1) Kādēļ likums ir vajadzīgs

Iepirkuma līgumi ir instruments, ar kuriem pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina savu vajadzību apmierināšanu, t.sk. arī publisko pakalpojumu sniegšanu un komercdarbības veikšanu. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk – SPSIL) nolūkā nodrošināt atklātību un piegādātāju brīvu konkurenci būtiski ierobežo pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvību un elastīgu rīcību gan iepirkuma procedūru norises laikā, gan arī pēc iepirkuma līgumu noslēgšanas. Tomēr iespēja efektīvi vadīt iepirkuma līgumu izpildi, veicot tajos nepieciešamos pielāgojumus, var nodrošināt sekmīgāku un ekonomiski pamatotāku šo līgumu izpildes rezultātu. Iepirkuma līgumu izpildes laikā, jo sevišķi, ja tie ir vairāku gadu laikā īstenojami līgumi vai arī tiek īstenoti jomās, kur tehnoloģiju attīstības progresa rezultātā strauji mainās pieejamās tehnoloģijas un risinājumi, ļoti bieži ir nepieciešams un ir ekonomiski pamatoti izdarīt arī tādus līguma grozījumus, kas publisko iepirkumu jomas tiesību aktu izpratnē uzskatāmi par būtiskiem līguma grozījumiem un ir atļauti tikai izņēmuma gadījumos.

Šobrīd saskaņā ar PIL un SPSIL pārņemtajām Eiropas Savienības direktīvām (attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (turpmāk – direktīva 2004/17/EK), kā arī atbilstošo Eiropas Savienības Tiesas praksi būtiski grozījumi ir pieļaujami tikai situācijās, kad ir pamats piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, vai arī iepirkuma procedūras dokumentos un noslēgtajā iepirkuma līgumā ir skaidri, nepārprotami un detalizēti atrunāti iepirkuma līguma grozījumi. Tomēr praksē minētie divi gadījumi nepieciešamo grozījumu veikšanas iespēju nodrošina tikai retos gadījumos. Sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, tiesiski var piemērot tikai retos izņēmuma gadījumos, pārsvarā tad, ja iestājusies situācija, ko pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar visu rūpību sagatavojot iepirkumu, nebūtu varējis paredzēt (nav piemērojama gadījumos, kad situācijas iestāšanās netika paredzēta kļūdas, sliktas plānošanas vai nezināšanas dēļ). Savukārt visbiežāk noslēgtajos līgumos pasūtītāji vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nav skaidri, nepārprotami un detalizēti atrunājuši visas iespējamās situācijas, lai attiecīgu situāciju iestāšanās gadījumā tiesiski varētu veikt grozījumus. To lielā daļā gadījumu arī nebūtu iespējams izdarīt, jo sevišķi attiecībā uz izmaiņām pieejamajās tehnoloģijās un risinājumos. Turklāt šādu grozījumu tiesiskai izdarīšanai nepietiek ar nereti iepirkuma procedūras dokumentos sastopamo norādi, ka „iepirkuma līgumu var grozīt pusēm savstarpēji vienojoties”.

Iepriekš minētā rezultātā pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai nu jāatsakās no objektīvi nepieciešamu izmaiņu izdarīšanas iepirkuma līgumos to izpildes laikā, vai arī jāriskē ar PIL vai SPSIL normu pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo sodu piemērošanu, kā arī Eiropas Savienības finansējuma daļēju zaudēšanu par šādiem pārkāpumiem piemērojamo finanšu korekciju dēļ.  Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības fondu apguvē būtiskus riskus izdevumu deklarēšanai Eiropas Komisijai un atmaksai valsts budžetā rada finanšu korekcijas, kas piemērotas par publisko iepirkumu regulējuma pārkāpumiem. Būtisku daļu šo korekciju veido situācijas, kad nepamatoti tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, vai arī izdarīti iepriekš neatrunāti būtiski iepirkuma līguma grozījumi.

Regulējums par grozījumu izdarīšanu šobrīd ir ietverts tikai PIL, bet SPSIL nav. Tomēr tas nenozīmē, ka SPSIL gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir lielāka rīcības brīvība attiecībā uz būtisku līguma grozījumu izdarīšanu. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu interpretāciju un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī SPSIL gadījumā faktiski piemērojami tie paši principi un regulējums, kā tas ir PIL gadījumā. Tādējādi regulējuma par noslēgtu līgumu grozīšanu neesamība SPSIL ir nevis priekšrocība, kas pieļautu elastīgāku pieeju, bet gan trūkums, jo rada tiesisko nenoteiktību un paaugstina pārkāpumu risku, bet Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos – finanšu korekciju piemērošanas, t.i., Eiropas Savienības līdzfinansējuma zaudēšanas risku.

2014.gada aprīlī spēkā stājās jauna direktīva sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, kas aizstās šobrīd SPSIL pārņemto 2004.g. direktīvu:

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.

         Jaunā direktīva detalizēti nosaka iepirkuma līgumu grozīšanas gadījumus (paredzētie gadījumi saskan ar šobrīd PIL noteikto), turklāt papildus tā nosaka arī t.s. de minimis robežvērtības, zem kurām var veikt arī būtiskus līgumu grozījumus, nepiemērojot iepirkuma procedūru. Tādējādi spēkā esošajā jaunajā Eiropas Savienības normatīvajā aktā ir paredzēta būtiski lielāka elastība attiecībā uz iepirkuma līgumu grozīšanas iespējām.

         Minētā direktīva nacionālajos normatīvajos aktos jāpārņem līdz 2016.gada 18.aprīlim. Par direktīvas pārņemšanu atbildīga ir Finanšu ministrija, kuras pārziņā ir publisko iepirkumu politika. Tomēr šobrīd vēl Finanšu ministrija nav sagatavojusi jaunā SPSIL projektu un pagaidām nav izsludinājusi to Valsts sekretāru sanāksmē. Vienlaikus šobrīd turpinās Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšana, t.sk. iepirkuma līgumu slēgšana un izpilde, kā arī uzsākas 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšana, t.sk. iepirkuma līgumu slēgšana un izpilde. Tuvojas 2015.gada būvdarbu sezona, kuras laikā tāpat kā iepriekšējos gados tiks identificēti daudzi gadījumi, kad iepirkuma līgumos ir nepieciešams un ir lietderīgi izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu šo līgumu izpildi.

        Minētā regulējuma steidzama pārņemšana nacionālajos normatīvajos aktos (iepirkuma līgumu grozījumu regulējuma precizēšana, t.sk. de minimis kritērija, noteikšana), negaidot 2016.gada 18.aprīli un pilnīgu direktīvas pārņemšanu, ļautu  sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamības gadījumā veikt būtiskus un iepirkuma līgumā konkrēti nedefinētus grozījumus iepirkumu līgumos, nepārsniedzot 10 – 15% no sākotnējās iepirkuma līguma summas, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi jau Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, palielinot Eiropas Savienības fondu apguves apjomu un būtiski samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, tādējādi arī samazinot gadījumus, kad no finansējuma saņēmēju līdzekļiem (t.sk. valsts un pašvaldību iestādēm) būtu jāsedz papildu neplānoti izdevumi.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekta pieņemšana nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz būtisku grozījumu izdarīšanu noslēgtajos iepirkuma līgumos, vienlaikus samazinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās administratīvās atbildības piemērošanas gadījumus, tādējādi neradot nepieciešamību piemērot administratīvos sodus gadījumos, kuros saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem administratīvais pārkāpums varētu nebūt saskatāms. Vienlaikus tiktu sekmēta Eiropas Savienības fondu apguve, mazinot piemērojamo finanšu korekciju apjomu. Regulējums dos iespēju elastīgāk vadīt noslēgtu iepirkuma līgumu izpildi, piemērojoties dažādām izmaiņām faktiskajā situācijā un ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, sevišķi ilgtermiņa līgumu gadījumā.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekta steidzama pieņemšana ļautu pasūtītājiem nepieciešamības gadījumā veikt būtiskus un iepirkuma līgumā konkrēti nedefinētus grozījumus iepirkumu līgumos, nepārsniedzot 10 – 15% no sākotnējās iepirkuma līguma summas, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi jau Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, palielinot Eiropas Savienības fondu apguves apjomu un būtiski samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, tādējādi arī samazinot gadījumus, kad no finansējuma saņēmēju līdzekļiem (t.sk., valsts un pašvaldību iestādēm) būtu jāsedz papildu neplānoti izdevumi, tādējādi samazinot to gadījumu skatu, kad Eiropas Savienības fondu līdzekļi netiek atmaksāti valsts un pašvaldību budžetā.

Likumprojekta pieņemšana samazinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās administratīvās atbildības piemērošanas gadījumus, tādējādi nepiemērojot administratīvos sodus gadījumos, kuros saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem administratīvais pārkāpums varētu nebūt saskatāms, kā rezultātā arī samazinātos izskatāmo administratīvo lietu daudzums Iepirkumu uzraudzības birojā.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Tā kā SPSIL šobrīd neietver regulējumu par grozījumiem noslēgtos iepirkuma līgumos, SPSIL tiek papildināts ar regulējumu, kas atbilst tam, kāds tas iekļauts PIL, vienlaikus nodrošinot atbilstību spēkā esošajai Eiropas Savienības Tiesas praksei un direktīvas 2014/25/ES nosacījumiem. Tā pieņemšana nodrošinātu augstāku tiesisko noteiktību attiecībā uz iepirkuma līgumu grozīšanas regulējuma piemērošanu un samazinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās administratīvās atbildības piemērošanas gadījumus, tādējādi nepiemērojot administratīvos sodus gadījumos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem administratīvais pārkāpums varētu nebūt saskatāms.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Ar likumprojektu SPSIL tiek saskaņots tiesiskais regulējums atbilstoši PIL 67.¹ pantam un tiek pārņemts direktīvas 2014/25/ES 89.panta 1.punkta a), d) i un ii apakšpunkts, 2., 3. un 4.punkts.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

          Konsultācijas ir notikušas ar Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, IUB, LLPA, LPS.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likumprojekts ir piemērojams iepirkuma līguma grozījumiem, kas tiks veikti pēc likumprojekta spēkā stāšanās, tai skaitā attiecībā uz iepirkuma līguma grozījumiem, kas tiks veikti iepirkuma līgumiem, kas noslēgti pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās.

Likumprojektā paredzētā regulējuma īstenošanai nav jāizveido jaunas institūcijas vai jāreorganizē esošās. Likumprojektā paredzētā regulējuma izpilde veicama esošā budžeta ietvaros un papildu finansējums nav nepieciešams.