Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Jūras kodekss

Grozījumi Jūras kodeksā

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 91. nr.; 2006, 1. nr.; 2007, 56. nr.; 2008, 82. nr.; 2010, 174. nr.; 2011, 204. nr.; 2013, 13., 193. nr.; 2014, 108. nr.) šādus grozījumus:

Redakcionāli precizēts

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174.nr.; 2011, 204.nr.; 2013, 13., 193.nr.; 2014, 108.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

8.pants. Reģistrējamie kuģi

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) kravas kuģus, pasažieru kuģus, izbraukuma kuģus (kuģi, kas pārvadā mazāk par 12 pasažieriem), speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.) un kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.c.) veikšanai,

b) būvniecības stadijā esošus kuģus,

c) atpūtas kuģus — buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, motorjahtas, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk, kā arī motorjahtas, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, ja tās tiek izmantotas komercdarbībai (pasažieru pārvadāšanai u.c.),

d) zvejas kuģus un zvejas laivas, kuras tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās,

b) šādus atpūtas kuģus: ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību, kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.

1. Izslēgt 8. panta trešajā daļā vārdus "kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos".

2. Izslēgt 8.panta trešajā daļā vārdus “kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”.

(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(5) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu)

(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Šis ierobežojums neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai kabotāžā Latvijā, pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai.

10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami un kādā kārtībā tie apliecināmi, lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību. Notariālā akta kārtībā sastādāma hipotekārā kreditora piekrišana kuģa hipotēkas dzēšanai, kā arī iesniegums par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra, izņemot šā kodeksa 12.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

2. Izslēgt 10. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību".

3. Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību”.

(2) Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, un 8.¹ panta otrajā daļā minētās peldošās konstrukcijas piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai no berbouta līguma noslēgšanas dienas, vai no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam atzītas īpašuma tiesības, vai no dienas, kad izdots dokuments, kas apliecina mantinieka tiesības iegūt īpašumā kuģi mantošanas ceļā, vai no būvētāja sertifikāta izdošanas dienas.

303.pants. Jūrnieka repatriācija

(1) Kuģa īpašniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem repatriēt jūrnieku (nogādāt viņu darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā), ja:

1) jūrnieka darba līguma termiņš beidzas laikā, kad kuģis atrodas vietā, kas nav darba līgumā norādītā atgriešanās vieta;

2) jūrnieka darba līgums tiek izbeigts pēc kuģa īpašnieka vai jūrnieka pamatota pieprasījuma;

3) jūrnieks vairs nav spējīgs turpmāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar darba līgumu vai nevar tos pildīt noteiktos apstākļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu kuģa īpašnieks izpilda arī pēc kuģa aresta, pēc kuģa avārijas ārpus Latvijas, pēc jūrnieka atstāšanas krastā citā valstī vai pēc jūrnieka savainošanas vai saslimšanas uz kuģa vai tad, ja kuģis dodas uz starptautiskos dokumentos noteiktu karadarbības zonu un jūrnieks nepiekrīt turp doties.

(3) Jūrnieka repatriācija ietver kuģa īpašnieka pienākumu segt repatriējamā jūrnieka transporta, uzturēšanās, nepieciešamās pārtikas un medicīnas izdevumus, līdz jūrnieks nokļūst darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā.

(4) Uz kuģa pavadītais jūrnieka laiks, pēc kura kuģa īpašniekam ir pienākums veikt jūrnieka repatriāciju, nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības konsulārā amatpersona uzrauga, lai kuģa īpašnieks pienācīgi izpildītu šajā pantā minētos pienākumus.

3. Svītrot 303. panta piekto daļu.

Redakcionāli precizēts

4. Izslēgt 303.panta piekto daļu.

308.pants. Izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja kuģa īpašnieks nepilda šā kodeksa 303.pantā minētos repatriācijas pienākumus, Ārlietu ministrija nodrošina jūrnieka repatriāciju un šā kodeksa 303.panta trešajā daļā minētie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(2) Jūrnieka repatriācijai izlietotos līdzekļus kuģa īpašnieks atmaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta jūrnieka repatriācija, ja to neveic kuģa īpašnieks, kā arī kārtību, kādā tiek pieprasīti, segti un atmaksāti ar repatriāciju saistītie izdevumi, un šo izdevumu apmēra noteikšanas kārtību.

4. Izteikt 308. pantu šādā redakcijā:

"308. pants. Izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja kuģa īpašnieks nepilda šā kodeksa 303. pantā minētos repatriācijas pienākumus, Ārlietu ministrija veic jūrnieka repatriāciju un šā kodeksa 303. panta trešajā daļā minētie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(2) Ja jūrnieks repatriēts no Latvijas karoga kuģa, jūrnieka repatriācijai izlietotos valsts budžeta līdzekļus kuģa īpašnieks atmaksā valsts pamatbudžetā.

(3) Ja jūrnieks repatriēts no ārvalsts karoga kuģa, Ārlietu ministrija atbilstoši MLC konvencijai diplomātiskā ceļā pieprasa jūrnieka repatriācijai izlietotos līdzekļus no valsts, no kuras karoga kuģa jūrnieks ticis repatriēts.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama jūrnieka repatriācija, ja to neveic kuģa īpašnieks, kā arī kārtību, kādā tiek pieprasīti, segti un atmaksāti ar repatriāciju saistītie izdevumi."

5. Izteikt 308.pantu šādā redakcijā:

“308.pants. Izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja kuģa īpašnieks nepilda šā kodeksa 303.pantā minētos repatriācijas pienākumus, Ārlietu ministrija veic jūrnieka repatriāciju un šā kodeksa 303.panta trešajā daļā minētie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(2) Ja jūrnieks repatriēts no Latvijas karoga kuģa, jūrnieka repatriācijai izlietotos valsts budžeta līdzekļus kuģa īpašnieks atmaksā valsts pamatbudžetā.

(3) Ja jūrnieks repatriēts no ārvalsts karoga kuģa, Ārlietu ministrija atbilstoši MLC konvencijai diplomātiskā ceļā pieprasa jūrnieka repatriācijai izlietotos līdzekļus no valsts, no kuras karoga kuģa jūrnieks ticis repatriēts.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama jūrnieka repatriācija, ja to neveic kuģa īpašnieks, kā arī kārtību, kādā tiek pieprasīti, segti un atmaksāti ar repatriāciju saistītie izdevumi.”

Pārejas noteikumi :

.....

17. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas tiek veikti ar B klases kuģiem, šā kodeksa 239.panta trešā daļa un 241.¹ pants piemērojams ar 2018.gada 31.decembri.

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Ministru kabinets līdz 2016. gada 30. oktobrim izdod šā kodeksa 308. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.oktobrim izdod šā kodeksa 308.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”