2015.gada .jūnijā
Nr.
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2015.gada 18.jūnija Saeimas sēdē, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1.Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā” uz lpp.;
2.Likumprojekta „Grozījums Kredītiestāžu likumā” anotācija uz lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs K. Šadurskis
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160.nr.; 2011, 4.nr.; 2012, 50., 56., 92.nr.; 2013, 61., 106., 193.nr.; 2014, 92.nr.; 2015, 29.) šādu grozījumu:
Izteikt likuma 63. panta pirmās daļas 11.1 punktu šādā redakcijā:
“111) Valsts ieņēmumu dienestam — pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ja tajos ir noteikta paredzami svarīgas vai svarīgas informācijas sniegšana, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts (starptautiskā līguma puses) konkrēta nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāju grupas nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgu vai svarīgu informāciju (tai skaitā par darījumiem ar trešajām personām). Šā punkta piemērošanai paredzami svarīga vai svarīga informācija ir:
a) attiecīgās personas bankas kontu, tajā skaitā slēgto bankas kontu, numuri,
b) bankas kontu numuri, ar kuriem attiecīgā persona pilnvarojusi rīkoties pilnvaroto personu,
c) attiecīgā bankas konta turētājs,
d) personas, kuras pilnvarotas rīkoties ar bankas kontu, tajā skaitā izmantojot kontu attālinātās vadīšanas līdzekļus,
e) persona, kura atvēra bankas kontu,
f) bankas konta pārskata perioda sākuma atlikums un beigu atlikums,
g) procentu summa, kas nomaksāta par attiecīgajā bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem par konkrētu laika periodu,
h) nomaksātā nodokļu summa par procentiem konkrētā laika periodā,
i) bankas konta izraksts par konkrētu laika periodu,
j) ziņas vai dokumenti saistībā ar konkrētu darījumu kontā, tajā skaitā maksājumu uzdevumu, skaidras naudas iemaksas kvīšu, čeku, to starpā atsaukto čeku, aizdevumu līgumu un citu darījumu apliecinošo dokumentu kopijas,
k) kontu atvēršanu apliecinoši dokumenti, tajā skaitā līgumu par bankas konta atvēršanu, parakstu paraugu karšu un citu dokumentu, kurus kredītiestāde ieguvusi klienta identifikācijas nolūkos, kopijas,
l) ziņas par citiem konta turētāja kontiem bankā konkrētā laika periodā, kā arī ziņas par attiecīgajiem kontiem piesaistītajām maksājumu kartēm (to veids, numurs, lietotājs),
m) ziņas par attiecīgās maksājumu kartes piesaisti bankas kontam;
n) ziņas par attiecīgās maksājumu kartes lietotāju,
o) šajā punktā no a) līdz n) apakšpunktam norādītās ziņas un dokumenti par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem.
Likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Ar Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.34 tika apstiprināta Latvijas Republikas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – ESAO) Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem (Global Forum on Transparency and Exchange of Information for Tax Purposes) (turpmāk – ESAO Globālais forums), sākot ar 2012.gadu.
Globālā Foruma ietvaros, 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja ESAO daudzpusējo konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – ESAO Konvencija). ESAO Konvencija tika ratificēta 2014.gada 8.maijā, un 2014.gada 1.novembrī tā stājas spēkā.
Pievienojoties ESAO Globālajam forumam un pievienojoties ESAO Konvencijai, Latvija ir uzņēmusies vairākas būtiskas starptautiskās saistības, proti:
- ievērot paplašināto ESAO starptautisko informācijas apmaiņas standartu (starptautiskais standarts http://www.oecd.org/dataoecd/37/42/44824681.pdf paredz, ka līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm ir jāveic informācijas apmaiņa, kas ir paredzami svarīga (forseeably relevant) to nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai prasību izpildei attiecībā uz nodokļiem, kas ir minēti ESAO Konvencijā);
- pakļaut savus normatīvos aktus un administratīvo praksi atbilstības izvērtējumam (peer review) - novērtējums par juridisko un normatīvo aktu ietvaru un to praktisko piemērošanu attiecībā uz informācijas apmaiņu un caurskatāmību (transparency) nodokļu jomā atbilstoši ESAO Globālā foruma noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.
ESAO starptautiskā informācijas apmaiņas standarta (turpmāk – ESAO standarts) galvenā pazīme ir, ka, saņemot atbilstošu vienas valsts informācijas pieprasījumu, otra valsts nevar atteikt tās sniegšanu, atsaucoties uz tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi tikai tādēļ, ka tā atrodas bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai starpnieks, rīcībā. Tāpat tā nevar atteikties sniegt otras valsts pieprasīto informāciju tikai tādēļ, ka tā nav nepieciešama valsts, kurai pieprasa sniegt informāciju, nodokļu uzlikšanas vajadzībām.
Saskaņā ar ESAO standartu valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts atbilstoši pamatots otras valsts pieprasījums sniegt paredzami svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām, tai skaitā par nodokļu maksātāja darījumiem ar trešajām personām, un informāciju par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem. Atzīmējam, ka 11.1 punktā noteiktais pienākums sniegt tā a) – o) apakšpunktos norādīto informāciju ir izpildāms tikai, saņemot atbilstoši pamatotu otras valsts pieprasījumu sniegt minēto informāciju, ar nosacījumu, ka tā nepieciešama konkrēta otras valsts nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Piemēram 11.1 b) apakšpunktā norādītā informācija ir jāsniedz attiecībā uz kontiem, ar kuriem saistībā ar konkrētu nodokļu maksātāju vai nodokļu maksātāju grupu, to darījumiem, darījumu partneriem vai saistītām personām ir pilnvarota rīkoties pilnvarotā persona.
Līdz ar to, saskaņā ar minēto punktu, netiek radīta iespēja informācijas vākšanai pēc nejaušības principa, ko minētais standarts nepieļauj.
Latvijas juridisko un normatīvo aktu ietvara atbilstības izvērtējuma procesa I fāze tika uzsākta 2013.gada otrajā pusē, un to piemērošanas praksē izvērtēšanas process jeb II fāze tika uzsākta 2014.gada otrajā pusē. Latvijas pārskata ziņojuma sagatavošanas II fāzes ietvaros 2015.gada martā notikušajā ESAO vērtētāju vizītē Latvijā, tika konstatēts, ka banku informācijas sniegšanai praksē pastāv dažas nepilnības, kas neatbilst ESAO izstrādātajiem starptautiskajiem standartiem caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā, kurus Latvija ir apņēmusies ievērot, kļūstot par ESAO Globālā foruma dalībvalsti.
ESAO vērtētāji konstatēja dažas nepilnības Latvijas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz pieeju banku informācijai:
· Ierobežojoša prasība, kas paredz norādīt personas vārdu (nosaukumu), kurai pieder bankas konts un bankas konta numuru;
· Ierobežots informācijas apjoms, kas var tikt sniegts, un kas neietver visu informāciju, kas ir pieejama bankām par konkrēto kontu, (piemēram, līgumi par konta atvēršanu, parakstu kartes, kopijas par atceltajiem čekiem, depozīti, aizdevumu dokumenti vai citi dokumenti, kas norāda konkrētus darījumus), tai skaitā arī attiecībā uz trešajām personām.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, lai nodrošinātu pilnīgu banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši ESAO noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un tādējādi tiktu novērstas ESAO vērtētāju vizītes laikā konstatētās nepilnības attiecībā uz banku informācijas pieejamību, kā arī nākotnē tiktu mainīta Latvijas tiesu prakse, kas pašreiz sašaurināti interpretē banku informācijas pieejamību gadījumos, par ko ESAO vērtētāji konstatējuši nepilnības.
Likumā veiktie grozījumi tiks ņemti vērā Latvijas pievienošanās sarunās ESAO. Veicot grozījumus, tiks novērsti šķēršļi Latvijas dalībai ESAO, uz ko ir norādījuši gan ESAO vērtētāji, gan arī uz minēto trūkumu uzmanību ir vērsis ESAO ģenerālsekretārs vizītes laikā Rīgā šī gada 25-26.aprīlī.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Piedāvātie likuma grozījumi novērsīs tiesu sašaurinātu ES, starptautisko tiesību normu, ESAO instrumentu, Latvijas Kredītiestāžu likuma normu interpretāciju par banku informācijas sniegšanu. Tomēr, kā pats svarīgākais ir jāmin, ka, veicot attiecīgos grozījumus, tiks novērsti šķēršļi Latvijas dalībai ESAO, uz ko ir norādījuši gan ESAO vērtētāji, gan arī uz minēto trūkumu uzmanību ir vērsis ESAO ģenerālsekretārs vizītes laikā Rīgā šī gada 25.-26.aprīlī. Latvijas iestāšanās ESAO jau ilgu laiku bijusi viena no Latvijas nozīmīgākajām ekonomiskajām un ārpolitikas prioritātēm, kas nozīmēs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, efektīvāku valsts ekonomisko interešu aizsardzību visā pasaulē. Ja iestāšanās process tiks kavēts, tas būs signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide neatbilst starptautiskajām saistībām, tai skaitā arī Latvijas jau esošajām saistībām ES, kas kavēs ārvalstu investīciju piesaisti un valsts ekonomisko attīstību kopumā.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likums neatstās ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, jo starptautisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, tai skaitā banku informācijas apmaiņu arī tagad nodrošina Valsts ieņēmumu dienests esošo funkciju ietvaros.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Latvijai kopš 2012.gada ir saistoša ESAO Globālā foruma konvencija, tai skaitā, pakļaujot savus normatīvos aktus un administratīvo praksi (peer review) novērtējumam atbilstoši ESAO noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem (novērtējums par juridisko un normatīvo aktu ietvaru un to praktisko piemērošanu attiecībā uz informācijas apmaiņu un caurskatāmību (transparency) nodokļu jomā). Latvijas juridisko un normatīvo aktu pielietošanas praksē vērtēšana tika uzsākta 2014.gada otrajā pusē. Latvijas pārskata ziņojuma sagatavošanas II fāzes ietvaros 2015.gada martā notikušajā OECD vērtētāju vizītē Latvijā, tika konstatēts, ka banku informācijas sniegšanai praksē ir dažas nepilnības, kas neatbilst starptautiskajam standartam, un nepieciešams novērst nepilnības (skatīt šī likumprojekta anotācijas 1.jautājumu, kā arī 2013.gada 14.marta likuma “Grozījumi kredītiestāžu likumā” anotāciju). Kā norādīts iepriekš, minētā standarta ieviešana un praktiska piemērošana ir svarīgs priekšnosacījumus, lai Latvija kļūtu par ESAO dalībvalsti.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādes laikā notika konsultācijas ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Komercbanku asociāciju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta esošo funkciju ietvaros.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs K. Šadurskis
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs