25.11.2014.

Saeimas Prezidijam

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šādus 11.Saeimā neizskatītos likumprojektus, kurus, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā:

1) “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr.1055/Lp11);

2) „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.1057/Lp11);

3) “Enerģijas dzērienu aprites likums” (Nr.608/Lp11).

 

Pielikumā: 1)    11.Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr.1055/Lp11) redakcija uz ........lpp;

2) 11.Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.1057/Lp11) redakcija uz ........lpp;

3) 11.Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Enerģijas dzērienu aprites likums” (Nr.608/Lp11) redakcija uz ........lpp.

 

Ar cieņu,

 

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija 

 

2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

 

 

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mazumtirgotājs — šā likuma izpratnē: pārtikas preču mazumtirgotājs vai mazumtirgotājs ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā;

2) pārtikas preču mazumtirgotājs — saimnieciskās darbības veicējs, kas pastāvīgajā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod pārtikas preces, vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība, kas pārdod pārtikas preces;

3) mazumtirgotājs ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā — saimnieciskās darbības veicējs vai vairāki saimnieciskās darbības veicēji, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci mazumtirdzniecībā jebkurā konkrētajā nepārtikas preču tirgū Latvijas teritorijā;

4) piegādātājs — persona, kas atbilstoši ar mazumtirgotāju noslēgtam līgumam pārdod tam preces.

 

2.pants. Likuma mērķis

 

Šā likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

 

Likums attiecas uz mazumtirgotājiem, aizliedz veikt negodīgas darbības un noteikt netaisnīgus termiņus norēķiniem par piegādātajām precēm, paredz atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem.

 

4.pants. Likuma izpildes uzraudzība

 

(1) Šā likuma izpildes uzraudzību un kontroli īsteno Konkurences padome atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai lietas izpētes, lēmuma pieņemšanas, pārsūdzēšanas un izpildes kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

(2) Konkurences padome par šā likuma pārkāpumu ierosina izpētes lietu pēc savas iniciatīvas.

(3) Piegādātāji ir tiesīgi sniegt Konkurences padomei ziņas par faktiem, uz kuru pamata var konstatēt šā likuma pārkāpumu.

(4) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Personām ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par šā likuma aizsargāto interešu aizskārumu.

 

5.pants. Aizliegtās darbības

 

Mazumtirgotājam ir aizliegts veikt darbības, kuras ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi un ar kurām piegādātājiem tiek uzlikts mazumtirgotāja darbības risks, noteikti papildu pienākumi vai ierobežotas iespējas brīvi darboties tirgū.

 

6.pants. Aizliegtās darbības pārtikas preču mazumtirdzniecībā

 

(1) Pārtikas preču mazumtirdzniecībā aizliegts piegādātājam izvirzīt šādas prasības:

1) tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, ja vien maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuru nepieciešams īpaši izvērtēt;

2) tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad mazumtirgotājs ar piegādātāju noslēguši rakstveida vienošanos, ka tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās;

3) kompensēt mazumtirgotāja negūto peļņu no piegādātāja piegādāto preču pārdošanas vai peļņu, kas ir mazāka par gaidīto;

4) kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunināšanu saistītas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

5) iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no mazumtirgotāja norādītās trešās personas, izņemot gadījumus, kad tam ir objektīvs pamatojums un noslēgta atsevišķa rakstveida vienošanās par šo pakalpojumu vai preču pirkšanu;

6) nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu;

7) mainīt preču specifikācijas, tai skaitā sortimentu, par to nepaziņojot piegādātājam līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām;

8) pieņemt atpakaļ nepārdotās pārtikas preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērētājiem nezināmas pārtikas preces, kuru piegādes vai tās apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

9) tiešā vai netiešā veidā maksāt mazumtirgotājam par pārdošanas veicināšanas pasākumiem vai citādi atlīdzināt visas šo pasākumu izmaksas vai daļu no izmaksām, izņemot gadījumus, kad mazumtirgotājs ar piegādātāju noslēguši rakstveida vienošanos par pārdošanas veicināšanas pasākumiem;

10) kompensēt ar patērētāju sūdzību izskatīšanu saistītās izmaksas, izņemot gadījumus, kad pamatotas patērētāju sūdzības izriet no apstākļiem, par kuriem atbildīgs piegādātājs;

11) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;

12) veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus (atlaides) mazumtirgotājam. Mazumtirgotājs ir tiesīgs vienoties ar piegādātāju par šādām atlaidēm:

a) apjoma atlaidi, ko piemēro atkarībā no pasūtīto pārtikas preču apjoma,

b) akcijas atlaidi, ko ierobežotā un norādītā laika posmā piemēro preču pārdošanas veicināšanai.

(2) Akcijas atlaidi nepiemēro preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētām precēm.

(3) Mazumtirgotājs nav tiesīgs:

1) nepieņemt no piegādātāja pārtikas preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz divas trešdaļas no noteiktā derīguma termiņa, ja preces derīguma termiņš pārsniedz 30 dienas;

2) mainīt pārtikas preču pasūtījumu 24 stundas pirms preču piegādes vai vēlāk.

 

7.pants. Aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā

 

Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā aizliegts piegādātājam izvirzīt šādas prasības:

1) tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, ja vien maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuru nepieciešams īpaši izvērtēt;

2) tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad mazumtirgotājs ar piegādātāju noslēguši rakstveida vienošanos, ka tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās;

3) kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunināšanu saistītas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

4) pieņemt atpakaļ nepārdotās preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērētājiem nezināmas preces, kuru piegādes vai tās apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

5) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu.

 

8.pants. Norēķinu termiņi

 

(1) Aizliegts noteikt netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām precēm.

(2) Termiņš norēķiniem par piegādātiem svaigiem dārzeņiem un ogām ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 10 dienas no preču piegādes dienas, izņemot gadījumus, kad piegādātājs pamatotā rakstveida iesniegumā lūdzis noteikt citu termiņu, kas nepārsniedz 20 dienas no preču piegādes dienas.

(3) Termiņš norēķiniem par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas.

 

9.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

 

(1) Ja Konkurences padome konstatē mazumtirgotāja darbībā šā likuma 5., 6., 7. vai 8.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

(2) Konkurences padome ir tiesīga piemērot mazumtirgotājam naudas sodu līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku kā 350 euro.

(3) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt mazumtirgotājam piespiedu naudu par tiesiskā pienākuma nepildīšanu līdz 2 procentiem no vidējā vienas dienas neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku kā 70 euro par katru kalendāra dienu, līdz mazumtirgotājs izpilda tiesisko pienākumu.

(4) Kārtību, kādā piemēro naudas sodu, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī naudas soda samazinājumu, ja mazumtirgotāja neto apgrozījums mazumtirdzniecībā ir mazāks nekā tā kopējais neto apgrozījums pēdējā pārskata gadā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Šajā pantā paredzētajā kārtībā noteikto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Līdz 2016.gada 1.janvārim Konkurences padome par šā likuma 5., 6., 7. vai 8.panta pārkāpumu, ja tas izdarīts pirmo reizi, ir tiesīga piemērot mazumtirgotājam naudas sodu līdz 0,05 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku kā 350 euro. Šī norma neattiecas uz mazumtirgotāju, kurš ar kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, atzīts par vainīgu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas (redakcijā, kura bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) pārkāpumā.

 

 

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.