I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Atbilstoši grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā ar 2013. gada 1. septembri, līdz 2016. gada beigām tiek likvidēta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, tādējādi noslēdzot Latvijā pāreju uz tā saucamo „tīro instanču” tiesām.

Minētās reformas īstenošanai turpināma kompetenču pārdale starp tiesu instancēm arī civilprocesā, novirzot lietu pieplūdumu no Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas uz apgabaltiesām un rajonu (pilsētu) tiesām. Tas nozīmē arī nepieciešamību grozīt attiecīgās Civilprocesa likuma un saistīto speciālo likumu normas.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Līdz šim, lai īstenotu tiesu kompetenču pārdali un pāreju uz „tīro instanču” tiesām, ir veikti šādi pasākumu:

1)  2014. gada 4. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 25. pantā, svītrojot minētā panta pirmās daļas 2.punktu, proti, lietu, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 euro, piekritība noteikta rajona (pilsētas) tiesām (iepriekš piekritība apgabaltiesai);

2)  2014. gada 4. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot likumu ar 32.¹ pantu, kas paredz iespēju pārdalīt jeb nodot lietas citai tiesai, ar mērķi izlīdzināt noslodzi. Minētajai normai ir pārejas raksturs, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 76. punktu likuma 32.¹ pants zaudē spēku ar 2016. gada 31. decembri jeb ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas darbības beigām.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un saistītajos normatīvajos aktos tiks veikta atlikušo kompetenču pārdale starp tiesu instancēm jeb pāreja uz tīrajām tiesu instancēm civilprocesā, kas saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 57. punktu īstenojama līdz Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas likvidācijai 2016. gada 31. decembrī.

Plānotie Civilprocesa likuma grozījumi saistībā ar lietu pārdali skar arī lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Plānotie Civilprocesa likuma grozījumi saistībā ar lietu pārdali skar arī lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Ir atzīta nepieciešamība iekļaut Civilprocesa likumā papildu noteikumu, nosakot vienu kompetento tiesu lietās par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un pirmajā instancē tās nodot izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Šāds risinājums kompetentās tiesas noteikšanā ir balstīts uz vairākiem apsvērumiem.

Pirmkārt, jau pašlaik likums „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” paredz, ka minēto kategoriju lietas izskatāmas Rīgas tiesu apgabalā. Tas izriet no likuma 25. panta sestās daļas, 26. panta septītās daļas, 28. panta otrās daļas, 31. panta trešās daļas, 32. panta piektās daļas, 43. panta otrās daļas, kas noteic, ka prasība ceļama Rīgas apgabaltiesā. Tāpat arī Patentu likuma 65. panta otrā daļa un Dizainparaugu likuma 49. panta pirmā daļa noteic, ka prasības ceļamas Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Savukārt Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma 15. panta pirmā daļa paredz, ka prasības pieteikumu par topogrāfijas reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu jebkura ieinteresēta persona var iesniegt Rīgas apgabaltiesai visa topogrāfijas reģistrācijas spēka esamības laikā, ievērojot likumā noteikto kārtību prasības celšanai. Tādējādi arī pēc kompetenču pārdales starp tiesu instancēm būtu saglabājams princips, ka šīs lietas tiek skatītas Rīgas tiesu apgabalā.

Otrkārt, lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību prasa no tiesneša ļoti specifiskas zināšanas vienā ļoti šaurā tiesību jautājumā. Lai paaugstinātu tiesu spriedumu kvalitāti, atbalstāma  tiesnešu specializācija konkrētu lietu skatīšanā. Līdz ar to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsevišķiem tiesnešiem, kuriem ir attiecīga kvalifikācija un iemaņas šādu lietu izskatīšanā, kā specializācija nosakāma tieši minēto kategoriju lietu skatīšana.

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma 15. panta pirmajā daļā, aizstājot Rīgas apgabaltiesu ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu kā pirmās instances tiesu, kurā ceļam prasība saskaņā ar Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma noteikto kārtību.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts apspriests ar Patentu valdi.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Tiesas, lietas dalībnieki civilprocesā.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ievērojot to, ka turpmāk arī apelācijas kārtībā pārsūdzētus nolēmumus, kurus skatīja apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, tāpat skatīs apgabaltiesas, kas atrodas 5 reģionos, nevis Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, kas atrodas Rīgā, tiek veicināta pieejamība tiesām.

Vienlaikus, realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi palielinot uzticamību tiesu sistēmai.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav

4.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts Ministru kabinetā un Saeimā ir izskatāms vienlaicīgi ar likumprojektiem:

1.     „Grozījumi Civilprocesa likumā”;

2.     „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””;

3.     „Grozījums Dizainparaugu likumā”;

4.     „Grozījums Patentu likumā”;

Minētajos likumprojektos paredzēts noteikt vienu kompetento tiesu lietās par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

5.     „Grozījums Zemesgrāmatu likumā”;

Minētajā likumprojektā paredzēts noteikt sūdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumiem un viņa rīcību iesniegšanu apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

6.     „Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”;

7.     „Grozījums Notariāta likumā”

Minētajos likumprojektos paredzēts noteikt prasību par zaudējumu piedziņu, kas izriet no zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbības un rīcības, iesniegšanu pilsētas (rajona) tiesā kā pirmās instances tiesā atšķirībā no šī brīža noteiktās kārtības, kad tās iesniedzamas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesu iestādes.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Augstākās tiesas struktūras izmaiņas, no 2017. gada 1. janvāra likvidējot tās sastāvā esošo Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu.

3.

Cita informācija

Nav