2015. gada …. decembrī

Nr.

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

          Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” un, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, iesniedz to izskatīšanai Saeimā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā:

1.     Likumprojekts uz vienas lapas;

2.     Likumprojekta anotācija uz divām lapām.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

komisijas priekšsēdētāja biedrs                                        K.Seržants

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā

 

 

Izdarīt Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.; 2011, 112.nr.; 2012, 18.nr.; 2013, 128.nr., 2014, 38.nr. 2015. 64.nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt 16. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

 “(7) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis
 21 gada vecumu un kura vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā
likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43  milimetriem, un to
munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.”

 

 

 

 

 

Likumprojekta

„Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 16. panta sesto daļu šaušanas sporta sacensībās ir atļauts izmantot B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem.

Taču starptautiskās praktiskās šaušanas sporta sacensībās ir atļauts lielāks kalibrs. Visas 94 Starptautiskās praktiskās šaušanas konfederācijas dalībvalstis, izņemot Latviju, sacensībās izmanto .40 un .45 cal. šaujamieročus.

Šaušanas mērķim ir trīs ieskaites zonas: A, C un D. Šaujot ar kalibru, kas ir lielāks par 9x19 mm, šāvējs iegūst lielāku punktu skaitu nekā šāvējs, kas piedalās sacensībās ar B kategorijas pistoli ar kalibru 9x19 mm. Par trāpījumu A zonā abi kalibri iegūst 5 punktus, C zonā – 9x19 mm iegūst 3 punktus, savukārt lielāks kalibrs – 4 punktus. Par trāpījumu D zonā – 9x19 mm iegūst 1 punktu, savukārt lielāks kalibrs – 2 punktus.

Tādējādi Latvijas sportisti, piedaloties ar 9x19 mm kalibra B kategorijas šaujamieročiem starptautiskās praktiskās šaušanas sacensībās, atrodas neizdevīgā pozīcijā.

Likumprojekts paredz papildināt šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā izmantojamo šaujamieroču klāstu ar B kategorijas īsstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, vienlaikus saglabājot panta piektajā daļā sportistiem noteikto prasību iegūt otro sporta klasi ar šaušanu saistītā sporta veidā un prasību trīs gadus būt reģistrētas sporta organizācijas biedram.

           

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Tiks nodrošināta vienlīdzīga konkurence Latvijas sportistiem kontinentālos un Pasaules čempionātos.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Grozījumu īstenošanai papildus finanšu līdzekļi nebūs nepieciešami.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Iekšlietu ministrijas un Latvijas Sporta federāciju padomi.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.