Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(7)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Izdarīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 216. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 216. nr.) šādus grozījumus:

8.pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi

(1) Ja publiskas personas kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā (atkarīgā kapitālsabiedrība), tad:

1) atkarīgā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši šā likuma 57.pantam;

2) atkarīgās kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu;

3) atkarīgās kapitālsabiedrības valdi un padomi nominē, ievērojot šādus nosacījumus:

a) nominācijas process ir atklāts,

b) valdes un padomes locekļu kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem;

4) atkarīgā kapitālsabiedrība var izveidot padomi tikai šā likuma 106.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

5) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļiem šajā likumā noteiktos ierobežojumus;

1

Atbildīgā komisija

Aizstāt 8.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību” ar vārdiem „atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitu, mēneša atlīdzību”.

Atbalstīts

1.Aizstāt 8.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību” ar vārdiem „atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitu, mēneša atlīdzību”.

(2) Kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā:

1) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam;

2) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58.panta pirmajai un otrajai daļai;

3) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības:

1) neiegūst līdzdalību citās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad tas atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam un ir saņemta attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas atļauja;

2) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam;

3) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

 (5) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, valdei jāsaņem dalībnieku (akcionāru) sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

(6) Šā panta noteikumus nepiemēro meitas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ārvalstīs reģistrētas kapitālsabiedrības.

15.pants. Atvasināta publiska persona, izņemot pašvaldību, kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) kapitāla daļu turētājs ir atvasināta publiska persona, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var nodot atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes (struktūrvienības) vadītājam, kuram ir uzticēta atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai attiecīgās iestādes (struktūrvienības) vadītāja pienākumus.

1. Aizstāt 15. panta trešajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

2. Aizstāt 15. panta trešajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

 (4) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs no atvasinātas publiskas personas iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padotās iestādes (struktūrvienības) darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz augstākās izpildinstitūcijas vadītājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai augstākās izpildinstitūcijas vadītājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

22.pants. Koordinācijas institūcija un tās uzdevumi

(1) Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi (turpmāk — koordinācijas institūcija).

(2) Koordinācijas institūcija veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas;

2) sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem;

3) konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem;

4) organizē kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos;

2. 22. pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, kuru darba pienākumi saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem;";

3. 22. pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, kuru darba pienākumi saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem;";

5) nodrošina to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem;

aizstāt otrās daļas 5. punktā vārdus "valstij piederošajiem aktīviem" ar vārdiem "valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā";

aizstāt otrās daļas 5. punktā vārdus "valstij piederošajiem aktīviem" ar vārdiem "valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā";

6) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniedz viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā;

7) atbilstoši kompetencei izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

papildināt otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes, nevalstiskajām un starptautiskajām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos;".

"7¹) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes, nevalstiskajām un starptautiskajām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos;".

8) veic citus uzdevumus, kas noteikti šajā likumā un citos tiešās pārvaldes iestādes darbību regulējošos likumos.

23.pants. Koordinācijas institūcijas tiesības

(1) Veicot šā likuma 22.pantā noteiktos uzdevumus, koordinācijas institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

2) sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi;

3) sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai ar koordinācijas institūcijas funkciju izpildes nodrošināšanu saistītos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus.

3. Izslēgt 23. panta pirmās daļas 3. punktu.

4. Izslēgt 23. panta pirmās daļas 3. punktu.

(2) Koordinācijas institūcijai ir tiesības veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus.

4. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

5. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

24.pants. Koordinācijas institūcijas konsultatīvā padome

"24. pants. Koordinācijas institūcijas padome

"24. pants. Koordinācijas institūcijas padome

 (1) Lai nodrošinātu ekspertu un nozares profesionāļu līdzdalību publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības procesā, koordinācijas institūcija izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome). Konsultatīvā padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kura:

(1) Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, Ministru kabinets izveido koordinācijas institūcijas padomi.

(1) Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, Ministru kabinets izveido koordinācijas institūcijas padomi.

(2) Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura:

(2) Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura:

1) izskata izstrādātos un Ministru kabinetam iesniedzamos ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldi un koordinācijas institūcijas darbību saistīto tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus un sniedz viedokli par tiem;

1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā;

1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā;

2) izskata koordinācijas institūcijas izstrādātos normatīvo aktu projektus un uz šā likuma pamata izstrādātos vadlīniju projektus un sniedz viedokli par tiem.

2) izvērtē koordinācijas institūcijas sniegto atzinumu par šā likuma 26. pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē;

2) izvērtē koordinācijas institūcijas sniegto atzinumu par šā likuma 26. pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē;

(2) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3) izskata un sniedz vērtējumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei par koordinācijas institūcijas atzinumu, kas sniegts par šā likuma 26. panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē;

3) izskata un sniedz vērtējumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei par koordinācijas institūcijas atzinumu, kas sniegts par šā likuma 26. panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē;

4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem.

4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem.

 (3) Konsultatīvās padomes personālsastāvu un nolikumu apstiprina koordinācijas institūcija.

(3) Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem."

(3) Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem."

26.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšana un izvērtēšana

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, nav nozares ministrija, tas pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(2) Ja nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3) Ja valsts kapitālsabiedrībā ir izveidota padome, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (peļņas rādītājiem, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem.

5. 26. pantā:

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas.";

6. 26. pantā:

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas.";

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(6) Valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā un valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms dod piekrišanu [izlieto balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē vai padomes lēmuma pieņemšanā] darījumam, kas būtiski ietekmē (vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā) kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu.

(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma pamatotību (tai skaitā ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību vai finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas) un lietderību.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas un darījuma lietderību.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas un darījuma lietderību.";

(8) Ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, koordinācijas institūcijai rakstveidā tiek nosūtīta attiecīga argumentācija.

(9) Ja valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, padome savu argumentāciju rakstveidā nosūta nozares ministrijai.

(10) Ja valsts kapitāla daļu turētājs neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto un nevar vienoties par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem, attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, ievēro attiecīgu Ministru kabineta lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem.

  (11) Nozares ministrija un koordinācijas institūcija, kas šajā pantā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam, ir atbildīgas par savu vērtējumu.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei, ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei, ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu.";

(12) Ja valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, neievēro koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs par attiecīgo pieņemto lēmumu.

papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai.

"(13) Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai.

(14) Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24. panta otrās daļas 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā."

(14) Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24. panta otrās daļas 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā."

27.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1) Koordinācijas institūcija izstrādā kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tās darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas), paredzot, ka pārskati par finanšu mērķu sasniegšanu sniedzami pēc vienotas formas.

(2) Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu, ievērojot nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu, izvērtē kapitālsabiedrībai izvirzīto mērķu sasniegšanu.

 (3) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija (ja tā nav kapitāla daļu turētājs) sniedz vērtējumu par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto finanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

6. Izslēgt 27. panta trešajā daļā vārdus "kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai".

7. Izslēgt 27. panta trešajā daļā vārdus "kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai".

(4) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

(5) Izvērtējot mērķu sasniegšanu, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(6) Koordinācijas institūcija var ierosināt, lai valsts kapitāla daļu turētājs veic auditu kapitālsabiedrībā, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atbilstoši šā panta nosacījumiem vērtējami kapitālsabiedrības darbības rezultāti un finanšu rādītāji.

28.pants. Prognozējamās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs)

7. Izteikt 28. panta nosaukumu šādā redakcijā:

"28. pants. Prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs)".

8. Izteikt 28. panta nosaukumu šādā redakcijā:

"28. pants. Prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs)".

(1) Prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.

(2) Kapitālsabiedrības valde, pamatojoties uz vidēja termiņa darbības stratēģiju, sagatavo priekšlikumu par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un iesniedz priekšlikumu kapitāla daļu turētājam.

(3) Ja kapitālsabiedrības valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktā, valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu.

 (4) Ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, koordinācijas institūcija sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu.

(5) Lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(6) Ministru kabinets atbilstoši šā panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozējama peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, kā arī valsts kapitāla daļu turētāja rīcību, izlietojot valsts kā dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

37.pants. Atvasinātas publiskas personas valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība

(1) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, kurā izveidota padome. Nosakot nominēšanas kārtību, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) nominācijas process ir atklāts;

2) valdes un padomes locekļu kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(2) Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība ir saistoša atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, izvēloties kandidātu vakantam kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatam, un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), izvēloties kandidātu vakantam kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam.

(4) Šā panta nosacījumi, izņemot otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, nav piemērojami, ja:

1) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai padome pēc valdes vai padomes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu;

2) valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

 (5) Šā panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ievēlētā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē viņu vai citu kandidātu.

8. Aizstāt 37. panta piektajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

9. Aizstāt 37. panta piektajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

58.pants. Informācijas par kapitālsabiedrību publiskošana

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība publisko savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, — kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, ziņas par kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidiem, kā arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

9. 58. pantā:

10. 58. pantā:

a) kapitālsabiedrības finanšu mērķu (saskaņā ar apstiprinātu gada pārskatu) un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātus (tai skaitā bilances kopsumma, neto apgrozījums, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsma, dažādi kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rezultatīvie rādītāji),

aizstāt pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā vārdu "plūsma" ar vārdiem "plūsmas pārskats";

aizstāt pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā vārdu "plūsma" ar vārdiem "plūsmas pārskats";

b) veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā (tai skaitā dividendes, atskaitījumi, nodokļu maksājumi),

c) informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu (ja attiecināms),

d) atalgojuma politikas principus,

e) kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) stratēģiju un ziedošanas (dāvināšanas) kārtību;

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus:

"2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus:

"2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus:

a) neauditētu ceturkšņa pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

a) zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem  (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

a) zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem  (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

b) neauditētu pusgada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

b) zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām);";

b) zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām);";

c) neauditētu gada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

d) auditētu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām);

3) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

a) informāciju par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalību citās sabiedrībās),

b) informāciju par organizatorisko struktūru,

c) informāciju par katra saņemtā un veiktā ziedojuma (dāvinājuma) summu un saņēmējiem,

d) informāciju par iepirkumiem,

e) citu nozīmīgu informāciju, ja tā nav saistīta ar komercnoslēpuma izpaušanu.

(2) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ kapitālsabiedrība nevar publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, kapitālsabiedrība mājaslapā internetā publisko attiecīgu skaidrojumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un otrajā daļā minēto skaidrojumu publisko arī tās meitas sabiedrība.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minētajā starpperiodu pārskatā ietilpst:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši Gada pārskatu likumam, un tajos ietilpst:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši Gada pārskatu likumam, un tajos ietilpst:

1) saīsinātie finanšu pārskati (izstrādāti atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem), kas sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

1)     starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

1)     starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus;

2)     starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus;

2)     starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus;

 3) paziņojums par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

3)     paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus Gada pārskatu likuma prasībām. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija."

3)     paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus Gada pārskatu likuma prasībām. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija."

79.pants. Valde

(1) Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2) Par sabiedrības valdes locekli tiek ievēlēta fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(3) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(4) Mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Mēneša atlīdzības noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) sabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un sabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem.

10. 79. pantā:

izteikt ceturtās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā: "Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.";

izslēgt ceturtās daļas piekto teikumu;

11. 79. pantā:

izteikt ceturtās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā: "Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.";

izslēgt ceturtās daļas piekto teikumu;

(5) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā.

papildināt panta sesto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.";

papildināt panta sesto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.";

  (7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un valdes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru.

papildināt septīto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

2

Atbildīgā komisija

Izteikt 79.panta septīto daļu (likumprojekta 10.pants) šādā redakcijā:

„(7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

Atbalstīts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem."

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.”

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.”

(8) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēnešu atlīdzības apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu sabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

11. 117. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

12. 117. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

117.pants. Atlīdzība valdes locekļiem

(1) Mēneša atlīdzību valdes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) sabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā sabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Mēneša atlīdzības noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem.

"(1) Mēneša atlīdzību valdes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) sabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā sabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.";

"(1) Mēneša atlīdzību valdes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) sabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā sabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.";

(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un valdes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēneša atlīdzību apmēru.

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

3

Atbildīgā komisija

Izteikt 117.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēneša atlīdzību apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēneša atlīdzību apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

1)         kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

1)         kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem.";

2)         vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

2)         vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3)         valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.”

3)         valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.”

 (3) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā.

papildināt trešo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir."

papildināt trešo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir."

(4) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēneša atlīdzību apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu kapitālsabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos.

140.pants. Kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība

(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība ir vērtība, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem (turpmāk — sākotnējā vērtība).

12.  Izteikt 140. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējo vērtību (turpmāk – sākotnējā vērtība) nosaka šādi:

13.  Izteikt 140. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējo vērtību (turpmāk – sākotnējā vērtība) nosaka šādi:

1)      ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuru vērtība, kas noteikta pēc pašu kapitāla metodes (saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu), ir mazāka par 15 000 euro, sākotnējo vērtību nosaka kapitāla daļu pārdevējs ar pašu kapitāla metodi vai piemērojot šīs daļas 3. punktā minēto nosacījumu;

1)      ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuru vērtība, kas noteikta pēc pašu kapitāla metodes (saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu), ir mazāka par 15 000 euro, sākotnējo vērtību nosaka kapitāla daļu pārdevējs ar pašu kapitāla metodi vai piemērojot šīs daļas 3. punktā minēto nosacījumu;

2)    ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuras atrodas publiskajā apgrozībā, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā likuma 9. panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, nosaka sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību;

2)    ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuras atrodas publiskajā apgrozībā, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā likuma 9. panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, nosaka sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību;

3)             citos gadījumos sākotnējo vērtību nosaka neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem."

3)             citos gadījumos sākotnējo vērtību nosaka neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem."

(2) Sākotnējo vērtību var samazināt, ja atbilstoši šā likuma 141.pantā noteiktajai kārtībai kapitāla daļas netiek pārdotas.

141.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu pārdevējs izstrādā un apstiprina pārdošanas noteikumus, kuros ietverama vismaz šāda informācija:

1) kapitālsabiedrības, kuras kapitāla daļas tiek pārdotas, firma, juridiskā adrese un atrašanās vietu adreses;

13.  141. pantā:

14.  141. pantā:

2) kapitāla daļu pārdošanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 140.panta pirmo daļu, kā arī cenas korekcijas kārtība, ja kapitāla daļas neizdodas pārdot atbilstoši sākotnējam novērtējumam;

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "sākotnējam novērtējumam" ar vārdiem "sākotnējai vērtībai";

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "sākotnējam novērtējumam" ar vārdiem "sākotnējai vērtībai";

3) kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi, ja tādi paredzēti šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā;

4) dalībnieku (akcionāru) saraksts un informācija par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) ziņas par dalībniekiem (akcionāriem), par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamajām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;".

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) ziņas par dalībniekiem (akcionāriem), par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamajām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;".

5) drošības naudas un izsoles dalības maksas lielums un samaksas kārtība, pirkuma maksas samaksas kārtība un termiņi;

6) izsoles noteikumi;

7) kapitāla daļu pretendentu (pircēju) atlases kārtība un kritēriji, ja tādi tiek paredzēti;

8) termiņš, kurā iesniedzami intereses pieteikumi kapitāla daļu pirkšanai, tā pagarināšanas, atjaunošanas vai jauna pieteikšanās termiņa noteikšanas kārtība;

9) kapitāla daļu pircējam iesniedzamo dokumentu saraksts;

10) rīcība ar nepārdotajām kapitāla daļām;

11) citi kapitāla daļu pārdošanas procesā ievērojamie nosacījumi un garantijas.

(2) Kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Minētajā termiņā kapitāla daļu pārdevējam jānosūta kapitāla daļu pārdošanas noteikumi attiecīgās kapitālsabiedrības valdei. Publiskas personas kapitālsabiedrības valde informē darbiniekus par kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību.

 (3) Kapitāla daļu pārdevējs piedāvā publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības pirmpirkuma tiesīgajiem dalībniekiem (akcionāriem) nopirkt publiskas personas kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, nosakot, ka sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) kopumā vai atsevišķi jāpiesakās uz visām publiskas personas pārdodamajām kapitāla daļām, pretējā gadījumā uzskatāms, ka tie atteikušies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgās personas neizmanto savas tiesības vai ja pirmpirkuma tiesīgo personu nav, kapitāla daļu pārdevējs tās pārdod atklātā izsolē, ja vien šā likuma 142.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā nav noteikta cita pārdošanas metode.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz mēnesi pirms termiņa, kad personai jāiesniedz pieteikums kapitāla daļu pirkšanai.

143.pants. Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

14. 143. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

15. 143. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 (1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā.

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos atskaitījumus.";

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos atskaitījumus.";

(2) Ja atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas pārdod tās pilnvarota institūcija — atsavināšanu veicošā institūcija —, atvasināta publiska persona atlīdzina šai institūcijai tās faktiskos izdevumus, organizējot un pārdodot savas kapitāla daļas. Atvasināta publiska persona un atsavināšanu veicošā institūcija vienojas par izdevumiem.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka atskaitījumu apmēru, ko valsts kapitālsabiedrība saņem no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem, ja tā ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija."

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka atskaitījumu apmēru, ko valsts kapitālsabiedrība saņem no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem, ja tā ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija."

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 2, 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2., 6., 9., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 136., 205.nr.; 2013, 119., 193., 194.nr.; 2014, 75.nr.).

166

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2015.gada 1.martam nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda koordinācijas institūcijas uzdevumus (šā likuma 22.panta pirmā daļa);

2) līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kuros:

a) nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome (šā likuma 31.panta desmitā daļa),

b) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 27.panta nosacījumi (šā likuma 27.panta septītā daļa),

c) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 28.panta nosacījumi (šā likuma 28.panta sestā daļa),

d) apstiprina publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtus (šā likuma 46.panta otrā daļa),

e) nosaka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaita noteikšanai nepieciešamos sabiedrības lielumu raksturojošos rādītājus (šā likuma 79.panta pirmā daļa, 106.panta trešā daļa, 114.panta pirmā daļa),

f) nosaka kārtību, kādā tiek pārdotas kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas (šā likuma 145.panta trešā un piektā daļa).

15.  Pārejas noteikumos:

aizstāt 2. punkta 2. apakšpunktā skaitli un vārdu "1. jūlijam" ar skaitli un vārdu "1. oktobrim";

16.  Pārejas noteikumos:

aizstāt 2. punkta 2. apakšpunktā skaitli un vārdu "1. jūlijam" ar skaitli un vārdu "1. oktobrim";

papildināt 2. punkta 2. apakšpunktu ar "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) nosaka atskaitījumu apmēru, ko saņem valsts kapitālsabiedrība kā atsavināšanu veicošā institūcija no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem;";

papildināt 2. punkta 2. apakšpunktu ar "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) nosaka atskaitījumu apmēru, ko saņem valsts kapitālsabiedrība kā atsavināšanu veicošā institūcija no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem;";

papildināt 2. punktu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

papildināt 2. punktu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) līdz 2015. gada 1. jūlijam apstiprina šā likuma 24. panta trešajā daļā minēto koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu.";

4

Atbildīgā komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 2.punkta 3.apakšpunktā (likumprojekta 15.panta redakcijā) skaitļus un vārdus „2015.gada 1.jūlijam” ar skaitļiem un vārdiem „2015.gada 1.septembrim”.

Atbalstīts

"3) līdz 2015. gada 1. septembrim apstiprina šā likuma 24. panta trešajā daļā minēto koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu.";

3. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod noteikumus par maksimālo mēneša atlīdzības apmēru valdes un padomes loceklim, ņemot vērā vidējo atalgojuma apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas (šā likuma 79.panta ceturtā daļa, 112.panta pirmā daļa, 117.panta pirmā daļa).

svītrot 3. punktā vārdus "un sociālās garantijas";

svītrot 3. punktā vārdus "un sociālās garantijas";

4. Līdz šo pārejas noteikumu 3.punktā paredzēto noteikumu izdošanai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome nosaka mēneša atlīdzību valdes vai padomes locekļiem, piemērojot Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".

169

5. Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija līdz 2015.gada 1.septembrim nosaka:

1) kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, kurā ir izveidota padome (šā likuma 37.panta pirmā daļa);

2) kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamās peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme (šā likuma 35.panta pirmā daļa).

aizstāt 5. punkta ievaddaļā skaitli un vārdu "1. septembrim" ar skaitli un vārdu "1. decembrim";

aizstāt 5. punkta ievaddaļā skaitli un vārdu "1. septembrim" ar skaitli un vārdu "1. decembrim";

6. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.novembrim izstrādā un apstiprina:

1) valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas (šā likuma 25.panta piektā daļa);

2) kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas) (šā likuma 27.panta pirmā daļa);

3) informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem (šā likuma 29.panta pirmās daļas 2.punkts);

4) kārtību, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām (šā likuma 30.panta trešā daļa);

5) vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas (šā likuma 57.panta trešā daļa).

171

7. Līdz šo pārejas noteikumu 6.punkta 1., 2., 3. un 5.apakšpunktā noteikto dokumentu izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām.

172

8. Publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā padomi var veidot, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ja tā atbilst šā likuma 78. vai 106.pantā noteiktajiem kritērijiem.

9. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.septembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai pirmo centralizēto publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu.

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Koordinācijas institūcija līdz 2015. gada 1. decembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā un Saeimā centralizēto publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām par 2014. gadu.";

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Koordinācijas institūcija līdz 2015. gada 1. decembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā un Saeimā centralizēto publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām par 2014. gadu.";

10. Nosakot saskaņā ar šā likuma 28.pantu no dividendēm iegūstamo summāro ieņēmumu apmēru 2016.gadā, ievēro likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto prognozi.

175

11. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija saskaņā ar šā likuma 7.pantu līdz 2016.gada 1.janvārim pieņem lēmumu par tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās.

176

12. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumu pilda valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk — Aģentūra) līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un Aģentūra būs nodevusi tās turējumā esošās kapitāla daļas.

177

13. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2015.gada 1.jūlijam nodod Aģentūras turējumā valsts kapitāla daļas, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu turētāja un atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumus pilda līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļas tiek nodotas Aģentūrai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra minētajā laika posmā kapitāla daļas atsavina atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.366 "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2015.gada 1.novembrim publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas:

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2016. gada 1. janvārim:

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2016. gada 1. janvārim:

1) valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 79.panta pirmo daļu, 106.panta trešo daļu un 114.panta pirmo daļu;

1)     publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 79. panta pirmo daļu, 106. panta trešo daļu un 114. panta pirmo daļu;

5

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 14.punkta 1.apakšpunktu (likumprojekta 15.pants) šādā redakcijā:

„1) publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam;”.

Atbalstīts

1) publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam;

2) statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu.

2)     publiskas personas kapitālsabiedrības statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46. panta otro daļu.";

2)     publiskas personas kapitālsabiedrības statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46. panta otro daļu.";

15. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vārdu "valsts" vai "pašvaldība" ietverošas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību firmas to var saglabāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

180

16. Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kapitālsabiedrību noslēgtie koncerna līgumi tiek izbeigti līdz 2015.gada 1.martam.

17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām.

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kas noteikts kapitālsabiedrības statūtos, kas bija spēkā valdes locekļa ievēlēšanas brīdī.";

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kas noteikts kapitālsabiedrības statūtos, kas bija spēkā valdes locekļa ievēlēšanas brīdī.";

167

168

170

173

174

178

179

181

182

18. Šā likuma 54.pants piemērojams, sākot ar 2015.gada pārskatu.

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

"19. Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība saskaņā ar šā likuma 57. pantu izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju līdz 2016. gada 30. martam. Koordinācijas institūcija uzsāk atzinumu sniegšanu par kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām, kas izstrādātas, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.

6

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 19.punkta otro teikumu (likumprojekta 15.pants) šādā redakcijā:

„Koordinācijas institūcija uzsāk atzinumu sniegšanu par valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām, kas izstrādātas, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.”.

Atbalstīts

"19. Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība saskaņā ar šā likuma 57. pantu izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju līdz 2016. gada 30. martam. Koordinācijas institūcija uzsāk atzinumu sniegšanu par valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām, kas izstrādātas, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.

20. Līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanai kapitālsabiedrību darbību izvērtē saskaņā ar iepriekš definētajiem mērķiem, plānotajiem darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem (šā likuma 27. pants un 34. pants).

20. Līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanai kapitālsabiedrību darbību izvērtē saskaņā ar iepriekš definētajiem mērķiem, plānotajiem darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem (šā likuma 27. pants un 34. pants).

21. Šā likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto informāciju koordinācijas institūcija publisko līdz 2016. gada 30. martam.

21. Šā likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto informāciju koordinācijas institūcija publisko līdz 2016. gada 30. martam.

22. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 31. panta piektajai daļai izvirza pārstāvjus dalībai nominācijas komisijās, sākot ar 2015. gada 1. augustu.

22. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 31. panta piektajai daļai izvirza pārstāvjus dalībai nominācijas komisijās, sākot ar 2015. gada 1. augustu.

23. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 32. pantam sniedz atzinumus, sākot ar 2016. gada 1. janvāri."

23. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 32. pantam sniedz atzinumus, sākot ar 2016. gada 1. janvāri."

7

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar nosacījumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.