2014. gada 25. novembrī

Nr. 9/6 -

 

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas š.g. 27. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā    un iekļaut tajā 11. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” Nr. (1271/Lp11) kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                           Ainars Latkovskis

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā

 

 

Izdarīt Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.; 2011, 112.nr.; 2012, 18.nr.; 2013, 128.nr., 2014, 38.nr.) šādus grozījumus:

 

10. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“ (5) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un ar tiem aprīkotu šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, kā arī medniekiem – izmantošanai medībās.”

izslēgt sestajā daļā vārdu “juridiskās”.

 

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                            A. Latkovskis

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”

ANOTĀCIJA

 

 

1.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Sakarā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Latvijas teritorijā, 2014.gada 2.jūlijā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.322 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - rīkojums), kura mērķis ir efektīvi apkarot Āfrikas cūku mēri. Rīkojums ne tikai izsludina ārkārtējo situāciju virknē Latvijas novadu un pagastu, bet tā 9.1.apakšpunkts uzliek par pienākumu medību tiesību lietotājiem, medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts meža dienesta rekomendācijām medību tiesību lietotājiem mežacūku skaits būtu jāsamazina no aptuveni 70 tūkstošiem līdz aptuveni 10 tūkstošiem indivīdu, jo pie šāda dzīvnieku skaita praktiski tiek apturēta infekcijas izplatīšanās dabiskā ceļā, nododot no dzīvnieka dzīvniekam. Tādā veidā arī tiek samazināts apdraudējums cūkkopības un gaļas pārstrādes nozarei.  Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa paredz to, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ka pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, uzliekot medniekiem papildus pienākumu pastiprināti samazināt mežacūku skaitu, valstij ir jārada apstākļi un atbalsts, lai privātpersonas, kas ir mednieki, varētu efektīvi un ātri izpildīt šo prasību.

Trokšņa slāpētāji (klusinātāji) šāviena trokšņa līmeni samazina aptuveni par 30 – 40 procentiem un, šaujot ar trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotiem šaujamieročiem, netiek iztraucētas citas mežacūkas medību iecirknī, tādā veidā samazinot mežacūku pārvietošanās un migrācijas iespējas un līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus, kas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām Āfrikas cūku mēra ierobežošanā.

Bez tam, šaujot ar trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotiem šaujamieročiem mazāk tiek traucēti apkārtējie iedzīvotāji un citi cilvēki, kuri atpūšas, ogo, sēņo. Minimāli tiek sabaidīti mājlopi un iztraucēti citi dzīvnieki, tiek samazināta to pārvietošanās pa autoceļiem, līdz ar to mazinot satiksmes negadījumu riskus.

Būtiska ir arī ietekme uz mednieku veselību, samazinot šāviena trokšņa izraisītus veselības traucējumus. Šāviena trokšņu slāpētājus iesaka lietot arī Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE).

Trokšņu slapētāji medībās plaši tiek pielietoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo trokšņa faktoru pārējai sabiedrības daļai, kuri nav iesaistīti medību procesā. Plaša trokšņa slapētāju pielietošana Skandināvijas valstīs nav radījusi arī papildus apdraudējumus sabiedrības drošībai.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts nodrošinās sekmīgu medību saimniecību un lauksaimnieku likumīgo interešu aizsardzību.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Ar Latvijas Mednieku Asociāciju, Latvijas Mednieku savienību, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru, Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Zemnieku Saeimu.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.