2016.gada         aprīlī

Nr.

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Repatriācijas likumā ”(Nr.536/Lp12), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Pielikumā: precizēta likumprojekta anotācija uz ___lp.

Ar cieņu

komisijas sekretārs                                                              Augusts Brigmanis

Precizēta anotācija likumprojektam

Grozījumi Repatriācijas likumā

1.      Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai paplašinātu repatrianta definīciju un precizētu repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanas jautājumus, kā arī, lai repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, noteiktu, ka viņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem.

Likumprojektā noteikta repatrianta definīcija. Salīdzinot ar spēkā esošo likumu ir paredzētas izmaiņas - izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Piemēram, ja latvietis Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitā vai tika izsūtīts uz Sibīriju, tad viņa mazmazbērns, kuram jau varētu būt 25 gadi nevar repatriēties, jo latviešu, līvu (lībiešu) izcelsme ir tikai trešajā paaudzē. Šī norma var tikt piemērota tikai tad, ja ar dokumentiem var pierādīt savu izcelsmi.

Likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu:

1)       pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā viens no nosacījumiem ir, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu. Likumprojektā noteikts, ka repatrianta ģimenes loceklis ir persona, kura pārceļas uz dzīvi Latvijā vienlaicīgi ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Šajā laikā repatrianta ģimenes loceklis var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu. Saskaņā ar Imigrācijas likumu šīs personas var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tātad tiek doti divi gadi, lai visa ģimene varētu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo bieži repatriantam ir nepieciešams sakārtot sadzīves problēmas un tikai tad var pārcelties pārējā ģimene. Ja ģimenes loceklis neapvienos ģimeni minēto divu gadu laikā, tad šim ģimenes loceklim būs tiesības ieceļot un uzturēties saskaņā ar Imigrācijas likumu vispārējā kārtībā, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju;

2)     Likumprojektā noteikts, ka laulātais ir uzskatāms par ģimenes locekli šā likuma izpratnē tikai, ja laulība ir noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas un repatriants uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. Šāds priekšlikums ir precizējošs tam, kas ir pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā, jo, lai pārceltos dzīvot uz Latviju kopā, laulībai ir jābūt jau noslēgtai pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. Ja laulība tiks noslēgta pēc repatrianta statusa pieprasīšanas, tad šim laulātajam, ja viņš ir ārzemnieks, būs tiesības ieceļot un uzturēties saskaņā ar Imigrācijas likumu vispārējā kārtībā kā jebkuram Latvijas pilsoņa vai ārzemnieka ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju laulātajam, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju. Nosacījums par piecu gadu uzturēšanos ārvalstī iekļauts, lai izslēgtu Imigrācijas likuma normu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, proti, lai Latvijas pilsonim, kurš vēlas sava laulātā ieceļošanu Latvijas Republikā, nebūtu iespējas pēc īslaicīgas vizītes ārvalstī noformēt laulātajam pastāvīgās uzturēšanās atļauju jau uz pirmā iesnieguma pamata;

3)       pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgie un apgādībā esošie bērni (arī adoptētie). Likumprojektā ir veiktas izmaiņas. Nav nepieciešams uzsvērt to, ka saskaņā ar Civillikumu uz adoptētiem bērniem arī attiecas likumā noteiktās tiesības.

4)       pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta vecāki, kuri ir viņa apgādībā. Lai tiesību norma būtu skaidra un saprotama, tad likumprojektā ir noteikts, ka šis likums attiecas uz repatrianta vecākiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir sasnieguši valsts noteikto vecuma pensijas vecumu (arī Imigrācijas likumā noteikts, ka šādas personas var saņemt uzturēšanās atļauju pie sava bērna Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa), vai tie, kuri ir repatrianta apgādībā, turklāt vismaz gadu dzīvojuši kopā (tādējādi precizējot nosacījumus, ka gadījumā, kad ārvalstīs repatrianta statusa pieprasītājs ir dzīvojis kopā un gādājis par savu vecāku, tad arī turpmāk to varēs darīt, uzturoties Latvijā). Šādi nosacījumi tiek attiecināti arī uz repatrianta laulātā vecākiem. Kopīgās dzīvesvietas periods – viens gads – izvēlēts, lai gūtu pierādījumus tam, ka personām tiešām ir pietiekami ilgstoša kopīga mājsaimniecība. Kopdzīves faktu būs iespējams pierādīt ar jebkādiem dokumentiem, kādi ir personu rīcībā, bet visbiežāk ar izziņu no pašvaldības par dzīvesvietu.

Likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatriantu un viņu ģimenes locekļu – ārzemnieku – ieceļošanu Latvijas Republikā, nosakot, ka šos jautājumus regulē Imigrācijas likums. Saistībā ar šo normu papildināti arī repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma pamati, sasaistot tos ar uzturēšanās atļauju atteikuma pamatiem, kā arī nosakot, ka repatrianta statusu un, līdz ar to radītās priekšrocības, persona var izmantot tikai vienu reizi. Ierobežojumi saņemt repatrianta statusu, kas saistīti ar noziegumu izdarīšanu, darbošanos PSRS VDK un citi Repatriācijas likuma 9.pantā minētie ierobežojumi attiecināti arī uz Latvijas pilsoņiem.

Pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā noteikts, ka repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām. Atbrīvojumus no muitas nodokļa nosaka Padomes 2009.gada 16.novembra regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – regula Nr.1186/2009). Regula Nr.1186/2009 paredz muitas nodokļa atbrīvojumu fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgas dzīvesvietas trešajā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Eiropas Savienībā, personiskai mantai. Savukārt muitas nodokļa likmes nosaka Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr.2658/87 par statistiku un kopējo muitas tarifu I pielikums „Kombinētā nomenklatūra”. Regulas ir tieši piemērojamas visā Eiropas Savienībā, līdz ar to šīs normas ir izslēdzamas no Repatriācijas likuma.

2.      Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.      Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.      Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts novērš pretrunas starp šobrīd spēkā esošo Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu.

5.      Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.      Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas nav notikušas.

7.      Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama, kā arī valsts institūcijām netiek noteiktas jaunas funkcijas.