2015.gada 17.novembrī

Nr.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

            Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas 2015.gada 19.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” uz 1 lpp.

                   2. Likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” anotācija uz 2 lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                                               J.Vucāns

 

 

 

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                             Likumprojekts (steidzams)

 

Grozījumi Izglītības likumā

 

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 54., 108., 190.nr.; 2013, 142.nr.; 2014, 257.nr.; 2015, 27.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 14.panta 36.punktu šādā redakcijā:

“36) nosaka metodiku, pēc kuras pašvaldība aprēķina vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei;”.

 

2. 16.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā metodiku, pēc kuras pašvaldība aprēķina vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

3. 17.pantā:

izteikt 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2²) Pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Minētās vidējās izmaksas un to aprēķināšanas kārtību pašvaldība publisko savā mājaslapā internetā.”;

papildināt pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

“(2³) Pašvaldība, sedzot pirmsskolas izglītības programmas izmaksas šā panta 2.¹ daļā noteiktajos gadījumos, turpina segt šīs izmaksas privātajai izglītības iestādei, ja bērnam rakstveidā piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē, kurā bērns ir reģistrēts uzņemšanai, bet šā bērna likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un turpina saņemt pakalpojumu privātajā izglītības iestādē.”

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 47.punktu šādā redakcijā:

“47. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 36.punktā paredzētos noteikumus par metodiku, pēc kuras pašvaldība aprēķina vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1523 “Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei.”

 

   Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Anotācija likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”

 

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Izglītības likuma 17.panta 2.¹daļa nosaka: ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Šo izmaksu aprēķināšanā pašvaldībām patlaban nav vienotas pieejas, un ar attiecīgu grozījumu pieņemšanu būtu iespējams ārējā normatīvajā aktā – Ministru kabineta noteikumos – noteikt pašvaldībām saistošu izmaksu aprēķināšanas kārtību. Šī aprēķināšanas kārtība būtu jāizstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbību.

Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības finansiālo atbalstu nepārtrauc, ja bērnam rakstiski piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, kurā bērns ir reģistrēts uzņemšanai, bet bērna likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un bērns turpina izglītoties jau uzsāktajā pirmsskolas izglītības programmā privātajā pirmsskolas izglītības iestādē. Pēc minētā atteikuma brīvā vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē tiek piedāvāta citam pretendentam uz vietu attiecīgajā pašvaldības izglītības iestādē.

 

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Grozījumiem būs pozitīva ietekme sabiedrībā, jo tiks dota iespēja bērnam turpināt pirmsskolas izglītību jau ierastā mācību vidē un kolektīvā, bet bērnu vecākiem –izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi.

Tiesiskajam regulējumam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, un tas nerada papildu administratīvo slogu.

 

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām jāsedz izmaksas arī gadījumā, ja bērna likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un bērns turpina apgūt pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē. Tā kā būs noteikta visām pašvaldībām vienota izmaksu aprēķināšanas kārtība attiecībā uz vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, tas var radīt pašvaldībām papildu izmaksas. Ņemot vērā, ka izmaksas katrā pašvaldībā būs atšķirīgas, pašlaik nav iespējams precīzi noteikt finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

 

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams ārējs normatīvais akts – Ministru kabineta noteikumi –, kas noteiktu izmaksu aprēķināšanas kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši vidējām izmaksām pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei.

 

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas 2015.gada 15.septembra sēdē tika skatīts jautājums par pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamību turpmāk, tai skaitā tika apspriesti sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, konceptuāli atbalstot to tālāku virzību.

            Konsultācijas ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Jelgavas pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes un bērnu vecāku pārstāvjiem.

 

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar esošo institūciju palīdzību.