Drukāt    Aizvērt
Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā 2014. gada 19. novembrī

Nr.111.9/3-2-11/14

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

          Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014. gada 20. novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11. Saeimā neizskatītos likumprojektus, kurus, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā:

 

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11);

– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1275/Lp11);

– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.324/Lp11);

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11);

– „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1037/Lp11).

 

 

 

        Pielikumā:    11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi             Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11)                 redakcija uz 8 lapām.

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                G. Bērziņš


Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 214.panta pirmajā daļā skaitli "166.36".

 

2. Papildināt kodeksu ar 214.pantu šādā redakcijā:

 

"214.pants. Maksātnespējas administrācija

Maksātnespējas administrācija izskata šā kodeksa 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Maksātnespējas administrācijas vārdā ir tiesīgs Maksātnespējas administrācijas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā:

 

"25. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras par šā kodeksa 166.36 pantā paredzētajiem pārkāpumiem līdz 2013.gada 31.decembrim nodotas izskatīšanai Valsts policijai, izskata Valsts policija."

 

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs

Jānis Bordāns


 

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Saskaņā ar Ministru kabineta ar 2013.gada 26.februāra protokollēmumu (protokols Nr.11 37.§ 3.punkts) Tieslietu ministrijai uzdots izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2013.gada 15.augustam iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai Maksātnespējas administrācijai nodotu kompetenci administratīvo sodu piemērošanai maksātnespējas jomā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) divpadsmito “d“ nodaļu „Administratīvie pārkāpumi maksātnespējas jomā“ ir paredzēta administratīvā atbildība par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu (166.36pants). Par minēto pārkāpumu izdarīšanu tiek uzlikts naudas sods.

Šobrīd lietas par LAPK 166.36 panta pārkāpumiem izskata un lēmumu par soda uzlikšanu pieņem Valsts policija.

2013.gada 1.janvārī spēkā stājušies LAPK grozījumi, kas paredz par LAPK paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērojamo pamatsodu - naudas  sods fiziskajām personām vai valdes loceklim, papildināt ar tiesībām piemērot arī papildsodu - atņemt valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Vienlaikus 2013.gada 1.janvāra LAPK grozījumi būtiski maina administratīvā papildsoda – aizliegums ieņemt noteiktus amatus, piemērošanas kārtību. Proti, līdz 2012.gada 31.decembrim šo LAPK 29.pantā norādīto administratīvo sodu varēja piemērot vienīgi tiesa. Līdz ar to spēkā esošajā LAPK redakcijā, konkrēti 29.pantā, ir izslēgta atsauce par ekskluzīvu tiesas kompetenci atņemt personai tiesības ieņemt noteiktus amatus.

Atbilstoši 2013.gada 1.janvārī spēkā stājušos LAPK grozījumu anotācijā norādītajam jauno papildsodu var piemērot tās pašas iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgo administratīvo lietu izskatīšana. Šāds regulējums izvēlēts, ņemot vērā, ka konkrētais soda veids tieši neierobežo cilvēktiesības, tādēļ tiesības to piemērot var noteikt arī iestādei. Turklāt atbilstoši LAPK grozījumu anotācijā norādītajam šo grozījumu mērķis bija panākt, ka iestādes (konkrētajā gadījumā Valsts policija) jauno papildsodu praksē piemēro un tiek sasniegts šī soda mērķis. Tādejādi saskaņā ar spēkā esošo LAPK regulējumu valsts iestāde var ne tikai izskatīt LAPK 166.36 pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus, bet arī pilnvērtīgi uzlikt personām minētajās normās norādītos pamatsodus (naudas sodus) un papildsodus (tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus). Turklāt 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu izskatīšanu un pilnvērtīgu sodīšanu var deleģēt jebkurai iestādei, ja vien šāds pilnvarojums ir norādīts attiecīgajās LAPK normās.

Tādējādi nepastāv tiesiski šķēršļi, lai LAPK 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu izskatīšanas funkciju nodotu Maksātnespējas administrācijai. Savukārt, ievērojot Maksātnespējas administrācijas pašreizējo kompetenci maksātnespējas procesu jautājumos, šādas funkcijas pārņemšana atbilst Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumu Nr.751 „Maksātnespējas administrācijas nolikums” 2.punktā noteiktajam Maksātnespējas administrācijas darbības mērķim - īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas procesa jautājumos.

Ņemot vērā to, ka Maksātnespējas administrācijas rīcībā, ievērojot tās kompetenci maksātnespējas jomā, ir vairāk informācijas un rīku, lai konstatētu administratīvā pārkāpuma sastāvu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36 panta, ar priekšlikumiem paredzēts noteikt, ka lietas par 166.36 panta pārkāpumiem izskata un lēmumu par soda uzlikšanu pieņem Maksātnespējas administrācija. Tā kā Maksātnespējas administrācijas amatpersonas izskata administratoru un privātpersonu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumus, veicot administratoru uzraudzību un izskatot sūdzības par administratoru rīcību, minētās amatpersonas arī var izskatīt lietu par 166.36 panta pārkāpumiem un uzlikt sodu. Tādejādi tiktu panākts, ka šo administratīvo pārkāpumu izskata speciālisti, kuri spēj kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

LAPK nepieciešams noteikt, kādus administratīvos sodus Maksātnespējas administrācija ir tiesīga uzlikt, kā arī kuras Maksātnespējas administrācijas amatpersonas ir tiesīgas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Maksātnespējas administrācijas vārdā.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk – Likumprojekts) paredz izslēgt no Valsts policijas kompetences LAPK 166.36 pantā noteikto pārkāpumu lietu izskatīšanu un šo kompetenci nodot Maksātnespējas administrācijai.

Likumprojektā paredzēts noteikt termiņu, līdz kuram Valsts policija turpina izskatīt LAPK 166.36 pantā noteikto pārkāpumu lietu. Ņemot vērā to, ka administratīvo sodu piemērošanas kompetences pārņemšana saistās ar papildu finansējuma nepieciešamību, Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra sēdē tika nolemts (protokols nr. 11 37.§), ka Maksātnespējas administrācija lietas par 166.36 panta pārkāpumiem sāks skatīt no 2014.gada 1.janvāra un līdz ar to jautājumu par nepieciešamo finansējumu Maksātnespējas administrācijai izskatīt valsts 2014.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā. Vienlaikus, Likumprojekts paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietas, kuras par šā kodeksa 166.36 pantā paredzētajiem pārkāpumiem līdz 2013.gada 31.decembrim nodotas izskatīšanai Valsts policijai, izskata Valsts policija.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Maksātnespējas administrācija

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības mērķgrupa, kuras ietekmēšanai tiek veikti LAPK grozījumi, ir administratīvo pārkāpumu izdarītāji. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība tās parastajā izpratnē, piemēram, sadarbojoties ar attiecīgās nozares nevalstiskajām organizācijām, nebija iespējama.

7.

Cita informācija

Nav

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

 Sabiedrības mērķgrupa, kuras intereses ietekmē šis projekts, ir maksātnespējas procesa dalībnieki – administratori, kreditori, parādnieka pārstāvji utt. Ņemot vērā minēto, sabiedrības mērķgrupas kopējo skaitlisko apmēru noteikt nav iespējams.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Nav

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Lietas par konkrētiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek izskatītas un sodi tiek uzlikti saskaņā ar LAPK noteikto procedūru.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

 


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2013

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2014

2015

2016

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

21,9

43,1

54,4

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

21,9

43,1

54,4

1.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

2. Budžeta izdevumi:

0

0

21,7

36,7

52,9

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

21,7

36,7

52,9

2.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

2.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0,1

6,5

1,4

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0,1

6,5

1,4

3.2. speciālais budžets

 

 

 

 

 

3.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0,1

6,5

1,4

5.1. valsts pamatbudžets

0

0,1

6,5

1,4

5.2. speciālais budžets

 

 

 

 

5.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

Ieņēmumu prognoze:

 

Gads

Lēmumu skaits

Kopējā uzlikto naudas sodu summa (Ls)

(lēmumu skaits x Ls 250)

Iekasējamās summas saskaņā ar % sadalījumu pa gadiem (Ls)

2014

250

62500

21 875

2015

350

87500

43 125

2016 un turpmāk

350

87500

54 375

 

Lēmumu skaits 2014.gadā prognozēts, paredzot, ka nepieciešams laiks, lai funkciju „iedzīvinātu“, bet, prognozējot rādītājus turpmākajiem gadiem, pieņemts, ka lēmumu skaits pieaugs. 2014.gadā 250 gadījumi – par pamatu ņemot vidējo MNA lēmumu, ar kuriem konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi administratoru rīcībā, skaitu (111) un paredzot, ka pārņemot šo funkciju, pārkāpumi tiks konstatēti arī citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu rīcībā.

 

Kopējās uzliktās naudas sodus summas rādītājs veidots, pieņemot, ka naudas sods uzlikts 50% apmērā (Ls 250) no maksimālās naudas soda summas.

 

Iekasējamā summas prognoze 2014.gadā veidota 35% apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas sodu summas. 2015.gadā – 35% apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas sodu summas + 20% no 2014.gadā uzliktā naudas soda summas (lietas, kas 2014.gadā nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.). 2016.gadā 35% apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas soda summas + 20% no 2015.gadā uzliktās naudas soda summas (lietas, kas 2015.gadā nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.) + 10% no 2014.gadā uzliktā naudas soda summas (lietas, kas 2014.g nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.).

 

Izdevumu aprēķins:

2014.gads

Atlīdzība Ls 20 549:

atalgojums 2 amata vietām

2 juriskonsulti (26.3 saime, III līmenis, 9 mēnešalgu grupa) Ls 690*12 mēn.= Ls 8 280 * 2 = Ls 16 560.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 24.09%

16 560 * 24.09% = Ls 3 989. 

Preces un pakalpojumi Ls 1 181 :

Sakaru pakalpojumi (t.sk.internets) 2 nodarbinātie * 13 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 312;

Pasta pakalpojumi 2 nodarbinātie * 2 Ls/mēn * 12 mēn. = Ls 48;

Datortehnikas apkalpošana 2 nodarbinātie * 7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 168;

Izdevumi par elektroenerģiju 2 nodarbinātie * 11 Ls/mēn. * 12 mēn = Ls 264;

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 2 nodarbinātie * 0.7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 17;

Antivīrusa licences 2 nodarbinātajiem * 20 Ls/gab. = Ls 40;

Darbinieku apmācība 2 nodarbinātie * 40 Ls/mēn * 2 mēn = Ls 160;

Kancelejas preces 2 nodarbinātajiem * 3 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 72.

 

vienreizējās izmaksas Ls 100 apmērā t.sk.

UPS 2gab * Ls 50 = Ls 100.

 

2015.gads

Atlīdzība Ls 34 993:

atalgojums 3 amata vietām

struktūrvienības vadītājs (26.3 saime, V līmenis, 12. mēnešalgu grupa) Ls 970*12 mēn. = Ls 11 640;

2 juriskonsulti (26.3 saime, III līmenis, 9 mēnešalgu grupa) Ls 690*12 mēn.= Ls 8 280 * 2 = Ls 16 560.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 24.09%

(16 560+11 640) * 24.09% = Ls 6 793. 

Preces un pakalpojumi Ls 1 671 :

Sakaru pakalpojumi (t.sk.internets) 3 nodarbinātie * 13 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 468;

Pasta pakalpojumi 3 nodarbinātie * 2 Ls/mēn * 12 mēn. = Ls 72;

Datortehnikas apkalpošana 3 nodarbinātie * 7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 252;

Izdevumi par elektroenerģiju 3 nodarbinātie * 11 Ls/mēn. * 12 mēn = Ls 396;

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 3 nodarbinātie * 0.7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 25;

Antivīrusa licences 3 nodarbinātajiem * 20 Ls/gab. = Ls 60;

Darbinieku apmācība 3 nodarbinātie * 40 Ls/mēn * 2 mēn = Ls 240;

Kancelejas preces 3 nodarbinātajiem * 3 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 108.

 

vienreizējās izmaksas Ls 50 apmērā t.sk.

UPS 1gab * Ls 50 = Ls 50.

 

2016.gads

Atlīdzība Ls 45 268:

atalgojums 4 amata vietām

struktūrvienības vadītājs (26.3 saime, V līmenis, 12. mēnešalgu grupa) Ls 970*12 mēn. = Ls 11 640;

3 juriskonsulti (26.3 saime, III līmenis, 9 mēnešalgu grupa) Ls 690*12 mēn.= Ls 8 280 * 3 = Ls 24 840.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 24.09%

(24 840+11 640) * 24.09% = Ls 8 788. 

Preces un pakalpojumi Ls 7 680 :

Sakaru pakalpojumi (t.sk.internets) 4 nodarbinātie * 13 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 624;

Pasta pakalpojumi 4 nodarbinātie * 2 Ls/mēn * 12 mēn. = Ls 96;

Datortehnikas apkalpošana 4 nodarbinātie * 7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 336;

Izdevumi par apkuri 80m2 * Ls 2/m2 * 6 mēn. = Ls 960;

Izdevumi par elektroenerģiju 4 nodarbinātie * 11 Ls/mēn. * 12 mēn = Ls 528;

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 4 nodarbinātie * 0.7 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 34;

Telpu uzkopšana 80m2 * 0.50 Ls/m2 * 12 mēn = Ls 480;

Antivīrusa licences 4 nodarbinātajiem * 20 Ls/gab. = Ls 80;

Telpu noma 80m2 * 3.03 Ls/m2 * 12 mēn = Ls 2 908;

Darbinieku apmācība 4 nodarbinātie * 40 Ls/mēn * 2 mēn = Ls 320;

Kancelejas preces 4 nodarbinātajiem * 3 Ls/mēn * 12 mēn = Ls 144.vienreizējās izmaksas Ls 1 170 apmērā t.sk.

Telefona un interneta ievilkšana Ls 1 000;

Printeris Ls 120;

UPS 1gab * Ls 50 = Ls 50.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Likumprojekts virzāms kopā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”.

Attiecīgie izdevumi tiks plānoti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 35.00.00 „Maksātnespējas administrācija”.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nolūkā nodrošināt kompetences - administratīvo sodu piemērošana – piešķiršanu Maksātnespējas administrācijai, grozījumi ir izdarāmi Maksātnespējas likumā.

Grozījumi Maksātnespējas likumā ir izdarāmi pēc Likumprojekta atbalstīšanas Saeimā trešajā lasījumā. Atbildīgā iestāde par grozījumu izdarīšanu – Tieslietu ministrija.

Maksātnespējas likumā nepieciešams noteikt, ka Maksātnespējas administrācija piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

2.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Maksātnespējas administrācija

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts paredz izslēgt no Valsts policijas kompetences LAPK 166.36 pantā noteikto pārkāpumu lietu izskatīšanu un šo kompetenci nodot Maksātnespējas administrācijai.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                    Jānis Bordāns

 

 

 

A.Šķēle

67046147, agnese.skele@tm.gov.lv

S.Siliņa

67046132, sigita.silina@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

v_sk = 2056

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

30_Lp12.doc30_Lp12.doc

Start time: 25.02.2020 19:49:07 After doc accessing: 25.02.2020 19:49:07 After doc copying: 25.02.2020 19:49:07 End time: 25.02.2020 19:49:07 Doc created: 19.11.2014 13:29:00 Doc last mod: 19.11.2014 13:29:07 Doc manual: