2016.gada 16.martā

Nr.

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

            Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” uz 1 lpp.

                   2. Likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” anotācija uz 5 lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                                   I.Viņķele

 

 

 

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts

 

Grozījums Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt 7.pantu ar 2.²daļu šādā redakcijā:

“(2²) Ministru kabinets nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.”

 

 

Likumprojekta „ Grozījums Augstskolu likumā” anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

            Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.994) 3.punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.

            Valsts kontrole 2011.gada 14.februāra revīzijas ziņojumā Nr.5.1–2–11/2010 „Valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumība un efektivitāte, veicot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu un darbinieku apmācību” norādījusi uz to, ka Iekšlietu ministrija nav veikusi pasākumus, lai atbilstoši Augstskolu likuma 52.panta pirmajā daļā noteiktajam Ministru kabinets izdotu noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtību. Valsts kontrole ir ieteikusi nodrošināt  Augstskolu likuma 52.panta pirmās daļas izpildi attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām.

            Ieteikuma izpildes termiņš atkārtoti tika pagarināts, ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai bija uzdots (Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra sēdes prot. Nr.61, 62.§) sadarboties ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku, veicot pētījumu, kurā tiktu izvērtēta starptautiskajā vidē izmantotu augstākās izglītības finansēšanas modeļu ietekme un sniegtas rekomendācijas valsts rīcībpolitikas izstrādei jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai Latvijā, tā rezultātā sagatavojot koncepcijas projektu jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai. Ministru kabineta 2015.gada 29.jūnija rīkojumā Nr.333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” noteikts, ka finansēšanas modeļa maiņa nav  attiecināma uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).

            Augstskolu un koledžu (tajās īstenoto augstākās izglītības programmu) finansēšanas kārtību nosaka noteikumi Nr.994. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas īsteno arī arodizglītības un tālākizglītības programmas. Arodizglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr.655), kuros nav noteikts, ka tie neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām. Tālākizglītības programmu finansēšanas kārtība ar ārējo regulējumu netiek reglamentēta.

            Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu profesionālās specifikas dēļ noteikumi Nr.994 un noteikumi Nr.655 nav attiecināmi uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām, ievērojot, ka:

- tām ir valsts iestādes (tiešās valsts pārvaldes iestādes) statuss;

- izglītības programmas ir specifiskas un paredzētas tikai speciālistu sagatavošanai dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusā;

- izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas; līdz ar to finansējums koledžu uzturēšanai un darbības nodrošināšanai piešķirams pilnā nepieciešamajā apmērā;

- pilna laika pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās studējošie un klātienē arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmās izglītojamie ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kas ieņem kadeta amatu (kadetiem noteikta atlīdzība un stipendija netiek piešķirta);

- pedagogu amatus pamatā ieņem amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu, nevis saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem; tiem noteiktas arī specifiskas sociālās garantijas un atšķirīgs atvaļinājuma ilgums;

- infrastruktūra, kas nodota lietošanā Valsts robežsardzes koledžai un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, paredzēta arī attiecīgo iestāžu, kuru padotībā ir minētās koledžas, pamatfunkciju izpildei. Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas uztur un apsaimnieko, sedzot attiecīgos izdevumus, speciāli iekšlietu resora nekustamo īpašumu apsaimniekošanai izveidota iestāde – Nodrošinājuma valsts aģentūra. Arī informācijas tehnoloģiju un sakaru joma Iekšlietu ministrijas resorā ir centralizēta, un resursus, tajā skaitā finanšu resursus, pārvalda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

- formas tērpu un izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo specifiskas lietošanas materiālu un inventāra apgādi koledžām nodrošina iestāde, kuras padotībā ir koledža, un Nodrošinājuma valsts aģentūra;

- plānotais studējošo (izglītojamo) skaits gada laikā var tikt mainīts atbilstoši iestāžu nepieciešamībai pēc jauniem speciālistiem, ko ietekmē, piemēram, neplānota personāla atvaļināšanās no dienesta sakarā ar zemo atlīdzības līmeni. Šādos gadījumos papildu finansējums koledžām netiek piešķirts, un tām jāveic pasākumi, lai apstiprinātā finansējuma ietvaros nodrošinātu lielāku skaitu amatpersonu izglītošanu (īpaši pēdējos trijos gados).

           Izdevumi koledžu darbības nodrošināšanai tiek plānoti attiecīgi budžeta programmās 06.00.00 „Valsts policijas darbība”, 07.00.00 „Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, 10.00.00 „Valsts robežsardzes darbība” un netiek paredzēti atsevišķās budžeta apakšprogrammās, jo ietver ne tikai izdevumus izglītības programmu īstenošanai, bet arī izdevumus citiem koledžu nolikumos paredzētajiem uzdevumiem, kas saistīti ar dienesta funkciju izpildi. Izdevumi un resursi izdevumu segšanai tiek plānoti atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu plānošanas jomā. Iekšlietu ministrija ir izdevusi arī iekšējos noteikumus par izglītības iestāžu, kurās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm iegūst dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo profesionālo izglītību, finansēšanas kārtību un finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles pamatprincipiem, kas paredz detalizētu izdevumu aprēķinu un sadalījumu pa īstenojamām izglītības programmām un funkcijām, norādot arī citās budžeta programmās plānoto izdevumu apjomu, kas saistīts ar koledžu darbību.

            Ievērojot minēto, Ministru kabinetam jānosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtība.

            Saskaņā ar Augstskolu likuma 53.panta ceturto daļu studējošo pašpārvaldi finansē no augstskolas vai koledžas budžeta apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu plānotie izdevumi 2015.gadā uz 1.jūliju (ieskaitot izdevumus valsts pamatfunkciju izpildei, tajā skaitā maksas pakalpojumu nodrošināšanai, un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai) ir 7 578 009 euro. Tātad studējošo pašpārvaldes finansēšanai būtu jāparedz ne mazāk kā 37 890 euro. Ievērojot to, ka koledžu finansēšanai, īpaši mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā materiāltehniskā bāze ir nepietiekama, koledžām nav iespējams paredzēt šādus izdevumus studējošo pašpārvaldes finansēšanai. Studējošo pašpārvalde būtu jāfinansē atbilstoši koledžai iedalītajiem budžeta līdzekļiem (bāzes izdevumiem) un koledžas padomē apstiprinātajām studējošo pašpārvaldes plānotajām aktivitātēm attiecīgajam saimnieciskajam gadam. Būtiski ir tas, ka koledžas padomes sastāvā ir iekļauti studējošo pašpārvaldes pārstāvji.

             Atlīdzība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagoģiskajam personālam šobrīd tiek noteikta pēc atšķirīga regulējuma, proti, pedagoģiskajam personālam – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm –, kuru pamatdarba vieta ir koledža, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.568 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām” prasībām, bet pedagoģiskajam personālam, kas strādā uz darba līguma pamata, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” prasībām (turpmāk – noteikumi Nr.836). Noteikumi Nr.836, kas attiecas uz akadēmisko personālu (docents, lektors, asistents), nosaka tikai zemākās mēneša darba algas likmes un tam atbilstošās pedagogu darba slodzes, bet nenosaka augstākās mēneša darba algas likmes, kā arī citus darba samaksas nosacījumus, kas rada dažādu izpratni par šāda regulējuma piemērošanu un neatbilst vispārējiem atlīdzības nosacījumiem valsts pārvaldes iestādēs.

 Jāņem vērā, ka atlīdzības izdevumu plānošana budžetā reglamentēta Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumos Nr.523 “Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem”. Minēto noteikumu 25.punktā noteikts: lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus: ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju.

Ministrija atlīdzību vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (turpmāk – ārštata darbinieki) un citus atlīdzības plānošanu un darba samaksu reglamentējošos normatīvos aktus. Tātad ir jābūt noteiktai mēnešalgas augšējai robežai, pretējā gadījumā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši noteikumu Nr.836 nosacījumiem var finansēt tikai zemāko mēneša darba algu, jo koledžām nav tādu ieņēmumu no saimnieciskās darbības, kas būtu novirzāmi papildu mēnešalgu finansēšanai. Līdz ar to Ministru kabinetam nepieciešams noteikt arī augstākās mēneša darba algas likmes, kā arī citus darba samaksas un atlīdzības nosacījumus.

            Attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, lai atrisinātu iepriekš minētās normatīvā regulējuma problēmas un izpildītu līdzīgus Valsts kontroles ieteikumus, tika pieņemts 2014.gada 16.oktobra likums “Grozījumi Augstskolu likumā” un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumi Nr.774 “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi”.

            Lai Iekšlietu ministrija varētu sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu darbību, nepieciešams papildināt Augstskolu likuma 7.panta otro prim daļu ar deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu darbību paredzēt līdzīgu imperatīvu regulējumu tam, kāds ir noteikts attiecībā par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju (7.panta 2.¹daļa).

Likumprojekts paredz papildināt Augstskolu likuma 7.pantu ar 2.²daļu, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

           Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums varētu ietekmēt – Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskā personāla darbinieki, ar kuriem noslēgts darba līgums, un šo koledžu studējošo pašpārvalde.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu darbība tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

            Ministru kabineta noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu darbību regulētu koledžu un studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību, nosakot, ka:

            1. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finanšu resursus veido Iekšlietu ministrijai attiecīgi noziedzības apkarošanai, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībai, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, valsts robežas drošībai, ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai, glābšanai, civilai aizsardzībai:

1.1. piešķirtā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai segtu koledžu izdevumus, kas saistīti ar personāla (tajā skaitā pedagoģiskā personāla) un studējošo (izglītojamo) atlīdzību, izglītības programmu un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu īstenošanu, pētījumu veikšanu, citu koledžu nolikumos paredzēto funkciju un uzdevumu īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu;

1.2. ieņēmumi no koledžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.3. ārvalstu finanšu palīdzība;

1.4. transferti;

1.5. ziedojumi un dāvinājumi.

2. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu studējošo pašpārvaldi finansē no Iekšlietu ministrijai attiecīgi noziedzības apkarošanai, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībai, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, valsts robežas drošībai, ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai, glābšanai, civilai aizsardzībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī ziedojumiem un dāvinājumiem, kas saņemti šim mērķim) atbilstoši koledžas padomē apstiprinātajām studējošo pašpārvaldes plānotajām aktivitātēm attiecīgajam saimnieciskajam gadam. Studējošo pašpārvaldes finansēšanai paredzētie izdevumi tiks plānoti kā atsevišķs pasākums koledžas budžetā un tiks finansēti koledžas bāzes izdevumu ietvaros.

3. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas akadēmiskā personāla darbinieku, ar kuriem noslēgts darba līgums, atlīdzības nosacījumi:

3.1. darba slodzei, kas noteikta atbilstoši normatīvā akta par pedagogu darba samaksu prasībām, mēnešalgas apmēru nosaka koledžas direktors, ievērojot šādus nosacījumus:

- docentam darba slodzei (840 – 1000 stundas gadā) noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 11. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

- lektoram darba slodzei (840 – 1000 stundas gadā) noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 10. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

- asistentam darba slodzei (840 – 1000 stundas gadā) noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 10. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

3.2. piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas piešķir atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

            Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

            Projekts apspriests kopējā Augstākās izglītības padomes, Latvijas Studentu apvienības vadītāju, Finanšu ministrijas ekspertu budžeta plānošanas un darba samaksas metodoloģijas jomā, Iekšlietu ministrijas un attiecīgo tās padotībā esošo iestāžu atbildīgo amatpersonu sanāksmē, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu studējošo pašpārvaldes pārstāvju kopējā sanāksmē. Augstskolu likuma grozījumu projekta apspriešanā iesaistītas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes (Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) un Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas (Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža).

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu darbība tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Studējošo pašpārvaldes finansēšanai paredzētie izdevumi tiks plānoti kā atsevišķs pasākums koledžas budžetā un tiks finansēti koledžas bāzes izdevumu ietvaros.