SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 4.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 4.februāra sēdē, iekļaujot to kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā “II. Likumprojektu izskatīšana”.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” uz 1 lapas un likumprojekta anotācija uz 4 lapām.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 10., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162.nr.; 2011, 76.nr.; 2012, 104.nr.; 2013, 6.nr.; 2014, 32., 38., 228.nr.; 2015, 107., 190.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt pārejas noteikumus ar 22.² punktu šādā redakcijā:

“22.² Šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētajām valsts amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijas, kuru iesniedz, stājoties amatā, iesniegšanas termiņš (25. panta pirmā daļa) skaitāms no 2017. gada 1. janvāra. Valsts amatpersonas deklarācijas, ko šīs valsts amatpersonas iesniegušas Valsts ieņēmumu dienestam pirms šajā punktā noteiktā termiņa, tiek dzēstas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Ar 2014.gada 30.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” tika noteikts, ka maksātnespējas administrators ir valsts amatpersona.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2015.gada 20.novembrī izskatīja lietu Nr.2015-03-01 “Par 2014.gada 25.septembra likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam” un 2015.gada 21.decembrī pieņēma spriedumu, ar kuru 2014.gada 25.septembra likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2.pantu un 2014.gada 30.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzina par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmajam teikumam (turpmāk – Spriedums).

Spriedumā atzīts, ka Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) neliedz likumdevējam noteikt, kuras personas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) izpratnē ir valsts amatpersonas. Tomēr likumdevējam, nosakot valsts amatpersonām saistošus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus, ir jāvērtē, vai netiek nesamērīgi ierobežotas personu pamattiesības, tostarp Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības.

Satversmes tiesa Spriedumā norādījusi, ka tā tiesību normu atbilstību Satversmes 106.panta pirmajam teikumam vērtēja tiktāl, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Ir secināts, ka spēkā esošie normatīvie akti, tostarp Likums, nenodrošina tādu no valsts amatpersonas statusa izrietošu ierobežojumu un pienākumu regulējumu, kas neierobežotu tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai. Līdz ar to Likumā nepieciešams ietvert tādu regulējumu, kas nodrošinātu maksātnespējas procesa administratoram kā valsts amatpersonai un vienlaikus arī advokātam profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

Likums uzliek valsts amatpersonai par pienākumu mēneša laikā pēc stāšanās amatā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonas deklarāciju. Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punkts, ciktāl netiek ierobežotas to maksātnespējas administratoru, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Līdz ar to izveidojusies tāda situācija, ka patlaban Likums neietver viennozīmīgu regulējumu attiecībā uz tā 4.panta pirmās daļas 26.punktā noteikto valsts amatpersonas pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju un tajā norādāmo ziņu apjomu. Tādējādi ir apgrūtināta arī Likuma izpildi kontrolējošo izpildvaras institūciju darbība. Ņemot vērā minēto, līdz brīdim, kad tiks pieņemts vispusīgi izsvērts regulējums, kas novērsīs Satversmes tiesas konstatētās kļūdas, ir nepieciešams nekavējoties pieņemt pagaidu noregulējumu, kas pagarinātu Likumā noteikto termiņu, kurā Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētā valsts amatpersona iesniedz deklarāciju, kas iesniedzama, stājoties amatā.

Likumprojektā noteiktais regulējums attālina brīdi, līdz kuram Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām jāiesniedz sākotnējā valsts amatpersonas deklarācija. Līdz ar to arī citu valsts amatpersonas deklarāciju – kārtējās gada deklarācijas un deklarācijas, kas iesniedzama, beidzot pildīt amata pienākumus, – iesniegšanas termiņš ir skaitāms no jaunajā pārejas noteikumu punktā norādītā sākotnējās deklarācijas iesniegšanas brīža.

Lai novērstu iespējami nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret dažādām šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām (maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus ir arī advokāti, un maksātnespējas procesa administratori, kuri nav advokāti), likumprojektā paredzēts vienots regulējums attiecībā uz visiem maksātnespējas procesa administratoriem. Likumprojekts noteic, ka Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām deklarācijas, ko iesniedz, stājoties amatā, iesniegšanas termiņš skaitāms no 2017.gada 1.janvāra. Šis datums par termiņa sākumu noteikts, lai Saeimai būtu pietiekami daudz laika sagatavot un pieņemt tādus grozījumus Likumā, kas novērstu Satversmes tiesas konstatētās nepilnības, un regulējums būtu ērti piemērojams valsts amatpersonām, kurām deklarācijā jāsniedz informācija par pilnu saimniecisko gadu (ikgadējā deklarācija).

Līdz ar to pēc likumprojektā noteiktā datuma, no kura ir skaitāms, valsts amatpersonas amatā stājoties, iesniedzamās deklarācijas iesniegšanas termiņš, visām Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām amatpersonām būs pienākums mēneša laikā iesniegt šo deklarāciju.

Tā kā Likums līdz likumprojektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās brīdim noteic pienākumu visām tajā minētajām valsts amatpersonām iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, ir pamats pieņēmumam, ka vismaz tās Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētās valsts amatpersonas, kuras nav advokāti, līdz 1.februārim būs iesniegušas Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonas deklarāciju. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai tas no Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām līdz 2016.gada 29.janvārim bija saņēmis četras valsts amatpersonas deklarācijas, kas iesniedzamas, stājoties amatā.

Tā kā līdz 2017.gada 1.janvārim tiek attālināts brīdis, no kura Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, kas iesniedzama, stājoties amatā, nav pamata Valsts ieņēmumu dienestā turpināt apstrādāt jau saņemto valsts amatpersonu deklarāciju datus. Līdz ar to bija jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ar saņemtajām attiecīgo valsts amatpersonu deklarācijām, proti, to dzēšana no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektā ietvertais regulējums noteiks pārejas periodu, līdz kuram Likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām nav jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektam nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams izstrādāt un pieņemt Likuma grozījumus, kas novērstu Satversmes tiesas konstatētās Likuma nepilnības.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Pirms tiesību akta projekta sagatavošanas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir notikušas diskusijas, kurās piedalījās Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Maksātnespējas administrācijas pārstāvji, kā arī biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.