|
2014.gada __. novembrī Nr.__________________ |
Saeimas Prezidijam |
|
Saeimas deputāti, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu, ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt 11.Saeimas pilnvaru laikā 1.lasījumā pieņemtos likumprojektu Grozījumi Imigrācijas likumā (Nr.1253/Lp11).
1. |
|
|
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
2. |
|
|
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
3. |
|
|
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
4. |
|
|
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
5. |
|
|
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
Likumprojekts
Grozījumi Imigrācijas likumā
Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu 29. punktu šādā redakcijā:
„29.Valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23. panta pirmās daļas 29. punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima neatceļ šo apturējumu.”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas
Likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkts nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv vairāki papildus nosacījumi.
Ņemot vērā, ka persona, kura atbilstoši iepriekšminētajiem likuma 23. panta pirmās daļas punktiem iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, vienlaikus iegūst tajā arī noteiktu ekonomisku ietekmi un caur to arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas apdraud mieru visā Eiropā, un statistiku, kas liecina, ka lielāko daļu no termiņuzturēšanās atļaujām atbilstoši iepriekšminētajam punktam izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem. Šajā situācijā, kad militārā konflikta virzība un ilgums nav paredzami, Latvijai nevajag lieki riskēt un radīt sev papildus nacionālās drošības apdraudējumus, tāpēc likumprojektā tiek piedāvāts papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23. panta pirmās daļas 29. punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu. Apturēšanas iemesliem zūdot, ja drošības apsvērumi to pieļauj, termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu var pilnībā vai daļēji atjaunot, Saeimai pieņemot atbilstošus likuma grozījumus.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Tiks veicināta Latvijas nacionālā drošība, kam vidējā un ilgākā termiņā būs pozitīva ietekme arī uz tautsaimniecības attīstību.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektā paredzētais vidējā un ilgākā termiņā palīdzēs veicināt valsts budžeta ieņēmumus.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav nepieciešamas papildus izmaiņas spēkā esošajā tiesību normu sistēmā.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas nav notikušas.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas radītas netiek.