ja ir saņemts izdienas pensijas pieprasījums un līdz brīdim, kad ir tiesīgs saņemt valsts vecuma pensiju.

 

(2) Izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad tā tiek pieprasīta.

 

6.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa

 

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.

 

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju.

 

(3) Dienests pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par darbinieka izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.

 

 

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

 

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja:

 

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

 

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk darbu dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

 

(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

 

(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā apstākļa iestāšanos.

 

8.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

 

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

 

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

 

9.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

 

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

 

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

 

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.

 

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

 

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra, bet darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā izdienas pensijas apmērs ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot Civilprocesa likumā noteiktos gadījumus.

 

(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

 

10.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

 

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

 

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

 

(3) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

 

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

 

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.

 

12.pants. Izdienas pensionāra apliecība

 

(1) Izdienas pensijas saņēmējam izsniedz izdienas pensionāra apliecību.

 

(2) Izdienas pensionāra apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī izdienas pensionāra apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

 

 

Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri

 

 

Likumprojekta „Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums’’

 

ANOTĀCIJA

 

1.Kādēļ likums ir vajadzīgs

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1480 „Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums” dienesta funkcija ir organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk – NMP dienests) valsts uzdotā funkcija saistās ar dažādiem uzdevumiem, kuru veikšanai ir nepieciešama atbilstoša darbinieku kompetence, kas ietver gan darbinieka zināšanas un pieredzi, gan arī cilvēka garīgas un fiziskās spējas. Tieši cilvēka fizisko darbspēju saglabāšana un nodrošināšana nepieciešamajā līmenī ir viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras NMP dienests, realizējot tam deleģēto funkciju. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk tekstā – NMP) sniegšanai ir nepieciešams fiziskais spēks, kamēr šī darba veikšana uz cilvēka organismu iedarbojas tādējādi, ka veicina organisma novecošanos un mazina fiziskās spējas.

Lai nodrošinātu NMP sniegšanu nepieciešamajā tempā un kvalitātē, jāapzinās, ka šos uzdevumus veicot, darbinieks sev piemītošās un darbam nepieciešamās fiziskās un psihoemocionālās spējas pakāpeniski zaudē tieši darba vides faktoru ietekmē. Nodrošinot NMP, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, ko NMP dienests nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Darba vides kaitīgo faktoru ietekmes uz darbinieka veselību rezultātā radušās arodslimības, kā arī novecošanās rezultātā radušās saslimšanas būtiski ietekmē NMP sniegšanai nepieciešamās fiziskās spējas. NMP dienesta brigāžu darbinieku fiziskā novecošanās un ar gadiem progresējošie fizisko spēju zudumi rada risku, ka netiks nodrošināta kvalificēta NMP saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

NMP dienesta darbinieku darba vide un apstākļi NMP sniegšanas vietā pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, t.sk. veic glābšanas darbus. Līdzīgi pastāv klimatisko apstākļu ietekme, notiek pārvietošanās ar operatīvo transporta līdzekli, darbinieki pakļauti dažādiem stresoriem, t.sk. citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Līdz ar to ir svarīgi pieņemt minēto likumu, kas nodrošinās, ka darbiniekiem būtu iespēja saņemt sociālās garantijas pirms darbspēju zuduma un tās izmantot, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Šobrīd kļūst arvien aktuālāka situācija, kad veselības stāvoklis liek darbiniekam darbu atstāt tādā vecumā, kad vēl nav sasniegts pensijas vecums, vai arī darbinieki cenšas paildzināt nostrādāto laiku NMP dienestā, atrodoties ilgstošā prombūtnē, noformējot darba nespējas lapu. Līdz ar to tiek radīta finansiāla ietekme NMP dienesta atlīdzības budžetam (A darba nespējas lapa) un valsts sociālajam budžetam (B darba nespējas lapa), vienlaicīgi liedzot iespēju NMP dienestam piesaistīt jaunus darbiniekus.

 

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

NMP dienesta brigāžu darbinieku fiziskā novecošanās un ar gadiem progresējošie fizisko spēju zudumi rada risku, ka netiks nodrošināta kvalificēta NMP saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, līdz ar to minētais likums nodrošinās iespēju NMP dienesta darbiniekiem nodrošinās sociālās garantijas iespēju saņemt izdienas pensiju un vienlaicīgi radīs priekšnoteikumus kvalitatīvākai funkciju izpildei

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

NMP dienesta aprēķini par provizoriskajām valsts budžeta izmaksām, piešķirot izdienas pensijas NMP dienesta brigāžu darbiniekiem ir apkopotas 1.tabulā (pesimistiskais variants) 2.tabula (plānotais variants). NMP dienests, analizējot darbinieku fiziskās novecošanās iezīmes, sniedz priekšlikumu nodrošināt izdienas pensiju darbiniekiem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu un ir ar darba stāžu 20 gadi (darbs NMP brigādē, tai skaitā institūcijās, kas nodrošināja NMP valstī līdz vienota NMP dienesta izveidošanai).

1.tabula

 

 

 

 

2.tabula

 

 

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Pēc likuma stāšanās spēkā jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par izdienas pensiju saņemt tiesīgo amatu sarakstu, izdienas pensijas apmēra aprēķināšanas un apmēra grozīšanas, pieprasīšanas, izmaksāšanas un izmaksāšanas pārtraukšanas, kā arī nesaņemtās izdienas pensijas izmaksāšanas sakarā ar personas nāvi, kā arī par izdienas pensionāra apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

 

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

 

Likuma izstrādē ir piedalījušās arodbiedrības, kuru biedri ir NMP dienesta darbinieki, notikušas konsultācijas ar NMP dienesta vadību, Labklājības ministrijas atbildīgām amatpersonām, analizēti spēkā esošie astoņi izdienas pensiju likumi.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju funkciju ietvaros