Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Publisko iepirkumu likums

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Izdarīt Publisko iepirkumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.; 2007, 6.nr.; 2009, 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 91.nr.; 2012, 24., 109.nr.; 2013, 129., 183., 194.nr.; 2014, 175., 204.nr.; 2015, 107.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Publisko iepirkumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.; 2007, 6.nr.; 2009, 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 91.nr.; 2012, 24., 109.nr.; 2013, 129., 183., 194.nr.; 2014, 175., 204.nr.; 2015, 107.nr.) šādus grozījumus:

10.pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 83.panta otrās daļas 3.punktā, 85.¹ panta trešās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā, 85.² panta pirmās daļas 2., 5. un 6.punktā un otrās daļas 2.punktā, 87.panta pirmās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

1. Papildināt 10.pantu pēc skaitļa un vārdiem “29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā” ar skaitli un vārdu “46.² pantā”.

1. Papildināt 10.pantu pēc skaitļa un vārdiem “29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā” ar skaitli un vārdu “46.² pantā”.

II nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

17.pants. Tehniskās specifikācijas

 (1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes.

.....

Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.

(3) Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām),   ......

2. Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem “noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu” ar vārdu “energoefektivitāte”.

2. Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem “noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu” ar vārdu “energoefektivitāte”.

izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

.............

46.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

3. Papildināt 46.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vides prasību ievērošana” ar vārdiem “klimata pārmaiņu novēršanas veicināšana, energoefektivitāte”.

3. Papildināt 46.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vides prasību ievērošana” ar vārdiem “klimata pārmaiņu novēršanas veicināšana, energoefektivitāte”.

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

(2) Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.

(3) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

(4) Ja pasūtītājs, pirms pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanu, konstatē, ka piedāvājumu novērtējums atbilstoši izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam ir vienāds, tas izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas nodarbina vismaz 20 notiesātos ieslodzījuma vietās.

(5) Ministru kabinets nosaka zaļajā publiskajā iepirkumā piemērojamo piedāvājuma izvēles kritēriju pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

46.¹ pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šai nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.

(2) To autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumos piemēro šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmās daļas prasības pasūtītājs izpilda vienā no šādiem veidiem:

1) tehniskajās specifikācijās iekļauj prasības attiecībā uz enerģijas patēriņa un šā panta pirmajā daļā minēto vielu emisiju apjomu, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;

2) izvērtē ekspluatācijas ietekmes uz enerģētiku un vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 46.pantu. Pasūtītājs minētos faktorus ir tiesīgs izteikt un izvērtēt naudas izteiksmē, izmantojot Ministru kabineta noteikto metodiku autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai.

4. Papildināt likumu ar 46.² pantu šādā redakcijā:

“46.² pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 10.pantā minēto Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

4. Papildināt likumu ar 46.² pantu šādā redakcijā:

“46.² pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 10.pantā minēto Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojumu līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrajā daļā minētās prasības, prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Tādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojumu līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrajā daļā minētās prasības, prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Tādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus saimnieciski visizdevīgākā vērtēšanas kritērija ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu tās kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.”

(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus saimnieciski visizdevīgākā vērtēšanas kritērija ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu tās kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.”

Pārejas noteikumi

........

61. Grozījumi šā likuma 8.² panta piecpadsmitajā daļā attiecībā uz līgumiem par pārtikas produktu piegādi stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 62. un 63.punktu šādā redakcijā:

“62. Grozījums šā likuma 10.pantā par tā papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem “29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā” ar skaitli un vārdu “46.² pantā” stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

63. Šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 46.² pantu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 46.² panta otrajā daļā minētos noteikumus.”

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 62. un 63.punktu šādā redakcijā:

“62. Grozījums šā likuma 10.pantā par tā papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem “29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā” ar skaitli un vārdu “46.² pantā” stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

63. Šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 46.² pantu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 46.² panta otrajā daļā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

.........

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK.

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem.”

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem.”