Nr.111.9/3-2-11/14
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014. gada 20. novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11. Saeimā neizskatītos likumprojektus, kurus, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā:
– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11);
– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1275/Lp11);
– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.324/Lp11);
– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11);
– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1037/Lp11).
Pielikumā: 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11) redakcija uz 8 lapām.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš
Likumprojekts
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
1. Izslēgt 211.2 panta otro daļu.
2. Izteikt 250. pantu šādā redakcijā:
"250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda
Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 247.pantā minētās personas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un tajā ir ietvertas šā kodeksa 248.panta pirmajā un otrajā daļā minētās ziņas. Ja lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pieņem attiecībā uz nepilngadīgu personu, minētā lēmuma kopiju nosūta nepilngadīgās personas likumiskajam pārstāvim uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.
Ja administratīvā pārkāpuma lietu ierosinājis prokurors, administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda. Prokurors lēmumā par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu norāda šā kodeksa 248.panta pirmajā un otrajā daļā minētās ziņas."
3. Papildināt kodeksu ar divdesmit otro "a" nodaļu šādā redakcijā:
"Divdesmit otrā "a" nodaļa
Vienošanās par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā
278.2 pants. Vienošanās par soda izpildi mērķis
Vienošanās par soda izpildi (turpmāk šajā nodaļā – vienošanās) mērķis ir panākt brīvprātīgu naudas soda izpildi, veicinot iestāžu un personu savstarpējo sadarbību.
278.3 pants. Vienošanās pamatnoteikumi
Institūcija (amatpersona), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un konstatējot, ka persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, atzīst vainu, var izteikt personai piedāvājumu slēgt vienošanos.
Vienošanos var slēgt līdz lēmuma pārsūdzēšanai augstākā iestādē noteiktā termiņa notecēšanai.
Vienošanos uzskata par noslēgtu ar tās parakstīšanas brīdi.
278.4 pants. Vienošanās slēgšanas priekšnoteikumi un nosacījumi
Vienošanos var slēgt, ja pastāv šādi priekšnoteikumi:
1) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, atzīst vainu un piekrīt lēmumam par soda uzlikšanu;
2) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir iepazīstināta ar vienošanās slēgšanas tiesiskajām sekām un piekrīt tām.
Vienošanās slēgšana nav iespējama, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
2) administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais;
3) ja ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiek aizskartas trešās personas tiesības vai intereses;
4) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā (ja pārkāpums ir ilgstošs – pārkāpuma pārtraukšanas dienā) ir pagājis mazāk nekā gads, kopš noslēgta iepriekšējā vienošanās par tādu pašu pārkāpumu;
5) par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir piemērojams administratīvais arests;
6) nepilngadīgo nepārstāv tā likumiskais pārstāvis;
7) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības;
8) administratīvā pārkāpuma lietā ir piemērojama garantijas nauda.
Institūcija (amatpersona) nepiedāvā slēgt vienošanos, ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, pārkāpuma būtības vai citiem apsvērumiem izriet, ka vienošanās slēgšana nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.
278.5 pants. Vienošanās saturs un tiesiskās sekas
Institūcija (amatpersona) piedāvā noslēgt vienošanos ar šādiem noteikumiem:
1) lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu noteikto naudas sodu samazina par 50 %. Ja tiesību normā paredzētais naudas soda apmērs ir noteikts, pamatojoties uz prasībām, kas izriet no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, samazinot naudas sodu, ievēro starptautiskajā tiesību aktā noteikto minimālo naudas soda apmēru;
2) naudas sodu samaksā 10 darbdienu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža.
Pēc vienošanās noslēgšanas citi sodi, kas noteikti ar lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, tiek piemēroti sākotnēji noteiktajā apjomā.
Vienošanās nav pārsūdzama, izņemot šā kodeksa 278.7 pantā noteiktos gadījumus. Pēc vienošanās noslēgšanas lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir nepārsūdzams.
Ja naudas sods netiek samaksāts šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā termiņā, sākotnēji pieņemto lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodot piespiedu izpildei. Pirms lietas nodošanas tiesu izpildītājam institūcija (amatpersona) par to rakstveidā informē personu, par kuru pieņemts lēmums. Informāciju nosūta saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas nodošanas tiesu izpildītājam.
278.6 pants. Vienošanās noformēšana
Vienošanos ietver lēmumā, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietā.
Papildus šā kodeksa 274.panta otrajā daļā minētajai informācijai lēmumā norāda:
1) informāciju par to, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona atzīst vainu un piekrīt slēgt vienošanos;
2) lēmumā par soda uzlikšanu noteikto soda apmēru, kā arī vienošanās procesā noteikto soda apmēru;
3) informāciju par to, ka persona ir informēta par vienošanās tiesiskajām sekām un piekrīt tām;
4) informāciju par pienākumu vienošanās procesā piemēroto naudas sodu samaksāt 10 darbdienu laikā.
278.7 pants. Vienošanās atcelšana
Augstāka iestāde uz tās personas iesnieguma pamata, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, vai pēc prokurora protesta noslēgto vienošanos atceļ, ja:
1) vienošanās noslēgta, pastāvot kādam no šā kodeksa 278.4 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem;
2) ja personas, ar kuru noslēgta vienošanās, identitāte bijusi kļūdaini noskaidrota;
3) vienošanās noslēgšanas brīdī pastāvēja apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Iesniegumu par vienošanās atcelšanu, kā arī prokurora protestu var iesniegt ne vēlāk kā gada laikā pēc vienošanās noslēgšanas dienas.
Augstāka iestāde, konstatējot šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētos gadījumus, ne vēlāk kā gada laikā pēc vienošanās noslēgšanas dienas noslēgto vienošanos atceļ pēc savas iniciatīvas.
Lēmumu par noslēgtās vienošanās atcelšanu vai atteikumu atcelt noslēgto vienošanos augstāka iestāde pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma vai prokurora protesta saņemšanas dienas. Augstākas iestādes lēmums nav pārsūdzams.
Ja augstākas iestādes nav, vienošanos atceļ institūcija (amatpersona), kura pieņēma lēmumu par soda uzlikšanu, saskaņā ar kārtību, kādā vienošanos atceļ augstāka iestāde.
Augstāka iestāde lēmumu par vienošanās atcelšanu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.
Pieņemot lēmumu par noslēgtās vienošanās atcelšanu, ar šā lēmuma paziņošanas brīdi sākas termiņš lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzībai. Ja vienošanās ietvaros noteiktais naudas sods ir samaksāts un pēc vienošanās atcelšanas lēmums par soda uzlikšanu ir pārsūdzēts, samaksāto naudas summu atmaksā, ja persona to lūdz.
Augstāka iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par vienošanās atcelšanu, informē izpildinstitūciju par nepieciešamību apturēt lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu piespiedu izpildi, ja tā ir uzsākta."
4. Izslēgt 301.pantu.
5. Papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā:
"25. Šā kodeksa divdesmit otrajā "a" nodaļā ietvertās normas, kas regulē vienošanās slēgšanu, piemēro administratīvo pārkāpumu lietās, kuras uzsāktas, sākot ar 2015.gada 1.janvāri."
Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Tieslietu ministrs
Jānis Bordāns
Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts atbilstoši Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 „Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, II sadaļas 4.5. apakšpunktā noteiktajam risinājumam par vienošanās procesa ieviešanu. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Viena no būtiskākajām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – kodekss) piemērošanas problēmām ir piemēroto naudas sodu izpilde. Vēsturiski kodeksā naudas soda izpilde bija veidota tā, ka naudas sodu no darba algas ietur darba vieta. Pēcāk šāda kārtība tika aizstāta ar naudas soda piedziņu, ko veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka tiesu izpildītāju iesaistīšana naudas soda piedziņā nav efektīva. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti. Piemēram, 2010. gadā kopējā naudas soda summa, kas nav nomaksāta, ir 66,5 miljoni latu, kopējam nenomaksāto naudas sodu apmēram ir tendence ar katru gadu pieaugt. Statistika liecina, ka pilnīga izpilde tiek veikta vien aptuveni 40% gadījumos no piemērotajiem naudas sodiem. Galvenais skaidrojums šādai situācijai ir tas, ka praksē bieži vien nav iespējams vērst piedziņu nedz uz personai piederošiem finanšu līdzekļiem, jo tādi oficiāli netiek uzrādīti, nedz arī uz pārkāpēja personisko mantu, jo pārkāpējam oficiāli nekas vērtīgs un likvīds nepieder. Savukārt piedziņas vēršana uz pārkāpējam piederošajiem mājsaimniecības piederumiem ir neefektīva. Turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem nav iespējams veikt piedziņu uz pārkāpēja mantu, ja, piemēram, piedziņas apmērs pārsniedz pārkāpēja mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu. Līdz ar to rodas situācija, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu netiek izpildīts un pārkāpējs sodu faktiski nesaņem. Ievērojot minēto, nepieciešams uzlabot naudas soda izpildes mehānismu. Pēc diskusijām ar tiesību ekspertiem tika secināts, ka iemesli, kāpēc šī problēma pastāv, ir motivējošu apsvērumu trūkums maksāt uzlikto naudas sodu. Tā kā šobrīd nav saskatāmas iespējas uzlabot naudas sodu piespiedu piedziņu, naudas soda izpildes uzlabošanā jāakcentē motivējoši pasākumi naudas soda brīvprātīgai izpildei. Latvijā būtu jāievieš brīvprātīgas naudas soda samaksas princips – „tas, kurš maksā ātrāk, maksā mazāk”, proti, ir jāievieš pasākumi, kas motivētu personas pašas brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus. Tieslietu ministrijas piedāvātais problēmas risinājums ir vienošanās noslēgšana ar sodīto personu par naudas soda izpildi saīsinātā termiņā. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Ministru kabinets ar 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 „Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju” ir atbalstījis Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā ietvertos risinājumus, kas cita starpā paredz ieviest administratīvā pārkāpuma lietvedību vienošanās procedūrā, tas ir, ieviest jaunu administratīvās lietvedības procedūru, kuras mērķis ir samazināt administratīvo pārkāpumu lietvedības ilgumu situācijā, kad personas pilnībā atzīst savu vainu un piekrīt noteiktā soda veidam un apmēram. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Vienošanās mērķis ir motivēt personu ātrākai savstarpējo tiesisko attiecību galīgai noregulēšanai gadījumos, kad persona gan atzīst vainu, gan piekrīt soda piemērošanai. Šādam jautājuma risinājumam ir saskatāmas vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tiek panākta lielāka garantija, ka naudas sods vispār tiks izpildīts. Otrkārt, naudas sods tiks izpildīts brīvprātīgi, līdz ar to valsts pusē nebūs jāiesaista resurss naudas soda piespiedu izpildes administrēšanai. Treškārt, naudas soda ātrākai izpildei būs pozitīvs fiskāls efekts un tiks pārtraukts nesamaksāto naudas sodu uzkrājums. Vienošanās slēgšana par naudas soda izpildi ir solis administratīvo sodu politikas liberalizācijas virzienā. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ik gadu Latvijā tiek izdarīti 500 000 līdz 600 000 administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka reizi pāris gados gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs izdara kādu administratīvo pārkāpumu. Tā kā administratīvo pārkāpumu bīstamība un kaitīgā ietekme nav tik liela kā kriminālpārkāpumiem, ir samērīgi, ja valsts izrāda zināmu pretimnākšanu personai un vienu reizi gādā piedāvā tiesiskās attiecības nokārtot savstarpēji izdevīgā veidā. Valstij ir jāveido elastīgāks reaģēšanas mehānisms administratīvo pārkāpumu lietās, kurš vienlaikus ir pietiekami audzinošs likumpārkāpējiem, tomēr neprasa iegultīt ievērojamus valsts resursus. Administratīvo sodu sistēmai nav jābūt represīvai, sodiem nav jābūt smagiem, bet gan iedarbīgiem. Nav nepieciešams iedarbināt smagnēju institucionālo mehānismu, lai ar visu likuma bardzību vēstos pret personu, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Kā zināms, soda bardzība nav izšķirošais apstāklis, lai atturētu personu no administratīvo pārkāpumu izdarīšanas vai novērstu atkārtotu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu nākotnē. Naudas soda piemērošana bez tā faktiskas izpildes nesasniedz savu mērķi. Ja naudas sods tiek piespiedu kārtā piedzīts 2 vai 3 gadus pēc izdarītā pārkāpuma (piemēram, krustojuma pārbraukšana pie sarkanās gaismas) tas var radīt personai nesodāmības sajūtu. Pastāv pārāk ilgs laika pārrāvums starp izdarīto likumpārkāpumu un nelabvēlīgajām faktiskajām sekām saistībā ar izdarīto. Soda izpilde, kas seko neilgi pēc izdarītā pārkāpuma, daudz efektīvāk ietekmē pārkāpuma izdarītāju. Soda neizbēgamība ir daudz efektīvāka par soda bardzību un daudz audzinošāk veic soda preventīvo funkciju. Gadījumos, kad persona savu pārkāpumu atzīst un ir gatava samaksāt naudas sodu saīsinātā termiņā, vienošanās procedūra dotu iespēju: 1) stiprināt soda neizbēgamības principu un tātad arī tiesību sistēmā esošo aizliegumu un ierobežojumu efektivitāti; 2) lietderīgāk izmantot kontrolējošo iestāžu un tiesu resursus, kas atbrīvotos uz „neīstu tiesisku strīdu” rēķina. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā konstatējot, ka persona atzīst vainu, amatpersona, vadoties no administratīvā pārkāpuma bīstamības un izdarīšanas apstākļiem, vērtē, vai šajā situācijā ir iespējams piedāvāt vienošanos. Pamatprincips ir tāds, ka vienošanos var slēgt ikvienā gadījumā, ja vien nepastāv likumā noteiktie apstākļi, kas liedz slēgt vienošanos. Papildus jāatzīmē, ka vienošanās var tikt noslēgta par sākotnējā lēmuma izpildi un ir paredzēts, ka vienošanos var slēgt līdz pārsūdzēšanas augstākā iestādē termiņa beigām. Viens no vienošanās noslēgšanas izslēdzošajiem apstākļiem ir tas, ka nav pagājis viens gads no iepriekšējās vienošanās noslēgšanas brīža. Šāds nosacījums ir nepieciešams, jo nebūtu pamatoti piedāvāt administratīvi tiesisko attiecību labvēlīgāku noregulējumu personām, kas regulāri neievēro normatīvos aktus. Vienlaikus norādāms, ka vienošanās noslēgšanas ierobežošana ir attiecināma uz gadījumiem, kad ir izdarīts tāds pats pārkāpums. Lai ievērotu iepriekš minēto nosacījumu, dati par noslēgto vienošanos ir iekļaujami Sodu reģistrā un amatpersona, izskatot lietu, pārliecinās par pieļaujamības nosacījumu izpildi. Likumprojekta 278.4 pantā uzskaitīti izsmeļoši apstākļi, kuriem pastāvot vienošanos slēgt nevar, kā arī ietverta klauzula – „vienošanās slēgšana nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai”. Amatpersona, kurai ir tiesības piedāvāt slēgt vienošanos, vērtē, vai šajā gadījumā vienošanās sasniegs taisnīgu mērķi, proti, vai soda apmērs atbildīs pārkāpuma smagumam un sabiedriskajai kaitīgumam.. Vienošanās slēgšana nav adekvāta, piemēram, īpaši bīstamu pārkāpumu izdarīšanas gadījumā, kad naudas soda samazināšana nesasniedz taisnīga soda apmērus vai citos apstākļos, kur pati pārkāpuma būtība, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi vai pārkāpēja personība, kā arī citi apstākļi neļautu sasniegt juridiski korektu un taisnīgu savstarpējo attiecību noregulējumu. Tāpat vienošanās noslēgšana nebūtu adekvāta gadījumā, ja par pārkāpumu soda vairākus subjektus (piemēram, vairākus valdes locekļus, kas atbild katrs atsevišķi vai arī gadījumos, kad par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā soda gan vadītāju, gan pārvadātāju utt.). Šādos gadījumos var rasties situācija, kad viena persona vēlas pārsūdzēt piemēroto sodu, bet cita – nē, tādejādi nebūtu pamata ar vienošanās piemērošanu liegt personām tiesības uz pārsūdzību. Lai iestādē veidotos vienāda prakse šīs klauzulas piemērošanā, iestādēm ir jāsagatavo vadlīnijas, kuras gan jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, gan jāpublicē iestādes mājas lapā, kur ar tām varēs iepazīties ikviens. Citu apstākļu, kas nepieļauj vienošanās noslēgšanu, starpā, ir minēts tas, ka nepilngadīgo nepārstāv tā likumiskais pārstāvis. Šīs normas mērķis ir veicināt nepilngadīgo personu tiesību un interešu aizsardzību. Gadījumos, kad nepilngadīgo nepārstāv likumiskais pārstāvis, amatpersonai (institūcijai), kas izskata lietu, būtu jāpieaicina likumiskais pārstāvis un jāinformē viņš par iespēju slēgt vienošanos, nevis „automātiski” jāizslēdz iespēja piemērot vienošanos. Īpašos gadījumos, kad ir skaidrs, ka likumiskie pārstāvji nepienācīgi pilda savus pienākumus vai tos nepilda vispār, pieaicināma bāriņtiesa nepilngadīgā interešu aizsardzībai. Lēmums piedāvāt slēgt vienošanos ir amatpersonas kompetence un pie administratīvās atbildības sauktajai personai nav subjektīvo tiesību to prasīt. Personas piedāvājums slēgt vienošanos šādā gadījumā ir uzskatāms par personas lūgumu izvērtēt iespēju slēgt vienošanos, bet šādam lūgumam nav saistošu tiesisku seku. Vienošanās tiek slēgta, lai ātri panāktu galīgo tiesisko attiecību noregulējumu administratīvā pārkāpuma lietā. Vienošanos slēdz amatpersona, kura ir pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda piemērošanu un persona, kurai piemērots administratīvais sods. Juridiskas personas vārdā vienošanos slēdz juridiskās personas pārstāvis. Vienošanos iekļauj administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā par soda uzlikšanu. Ievērojot to, ka saskaņā ar kodeksa 274. panta trešo daļu lēmumu var ietvert administratīvā pārkāpuma protokolā, secināms, ka informācija par vienošanos var tikt iekļauta gan administratīvā pārkāpuma protokolā, gan arī lēmumā, kas ir sagatavots atsevišķa dokumenta formā. Slēdzot vienošanos, persona apņemas piemēroto naudas sodu samaksāt brīvprātīgi 10 darba dienu laikā. Publiska persona vienošanās ietvaros samazina personai piemēroto naudas sodu par 50%, tādejādi, ja lēmumā par administratīvā soda piemērošanu personai piemērots 50 latu vai 50 euro sods, tad, noslēdzot vienošanos, tas tiek samazināts attiecīgi uz 25 latiem vai 25 euro. Ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek piemērota vienošanās, piemērojamais naudas sods var būt mazāks par sankcijā noteikto minimālo naudas sodu, izņemot gadījumus, kad soda apmēri izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem. Vienošanās noslēgšana citus lietas ietvaros piemērotos sodus neietekmē, tie tiek piemēroti sākotnēji noteiktajā apmērā. Vienošanās noslēgšana ietver galīgu publiskas personas un privātpersonas tiesisko attiecību noregulējumu. Tas nozīmē, ka nedz lēmums par administratīvā soda piemērošanu, nedz vienošanās nav pārsūdzama. Amatpersonai, kas piedāvā slēgt vienošanos, ir pienākums izskaidrot personai vienošanas tiesiskas sekas, proti, to, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pēc vienošanās noslēgšanas ir nepārsūdzams. Gadījumā, ja lēmumā par soda uzlikšanu personai ir noteikti citi sodi, šie sodi arī nav pārsūdzami. Lietvedības procesā, noslēdzot vienošanos, izpaliek pārsūdzības stadijas un paredzams, ka ar laiku vienošanās slēgšana varētu ietaupīt resursus, ko valsts un privātpersona iegulda, izskatot pārsūdzētos lēmumus iestādē un tiesās. Vienošanās noslēgšana neparedz īpašu naudas soda izpildes formu. Naudas sodu var samaksāt saskaņā ar kodeksā noteikto spēkā esošo kārtību. Ja persona nepilda vienošanos un 10 darba dienu laikā nesamaksā vienošanās ietvaros noteikto naudas sodu, iestāde sākotnēji pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu nosūta piespiedu izpildei tiesu izpildītājam kodeksā noteiktajā kārtībā. Tādējādi vienošanās neizpildes gadījumā personai iestājas nelabvēlīgas sekas – no tās tiek piedzīts naudas sods sākotnēji noteiktajā apmērā, vienlaikus lēmums par soda uzlikšanu paliek nepārsūdzams. Likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos vienošanos var atcelt. Ja vienošanās tiek atcelta, atjaunojas procesuālie termiņi lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzēšanai un tālākā lietvedība notiek kodeksā noteiktajā parastajā kārtībā. Ja vienošanās tiek atcelta, persona atgūst tiesības pārsūdzēt sākotnējo lēmumu. Tādējādi gadījumos, kad persona noslēgto vienošanos nepilda un iestāde sākotnējo lēmumu par soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei, taču vēlāk vienošanās tiek atcelta (šāda situācija ir iespējama, ievērojot to, ka sūdzību par vienošanās atcelšanu var iesniegt gada laikā no tās noslēgšanas dienas), piespiedu izpilde ir apturama, kamēr spēkā nestāsies galīgais noregulējums lietā. Šāda kārtība garantē, ka sodu izpilda tikai pēc tam, kad ir zināms galīgais noregulējums lietā. Likumprojekts paredz izslēgt normas par noteikta parauga kvīts izsniegšanu gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda. Kodeksā ir iekļauts regulējums, saskaņā ar kuru administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda par atsevišķiem kodeksa 250. pantā uzskaitītajiem pārkāpumiem, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Norādāms, ka jautājums par naudas soda kvīts tiesisko dabu un iespējām pārsūdzēt šo kvīti ir diskutabls. Tā, piemēram, no kodeksa 250. panta otrās daļas izriet, ka naudas soda kvīti nevar apstrīdēt un pārsūdzēt, jo minētā norma paredz, ka gadījumā, ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246. pantu. No kodeksā ietvertajām normām izriet, ka naudas soda kvīts varētu tikt pielīdzināta vienošanai starp amatpersonu (institūciju) un personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jo kvīti izsniedz, ja persona piekrīt uzliktajam sodam un ir gatava sodu izpildīt paātrinātā kārtībā, proti, samaksāt uz vietas. Vienlaikus norādāms, ka šāda veida vienošanās noslēgšana ar soda kvīts izsniegšanas starpniecību ir juridiski nekorekta turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Soda kvīts izsniegšana nenodrošina personai tiesības uz taisnīgu un saprotamu procesu, jo soda kvīts izsniegšanas gadījumā lēmums par lietvedības uzsākšanu netiek fiksēts rakstveidā. Tāpat naudas soda kvītī netiek fiksēta informācija par lieciniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izskatīšanai. Ievērojot minēto, secināms, ka naudas soda kvīts institūts nebūtu saglabājams administratīvā pārkāpuma lietvedībā. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai būtu jābūt obligātai lietvedības sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad lietvedību uzsāk, pieņemot atsevišķu lēmumu, kurā ir iekļaujamas tās pašas ziņas, kas ir iekļaujamas protokolā, tādējādi nodrošinot privātpersonai tiesības uz taisnīgu procesu. Likumprojektā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī. Šāds termiņš ir noteikts, lai nodrošinātu Sodu reģistra pielāgošanu jaunajam regulējumam, kā arī lai īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus un nodrošinātu iestādēm pietiekamu laiku vadlīniju par vienošanās procesa piemērošanu izstrādei. Vienošanos būs iespējams piemērot administratīvo pārkāpumu lietās, kuras ir uzsāktas, sākot ar 2015. gada 1. janvāri. Likumprojektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā nozaru ministrijām sadarbībā ar iestādēm, kuras attiecīgajā nozarē piemēro administratīvos sodus, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir uzdots līdz 2014. gada 1. oktobrim sagatavot vadlīnijas par vienošanās piemērošanu. Šīs vadlīnijas veicinās vienveidīgu jaunā mehānisma piemērošanu un samazinās nevienlīdzīgas attieksmes gadījumus. Ir paredzēts, ka iestādes vienošanos varēs piemērot tikai pēc tam, kad vadlīnijas būs saskaņotas ar Tieslietu ministriju un publicētas iestāžu interneta mājas lapās. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Tieslietu ministrija |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Administratīvo pārkāpumu vispārīgie noteikumi un procesuālais regulējums ir cieši saistīts ar administratīvo sodu piemērošanu un tādejādi ar sodīšanas funkciju, kurā publiskajai pārvaldei ir ekskluzīva kompetence. Sabiedrības intereses kopumā šis likumprojekts neskar, jo juridiskajai atbildībai ir personiska daba. Turklāt nepastāv tādas nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāvētu pie administratīvās atbildības saucamo personu intereses un kuru viedokli uzklausīt būtu adekvāti. |
| 7. |
Cita informācija |
Līdzīga vienošanās procedūra kopš 2012.gada 1.janvāra darbojas Lietuvā. Lietuvā likumā nosaukti administratīvie pārkāpumi, par kuriem ir jāslēdz vienošanās, tomēr personai paliek tiesības arī atteikties slēgt vienošanos. Ja persona atsakās slēgt vienošanos, tad iestādei ir jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība parastajā kārtībā. Pēc lietuviešu kolēģu atsauksmēm šāda procesuālā kārtība ievērojami palielinājusi darba apjomu policijas iestādēm. Sagatavojot likumprojektu, ir ņemta vērā Lietuvas Valsts policijas pieredze vienošanās slēgšanā. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Visas personas, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Projekts šo jomu neskar |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Projektā nav paredzēti jauni izdevumi, ar kuriem nepieciešams rēķināties administratīvā pārkāpuma lietvedības procesa dalībniekiem. Likumprojektā paredzētais mehānisms samazina privātpersonai uzlikto finansiālu slogu. Tādējādi tiek radīta labvēlīgāka situācija attiecībā uz personām ar ierobežotiem finanšu resursiem, jo privātpersonai ir vieglāk samaksāt pusi no soda nekā sodu pilnā apmērā. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Projekts šo jomu neskar |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar |
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2013.gads |
Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu) |
|||
| 2014 |
2015 |
2016 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
0 |
163,5 |
16,3 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
163,5 |
16,3 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
0 |
-163,5 |
-16,3 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
-163,5 |
-16,3 |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
0 |
|
0 |
-163,5 |
-16,3 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
|
0 |
-163,5 |
-16,3 |
|
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
Iekšlietu ministrija (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, budžeta apakšprogramma 02.03.00 „Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”) 2015.gadā izdevumi kopā Ls 163 500 t.sk. Kapitālie izdevumi Ls 163 500 t.sk. IKK 5000 – Pamatkapitāla veidošana Ls 163 500 Lai praksē īstenotu vienošanās procesu uzskaiti un administrēšanu administratīvo pārkāpumu lietās, nepieciešams veikt izmaiņas Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (turpmāk – IIIS) apakšsistēmā „Ceļu policijas reģistrs”, „Administratīvus pārkāpumus izdarījušās personas”, „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma”, „Ieroču reģistrs”, Mobilajā aplikācijā (MobApp), datu apmaiņas kompleksos ar citu iestāžu informācijas sistēmām (piemēram, ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts kasi u.c.), signālsistēmā vienošanās procesa izpildes kontrolei, kā arī jaunu pārskatu un atskaišu izveide: tehniskās specifikācijas izstrāde, analīze, projektēšana un programmatūras izstrāde, par kopējo summu Ls 163 500 (500 cilvēkdienas x Ls 327) (IKK 5140). 2016.gadā un turpmākajos gados izdevumi kopā Ls 16 350 t.sk. Uzturēšanas izdevumi Ls 16 350 t.sk. Kārtējie izdevumi Ls 16 350 t.sk. IKK 2000 – Preces un pakalpojumi Ls 16 350 Informācijas sistēmas programmatūras migrācija uz datu bāzu jaunākām versijām un sistēmas uzturēšana viena gada periodam izmaksā 16 350,00 latu (kas sastāda 75 cilvēkdienas x 218 lati). Paredzēti programmatūras kļūdu labojumi, programmatūras adaptācijas labojumi, programmatūras pieejamības uzlabošana un profilaktiskie labojumi. Aprēķins balstīts uz līdzīgu sistēmu uzturēšanas izdevumiem. |
||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||
| 7. Cita informācija |
Nav |
||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumus Nr. 484 „Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtība”, administratīvā pārkāpuma protokola veidlapā iekļaujot informāciju par vienošanos un svītrojot regulējumu par naudas soda kvītīm. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde tiks uzsākta pēc likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā. Tādejādi plānojams, ka nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti un varētu stāties spēkā reizē ar likuma spēkā stāšanos. Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu izstrādi ir Tieslietu ministrija. |
| 2. |
Cita informācija |
Nav |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
| Projekts šo jomu neskar |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
| Projekts šo jomu neskar |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Institūcijas (amatpersonas), kuras ir tiesīgas piemērot administratīvo sodu. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Projekts šo jomu neskar |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Projekts šo jomu neskar |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
A. Smiltēna
67036937, Anda.Smiltena@tm.gov.lv
67036908, Natalija.Laveniece-Straupmane@tm.gov.lv
v_sk = 3035
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs