2014. gada ­­­­­­­­­­­­­19.novembrī

Nr.

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 12.Saeimā likumprojektus, kuru izskatīšana 11.Saeimā nav pabeigta:

1)         Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (Nr.655/Lp11);

2)         Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (Nr.1025/Lp11);

3)         Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (Nr.1155/Lp11);

4)         Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (Nr.1215/Lp11);

5)         Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Nr.1226/Lp11); komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu;

6)         Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (Nr.1227/Lp11); komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu;

7)         Grozījums Patentu likumā (Nr.1228/Lp11); komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu;

8)         Grozījums Dizainparaugu likumā (Nr.1231/Lp11); komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu;

9)         Grozījumi Izglītības likumā (Nr.1260/Lp11).

 

Pielikumā: 1. 11.Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Rūpnieciskā

                       īpašuma institūciju un procedūru likums” (Nr.655/Lp11) uz      lpp.

                   2. 11.Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījumi

                       Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1025/Lp11) uz     lpp.

                   3. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Par Eiropas

                       Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības

                       dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas

                       īstenošanu Latvijā” (Nr.1155/Lp11) uz    lpp.

                  4. 11.Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts    „Grozījumi

                      Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1215/Lp11) uz    lpp.

                  5. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījums likumā

           "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"” (Nr.1226/Lp11)

           uz      lpp.

                  6. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījums

                      Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr.1227/Lp11)

                      uz    lpp.

                  7. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījums Patentu

                       likumā” (Nr.1228/Lp11) uz    lpp.

                  8. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījums

                      Dizainparaugu likumā” (Nr.1231/Lp11) uz     lpp.

                  9. 11.Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts „Grozījumi Izglītības

                      likumā” (Nr.1260/Lp11) uz    lpp.

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                             J.Vucāns            

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

  Likumprojekts

 

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

(Nr.1215/Lp11)

 

Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.; 2007, 14.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 69., 190.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (atbilst piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē (atbilst sestajam un septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim).”

 

2. Aizstāt 6.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “daļēji apguvis” ar vārdiem “pilnībā vai daļēji apguvis”.

 

3. 7.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nosaka profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes kārtību;”;

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) nosaka kārtību, kādā tiek izveidotas un darbojas nozaru ekspertu padomes;”;

papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā: 

“4¹) nosaka darba vidē balstītu mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību;”.

 

4. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Nozaru ekspertu padomju, arodbiedrību un citu biedrību vai nodibinājumu kompetence

(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir sekmēt attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

(2)       Nozaru ekspertu padomes:

1)        sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs;

2) piedalās profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā;

3) saskaņo nozares kvalifikāciju struktūru atbilstoši darba tirgus prasībām un sniedz priekšlikumus par attiecīgajai nozarei nepieciešamām profesijām un atbilstošām specializācijām, deleģē nozares ekspertus nozares kvalifikāciju struktūras izstrādei un aktualizācijai;

4) saskaņo profesiju standartus un izstrādā priekšlikumus par profesionālās kvalifikācijas prasībām, deleģē nozares ekspertus profesiju standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību, profesionālās izglītības programmu satura un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu satura izstrādei;

5) deleģē attiecīgās nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un profesionālās izglītības programmu akreditācijā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos;

6) koordinē un veicina komersantu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanas jautājumos un mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā, kā arī ciešāku mācību un darba vides sasaisti (darba vidē balstītas mācības);

7) risina ar nodarbinātību, darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu attiecīgā nozarē saistītos jautājumus.

(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā un apstiprināt nozaru ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestādes pārvaldes institūcijās.

(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā ir nozaru darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, nevalstisko organizāciju un publisko personu pārstāvji.

(5) Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, piesaistot citas darba devēju organizācijas, no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ietvaros.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī uz veselības aprūpes nozares profesionālās izglītības iestādēm.

(7) Arodbiedrības un citas biedrības vai nodibinājumi savas kompetences ietvaros veicina profesionālās izglītības attīstību.”

 

5. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

“17.¹ pants. Profesionālās izglītības iestādes konvents

(1) Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs un tehnikumos izveido koleģiālu padomdevēju institūciju — konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām. Konventa lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(2) Konventu izveido un tā nolikumu izdod profesionālās izglītības iestādes vadītājs (direktors), nosakot konventa funkcijas, uzdevumus, tiesības, sastāvu un darba organizāciju.

(3) Konventa sastāvā ir pieci līdz septiņi locekļi. Konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes vadītāju (direktoru), pārstāvjus no ministrijas, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, un attiecīgās pašvaldības, kā arī darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi. Konventa priekšsēdētājs ir darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.

(4) Konventa funkcijas un uzdevumi ir šādi:

1) konsultēt profesionālās izglītības iestādes vadītāju (direktoru) attīstības stratēģijas jautājumos;

2) piedalīties profesionālās izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku (administrācijas) atlases un novērtēšanas procesā;

3) saskaņot profesionālās izglītības iestādes izstrādāto profesionālās izglītības programmu projektus pirms to iesniegšanas licences saņemšanai;

4) veicināt profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā.

(5) Konventam ir tiesības:

1) pieprasīt darbam nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konventa funkciju pildīšanai;

2) deleģēt pārstāvjus līdzdalībai profesionālās izglītības politikas dokumentu izstrādē un ierosināt profesionālās izglītības politikas plānošanas dokumentu izstrādi.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī uz medicīnisko izglītību īstenojošām profesionālās izglītības iestādēm.”

 

6. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības;

3) nozares kvalifikāciju struktūras apraksts — dokuments, kas ietver nozares vispārēju raksturojumu;

4) profesionālās izglītības programmas paraugs;

5) profesionālās izglītības programma.”

 

7. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Profesijas standarts

Profesijas standarts nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.”

 

8. Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

“24.¹ pants. Profesionālās kvalifikācijas prasības

Profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka zināšanas, prasmes, attieksmes, profesionālās kompetences, kas nepieciešamas darba uzdevumu veikšanai attiecīgās nozares saistītajās profesijās un specializācijās.”

 

9. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamen­tējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam vai profesionālās kvalifikācijas prasībām nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas mērķi un sasniedzamos rezultātus;

2) profesionālās izglītības programmas saturu;

3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) profesionālās izglītības programmas līmeni Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā;

6) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finanšu un materiālos līdzekļus.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot to ar iestādes dibinātāju un Izglītības un zinātnes ministriju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — ar citu institūciju.”

 

10. Papildināt 28.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) darba vidē balstītas mācības.”

 

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“21. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.maijam izdod šā likuma 7.panta 2.¹  un 4.¹ punktā minētos noteikumus un līdz 2017.gada 1.janvārim — 7.panta 2.punktā minētos noteikumus.

22. Līdz šo pārejas noteikumu 21.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 “Profesiju standartu izstrādes kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

     Likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī.