2016.gada 23.februārī

Nr.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

            Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” uz     lpp.

                  2. Likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” anotācija uz     lpp.

                 

Ar cieņu

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                               I.Viņķele

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                              Likumprojekts

 

 

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 54., 108., 190.nr.; 2013, 142.nr.; 2014, 257.nr.; 2015, 127.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 1.panta 26.¹punktu.

 

2. Papildināt 14.pantu ar 13.¹punktu šādā redakcijā:

„13¹) nosaka kārtību, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to;”.

 

3. Papildināt 20.panta trešās daļas 6.punktu ar vārdiem „kā arī pagarina tā termiņu vai anulē to Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

 

4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:

1) izglītības iestādes nosaukums, tās juridiskā adrese un izglītības programmu īstenošanas vietas adrese;

2) izglītības iestādes dibinātājs, tās juridiskais statuss, veids un tips;

3) datums, kad pieņemts lēmums par izglītības iestādes dibināšanu vai izglītojošas darbības uzsākšanu;

4) amatpersonas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt izglītības iestādi, vai tās vadītājs;

5) izglītības iestādes telpu platība, tehniskais aprīkojums, kas atbilst būvniecības, drošības, higiēnas prasībām;

6) izglītības iestādes finansējuma avoti un kārtība;

7) izglītības iestādes reģistrācijas datums;

8) ziņas par izglītības iestādes reorganizāciju, darbības izbeigšanu (likvidāciju), izslēgšanu no Izglītības iestāžu reģistra;

9) izglītības iestādes darbību reglamentējoša normatīvā akta (nolikuma) apstiprināšanas datums;

10) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju iesniedz dibinātāja pilnvarota persona. Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina Izglītības iestāžu reģistrā norādāmo informāciju. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem koledžas darbības uzsākšanai.

(4) Mēneša laikā no šā panta trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas izglītības iestāde tiek iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību.

(5) Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības iestāžu reģistram.

(6) Ikvienam bez maksas ir pieejamas Izglītības iestāžu reģistrā iekļautās ziņas.”

 

5. Papildināt 36.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos.”

 

Likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” ir izstrādāts, lai precizētu Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju, izslēgtu aktualitāti zaudējušo Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) definīciju un lai noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk – MK) noteikt kārtību, kādā Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD) izsniedz, pagarina termiņu vai anulē sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai.

Šobrīd Izglītības likuma 14.panta 30.punkts paredz, ka MK nosaka VIIS saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību. Ievērojot minēto deleģējumu, 17.08.2010. ir pieņemti MK noteikumi Nr.788 „Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”. Šie noteikumi nosaka, ka VIIS darbības mērķis ir nodrošināt valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu funkciju īstenošanu izglītības jomā, kā arī, kādi reģistri un datubāzes ir VIIS sastāvdaļa. Līdz ar to VIIS definīcija Izglītības likumā zaudējusi aktualitāti un nav nepieciešama.

Izglītības likuma 24.pants nosaka izglītības iestāžu reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un iesniegumā par izglītības iestādes reģistrāciju iekļaujamās ziņas, taču pantā nav minētas Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamās ziņas. Tāpēc likumprojekts precizē Izglītības likuma 24.pantu, paredzot regulējumu par reģistrā iekļaujamajām ziņām.

Lai ievērotu Izglītības likuma 55.panta 8.punktā noteiktās izglītojamā tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, izglītības iestāde reģistrā ir reģistrējama, ja tās izglītības programmas īstenošanas vietas telpas atbilst būvniecības, higiēnas un drošības prasībām, par ko IKVD pārliecinās, balstoties uz oficiālā valsts informācijas sistēmā reģistrētajiem objektu raksturojošiem datiem.

Analoģiski minētā prasība attiecināma arī uz Izglītības likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajām institūcijām, kas veic izglītojošu darbību.

Izglītības likuma 24.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka iesniegumā jānorāda telpu platība un tehniskais aprīkojums, nepaskaidrojot sīkāk, ko tas ietver. Veicot izglītības programmu īstenošanas uzraudzību, praksē ir bijuši gadījumi, kad izglītības iestāžu telpas nebija atbilstošas izglītojošai darbībai, tādējādi pārkāpjot Izglītības likuma 55.panta 8.punktā noteiktās izglītojamā tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, un tāpēc IKVD ir anulējis vairākas izglītības programmu licences un izslēdzis izglītības iestādes no Izglītības iestāžu reģistra. Lai nodrošinātu izglītojamo tiesības uz drošu vidi, likumprojekts paredz pastiprināt prasības attiecībā uz izglītības iestāžu telpām, proti, Izglītības iestāžu reģistrā tiek iekļautas ziņas par izglītības iestādes izglītības programmu īstenošanas vietas atbilstību būvniecības, drošības, higiēnas prasībām, personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Šīs prasības piemērojamas arī attiecībā uz institūcijām, kas veic izglītojošu darbību. Reģistra atbildīgā amatpersona pirms izglītības iestādes vai institūcijas reģistrācijas izvērtēs iesniegumu un pievienotos attiecīgo institūciju apliecinājumus par telpu atbilstību būvniecības, higiēnas un drošības prasībām. Ja iesniegumam nebūs pievienoti minētie apliecinājumi, reģistra atbildīgā amatpersona sadarbībā ar kompetentām institūcijām (Veselības inspekcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, būvvalde), kā arī pārbaudot informāciju Nekustamo īpašumu valsts kadastra sistēmā, organizēs nepieciešamās pārbaudes nolūkā iegūt trūkstošo informāciju.

Šādu regulējumu paredz arī MK 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība”.

Šobrīd ārējie normatīvie akti neparedz izvērstu regulējumu attiecībā uz sertifikāta pedagoga privātprakses uzsākšanai izsniegšanu, pagarināšanu, atteikšanos izsniegt, kā arī tā anulēšanu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā noteiktajam lēmums par sertifikāta pedagoga privātprakses uzsākšanai anulēšanu ir uzskatāms par administratīvo aktu, turklāt tas ir uzskatāms par personai nelabvēlīgu administratīvo aktu. Administratīvā procesa likuma 11.pants paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. MK noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums MK, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus. Ne Izglītības likumā, ne citos Administratīvā procesa likuma 11.pantā norādītajos ārējos normatīvajos aktos nav paredzēta sertifikāta pedagoga privātprakses uzsākšanai anulēšana. Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts deleģējums MK noteikt kārtību, kādā IKVD izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

            Likumprojekta normas pastiprinātu prasības izglītības iestāžu un institūciju telpām, nodrošinot izglītojamo tiesības uz drošu vidi, proti, izglītības iestāžu un institūciju telpām, īstenojot izglītības programmas, jāatbilst noteiktām būvniecības, higiēnas un drošības prasībām.

Institūciju, kuras veic izglītojošo darbību, reģistrēšana paredz VIIS funkcionalitātes paplašināšanu.

Vienlaikus likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kārtību, kādā IKVD izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likuma izpilde notiks esošo cilvēkresursu ietvaros, nepalielinot nodarbināto skaitu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

            Likumprojekts paredz deleģējumu MK izstrādāt noteikumus „Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to”.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

            Nav attiecināms.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

            Likumprojekta izstrādes sākotnējā stadijā projekts tika publicēts IKVD tīmekļa vietnē www.ikvd.gov.lv 26.11.2014. un 02.02.2015.

            Likumprojekta izstrādē ņemts vērā biedrības „Vecāki par izglītību” viedoklis, ka nav pieļaujams reģistrēt iestādes, kas no ēku ekspluatācijas viedokļa varētu nebūt bērnu veselībai un dzīvībai drošas.

            Likumprojekta apspriešanā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, IKVD un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde notiks esošo resursu ietvaros. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama.