2014. gada ­­­    . novembrī

Nr.

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā 11. Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1040/Lp11), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā.

Pielikumā:    1) 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta un anotācijas „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1040/Lp11) redakcija uz 3 lapām.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                K. Šadurskis

Likumprojekts

„Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

Izdarīt Kredītiestāžu likumā šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma 70. pantu šādā redakcijā:

Par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā ir 365 dienas vai 366 dienas garajā gadā.

2. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 54. punktu šādā redakcijā:

54. Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2014. gada 1. martam un kuros ir paredzēts, ka gads, aprēķinot procentus, ir īsāks par 365 dienām, bet garajā gadā – 366 dienām, grozījumi Kredītiestāžu likuma 70. pantā par kalendāra gada ilgumu piemērojami no 2015. gada 1. janvāra.

Likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

ANOTĀCIJA

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Šobrīd Kredītiestāžu likumā ir paredzēts, ka procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties (69. pants) Ja līgumā nav noteikts citādi, par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas (70. pants).

Šāds tiesiskais regulējums ir netaisnīgs un kredītņēmējus diskriminējošs. Likumā paredzot iespēju pusēm vienoties par gada ilgumu, kas atšķiras no kalendārā gada ilguma, vai arī norādot, ka aprēķinos izmantotajā gadā nosacīti ir 360 dienas, kredītiestādes apslēptā veidā palielina atlīdzības apmēru, kas jāmaksā kredītņēmējiem par aizdevumu izmantošanu.

Kredītiestādes aprēķina kredītprocentus par katru  dienu, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas, savukārt kredītņēmējiem maksājumi tiek aprēķināti par katru kredīta izmantošanas kalendāro dienu, proti – 365 vai 366 dienām gadā. Atzīstot, ka dienas procenta likme ir 1/360 no gada procenta likmes un iekasējot to par 365 vai 366 dienām, līguma fiksētā gada procenta likme faktiski tiek palielināta 1,0138 reizes, bet garajā gadā - 1,0166 reizes.

Piemēram, ja aizdevuma summa ir  80 000 euro, ikmēneša maksājums – 300 euro un nolīgtā procenta likme gadā ir  3 %, Kredītiestāžu likuma 70. pantā noteiktais nodrošina kredītiestādei saņemt no kredītņēmēja par kredīta izmantošanu gada laikā papildus  32,65 eiro, kas nebūtu jāmaksā, ja tiktu atzīts, ka gadā ir 365 dienas.

Šāda kredītprakse neatbilst labiem tikumiem un ir kredītņēmēju maldinoša.

2. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība.

Likumprojekta mērķis ir izbeigt negodprātīgu kredītu procentu aprēķināšanas praksi, kas maldina patērētājus (kredītņēmejus) un rada tiem materiālus zaudējumus, proti - izslēgt iespēju apslēptā veidā palielināt maksājumu apmēru par kredīta izmantošanu, aprēķinot dienas procentu likmi kā 1/360 daļu no gada procentu likmes, vienlaikus pieprasot to nomaksu par 365 vai 366 dienām gadā.  

Likumprojekts paredz noteikt, ka arī kredīttiesiskās attiecībās gads sastāv no 365 dienām, vai attiecīgi garais gads – no 366 dienām. Respektīvi, likumprojekts paredz procenta likmes aprēķināšanā līdz šim izmantoto metodi ACT/360 aizstāt ar metodi ACT/365.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums veicinās kredītprocentu aprēķinu un maksājumu veidošanās caurskatāmību, aprēķinos izmantotās metodikas uzticamību un veicinās sabiedrības uzticības palielināšanos pret banku sektoru.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

7. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar Saeimas Juridiskā biroja un Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbiniekiem, kā arī ņemta vērā Latvijas Komercbanku asociācijas 2011.gada 20.oktobra vēstule Finanšu ministrijai (Nr. 4.3/159).  

8. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.