Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(2)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.; 2013, 243.nr.; 2014, 119.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.; 2013, 243.nr.; 2014, 119.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ekosistēmas pieeja — visaptveroša, zinātniski pamatota, integrēta pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, lai identificētu jūras ekosistēmai nelabvēlīgas ietekmes un veiktu efektīvus pasākumus šādu ietekmju mazināšanai, saglabājot ekosistēmas integritāti un ilgtspēju;

2) jūras ekosistēma — jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides dinamisks komplekss jūrā, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

3) Latvijas jūras ūdeņi, kā arī jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles (turpmāk arī — jūra) — Baltijas jūras ūdeņi, jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles teritorijā, kura saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem ir Latvijas jurisdikcijā, tas ir, Latvijas iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona;

4) jūras telpiskā plānošana — ilgtermiņa attīstības plānošanas process, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām;

5) jūras izmantošana — jūras izmantošana publisku personu un privātpersonu vajadzībām, arī saimnieciskajā darbībā, tai skaitā veicot piesārņojošas darbības, kas var ietekmēt jūras vides stāvokli;

6) jūras vides stāvoklis — vispārējs jūras vides stāvoklis, ko nosaka, ņemot vērā jūras ekosistēmas struktūru, funkcijas un jūrā vai ārpus tās notiekošos procesus, dabiskos fizioģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tai skaitā apstākļus, kas radušies cilvēka darbības rezultātā;

7) jūras piesārņojums — cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, arī cilvēka radīts zemūdens troksnis jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, kura rezultātā var tikt zaudēta bioloģiskā daudzveidība, apdraudēta cilvēku veselība, traucēta jūras nozaru darbība, tostarp zvejniecība un tūrisms, atpūta un citi likumīgi jūras izmantošanas veidi, kā arī mazināta jūras ūdeņu izmantošanas kvalitāte un rekreatīvā vērtība vai kavēta jūras ilgtspējīga izmantošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

1. Papildināt 1. pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) niršana — fiziskās personas iegremdēšanās ūdenī ar jebkāda veida tehniskajiem līdzekļiem vai citām palīgierīcēm, kas nodrošina autonomu elpošanas iespēju.”

1. Papildināt 1. pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) niršana — fiziskās personas iegremdēšanās ūdenī ar jebkāda veida tehniskajiem līdzekļiem vai citām palīgierīcēm, kas nodrošina autonomu elpošanas iespēju.”

VI nodaļa
Jūras izmantošanas pamatnoteikumi

19. pants. Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru

(1) Publiska persona un privātpersona (turpmāk — jūras izmantotājs) jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.

(2) Atļauja vai licence ir nepieciešama šādām darbībām jūrā:

1) dabas resursu, izņemot zemes dzīles, izpēte, tai skaitā zinātniskās pētniecības nolūkā, kā arī zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma, kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību un Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;

2) zemes dzīļu izmantošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm;

3) zveja atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību;

4) mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk — būves), būvniecība, ierīkošana, arī ar to saistītā izpēte, un būvju ekspluatācija, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu, saskaņā ar šā likuma un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

5) virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana un tīrīšanas un padziļināšanas darbu gaitā izņemtās grunts novietošana grunts novietnēs jūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;

6) ostu darbībai nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecība atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību;

7) elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošana.

(3) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju (turpmāk — atļaujas vai licences laukums jūrā) šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.

(3¹) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā šā panta otrās daļas 7.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, saskaņojot no kuģošanas drošības viedokļa ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija", sagatavo atbildīgā ministrija, pamatojoties uz personas iesniegumu.

1

2

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 19. panta 3.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” par kuģošanas drošību.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 19. panta 3.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” par rīkojuma projektu no kuģošanas drošības viedokļa.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.2

Atbalstīts

2. 19.pantā:

izteikt 3.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” par rīkojuma projektu no kuģošanas drošības viedokļa.”;

(4) Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā nosakāms šā panta trešajā daļā minētais atļaujas vai licences laukums jūrā;

2. 19. panta ceturtajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “šā panta trešajā” ar vārdu un skaitli “un 3.¹”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem “šā panta trešajā” ar vārdu un skaitli “un 3.¹”;

2) kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā;

3) kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai šā panta otrās daļas 4.punktā minētajām darbībām;

aizstāt 3.punktā skaitli un vārdu “4.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4. un 7.punktā”.

aizstāt ceturtās daļas 3.punktā skaitli un vārdu “4.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4. un 7.punktā”.

4) prasības attiecībā uz būvju ierīkošanu, būvniecību jūrā un to ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu vai demontāžu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.

(5) Par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu šā panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību veikšanai jūras izmantotājs maksā valsts pamatbudžetā ikgadēju valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību un apmēru, kā arī atbrīvojumus no nodevas maksāšanas.

(6) Atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem.

(7) Nekāda šā panta otrajā daļā minētā darbība, arī izpēte, jūrā nav pieļaujama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona to veic bez Latvijas kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas vai licences, un šī darbība nekavējoties pārtraucama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona neievēro atļaujas vai licences nosacījumus vai neziņo par izmaiņām plānotajā darbībā vai izpētes programmā.

(8) Valsts vides dienests vai atļaujas vai licences izsniedzējs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi kontrolē jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, zvejniecību, jūrlietu pārvaldi un jūras drošību, kā arī par robežsardzi. Šā panta otrās daļas 4. un 6.punktā minēto būvju būvniecības kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2013.)

3. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

3. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

“19.¹ pants. Niršanai jūrā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi

“19.¹ pants. Niršanai jūrā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi

(1) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, nosaka niršanai ierobežotas teritorijas (turpmāk — ierobežotā teritorija). Ierobežoto teritoriju nosaka atkarībā no vraka vai nogrimušā priekšmeta rakstura, iespējamā riska un īstenojamās kontroles nepieciešamības. Ierobežotā teritorija nav lielāka par vienu jūras jūdzi no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu ierobežoto teritoriju.

(1) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, nosaka niršanai ierobežotas teritorijas (turpmāk — ierobežotā teritorija). Ierobežoto teritoriju nosaka atkarībā no vraka vai nogrimušā priekšmeta rakstura, iespējamā riska un īstenojamās kontroles nepieciešamības. Ierobežotā teritorija nav lielāka par vienu jūras jūdzi no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu ierobežoto teritoriju.

(2) Lai nirtu ierobežotajā teritorijā, fiziskajai personai ir nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta (turpmāk — Krasta apsardze) atļauja. Atļauju izsniedz uz 30 dienām, un tajā norāda konkrētu ierobežoto teritoriju, niršanas laiku un nosacījumus. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt ierobežotajā teritorijā, valsts institūcijām atļauja nav vajadzīga, bet par plānoto niršanu tās ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš informē Krasta apsardzi.

(2) Lai nirtu ierobežotajā teritorijā, fiziskajai personai ir nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta (turpmāk — Krasta apsardze) atļauja. Atļauju izsniedz uz 30 dienām, un tajā norāda konkrētu ierobežoto teritoriju, niršanas laiku un nosacījumus. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt ierobežotajā teritorijā, valsts institūcijām atļauja nav vajadzīga, bet par plānoto niršanu tās ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš informē Krasta apsardzi.

(3) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, nosaka niršanai aizliegtas teritorijas (turpmāk — aizliegtā teritorija). Aizliegtā teritorija nav lielāka par trim jūras jūdzēm no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu aizliegto teritoriju.

(3) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, nosaka niršanai aizliegtas teritorijas (turpmāk — aizliegtā teritorija). Aizliegtā teritorija nav lielāka par trim jūras jūdzēm no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu aizliegto teritoriju.

(4) Aizliegtajā teritorijā fiziskajai personai nirt ir aizliegts. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt aizliegtajā teritorijā, valsts institūcijas plānoto niršanu ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš saskaņo ar Krasta apsardzi.

(4) Aizliegtajā teritorijā fiziskajai personai nirt ir aizliegts. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt aizliegtajā teritorijā, valsts institūcijas plānoto niršanu ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš saskaņo ar Krasta apsardzi.

(5) Niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Krasta apsardzei vai Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot attiecībā uz niršanu jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanas uzraudzību un kontroli, ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kā arī pieprasīt, lai persona nekavējoties pārtrauc niršanu un kuģošanas līdzeklis atstāj ierobežoto vai aizliegto teritoriju, ja tās konstatē niršanai jūrā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumu.

(5) Niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Krasta apsardzei vai Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot attiecībā uz niršanu jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanas uzraudzību un kontroli, ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kā arī pieprasīt, lai persona nekavējoties pārtrauc niršanu un kuģošanas līdzeklis atstāj ierobežoto vai aizliegto teritoriju, ja tās konstatē niršanai jūrā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumu.

(6) Ministru kabinets nosaka:

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;

1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;

2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;

2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;

3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;

3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;

4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.”

4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.”

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.martā.

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.martā.