Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 9 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Divpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā

(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.² pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus

Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 26.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

1

Juridiskā komisija

Papildināt 166.² pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Par kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez licences vai par kredītinformācijas biroja darbības licences nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmittūkstoš līdz četrpadsmit tūkstoš euro.”

Atbalstīts

1. Papildināt 166.² pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Par kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez licences vai par kredītinformācijas biroja darbības licences nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmittūkstoš līdz četrpadsmit tūkstoš euro.”

Piecpadsmitā nodaļa
Atbildība par citiem administratīvajiem pārkāpumiem

2

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Papildināt kodeksu ar 204.²¹ pantu šādā redakcijā:

„204.²¹ pants. Licencējamo kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšana bez licences vai kredītinformācijas biroja darbības licences nosacījumu pārkāpšana

Par licencējamo kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez licences vai par kredītinformācijas biroja darbības licences nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām — no desmittūkstoš līdz četrpadsmit tūkstoš euro.”

Neatbalstīts

236.¹⁰ pants. Datu valsts inspekcija

Datu valsts inspekcija izskata šā kodeksa 204.⁷, 204.⁸, 204.⁹, 204.¹⁰, 204.¹¹ un 204.¹⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Datu valsts inspekcijas vārdā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgs Datu valsts inspekcijas direktors un viņa pilnvaroti darbinieki.

(13.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

3

4

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Aizstāt 236.¹⁰ panta pirmajā daļā vārdus un skaitli „un 204.¹⁶ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „204.¹⁶ un 204.²¹ pantā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 236.¹⁰ panta pirmajā daļā skaitli „204.⁷” ar skaitļiem un vārdiem „166.² panta otrajā daļā, 204.⁷”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

2. Aizstāt 236.¹⁰ panta pirmajā daļā skaitli „204.⁷” ar skaitļiem un vārdiem „166.² panta otrajā daļā, 204.⁷”.

262.¹ pants. Pārstāvis

Juridisko personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī cietušo — juridisko personu pārstāv tās pilnvaroti pārstāvji. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

Cietušo — pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, vai cietušā likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Cietušais var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. Cietušo — nepilngadīgu fizisko personu pārstāv tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Ja nepilngadīgas fiziskās personas likumisko pārstāvi sauc pie administratīvās atbildības, šīs personas pārstāvību īsteno bāriņtiesa.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

5

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 262.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Šā panta nosacījumi ir attiecināmi arī uz aizskartā mantas īpašnieka pārstāvi.”

Atbalstīts

3. Papildināt 262.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Šā panta nosacījumi ir attiecināmi arī uz aizskartā mantas īpašnieka pārstāvi.”

1. Papildināt kodeksu ar 262.² pantu šādā redakcijā:

„262.² pants. Aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir nepamatoti ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šī persona nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

6

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 1.pantu pēc vārda „valdītājam” ar vārdiem „(aizskartais mantas īpašnieks)”.

Atbalstīts

4. Papildināt kodeksu ar 262.² pantu šādā redakcijā:

“262.² pants. Aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir nepamatoti ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šis īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (aizskartais mantas īpašnieks) personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir tās kompetencē. Ja šīs lietas izskatīšana nav tās kompetencē, lietu pārsūta pēc piekritības;

2) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, to paziņo šā kodeksa 268.¹ pantā noteiktajā kārtībā;

3) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli. Ja nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, tos pieprasa;

4) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, viņa pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

2. Papildināt 268.panta 4. punktu pēc vārda „lūgumus” ar vārdiem „aizskartā mantas īpašnieka pieteikumus”.

5. Papildināt 268.panta 4. punktu pēc vārda „lūgumus” ar vārdiem „aizskartā mantas īpašnieka pieteikumus”.

271.pants. Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē

(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izskata lietu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un tās pārstāvja vai aizstāvja pilnvaras.

(2) Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, noklausās viņa atzinumu.

(3) Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar šīs institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

(4) Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu drīkst izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.³, 149.¹⁰ pantā, 149.³¹ panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, un gadījumos, kad pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu drīkst izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.

(5) Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē.

(7) Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

7

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 271.panta otro daļu pēc vārdiem „pārstāvja lūgumus” ar vārdiem „aizskartā mantas īpašnieka vai viņa pārstāvja lūgumus”.”

Atbalstīts

6. Papildināt 271.panta otro daļu pēc vārdiem „pārstāvja lūgumus” ar vārdiem „aizskartā mantas īpašnieka vai viņa pārstāvja lūgumus”.

279.pants. Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

Persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

3. Izteikt 279.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu.”

7. Izteikt 279.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu.”

288.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādei, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpuma lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2013.)

4. Aizstāt 288.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „kā arī cietušais” ar vārdiem „un cietušais, bet aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu – ”

8. Aizstāt 288.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „kā arī cietušais” ar vārdiem „un cietušais, bet aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu –”.

289.⁷ pants. Tiesas sēde

(1) Rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski. Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesnesis nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju un aizstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtās sūdzības vai protesta saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

(2) Ja liecinieks vai eksperts neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz septiņdesmit euro apmēram. Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu paziņošanas iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus.

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot šo personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja persona, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas. Par lēmumu atstāt sūdzību vai protestu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiesnesis pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, nopratina cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(6) Tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē un tiesas debatēs, izteikt replikas, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.

(7) Ja administratīvā pārkāpuma tiesvedībā piedalās pārstāvis, aizstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis un aizstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

(8) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, ja kāds no administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem to pieprasa.

(9) Tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu reālajā laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. un 26.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

8

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 289.⁷ panta pirmo daļu pēc vārdiem „viņa pārstāvja” ar vārdiem „un aizskartā mantas īpašnieka vai viņa pārstāvja”.”

Atbalstīts

9. Papildināt 289.⁷ panta pirmo daļu pēc vārdiem „viņa pārstāvja” ar vārdiem „un aizskartā mantas īpašnieka vai viņa pārstāvja”.

Pārejas noteikumi

(1-26)

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

„27. Aizskartais mantas īpašnieks, kuram nepamatots tiesību aizskārums radīts līdz 2014.gada 31.decembrim un kurš uzsācis savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, var pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu daļā par savu mantu līdz 2015.gada 11.janvārim.”

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

„27. Aizskartais mantas īpašnieks, kuram nepamatots tiesību aizskārums radīts līdz 2014.gada 31.decembrim un kurš uzsācis savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, var pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu daļā par savu mantu līdz 2015.gada 11.janvārim.”

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

9

Juridiskā komisija

Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts