12.11.2014.
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma ierosināt turpināt izskatīt 12.Saeimā šādus 11.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.513/Lp11);
2) „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1131/Lp11);
3) “Slīteres nacionālā parka likums” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1251/Lp11).
Pielikumā: 1) likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.513/Lp11);
2) likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1131/Lp11);
3) likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums” (11.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1251/Lp11).
Ar cieņu,
Romāns Naudiņš
komisijas priekšsēdētājs
Likumprojekts
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) blakus lietotājs – persona, kura izmanto pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;
2) centralizētā kanalizācijas sistēma – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo kanalizācijas tīklu un būvju kopums, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu no pakalpojumu lietotājiem, to attīrīšanu un novadīšanu vidē, tai skaitā virszemes ūdens objektos;
3) centralizētā ūdensapgādes sistēma – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi pakalpojumu lietotājiem;
4) cauruļvada ievads vai izvads – pakalpojumu lietotāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas nodrošina pakalpojumu lietotāja īpašumu ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai notekūdeņu novadīšanu uz centralizēto kanalizācijas sistēmu;
5) decentralizētie kanalizācijas pakalpojumi – komunālo notekūdeņu savākšana no atsevišķām decentralizētām kanalizācijas sistēmām vai notekūdeņu krājtvertnēm, to transportēšana un novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās;
6) komercuzskaites mēraparāts – pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošs ūdens daudzuma vai notekūdeņu daudzuma skaitītājs, kas ir uzstādīts komercuzskaites mēraparāta mezglā un tiek izmantots norēķinu veikšanai par ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
7) komercuzskaites mēraparāta mezgls – pakalpojumu lietotāja ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas izbūvēta, lai uzstādītu komercuzskaites mēraparātu;
8) piederības robeža – robeža starp pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām;
9) sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi – pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā, ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai, notekūdeņu savākšanā centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos, izņemot notekūdeņu savākšanu lietus kanalizācijas sistēmās;
10) ūdenssaimniecības pakalpojumi – sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi šā likuma izpratnē, decentralizētie kanalizācijas pakalpojumi, pakalpojumi lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, tai skaitā centralizētajās kanalizācijas sistēmās;
11) ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs (turpmāk – pakalpojumu lietotājs) – nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajam nekustamajam īpašumam (nedzīvojamai telpai, dzīvojamai mājai un citai būvei vai zemesgabalam) tiek sniegti ūdenssaimniecības pakalpojumi;
12) ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) – komersants vai pašvaldība, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus pakalpojumu sniegšanas teritorijā.
2. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses.
3. pants. Likuma darbības joma
(1) Šis likums nosaka:
1) vispārīgās prasības un kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai;
2) valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā;
3) pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu lietotāja tiesības un pienākumus.
(2) Dzīvojamo māju ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sadali ēku iekšienē vai citās pakalpojumu lietotāja teritorijās, kā arī ar to saistīto sistēmu apsaimniekošanu organizē un nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvojamās mājas valdītājs atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
II nodaļa
Valsts un pašvaldības kompetence
4. pants. Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā sniedz, lieto un pārtrauc sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
2) kārtību, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietai;
3) pakalpojuma sniedzēja sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem;
4) kompensācijas aprēķināšanas kārtību, ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs konstatē ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpumu;
5) atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu sakarā ar pakalpojumu sniedzēja objektu atrašanos tajā.
5. pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetence
(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) regulē komersanta sniegtos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus saskaņā ar šo likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" visos sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidos, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000 m3 gadā.
(2) Regulators reģistrē pakalpojumu sniedzējus, kuri atbilst šā panta pirmajai daļai, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā (turpmāk – regulatora reģistrs). Pakalpojuma sniedzējs var sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja tas ir reģistrēts regulatora reģistrā, un izbeigt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tas regulatora noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no regulatora reģistra.
(3) Regulators:
1) nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu vispārīgās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši pakalpojuma sniedzējam, kas atbilst šā panta pirmajai daļai;
2) veido šā panta pirmajai daļai atbilstošu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību;
3) nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamās ziņas, reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst šā panta pirmajai daļai, nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk – reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā minēto pakalpojumu sniedzēju izslēdz no sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistra.
(4) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka pakalpojuma sniedzējs, kas atbilst šā panta pirmajam punktam, ir reģistrēts. Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.
(5) Regulators saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nosaka tarifus šā panta pirmajam punktam atbilstoša pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, tajā skaitā citam pakalpojumu sniedzējam sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
6. pants. Vietējās pašvaldības kompetence
(1) Vietējā pašvaldība saskaņā ar šo likumu uzrauga visus pašvaldības sniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumus un komersanta sniegtos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus visos sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidos, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms ikvienā veidā nepārsniedz 100 000 m3 gadā, un nosaka maksu par sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Nosakot maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, vietējā pašvaldība piemēro likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktos sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipus.
(2) Vietējā pašvaldība organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ņemot vērā šā likuma prasības, likuma "Par pašvaldībām", likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Ūdens apsaimniekošanas likuma prasības, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.
(3) Lai nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka jaunas apbūves teritorijas, kurās ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ņemot vērā šo sistēmu ierīkošanas ekonomisko pamatojumu.
(4) Pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu tādu būvju būvniecībai, kas nepieciešamas potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai. Ja ir pieņemts attiecīgais pašvaldības domes lēmums, tad pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros nosaka līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus tā saņemšanai.
(5) Pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, kā arī prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā ietverot:
1) kārtību ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (tai skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgla) projektēšanai, izbūvei un pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, kā arī kārtību to pieņemšanai ekspluatācijā;
2) centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas un aizsardzības kārtību;
3) pakalpojumu līguma nosacījumus, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas nosacījumus, tai skaitā atbildības dalījumu par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu apkalpošanu;
4) maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pakalpojumu lietotāja novadītajos notekūdeņos un papildu maksas noteikšanas kārtību šo koncentrāciju pārsniegšanas gadījumā;
5) kārtību, kādā tiek izmantoti brīvkrāni pašvaldības administratīvajā teritorijā;
6) decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un lietošanas kārtību;
7) maksu par pašvaldības sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem savā administratīvajā teritorijā;
8) centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadītā lietus notekūdeņu apjoma aprēķina kārtību, ievērojot normatīvos aktus par būvnormatīviem kanalizācijas jomā.
III nodaļa
Vispārīgās prasības un kārtība ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai
7. pants. Līguma par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu noteikumi
(1) Pašvaldības dome līgumā ar pakalpojumu sniedzēju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā (turpmāk – pakalpojuma līgums) nosaka vismaz šādas prasības:
1) sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un pakalpojumu sniegšanas teritoriju, kurā tie ir jānodrošina;
2) prasības nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanai un atjaunošanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
3) norēķinu kārtību par izdevumiem, kuri sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir radušies saistībā ar ūdens nodrošināšanu brīvkrānos, strūklakās, ugunsdzēsības hidrantos, kā arī citiem pašvaldības dotajiem uzdevumiem;
(2) Ja sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina komersants, līgumā par pakalpojumu sniegšanu nosaka pakalpojumu sniegšanas termiņu.
8. pants. Pakalpojumu sniegšanas vispārīgie noteikumi
(1) Ūdenssaimniecības pakalpojumus pakalpojumu lietotājam sniedz saskaņā ar pakalpojuma līgumu starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu lietotāju. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana un lietošana bez pakalpojumu līguma noslēgšanas ir aizliegta.
(2) Ja ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāji ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki, norēķini par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem notiek normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteiktajā kārtībā.
(3) Ja reorganizācijas rezultātā mainās komersanta juridiskais statuss, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai noteiktās saistības saglabājas līdz pakalpojumu līgumā noteiktam termiņam.
(4) Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs atbild par centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu un tās tehnisko stāvokli līdz piederības robežai. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs ir vienojušies par citādu atbildības dalījumu, tad ar to saistītie pakalpojumi nav uzskatāmi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu.
9. pants. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi un tiesības
(1) Atkarībā no sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veida pakalpojumu sniedzējam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu līdz piederības robežai, lai sniegtu pakalpojumu lietotājiem nepārtrauktus ūdenssaimniecības pakalpojumus;
2) nodrošināt ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām;
3) nodrošināt notekūdeņu savākšanu, notekūdeņu novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām;
4) izmantot un sekmēt efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
5) veikt sniegto pakalpojumu uzskaiti;
6) nodrošināt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta, pašvaldības vai citu publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.
(2) Atkarībā no sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veida pakalpojumu sniedzējam ir šādas tiesības:
1) jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt pakalpojumu sniegšanas teritorijā esošajām centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmām, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma objektā, šo sistēmu avāriju likvidēšanai un, iepriekš brīdinot minētās juridiskās un fiziskās personas, šo sistēmu tehniskajai apkalpošanai un remontam;
2) bez iepriekšēja brīdinājuma uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem pakalpojumu lietotājiem, ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde ūdenssaimniecības būvēm vai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai, kā arī dabas katastrofu vai avāriju laikā;
3) atļaut atsevišķu ēku, ēku grupu vai būvju cauruļvada ievadu vai izvadu pievienot pakalpojumu lietotāja esošajiem tīkliem aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamā īpašuma objektu pašvaldības noteiktajā kārtībā, ja pievienošanās rakstiski saskaņota ar pakalpojumu lietotāju un zemes īpašnieku un nepasliktina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu citiem pakalpojumu lietotājiem, kā arī ir sastādīts tīklu apkalpošanas robežu akts;
4) par saviem vai investora līdzekļiem izbūvēt cauruļvada ievadu vai izvadu, lai pievienotu objekta iekšējo ūdensvada un kanalizācijas tīklu attiecīgi centralizētajai ūdensvada vai kanalizācijas sistēmai, noslēdzot par to līgumu ar pakalpojumu lietotāju. Izbūvēto cauruļvada ievadu vai izvadu pakalpojumu lietotājs izpērk no pakalpojumu sniedzēja, paredzot līgumā termiņu, kurā notiek izpirkums, maksājumu periodu un veicamos perioda maksājumus;
5) pieprasīt, lai pakalpojumu lietotājs samaksā pakalpojumu sniedzējam šā likuma 4. panta 4. punktā noteiktajā kārtībā noteikto kompensāciju, ja pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka pakalpojumu lietotājs ir pārkāpis normatīvos aktus par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu vai līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, bet pakalpojumu sniedzējs līdz piederības robežai ir nodrošinājis attiecīgo ūdenssaimniecības pakalpojumu;
6) ja pakalpojumu lietotāja un blakus lietotāja īpašumam piegulošās teritorijās nav centralizētu ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu, izbūvēt šos tīklus saskaņā ar līguma nosacījumiem daļēji vai pilnībā par pakalpojumu lietotāja un blakus lietotāja līdzekļiem;
7) aprēķināt un piedzīt no pārkāpēja šā likuma 4. panta 4. punktā noteiktajā kārtībā noteikto kompensāciju par patvaļīgu pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
8) ja pakalpojuma lietotājs nenodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai vai nomaiņai šajā likumā noteiktajā termiņā, izmantot savā rīcībā esošos finanšu resursus komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei, iekļaujot izdevumus pakalpojuma lietotāja rēķinā.
10. pants. Pakalpojumu lietotāja pienākumi un tiesības
(1) Atkarībā no saņemtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veida pakalpojumu lietotāja pienākumi ir šādi:
1) nodrošināt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai vai nomaiņai;
2) nodrošināt netraucētu pieeju komercuzskaites mēraparāta mezglam tehniski nepieciešamo darbību ar komercuzskaites mēraparātu veikšanai, kā arī aizsargāt komercuzskaites mēraparāta mezglu un komercuzskaites mēraparātu no bojājumiem;
3) pastāvīgi glabāt visu sava nekustamā īpašuma teritorijā izbūvēto un savā īpašumā esošo ūdensvada un kanalizācijas sistēmu tehnisko dokumentāciju;
4) uzraudzīt līdz piederības robežai pakalpojumu lietotāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli un nekavējoties likvidēt jebkuru bojājumu, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs nav vienojušies par citādu atbildības dalījumu par pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas apkalpošanu;
5) bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju neveikt tādas darbības, kas apgrūtina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu citam pakalpojumu lietotājam vai blakus lietotājam;
6) norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par tā sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par lietus notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
7) noslēgt rakstveida vienošanos ar blakus lietotāju par savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izmantošanu, nosakot cenu par pakalpojumiem blakus lietotājam ar uzcenojumu ne vairāk par 10 % no regulatora noteiktā tarifa vai pašvaldības noteiktās maksas attiecīgajam pakalpojumam;
8) šā panta 1. punktā minētā komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves un komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas termiņš nepārsniedz četrus gadus pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Komercuzskaites mērierīces verificēšanas periodam beidzoties, jaunu mērierīci ierīko pakalpojumu sniedzējs.
(2) Pakalpojumu lietotājam ir šādas tiesības:
1) saņemt un lietot ūdenssaimniecības pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām;
2) nodrošināt un finansēt centralizētu ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu izbūvi, ja pakalpojumu lietotāja un blakus lietotāja īpašumam piegulošās teritorijās tādu nav, vienojoties par tīklu izbūvi ar pakalpojumu sniedzēju.
IV nodaļa
Nekustamā īpašuma objekta lietošanas tiesību aprobežojumi
11. pants. Lietošanas tiesību aprobežojumu saskaņošana ar nekustamā īpašuma objekta īpašnieku
(1) Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības izmantot nekustamo īpašumu – zemes īpašumu par atlīdzību tā īpašniekam (turpmāk – zemes īpašnieks) šā likuma 4. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā, ja:
1) nekustamo īpašumu – zemes īpašumu izmanto centralizētas ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas vai tās daļas (turpmāk – ūdenssaimniecības objekts) ierīkošanai;
2) veicot rekonstrukciju, palielinās ūdenssaimniecības objekts un zemes platība, ko aizņem ūdenssaimniecības objekts.
(2) Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums saskaņot ar nekustamā īpašuma objekta īpašnieku ūdenssaimniecības objekta ierīkošanas nosacījumus un brīdināt minēto īpašnieku par ūdenssaimniecības objekta ierīkošanu vai paplašināšanu vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.
(3) Ja nekustamo īpašumu – zemes īpašumu šķērso pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošais ūdenssaimniecības objekts, tiek nodibināti īpašuma lietošanas aprobežojumi ūdenssaimniecības objekta ierīkošanai, ekspluatācijai un rekonstrukcijai par labu pakalpojumu sniedzējam. Zemes īpašniekam jānodrošina pakalpojumu sniedzējam brīva un netraucēta pieeja iepriekš minētajiem tīkliem, to apsekošanai, avāriju novēršanai vai remonta darbu veikšanai.
(4) Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības šā panta otrajā daļā minēto saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ja ūdenssaimniecības objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai lokālplānojumā;
2) ūdenssaimniecības objekts tiek ierīkots Aizsargjoslu likumā noteikto sarkano līniju, publiski lietojamu ielu vai tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai gar ūdensvadu vai kanalizācijas tīkliem esošās aizsargjoslas robežās;
3) vietējās pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu, ka sabiedrības interesēs jauna ūdenssaimniecības objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
4) ūdenssaimniecības objekts tiek ierīkots esošajā aizsargjoslā gar ūdensvadu vai kanalizācijas tīkliem un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 %, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi.
(5) Ja tiek ierīkots vai paplašināts ūdenssaimniecības objekts uz zemes, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem.
12. pants. Nekustamā īpašuma objekta īpašnieka pienākumi
Nekustamā īpašuma objekta īpašnieks:
1) bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju neveic tādas darbības, kas apgrūtina ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pakalpojumu lietotājam vai blakus lietotājam vai var pasliktināt ūdenssaimniecības objekta tehnisko stāvokli;
2) neveic darbības, kas varētu kavēt pakalpojumu sniedzēju veikt nekustamā īpašuma objektā esošā ūdenssaimniecības objekta rekonstrukciju, renovāciju vai ekspluatāciju;
3) par saviem līdzekļiem var veikt esošā ūdenssaimniecības objekta pārvietošanu, ja tas ir nepieciešams īpašuma pārbūvei vai attīstībai, saskaņojot to ar pakalpojumu sniedzēju;
4) nodrošina iespēju pakalpojumu sniedzējam piekļūt pie attiecīgajā nekustamajā īpašumā (arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā) esošajiem ūdenssaimniecības objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, kā arī lai veiktu jebkādas citas darbības ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību nekustamā īpašuma objekta īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 4. pantā minētos noteikumus.
2. Regulators triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 5. pantā minētos noteikumus.
3. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 6. punkta prasības attiecas uz visiem ūdenssaimniecības projektiem, kuri tiks uzsākti pēc šā likuma stāšanās spēkā.
4. Ja komersantam, kura sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā ūdenssaimniecības pakalpojumu veidā pārsniedz 100 000 m3 gadā, ir izsniegta licence ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, šā likuma 6. panta 2. punktā minētais reģistrācijas paziņojums regulatoram nav jāiesniedz. Šādus komersantus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
5. Pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst šā likuma 5. panta pirmajai daļai, izsniegtās licences zaudē spēku līdz ar pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanu regulatora reģistrā, pārējiem pakalpojumu sniedzējiem izsniegtās licences zaudē spēku likuma spēkā stāšanās dienā.
6. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai visi noslēgtie pakalpojumu līgumi starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu lietotāju ir spēkā līdz līgumā noteiktajam beigu termiņam, un uz tiem ir attiecināmi šā likuma 6. panta piektās daļas 3. punktā minētie vietējās pašvaldības noteiktie pakalpojumu līguma nosacījumi.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs
Romāns Naudiņš
Likuma „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīva (turpmāk - VARAM) ar mērķi sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses, nosakot vienotas prasības un nosacījumus ūdensapgādes un kanalizācijas (turpmāk - ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. Attiecībā uz patreizējo situāciju Latvijā ūdenssaimniecības jomā un nepieciešamajām rīcībām turpmākajiem uzlabojumiem, lai virzītos uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vides acquis prasību izpildi, Eiropas Komisija neoficiālo sarunu par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projektu ietvaros Latvijai ir norādījusi uz nepieciešamību ūdenssaimniecības aktivitātēm rezultēties ar faktiskiem mājsaimniecību pieslēgumiem, jo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana bez pieslēgumu nodrošināšanas nespēs sniegt pietiekamu efektu ES direktīvu mērķu sasniegšanai. Tāpat Eiropas Komisija ir mudinājusi Latviju uz likumdošanas regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu gala pieslēgumu izveidi. Tādēļ, lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, sagatavotais likumprojekts paredz tādus netiešos stimulus iedzīvotāju pieslēgumu veidošanai, kā, piemērām, vienojoties ar pakalpojumu sniedzēju par pieslēgumu veidošanas apmaksu pa daļām, bet pašvaldības dome varēs lemt par finansējuma piešķiršanu šo darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Pašlaik Latvijā nav noteiktas vienotas prasības un nosacījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. Līdz ar likuma „Par pašvaldībām” stāšanos spēkā, šī nozare ir nodota pašvaldībām. Saskaņā ar minētā likuma 15.panta 1.punktu, viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tajā skaitā ūdensapgādi un kanalizāciju, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Līdz ar to, pašvaldības pienākums organizēt, atbildēt un finansēt ūdensapgādi un kanalizāciju, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, attiecas uz iedzīvotājiem un šī pienākuma izpilde pašvaldībai ir jānodrošina tajās ēkās, kas attiecīgās pašvaldības teritorijā veido tikai dzīvojamo fondu un nedzīvojamā fonda nodrošināšana ar minētajiem pakalpojumiem ir uzskatāma par pašvaldības autonomo funkciju, kas tiek īstenota kā brīvprātīgā iniciatīva un valsts šīs funkcijas izpildē ir iesaistīta tikai netieši. Veidu, kā pašvaldība nodrošina likumā noteiktās autonomās funkcijas izpildi – dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību vai nodot tās izpildi citai iestādei, izvēlas pati pašvaldība. Minētā likuma 7.pantā ir noteikts, ka pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgo jomu regulējošajos tiesību aktos. Pašlaik šāda ūdenssaimniecības nozares visaptverošā regulējuma nav. Katra pašvaldība, pamatojoties uz likumā „Par pašvaldībām” doto deleģējumu, izdod savus saistošos noteikumus ūdenssaimniecības jautājumu risināšanai, lai īstenotu minēto pašvaldības autonomo funkciju, bet tajos nav vienotas izpratnes par vairākiem jautājumiem ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanā. Savukārt, citiem likumā „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem komunālo pakalpojumu veidiem, kurus ir jānodrošina pašvaldībām, veicot savas autonomās funkcijas – piemērām, siltumapgādei un sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, ir savi speciālie likumi - Enerģētikas likums un Atkritumu apsaimniekošanas likums. VARAM uzskata, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību arī ir jānosaka vienā vienotā nozaru regulējošā tiesību aktā un šo viedokli atbalsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators), Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija. Ir apzinātas šādas galvenās problēmas ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā, kuru risināšanai ir nepieciešams vienotais regulējums: 1. Atbilstoši likumā „Par pašvaldībām” saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumam pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus tikai par pašvaldības inženierkomunikāciju aizsardzību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Taču pašvaldības dome nav pilnvarota izdot saistošus noteikumus, kas noteiktu prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai (tai skaitā decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai, uzskaitei un lietošanai) pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo prasību pārkāpšanu. Lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši pašvaldības administratīvās teritorijas ūdenssaimniecības attīstības tehniski ekonomiskajā pamatojumā noteiktajiem pieņēmumiem un attīstības prognozēm ir nepieciešams deleģēt pašvaldībām lielākas tiesības, nekā ir noteikts likumā „Par pašvaldībām”, izdot noteikumus ar prasībām ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. 2. Pašlaik, piesaistot 2007. -2013. gada ES finanšu plānošanas perioda līdzekļus (Kohēzijas un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums), daudzas pašvaldības aktīvi būvē ūdenssaimniecības sistēmas un ir redzams, ka pastāv reāla problēma ar pieslēgumiem pašvaldību izbūvētajiem vai renovētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, kas ir saistīts ar ekonomisko krīzi, pārāk optimistiskiem plāniem, iedzīvotāju zemo maksātspēju un iedzīvotāju migrāciju uz citām valstīm pēdējo gadu laikā. Savukārt ES fondu finansējums nebija paredzēts pieslēgumu izveidei. Ja netiks sakārtots tiesiskais regulējums attiecībā uz pasākumiem pieslēgumu veicināšanai un īstenošanai, netiks nodrošināta dzeramā ūdens kvalitātes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas atbilstība normatīvo aktu par vides aizsardzību prasībām, kā arī īstenoto projektu rezultātā ūdenssaimniecības komersantiem būs jāuztur ūdenssaimniecības sistēma, kuras jauda ir būtiski lielāka par faktiskajiem pakalpojumu apjomiem, un šādas sistēmas uzturēšanas izdevumi būs jāsedz esošajiem pakalpojumu lietotājiem (palielinot tarifus). 3. Sabiedriskos pakalpojumus ūdenssaimniecības nozarē pašvaldību administratīvajā teritorijā sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un pašvaldības noslēgtu līgumu. Spēkā esošais regulējums nenosaka prasības šādiem līgumiem un tāpēc to saturs un līguma nosacījumi dažādās pašvaldībās ievērojami atšķiras, kas var ietekmēt pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un maksu par pakalpojumiem. 4. Aktuāla ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja piederības robežas definīcijas noteikšana. Šobrīd par piederības robežu tiek uzskatītas ielas sarkanā līnija, mājas siena, ūdens mērītāja aka, īpašuma robeža vai vēl kā savādāk. Bet ūdenssaimniecības sistēma ir vienota un tajā ietilpst gan ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja, gan pakalpojumu lietotāja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Sistēma ir komplicēta un, lai tā darbotos, jābūt skaidri definētai piederības robežai, līdz kurai atbildība par sistēmas uzturēšanu ir pakalpojuma sniedzējam un kur sākas pakalpojumu lietotāja atbildība. 5. Pēdējos gados tarifu straujo pieaugumu ūdenssaimniecības nozarē ietekmē tas, ka gan esošie, gan jaunie pakalpojumu lietotāji var norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem neizmantojot skaitītājus. Norēķini šādos gadījumos notiek pēc atšķirīgām, attiecīgajās pašvaldībās noteiktajām patēriņa normām un bieži neatbilst faktiskajam patēriņam, kas savukārt, būtiski palielina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja uzskaitītos ūdens zudumus tīklos un ar tiem saistītos izdevumus, kas tiek iekļauti tarifos, radot nevienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem. Līdz ar to ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas nosaka sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem. 6. Pašlaik ūdenssaimniecības nozares komersanti ar sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu zem 100000 m3 gadā vairākumā situāciju sniedz pakalpojumus mazam lietotāju skaitam nelielās teritorijās, bez sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ūdenssaimniecības nozarē nodarbojas arī ar cita veida darbību un lielāko daļu no iegūtā ūdens patērē savām vajadzībām pamatdarbības tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, bet nelielu daļu pārdod tuvumā esošiem lietotājiem vai no tiem attīrīšanai pieņem notekūdeņus. Tādā situācijā tarifu noteikšana maziem ūdenssaimniecības nozares komersantiem ir papildus administratīvais slogs pašam komersantam, jo Regulatoram ir jāievēro vienlīdzības princips attiecībā gan pret komersantiem ar mazu sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu apjomu, gan pret komersantiem, kuriem šis apjoms ir liels. Piemēram, ikvienam komersantam, neatkarīgi no sniegto pakalpojumu apjoma, jāveic sabiedriskā pakalpojumu finanšu uzskaites nodalīšana no pārējās komersanta neregulētās darbības finanšu uzskaites, tarifu projekts jāgatavo saskaņā ar Regulatora noteikto metodiku un jāveido izmaksu attiecināšanas modeli, iesniedzot tarifa projektu jāgatavo visi tarifu izmaksas pamatojošie dokumenti, jārēķinās ar Regulatora padomes sēžu apmeklējumiem Rīgā, palielinās pasta un sakaru izdevumi (pie maziem pakalpojumu apjomiem tarifa projekta publikācijas izmaksas var sastādīt būtisku tarifu veidojošo izmaksu daļu). Tarifa projektu izskatīšanas un Regulatora lēmuma pieņemšanas gaita var aizņemt laiku līdz vairākiem mēnešiem, kas negatīvi ietekmē naudas plūsmu komersantiem ar mazu sniedzamo pakalpojumu apjomu. Nosakot ūdenssaimniecības pakalpojuma maksu pašvaldībā šādi zaudējumi tiks minimizēti, jo pašvaldībai nav saistoši normatīvie akti, kas reglamentē Regulatora darbību un ietekmē pašu tarifu izskatīšanas gaitu. operatīvāk. Bez tam, praksē mazajiem komersantiem trūkst kapacitātes visa minētā kvalitatīvai paveikšanai. Lai to kvalitatīvi paveiktu jānolīgst konsultanti, jāpalielina administrācija, kā rezultātā rodas jauni papildus izdevumi, kurus jāsedz pakalpojumu lietotājiem. Savukārt pieaugot administratīvajam slogam, kurš ir jākompensē ar izmaksu iekļaušanu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā tiek panākts ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju interesēm pretējs efekts un uz tarifu attiecināmās izmaksas pieaug. Tāpēc, līdzīgi kā citā regulējamajā sabiedriskajā pakalpojumā – siltumenerģijas apgādē, ir nepieciešams noteikt minimālo neregulējamo sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu, kas veicinās procesu, kad pašvaldības, organizējot ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pašvaldībā, samazina pakalpojumu sniedzēju skaitu un mazo ūdenssaimniecības nozares komersantu darbības zonas pievieno lielāku komersantu darbības zonām, tādā veidā optimizējot pakalpojumu sniegšanas izmaksas vienā teritorijā un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. 7. Latvija, iestājoties ES, ir apņēmusies izpildīt dažādu direktīvu prasības, tostarp Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un Padomes1998. gada 3. novembra Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti noteikto prasību izpildi. Lai nodrošinātu minēto prasību izpildi (tostarp – nodrošinātu kvalitātes normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni, samazinātu pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu un nodrošinātu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu) noteiktajā termiņā līdz 2015.gadam, Latvijā tika uzsākta un turpinās ES struktūrfondu līdzfinansēto aktivitāšu īstenošana ūdenssaimniecības jomā, kas saistīta ar ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sakārtošanu, tostarp, tīklu paplašināšanas projektiem. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums un tajos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi ārkārtīgi apgrūtina jaunu ūdenssaimniecības objektu būvniecību un esošo objektu rekonstrukciju (maģistrāli ūdensvadi un kanalizācijas tīkli ir vairāku kilometru garumā un tie var šķērsot vairākus desmitus īpašnieku zemes). Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības paplašināšanas projektu veiksmīgu īstenošanu, ir nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma objekta lietošanas tiesību aprobežojumus. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Izstrādātais likumprojekts risina vairākus būtiskus jautājumus, kas ir aktuāli gan pakalpojumu sniedzējiem, gan katrai pašvaldībai, īstenojot pašvaldības autonomās funkcijas komunālo pakalpojumu jomā izpildi. Likumprojekts nosaka: 1. Terminus, lai vienādotu izpratni starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma lietotāju par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ūdenssaimniecības sistēmām un atbildības robežām: 1.1. Cita starpā likumprojekts nosaka, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajam nekustamajam īpašumam (nedzīvojamai telpai, dzīvojamai mājai un citai būvei vai zemesgabalam) tiek sniegti ūdenssaimniecības pakalpojumi. Saskaņā ar Civillikuma 876.pantu, persona var būt lietas īpašnieks, valdītājs vai tās turētājs. Ja lieta ir personas faktiskā varā, bet šai personai nav gribas valdīt šo lietu kā savu (noma, īre, patapinājums), persona ir šīs lietas turētājs. Bet ūdenssaimniecības nozarē nav pamata par pakalpojuma lietotāju uzskatīt arī nekustamā īpašuma turētāju. Nekustamā īpašuma nomnieks varēs noslēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu nekustamajam īpašumam tikai tad, ja īpašnieks viņu uz to būs pilnvarojis. Pretējā gadījumā varēs rasties situācijas, kad nomnieks bez īpašnieka piekrišanas rīkojas pretēji viņa gribai, radot grūtības gan pakalpojuma sniedzējam pildīt līguma noteikumus, gan pašam īpašniekam, kurš nevēlas, lai īpašumā šādi pakalpojumi tiktu sniegti. Bez tam, pakalpojuma sniedzējam var arī rasties problēmas ar parāda piedziņu, ja īpašnieks neuzņemsies atbildību par nekustajam īpašumam piegādāto ūdeni un novadīto kanalizāciju. 1.2. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu lietotāja atbildība par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu ir noteikta līdz likumprojektā definētai piederības robežai - robežai starp pakalpojumu sniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām. Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros noteiks atbildības dalījumu par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu apkalpošanu. 1.3. Pašlaik ūdenssaimniecības nozarē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nodrošina gan komersants, gan pašvaldība. Likumprojektā ir dota pakalpojumu sniedzēja definīcija, atbilstoši kurai ir noteikts, ka sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi ir komersanta vai pašvaldības sniegti pakalpojumi ūdensapgādē un kanalizācijā. 1.4. Bieži pastāv situācija, kad pakalpojumu lietotājs saņem vienu no pakalpojuma veidiem (ūdensapgādi vai kanalizāciju), tāpēc likumprojektā tiek lietots saiklis „vai”, kas attiecas uz katru konkrēto gadījumu un līdz ar to tas neizslēdz arī abu gadījumu īstenošanos, jo saikli „un” lieto starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem un tāpēc šis saiklis prasa abu nosacījumu iestāšanos. 2. Valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanā: 2.1. Likumprojekts nosaka minimālo regulēšanas slieksni sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā visos ūdenssaimniecības pakalpojumu veidos, kas ir noteikti normatīvajā aktā par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, ja komersanta sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000m3 gadā. Procedūras vienkāršošanai licencēšana tiek aizstāta ar vienkāršāku procedūru – reģistrēšanu, jo licencēšanas procedūra pēc 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.664 „Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi” kā tā ir, ir administratīvais slogs komersantiem un absolūti neietekmē komersantu uzraudzības procesu kā tādu. Ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam izsniegto ūdens resursu atļaujas vai piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu ievērošanu uzrauga VARAM Valsts vides dienests, savukārt, ja komersanta saimnieciskā darbība ir tāda, ka tas nevar sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, tad pašvaldība pārtrauks ar viņu līgumattiecības. 2.2. Ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms ikvienā veidā nepārsniedz 100 000 m3 gadā viņi netiek regulēti un līdz ar to reģistrēti. Viņu darbību turpmāk uzraudzīs pašvaldības. Pašvaldība, nosakot maksu par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, piemēros likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktos sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipus. 2.3. Likumprojekts nosaka, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem cita starpā nosaka pakalpojumu līguma nosacījumus, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas nosacījumus, tai skaitā atbildības dalījumu par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu apkalpošanu. Saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšana visā licencē norādītajā teritorijā visiem pakalpojumu lietotājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Piemērām, tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus pamatojoties uz tipveida līguma noteikumiem ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 16.punktā. Ņemot vērā likumprojektā noteiktās minimālās prasības pakalpojuma līguma saturam un Ministru kabinetam deleģēto noteikumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas noteikto vispārējo kārtību un gadījumiem kādos pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem pakalpojumu lietotājiem, pašvaldība noteiks prasības līguma nosacījumiem savā administratīvajā teritorijā, ņemot vērā to specifiku un konkrētos apstākļus. 2.4. Likumprojektā ir dots deleģējums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt arī prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu. Tas dod iespēju noteikt, ka nekustāmām īpašumam noteiktos gadījumos ir pienākums pieslēgties, piemēram, pie jauniem vai renovētiem kanalizācijas tīkliem, kas ievērojami samazinātu neattīrītu notekūdeņu nonākšanu apkārtējā vidē. Lai veicinātu pieslēgumu izbūvi, likumprojekts paredz, ka pašvaldības dome, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešamo būvju būvniecībai. Tādā gadījumā pašvaldības dome izdos noteikumus, kuros noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus to saņemšanai. Papildus pieslēgumu izveide ne tikai ļaus pašvaldību iedzīvotājiem saņemt kvalitātes normatīviem atbilstošo dzeramo ūdeni un samazināt pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu, bet arī palielinās pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus par šo pakalpojumu sniegšanu, kas samazinātu iespējamo izmaksu segšanas slogu esošajiem attiecīgo pakalpojumu izmantotājiem. 2.5. Ņemot vērā, ka vairākiem ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītiem jautājumiem nepieciešams vienots regulējums, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam ar noteikumiem noteikt: 2.5.1. vispārīgo kārtību, kādā sniedz, lieto un var pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, nosakot vienotos terminu skaidrojumus; pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma lietotāja pienākumus un atbildību šajā procesā; gadījumus, kādos pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs samazināt sniegto pakalpojumu apjomu vai tos pārtraukt; informēšanas kārtību un kārtību pakalpojuma sniegšanas samazināšanai vai pārtraukšanai; kā arī kārtību, kādā gadījumos, ja pakalpojumu lietotāja īpašumam piegulošās teritorijās nav centralizētu ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu, tiek organizēta, tai skaitā apmaksāta šo tīklu izbūve un pakalpojuma sniegšanas uzsākšana; 2.5.2. kārtību, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietai, nosakot pieslēgšanās ierīkošanas nosacījumus un prasības pieslēgšanās tehniskajiem noteikumiem, prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietai atkarībā no nekustamā īpašuma objekta novietojuma specifikas, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai un apkalpošanai; 2.5.3. sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem, nosakot kā tiek noteikts vai aprēķināts pakalpojuma sniedzēja piegādātā ūdens daudzums un pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzums, ja pakalpojuma lietotājs lieto abus vai tikai vienu pakalpojuma veidu, kā arī kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par sniegtajiem pakalpojumiem; 2.5.4. kompensācijas aprēķināšanas kārtību, ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs konstatē ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpumu, nosakot kompensācijas aprēķināšanas kārtību patvaļīgās pieslēgšanās pie centralizētās ūdenssaimniecības sistēmas gadījumā, tai skaitā ja ir konstatēta patvaļīga notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai ūdens lietošana no hidrantiem; 2.5.5. atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu sakarā ar pakalpojumu sniedzēja objektu atrašanos tajā, nosakot kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekiem par zaudējumiem, kas tieši saistīti ar jaunu ūdenssaimniecības objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu; kārtību, kādā aprēķina zemes platību, par kuru zemes īpašniekam aprēķināma atlīdzība, kā arī atlīdzības apmēra saskaņošanas kārtību ar zemes īpašnieku. 3. Vispārīgās prasības un kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai: 3.1. Likumprojektā ir noteiktas minimālas prasības pašvaldības domes līgumam ar pakalpojumu sniedzēju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, tajā skaitā līgumā cita starpā ir jānosaka arī norēķinu kārtība par izdevumiem, kuri ir radušies komersantam pašvaldības doto uzdevumu dēļ saistībā ar neuzskaitīto ūdens daudzumu, kā piemērām, brīvkrānu lietošanai un ugunsdzēsības patēriņa vajadzībām. Atbilstoši likumprojektam ūdenssaimniecības pakalpojumus pakalpojumu lietotājam sniedz saskaņā ar pakalpojuma līguma starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojuma lietotāju noteikumiem un pakalpojumu sniegšana un lietošana bez pakalpojumu līguma noslēgšanas ir aizliegta. 4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā: 4.1. Saskaņā ar Latvijas Iestāšanās Līgumu ES un Komunālo notekūdeņu direktīvas specifisko ieviešanas plānu, Latvijai līdz 2015.gada beigām ir jānodrošina notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu no aglomerācijām, kur cilvēku ekvivalents ir virs 2000. Paslaiks šajās aglomerācijās vēl nav nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem pilnā apmērā. Ja netiks risināts jautājums par pieslēgumiem pašvaldību izbūvētajiem vai renovētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, kas izbūvēti vai renovēti, piesaistot iepriekšminēto ES fondu līdzekļus, pastāv risks, ka šie līdzekļi būs jāatmaksā ES un galvenais, ka netiks sasniegts šo pasākumu mērķis – iedzīvotāju dzīves vides un veselības uzlabošana. Lai sekmētu saistību izpildi, likumprojekts nosaka pienākumu veicināt šī mērķa sasniegšanu un nodrošināt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta, pašvaldības vai citu publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka šāda pieslēgšanās ir saistīta ar būtiskiem izdevumiem (projekta izstrāde, izbūves darbi), kurus daudziem lietotājiem nav iespējams apmaksāt īsos termiņos, likumprojekts nosaka, ka pakalpojuma sniedzēja veiktos ar pieslēgšanos saistītos darbus pakalpojuma lietotājs var apmaksāt pa daļām, atbilstoši pušu vienošanai. Pašvaldība noteiks gan nosacījumus pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma objekta pieslēgšanai pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, gan varēs paredzēt arī alternatīvas individuālu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai kā arī lemt par līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēgumu veicināšanai. 4.2. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 19.pantam „Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem” gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Minētā likuma 48.pantā „Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem” ir noteikti aprobežojumi minētajās aizsargjoslās un, cita starpā, ir noteikts, ka šajās aizsargjoslās ir aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem. Ņemot vērā minētās Aizsargjoslu likuma prasības, lai nodrošinātu ūdenssaimniecības sistēmu operatīvu avāriju likvidēšanu un to tehnisko apkalpošanu un remontu, likumprojekts nosaka, ka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt pie šīs sistēmas, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma objektā, iepriekš par to viņus brīdinot. 4.3. Lai novērstu ar pakalpojumu sniedzēja piegādātā, bet neuzskaitītā ūdens daudzuma saistīto izdevumu iekļaušanu tarifos, likumprojektā noteikts, ka pakalpojumu sniedzējs veic sniegto pakalpojumu uzskaiti. Kārtību, kādā pakalpojumu lietotāji norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem noteiks Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas termiņš nepārsniedz četrus gadus pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas. Ja pakalpojumu lietotājs līdz likuma spēkā stāšanas dienai jau ir nodrošinājis komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, tā verificēšanas periodam beidzoties, jaunu ierīci ierīko pakalpojumu sniedzējs. 5. Nekustamā īpašuma objekta lietošanas tiesību aprobežojumi: 5.1. Likumprojekts paredz, ka pakalpojumu sniedzējam noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot nekustamo īpašumu - zemes īpašumu par atlīdzību tās īpašniekam. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu sakarā ar pakalpojumu sniedzēja objektu atrašanos tajā noteiks Ministru kabinets. Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības sistēmu paplašināšanas vai rekonstrukcijas projektu veiksmīgu un ātrāku īstenošanu, likumprojektā tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad ierīkojot ūdenssaimniecības objektu, darbietilpīgu un ilgstošu saskaņošanu var aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu. Šādai likuma normai ir leģitīms mērķis un ierobežojumi ir samērīgi (starp sabiedrības un indivīda interesēm). Satversmes tiesa vairākos spriedumos secinājusi: „Lai pamattiesības ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim – citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai. Personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” (skatīt Satversmes tiesas 2005.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.2005-19-01 9.punktu, Satversmes tiesas 26.04.2007. spriedums lietā Nr.2006-38-03). Ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana atbilstoši vides aizsardzības prasībām un to kvalitātes uzlabošana novēršot nelietderīgu dabas resursu izmantošanu, kā arī līdzvērtīgu komunālo pakalpojumu nodrošināšana visiem valsts iedzīvotājiem atbilstoši valsts apdzīvojuma struktūrai ir tieši saistīta ar sabiedrības interesēm dzīvot drošā, kvalitatīvā vidē. Līdz ar to šādai normai ir leģitīms mērķis. Samērīguma princips prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un personas interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai rīcība ir atbilstoša (skatīt Nr.2001-12-01 secinājumu daļas 3.1.punktu). Stiprinot ūdenssaimniecības pakalpojumu drošību un kvalitāti, ūdenssaimniecības objektu ierīkošana likumā paredzētajās teritorijās ir racionālākais risinājums, jo nav nepieciešami papildus resursi, t.sk., papildus zemes izmantošana, kā tas būtu, ja šādu objektu ierīkošanai būtu nepieciešams izveidot jaunas trases, izmantot jaunas zemes platības, mainīt zemes līdzšinējo zemes izmantošanas veidu, kā rezultātā šādā procesā vēl vairāk tiktu skartas zemes īpašnieku intereses. Tas nozīmē, ka nav iespējams cits taisnīgāks risinājums, līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Minētajā sakarībā nav saudzējošāku līdzekļu šī mērķa sasniegšanai, jo nav iespējams veikt centralizēto ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu, nešķērsojot zemes īpašumus. Savukārt likumā noteiktajos gadījumos saskaņošanu aizstājot ar zemes īpašnieku informēšanu, netiks likti šķēršļi sabiedrībai nozīmīgu ūdenssaimniecības projektu realizācijai, šiem īpašniekiem projekta realizācijas gaitā saņemot likumprojektā paredzēto atlīdzību. Līdz ar to citi, saudzējošāki līdzekļi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi, mazāk ierobežojot zemes īpašnieku tiesības, nepastāv. Likuma norma neradīs personas tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus nekā tie labumi, ko iegūs sabiedrība. 5.2. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, kad ūdenssaimniecības pakalpojuma lietotāji ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki, norēķini par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem notiek normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteiktajā kārtībā. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome, Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS), Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas locekļi. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Projekts šo jomu neskar |
| 7. |
Cita informācija |
1. Kā norādīja Asociācija, valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā netika atrisināts jautājums par šo uzņēmumu komunikāciju, tai skaitā, ūdensvadu un kanalizācijas cauruļvadu (tīklu) likteni. Minētie cauruļvadi nodrošina pakalpojuma sniegšanu veselam dzīvojamām rajonam, bet tos neviens neapkalpo un neremontē: pakalpojuma sniedzējs – tādēļ, ka tas nav viņa īpašums, bet pakalpojuma lietotājs – tādēļ ka tas arī nav viņa īpašums. Ja šāds cauruļvads plīst, tad praktiski nav neviena, kas uzņemas atbildību par tā remontu, kā rezultātā pakalpojums netiek nodrošināts veselam dzīvojamām rajonam. Šos cauruļvadus ir ar mieru pārņemt un apkalpot pakalpojuma sniedzējs, bet priekš tā ir vajadzīgs tiesiskais pamats – šādu komunikāciju iegūšanai īpašumā. Attiecībā uz mantas nodošanu no valsts pašvaldībai pastāv vairāki tiesiskie regulējumi, piemērām, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums attiecībā uz mantas nodošanu pašvaldības īpašumā; bezmantinieku mantas nodošanas regulējums, kā arī bezsaimnieka mantas nodošanas regulējums, kas savā starpā nedaudz ir līdzīgi attiecībā uz tiem gadījumiem, kad pašvaldībām tiek piedāvāti dzīvokļa īpašumi saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.pantā noteikto. Civillikuma 930. panta piezīme – nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij – saturs ir šāds: Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir jāiesniedz prasības pieteikums par juridiskā fakta konstatēšanu. Šajā gadījumā atbildētājs ir valsts, lietā kā trešā persona var būt pieaicināta pašvaldība, bet īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz valsts vai privātpersonas, kura iesniedza pieteikumu, vārda. Minētā jautājuma risināšanā Finanšu ministrijai būtu nepieciešams risināt jautājumu par to, ka bezīpašnieka vai bezmantinieka ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kuri ir nepieciešami pašvaldībai tās teritorijā dzīvojošo fizisko personu un atrodošos juridisko personu nodrošināšanai ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem ir piekritīgi valstij saskaņā ar Civillikuma noteikumiem, kļūst par attiecīgās pašvaldības īpašumu vai izstrādāt tiesību normu, kurā būtu jādefinē nosacījumi, kuriem iestājoties tīkli piekrīt pašvaldībai. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Komersanti un pašvaldības, kuras sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus ūdensapgādes un kanalizācijas jomā |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Tiesiskais regulējums neuzliek saistības citām sabiedrības grupām. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Līdzīgi kā citiem likumā „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem komunālo pakalpojumu veidiem, kurus ir jānodrošina pašvaldībām, veicot savas autonomās funkcijas, ar likumprojekta pieņemšanu tiks noteiktas vienotas prasības un nosacījumi arī ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Likumprojekts neietekmē administratīvās procedūras. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Ar likumprojektu netiek grozīts vai aizstāts tiesību akts, kam pēc Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 „Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” ir novērtētas administratīvās izmaksas (naudas izteiksmē). |
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
| Rādītāji |
2014.gads |
Turpmākie trīs gadi (tūkst |
||||
| 2015.gads |
2016.gads |
2017.gads |
||||
| |
Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2014.) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2014.) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2014.) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
||
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 1.2. speciālais budžets; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 1.3. pašvaldību budžets. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 2. Budžeta izdevumi: 2.1. valsts pamatbudžets; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 2.2. speciālais budžets; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 2.3. pašvaldību budžets. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 3. Finansiālā ietekme: |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 3.1. valsts pamatbudžets |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 3.2. speciālais budžets; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 3.3. pašvaldību budžets. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 4. 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
| 5.1. valsts pamatbudžets |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||
| 5.2. speciālais budžets |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||
| 5.3. pašvaldību budžets |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins; 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
| 7. Cita informācija |
Likumprojektā noteiktās prasības VARAM nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pašvaldība sniegs atbalstu savā budžetā robežās atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajām sadalījumam un pieejamām ES fondu finansējumam |
|||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas, Ministru kabinets izdod šādus noteikumus: 1) kārtību, kādā sniedz, lieto un pārtrauc sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus; 2) kārtību, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietai; 3) sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem; 4) kompensācijas aprēķināšanas kārtību, ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs konstatē ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpumu; 5) atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu sakarā ar pakalpojumu sniedzēja objektu atrašanos tajā; Par iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti un izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē pēc likumprojekta izskatīšanās Saeimā 2.lasījumā. Lai nodrošinātu termina „ūdenssaimniecības pakalpojumi” skaidrojumu nozaru regulējošā tiesību aktā, VARAM gada laikā pēc likumprojekta spēkā stāšanas dienas veiks nepieciešamos grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā. |
| 2. |
Cita informācija |
Lai nodrošinātu vienotu pieeju un praksi visās pašvaldībās, ieteikumus pašvaldības saistošo noteikumu izstrādei par kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī par maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pakalpojumu lietotāja notekūdeņos un papildus maksas noteikšanas kārtību šo koncentrāciju pārsniegšanas gadījumā izstrādās VARAM 6 mēnešu laikā no likuma stāšanas dienas. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
| Likumprojekts šo jomu neskar |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Likumprojekta izstrādē piedalījās ar vides ministra 2011.gada 7.februāra rīkojumu Nr.88 izveidotā darba grupa, kurā bez VARAM ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības. Likumprojekts vienlaicīgi ar izsludināšanu 2013.gada 13.jūnijā tika nosūtīts visām pašvaldībām un ievietots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē: www.varam.gov.lv |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Likumprojektā izstrādes gaitā ir ņemti vērā darba grupas locekļu, kā arī atsevišķo iedzīvotāju un pašvaldību saņemtie priekšlikumi |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Darba grupas pārstāvji kopumā atbalsta likumprojektu. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Likumprojekts šo jomu neskar |
| 5. |
Cita informācija |
Sabiedrība, pēc likumprojekta pieņemšanas, tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietojot to bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv. |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Pašvaldības, kuras sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus ūdensapgādes un kanalizācijas jomā un VARAM normatīvo aktu izstrādē |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Projekts šo jomu neskar. Noteikumu projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci un funkcijas. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Projekts šo jomu neskar. Jaunas institūcijas veidošana nav paredzēta. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Projekts šo jomu neskar. Esošu institūciju likvidācija nav paredzēta. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Projekts šo jomu neskar. Esošu institūciju reorganizācija nav paredzēta. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
T.Jansone, 67026561,
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs