___11.2015.
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2015.gada 26.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Medību likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 2015.gada 26.novembra sēdē.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.
Ar cieņu,
Romāns Naudiņš
komisijas priekšsēdētājs
Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 189.nr.; 2013, 133., 134.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
“12. Āfrikas cūku mēra un Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam.
13. Medību tiesību lietotājam pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktam minimālajam meža cūku nomedīšanas apjomam.
14. Pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:
1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3. panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu, izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;
3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem;
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpnes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:
1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;
2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;
3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar pieguļošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.
17. Ja netiek pildīts pārejas noteikumu 13.punktā noteiktais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot pārejas noteikumu 16.punktā noteiktos kritērijus.
18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai, paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesības aizliegt vai radīt šķēršļus mežacūku medībām attiecīgajās teritorijās.
20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros, pirms meža cūku medību uzsākšanas par tām informē:
1)zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu;
2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem medību tiesību lietotāju;
3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.
21. Pārejas noteikumu 12.punktā noteiktajā periodā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt atšķirīgus nosacījumus:
1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos noteiktajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem meža cūku medībās;
2) šā likuma 22. panta ceturtajā daļā un medību noteikumos noteiktā informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta „Grozījums Medību likumā”
anotācija
1. Kādēļ likums vajadzīgs?
Epizootijas (Āfrikas cūku mēra (turpmāk - ĀCM)) izplatības draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanas efektivitātes palielināšanai.
ĀCM ir sevišķi bīstama cūku dzimtas dzīvnieku infekcijas slimība. Kopš 2014. gada 26. jūnija, kad ĀCM pirmo reizi konstatēts Latvijā, slimība plaši izplatījusies Latvijas teritorijā. Slimības ilgstošas izpētes rezultātā ir konstatēts, ka ĀCM vīruss tiek nodots pārsvarā kontakta ceļā (vai nu slimajiem dzīvniekiem kontaktējoties vienam ar otru, ar kontaminētu materiālu palīdzību (inficēti priekšmeti, gaļa u.c.)) vai cilvēku darbības rezultātā. Viens no galvenajiem ĀCM izplatības faktoriem, kas uz šo brīdi tiek nepietiekami ietekmēts, ir lielais mežacūku blīvums Latvijas teritorijā. Noslēdzot 2014. gadu, saslimšana ar ĀCM bija konstatēta 13 Latvijas novados, 34 pagastos, kopā 217 mežacūkām. Uz 2015. gada 31. oktobri ĀCM reģistrēts 44 Latvijas novados, 143 pagastos, kopā 810 mežacūkām. Augstais mežacūku populācijas blīvums ne tikai kalpo kā ĀCM vīrusa rezervuārs dabā, bet arī ļauj slimībai izplatīties vēl neskartās teritorijās. Šobrīd infekcija ir jau bīstami pietuvojusies teritorijām ap Rīgu, gan no austrumiem, gan no Vidzemes ziemeļu puses, tādējādi būtiski apdraudot Latvijas sociāli ekonomiskās aktivitātes. Gadījumos, kad mežacūkām tiek konstatēta saslimšana ar ĀCM, 40 km rādiusā ap vietu, kurā tika konstatēts slimais dzīvnieks, tiek noteikta riska teritorija. Šajā teritorijā tiek noteikti ierobežojumi mājas cūku saimniecībām (dzīvu dzīvnieku un no tiem iegūto pārtikas produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas un izplatīšanas ierobežojumi).
Tiek prognozēts, ka slimībai pietuvojoties Rīgas reģionam un gadījumā, ja šī teritorija tiks noteikta kā II riska zona attiecībā uz ĀCM izplatību, no atsevišķu trešo valstu puses, kuras veic dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu savā valstī tranzītā caur Rīgas ostu, tiks noteikts aizliegums ievest šos produktus. Līdz ar to tiks apdraudētas atsevišķu produktu eksporta un tranzīta aktivitātes caur šo teritoriju.
Grozījumu projekts skaidrāk un detalizētāk nosaka visu iesaistīto pušu pienākumus ĀCM izplatības draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanā, kā arī paredz mazāku pieļaujamo minimālo medību iecirkņa platību meža cūku medīšanā.
Likumprojekta izstrāde nepieciešama, lai efektīvāk samazinātu mežacūku populāciju Latvijā, tādējādi samazinot šīs slimības izplatības risku tālāk Latvijas teritorijā un mājas cūkām. Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto dokumentu “Āfrikas cūku mēra stratēģija Eiropas Savienībā”, nepieciešama mežacūku populācijas blīvuma samazināšana līdz 0.5 dzīvniekiem uz 1km2. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority (EFSA)) datiem šāds mežacūku populācijas vidējais blīvums teritorijā ļaus ilgtermiņā samazināt ĀCM vīrusa izplatību līdz pilnīgai tā apkarošanai.
Likumprojekts ļaus nodrošināt mežacūku medību slodzi teritorijās, kurās šobrīd mežacūku medības nenotiek.
Likumprojekts neietekmē teritorijas, kurās medību saimniecība ir sakārtota - medību platības apvienotas attiecīgas platības medību iecirkņos.
Likumprojektā (15.punkts) ietverts regulējums, kurš novērš nevēlamu likumprojekta iedarbību uz medību saimniecības stabilitāti - nepieļauj esošu medību iecirkņu sadrumstalošanu.
Savstarpējas komunikācijas nodrošināšanas nolūkos papildus noteikts atbildīgā medību tiesību lietotāja pienākums informēt medību tiesību īpašniekus par plānotajām aktivitātēm pirms mežacūku medību uzsākšanas ar Valsts meža dienesta lēmumu apmedīšanai nodotajās teritorijās.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Samazināti draudi medību resursiem (meža cūku populācijas iespējams saglabāt vien efektīvi samazinot to blīvumu), cūkkopības nozares pastāvēšanai un lopbarības tranzītam/eksportam.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Eiropas Komisija (EK) ĀCM apkarošanas pasākumu veikšanai nodrošina līdzfinansējumu. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sagatavotās un iesniegtās ĀCM apkarošanas programmas izvērtēšanas, EK nosaka gan pasākumus, kuri tiek līdzfinansēti, gan līdzfinansējumu apjomu. EK ir apstiprinājusi PVD izstrādāto ĀCM apkarošanas programmu 2015.-2017. gadam.
Pašreiz tiek plānots, ka ES līdzfinansējums tiks izlietots par sieviešu kārtas mežacūku medīšanu Latvijā ar mērķi ievērojami samazināt mežacūku populāciju nākotnē. PVD izstrādā grozījumus apstiprinātajā ĀCM apkarošanas programmā, pieprasot papildu līdzekļus šim mērķim 2015. gada nogalei un 2016. gadam. Attiecīgi būs nepieciešams palielināt Latvijas finansējumu ĀCM programmai. Līdzfinansējums tiks pieprasīts arī turpmākajiem gadiem, kamēr ir noteikti ĀCM ierobežošanas pasākumi. Saskaņā ar EK apstiprināto lēmumu ĀCM ierobežošanas pasākumi ir jāveic līdz 2019. gada 31. decembrim.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav attiecināms – terminēts grozījums Medību likuma Pārejas noteikumos.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Nav attiecināms.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Zemkopības ministrija, likumprojekta sagatavošanas gaitā konsultējās ar Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts meža dienestu, biedrībām “Latvijas Mednieku asociācija”, “Latvijas Mednieku savienība”, biedrību “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”, “Zemnieku saeima” un “Latvijas cūku audzētāju asociāciju”.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, pamatojoties uz esošo institūciju funkcijām.
Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs