I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

Pamatojums

Likumprojekts ir izstrādāts uz Ekonomikas ministrijas iniciatīvas pamata, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, šā brīža situāciju nekustamā īpašuma tirgū, lai veicinātu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Pabeigšanas likums) 2. pantā norādītā mērķa – valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšana – sasniegšanu.

 2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Atbilstoši Pabeigšanas likuma 2. pantam viens no noteiktajiem šī likuma mērķiem ir nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu.

Tā kā privatizācija ir publisks process, tad, lai nodrošinātu šī procesa atklātību un godīgumu, Pabeigšanas likumā un likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir noteikta stingra valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas kārtība: 1) lēmuma par nodošanu privatizācijai pieņemšanas kārtība; 2) informācijas sniegšanas kārtība par privatizējamo īpašumu; 3) privatizācijas priekšlikumu izskatīšana; 4) īpašuma cenas noteikšana (maksāšanas līdzekļi); 5) privatizācijas projekta (noteikumu) apstiprināšana; 6) privatizācijas izbeigšana. Valsts vai pašvaldību īpašuma privatizāciju īsteno privatizāciju veicošā institūcija – valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) vai pašvaldība.

Likumā ir noteikti gadījumi, kad ir iespējams izbeigt privatizāciju, neprivatizējot noteiktu valsts vai pašvaldības īpašumu. Saskaņā ar Pabeigšanas likuma 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu un otrās daļas 1. un 2. punktu valsts vai pašvaldības īpašuma objekta un neapbūvēta zemesgabala privatizāciju var izbeigt, ja:

1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi / pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;

2) valsts vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.

Likumdevēja mērķis, nosakot minētos nosacījumus, bija nepieciešamība patiesi pārliecināties par to, ka nepastāv iespēja privatizēt attiecīgo īpašumu.

Ekonomiskā krīze ieviesa zināmas izmaiņas arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā. Potenciālie pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību piedāvātajam īpašumam un iespējamiem to izmantošanas mērķim. Tādejādi arvien biežāk veidojas situācijas, kad pie īpašuma pirmreizējā privatizācijas piedāvājuma tirgū netiek izrādīta nekāda potenciālo pircēju interese. Turklāt, atbilstoši iespējamām īpašuma tirgus attīstības tendencēm, potenciālajiem privatizācijas subjektiem varētu nebūt interese privatizēt noteiktu īpašumu pārskatāmā laika periodā.

Ņemot vērā, ka privatizācija ir salīdzinoši laikietilpīgs process un prasa gan ievērojamus finanšu līdzekļus, gan administratīvos resursus, Ekonomikas ministrija ierosina mainīt Pabeigšanas likumā noteiktos īpašuma privatizācijas izbeigšanas nosacījumus un noteikt, ka privatizāciju var izbeigt, ja ir izteikts viens privatizācijas piedāvājums.

Vienlaikus no Pabeigšanas likuma 14. panta pirmās daļas un otrās daļas redakcijas izriet, ka šīs ir dispozitīvas tiesību normas, līdz ar to, privatizāciju veicošās institūcijas ziņā tiek atstāta iespēja lemt par to, vai pēc tam, kad ir veiktas visas likumā noteiktās darbības, lai varētu pieņemt lēmumu par privatizācijas izbeigšanu, šādu lēmumu pieņemt vai nepieņemt. Pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas privatizāciju veicošā institūcija izvērtē potenciālo pircēju interesi par īpašumu, īpašumu tirgus situāciju un citus faktorus, kas varētu ietekmēt privatizācijas procesa rezultātu.

Citā starpā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Pabeigšanas likuma 16. panta otro daļu pēc valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas izbeigšanas to var atsavināt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu tiek paredzēts izdarīt grozījumus Pabeigšanas likuma 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un otrās daļas 1. un 2. punktā, kas paredzētu, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par valsts vai attiecīgi pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:

1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi / pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts vienu reizi un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;

2) valsts vai pašvaldības neapbūvētā zemesgabala izsole ir izsludināta vienu reizi un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.

Likumprojektā piedāvātā Pabeigšanas likuma pārejas noteikuma redakcija paredz, ka Ministru kabinets un pašvaldības dome uzreiz ar grozījumu Pabeigšanas likumā spēkā stāšanos varēs lemt par valsts vai attiecīgi pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja būs izpildījušies likumprojektā piedāvātajos grozījumos paredzētie priekšnosacījumi, tas ir, ja privatizācijas noteikumi vai privatizācijas projekts ir apstiprināts vienu reizi vai izsole ir izsludināta vienu reizi, bet neviens pretendents nav pieteicies privatizēt īpašumu vai nav apstiprināts par pircēju. Piemēram, situācijā, ja pašvaldības īpašuma objekts nodots privatizācijai līdz tam, kad spēkā stājas likumprojekts, ir tikusi izsludināta pašvaldības īpašuma objekta izsole un tā izrādījusies neveiksmīga, attiecīgā pašvaldības dome pēc likumprojekta spēkā stāšanās varēs pieņemt lēmumu par attiecīgā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu, nepieņemot lēmumu par otras izsoles rīkošanu.

Vienlaicīgi jāievēro, ka privatizācijas process ir ar publiski tiesisku mērķi un tas ir pakļauts administratīvo procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi, līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos, lēmumu par privatizācijas izbeigšanu varēs pieņemt tikai tad, ja nepastāvēs nekādi citi tiesiski šķēršļi šāda lēmuma pieņemšanai. Piemēram, ja pašvaldības dome pirms likumprojekta spēkā stāšanās būs pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir uzsākts otrs pašvaldības īpašuma objekta izsoles process, tad lēmumu par attiecīgā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu varēs pieņemt tikai pēc tam, kad iesāktais administratīvais process būs pabeigts atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam, tas ir, vai nu pašvaldības īpašuma objekta izsole būs izsludināta un tāpat kā pirmā izsole izrādījusies neveiksmīga, vai administratīvais process izbeigts, vadoties no Administratīvā procesa likuma 85. un 86.panta.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts attiecas uz Ministru kabineta un pašvaldību kompetenci pieņemt lēmumu par attiecīgi valstij vai pašvaldībai piederoša īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas procesa izbeigšanu, līdz ar to sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama.

 7.

 Cita informācija

Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

 Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojektam ir ietekme uz privatizācijas subjektiem, jo likumprojekts paredz mainīt nosacījumus, kad Ministru kabinets vai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par valsts vai attiecīgi pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu.

2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar.

3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar.

4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar.

5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar.

6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

7.  

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekta izpilde neietekmēs institūciju funkciju un uzdevumu apjomu.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Netiks izveidotas jaunas institūcijas

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Netiks likvidētas esošās institūcijas

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Esošās institūcijas netiks reorganizētas

 6.

 Cita informācija

Nav.