Drukāt    Aizvērt

Rīgā

 

 

2016. gada 1.decembrī

Nr. ______________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””(Nr.301/Lp12) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

 

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                        S.Dolgopolovs


 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                                                                                

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

(Nr. 301/Lp12)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (19)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 12., 24.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 157. nr.; 2013, 232.nr.; 2014, 131.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 12., 24.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 157. nr.; 2013, 232.nr.; 2014, 131.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Palīdzības veidi

Ir šādi palīdzības veidi:

1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. — 21.pants);

2) sociālā dzīvokļa izīrēšana (22.pants);

3) nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu (24.pants);

5) pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres vai pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk — dzīvokļa pabalsts) (25.pants);

 

 

 

 

 

 

 

 

51) dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības (25.2 pants);

 

1

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 3.panta 5.1 punktu šādā redakcijā:

51) dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim vai bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk – dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam) (25.2 pants);”.

Atbalstīts

 

 

 

1. Izteikt 3.panta 5.1 punktu šādā redakcijā:

“51) dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim vai bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk – dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam) (25.2 pants);”.

6) vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (26.pants);

7) vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (26.1 pants);

8) dzīvojamās telpas remonts (27.pants);

9) palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai (27.1 pants);

10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai (27.2 pants);

11) palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu (21.1—21.4 pants).

 

 

 

 

 

4.pants. Pašvaldība, kura sniedz palīdzību

(1) Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto gadījumu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 4.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “3., 4. un 5.punktā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

2. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “3., 4. un 5.punktā”;

 

 

 

3

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 4.pantu ar 1.1, 1.2 un  1.3 daļu šādā redakcijā:

“(11) Bērnu bāreni vai bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk – bez vecāku gādības palicis bērns), ar dzīvojamo telpu, nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi.

(12) Repatriantu ar dzīvojamo telpu pēc viņa izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kas nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

(13)       Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā bērns izvēlējies sev mājokli.”

Atbalstīts

 

 

 

papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

“(11) Bērnu bāreni vai bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk – bez vecāku gādības palicis bērns), ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi.

(12) Repatriantu ar dzīvojamo telpu pēc viņa izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kas nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

(13)       Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā bērns izvēlējies sev mājokli.”

 (2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14.pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir piedāvājusi sniegt attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība.

(3) Dzīvojamo telpu izīrēšanā personām, kurām nepieciešama palīdzība, pašvaldības var sadarboties, noslēdzot attiecīgu līgumu.

 

 

 

 

 

14.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām

(1) Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

11) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

 

 

 

 

 

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

 

4

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 14.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;”

Atbalstīts

 

 

3. 14.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;”;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

41) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

 

 

 

 

 

(2) Par to, ka bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas būs nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgā bērnu aprūpes iestāde, bāriņtiesa, ja bērns atrodas audžuģimenē, vai aizbildnis paziņo pašvaldības sociālajam dienestam. Šis paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas bērna ārpusģimenes aprūpe.

 

5

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus “bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības” ar vārdiem “bez vecāku gādības palikušam bērnam”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības” ar vārdiem “bez vecāku gādības palikušam bērnam”;

 

 (21) Par to, ka personas, kuras izcieš sodu ieslodzījuma vietā, būs jānodrošina ar dzīvojamo telpu, ieslodzījuma vietas administrācija paziņo attiecīgajām pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šāda veida palīdzību. Paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Repatrianti, kā arī maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

 

 

 

 

 

 

(4) Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

 

6

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 14.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz bērna iesniegumu.”

Atbalstīts

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz bērna iesniegumu.”;

(5) Repatriantus ar dzīvojamo telpu pēc viņu izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

(6) ... (8)

 

7

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 14.panta piekto daļu.

 

Atbalstīts

 

 

 

izslēgt piekto daļu.

17.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

(1) ...

(2) Piedāvājot īrēt dzīvojamo māju, personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izvēlei tiek piedāvāts to neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts, kuras izīrējamas attiecīgo personu kategorijai atbilstoši palīdzības veidam saskaņā ar pašvaldības domes saistošo noteikumu nosacījumiem.

 

 

 

8

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdu “māju” ar vārdu “telpu”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

4. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdu “māju” ar vārdu “telpu”.

 

 

 

 

25.1 pants. Valsts piedalīšanās dzīvokļa pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

(1) No 2014. gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim valsts piešķir mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem. Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta, veicot līdzmaksājumu par tās faktiskajiem izdevumiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

1. Izslēgt 25.1 pantu.

 

9

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“1. Izteikt 25.1 pantu šādā redakcijā:

25.1 pants. Valsts piedalīšanās dzīvokļa pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

(1) Valsts piešķir mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem. Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta, veicot līdzmaksājumu par tās faktiskajiem izdevumiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

5. Izslēgt 25.1 pantu.

 

25.2 pants. Dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības

(1) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā maksā dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 

10

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25.2 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

25.2 pants. Dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam

(1) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā maksā dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam pašvaldība maksā, pamatojoties uz bērna iesniegumu.”

Atbalstīts

 

 

 

6. 25.2 pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

25.2 pants. Dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam

(1) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā maksā dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam pašvaldība maksā, pamatojoties uz bērna iesniegumu.”;

 

 

 

(2) Dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, piešķir šādu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai:

 

11

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 25.2 panta otrajā daļā vārdus “Dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības” ar vārdiem “Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam”.

Atbalstīts

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “Dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības” ar vārdiem “Dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam”;

1) izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

2) izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1., 2. un 5.punktā paredzēto palīdzību, ja saņem šajā pantā noteikto dzīvokļa pabalstu.

 

12

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25.2 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bez vecāku gādības palicis bērns nav tiesīgs vienlaikus saņemt gan dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam, gan šā likuma 3.panta 1., 2. un 5.punktā paredzēto palīdzību.”

Atbalstīts

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bez vecāku gādības palicis bērns nav tiesīgs vienlaikus saņemt gan dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam, gan šā likuma 3.panta 1., 2. un 5.punktā paredzēto palīdzību.”;

(4) Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, ir tiesīgs saņemt arī tad, ja viņš īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, izņemot sociālo dzīvokli.

 

13

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 25.2 panta ceturto daļu.

Atbalstīts

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

(5) Pašvaldība ar domes saistošajiem noteikumiem nosaka šā panta otrajā daļā minēto izdevumu segšanas normatīvus, kā arī dzīvokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

 

14

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25.2 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā aprēķināms un izmaksājams dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam.”.

Atbalstīts

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā aprēķināms un izmaksājams dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam.”;

 

 

 

 

 

2. Papildināt 25.2 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā."

15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 25.2 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bez vecāku gādības palikušam bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā.”.” 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bez vecāku gādības palikušam bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā.”

26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Kārtību, kādā pašvaldība šā likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru pašvaldības dome nosaka saistošajos noteikumos.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā un kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

 

16

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 26. panta pirmajā un otrajā daļā skaitļus un vārdus “13.panta ceturtās daļas 2.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “13.panta ceturtās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā”.

Atbalstīts

 

 

7. Aizstāt 26. panta pirmajā un otrajā daļā skaitļus un vārdus “13.panta ceturtās daļas 2.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “13.panta ceturtās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā”.

27.1 pants. Palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai

(1) Valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas administrē un izsniedz galvojumu, kā arī galvojuma apmēru, izsniegšanas kritērijus un kārtību.

 

 

 

 

17

 

Ekonomikas ministre D.Reizniece – Ozola (22.09.2015.)

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 27.1 panta pirmajā daļā vārdus “galvojums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “garantija” (attiecīgā locījumā)”.

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.18

 

 

 

 

18

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 27.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka finansētājam tiek sniegta garantija, kas daļēji sedz aizņēmēja parādsaistības to neizpildes gadījumā attiecībā uz dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemto aizdevumu. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas administrē un izsniedz garantiju, kā arī garantijas apmēru, izsniegšanas kritērijus un kārtību.”

Atbalstīts

 

 

 

8. Izteikt 27.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka finansētājam tiek sniegta garantija, kas daļēji sedz aizņēmēja parādsaistības to neizpildes gadījumā attiecībā uz dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemto aizdevumu. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas administrē un izsniedz garantiju, kā arī garantijas apmēru, izsniegšanas kritērijus un kārtību.”

 (2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.

(3) Dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību to saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kā arī īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja tie lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1 ...9

10. Ministru kabinets līdz 2014.gada 15.janvārim izdod šā likuma 25.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.

11...14.

 

 

3. Izslēgt pārejas noteikumu 10. punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Pārejas noteikumos:

izslēgt 10. punktu;

 

 

 

19

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā:

   “15. Bez vecāku gādības palicis bērns, kurš noslēdzis īres līgumu par pašvaldības dzīvojamās telpas (izņemot sociālo dzīvokli) īri līdz 2014. gada 31. decembrim, ir tiesīgs vienlaikus saņemt arī dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam.”

Atbalstīts

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā:

            “15. Bez vecāku gādības palicis bērns, kurš noslēdzis īres līgumu par pašvaldības dzīvojamās telpas (izņemot sociālo dzīvokli) īri līdz 2014. gada 31. decembrim, ir tiesīgs vienlaikus saņemt arī dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam.”

 

 

 

 

 

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Tabula_V9_Saeimas sēdei_15122016.docx - Tabula_V9_Saeimas sēdei_15122016.docx

Start time: 25.02.2020 19:17:53 After doc accessing: 25.02.2020 19:17:53 After doc copying: 25.02.2020 19:17:53 End time: 25.02.2020 19:17:53 Doc created: 01.12.2016 16:34:17 Doc last mod: 02.12.2016 8:21:10 Doc manual: