Rīgā,

Nr.

Uz

Nr.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.pantam nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus.

Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13.pantam pašvaldība sagatavo lēmumu ar lūgumu Ministru kabinetam iesniegt izskatīšanai Saeimai likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Pēc Carnikavas novada domes lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 11.punktā noteikto likumprojektu "Likums “Par nekustamā īpašuma Valteru iela 18, Siguļi, Carnikavas novadā daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām — pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”” virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 20.12.2007.g. rīkojumu Nr.830) Gaujas upes grīva un lejtece ir noteikta, kā plūdu risku teritorija ar plūdu risku varbūtību biežāk kā reizi 10 gados. Minētajā programmā kā īstenojamie pasākumi tiek paredzēts veikt esošo aizsargdambju rekonstrukciju un jaunu aizsargdambju būvniecību, lai mazinātu plūdu draudus teritorijās pie Gaujas ietekas jūrā, kā arī pie dzelzceļa tilta un Tallinas šosejas tilta, kā arī pie metāla tilta Ādažos, novēršot draudus transportam, kā arī blīvi apdzīvotām teritorijām. Ministru kabinets ar 2014.gada 19.marta rīkojumu Nr.123 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Gaujas upes lejteces pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvēm Carnikavas novadā” esošos un vēl izbūvējamos dambjus ir noteicis par nacionālo interešu objektiem, tai skaitā Siguļu aizsargdambi (D-4).

Carnikavas novada dome 2011.gada 17.augustā ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu (turpmāk – lēmums). Ar šo lēmumu Carnikavas novada dome nolēma konceptuāli atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaisti plūdu risku novēršanai Carnikavas novada teritorijā. 

Sabiedrības vajadzībām nepieciešami 171 m² (viens simts septiņdesmit viens kvadrātmetrs) zemes, kas ir daļa nekustamā īpašuma Valteru iela 18, Siguļi, Carnikavas novadā, kadastra Nr. 8052 003 0535 un, kas sastāv no zemes vienības 0,2374 ha kopplatībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 003 0535), (turpmāk – Atsavināmais nekustamais īpašums).

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Valteru iela 18, Siguļi, Carnikavas novads ar kadastra Nr. 8052 003 0535, reģistrētas Rīgas rajona tiesas  zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000126580 Dainim Uzuliņam.

Sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanai Atsavināmais nekustamais īpašums nepieciešams, ir inženierbūvju - pretplūdu aizsargdambja (tai skaitā slūžas uz Dzirnupes) Gaujas upes labajā krastā posmā no autoceļa A1 Rīga –Tallina līdz Dzirnupei būvniecība. Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Gaujas un Siguļu ciemu iedzīvotāju īpašumu un dzīvesvietu aizsardzība pret plūdiem. Atsavināmajā nekustamajā īpašumā atbilstoši būvprojektam "Siguļu aizsargdambja (D-4) būvniecība Siguļu ciemā, Carnikavas novadā" paredzēts veikt Siguļu aizsargdambja (D-4) būvniecību.

Projekta autors Carnikavas novada pašvaldības uzdevumā ir veicis izpēti par iespējām veikt aizsargdambja būvniecību, neskarot Atsavināmo nekustamo īpašumu. Izpētes rezultāti parādīja, ka iespēja izmainīt Siguļu aizsargdambja D-4 projektu  Gaujas upes posmā no autoceļa A1 Rīga – Tallina līdz Dzirnupei projekta īstenošanu, tā, lai neskartu Atsavināmo nekustamo īpašumu, nepastāv, jo zemesgabala novietojums dabā atrodas tiešā Gaujas tuvumā, un ir projektēts atbilstoši augstuma atzīmēm, pasargājot lielas sauszemes platības no applūšanas. Projekta „Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā” projektēšanas uzdevumā cita starpā ir noteikts, ka aizsargdambju augstums projektējams, ievērojot pavasara palu maksimālo līmeni ar 1 % varbūtīgumu un hidromodelēšanas rezultātus, un atbilstoši šādiem VSIA „Meliorprojekts” secinājumiem:

1)      topogrāfiskā situācija šajā apkaimē nedod iespēju aizsargdambi savienot ar esošo zemes virsmu ar nepieciešamo augstuma atzīmi, kas atbilstu augstākajai (aprēķina) plūdu līmeņa atzīmei Gaujā;

2)      aizsargdambja pārtraukums kādā posmā vai aizsargdambja būvniecība ar

zemāku virsas atzīmi pakļautu applūšanai pārējos aptuveni 20 zemes īpašumus aptuveni 120 ha platībā,

Dambja trasējuma maiņa (būvēt, apejot Atsavināmo nekustamo īpašumu) nav realizējama.

Nekustamajam īpašumam ir noteikts aizliegums bez Carnikavas novada pašvaldības, reģistrācijas kods 90000028989, rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām.

Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu:

1)      Atzīme – Gaujas upes aizsargjosla;

2)      Atzīme – tauvas josla gar Gaujas upi;

3)      Atzīme – aizsargjosla gar Valteru ielu – būvlaide.

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 4.pants nosaka, ka nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata.

Vienlaikus Carnikavas novada pašvaldība rīkojas, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi un rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Carnikavas novada pašvaldība ilgstošā laika periodā ir piedāvājusi Atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam vienoties par īpašuma nomu vai tā atsavināšanu, tomēr vienošanās nav panākta:

1)      2012.gada 27.februārī tika nosūtīta vēstule ar piedāvājumu noslēgt zemes nomas līgumu;

2)      sarunas tika uzsāktas 2012.gadā ar sākotnējo mērķi zemi nomāt, sarunas notika ilgstoši, taču nomas līgums netika noslēgts;

3)      Carnikavas novada dome D.Uzuliņam 2013.gada 16.oktobrī  nosūtījusi vēstuli Nr. 01-11.2/2306 „Par aicinājumu vienoties par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību nodošanu”, uz šo vēstuli D.Uzuliņš nereaģēja;

4)      Carnikavas novada dome D.Uzuliņam 2014.gada 9.janvārī nosūtījusi vēstuli Nr. 01-11.2/56 „Paziņojums par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nepieciešamību”,

5)      Reaģējot uz šo paziņojumu D.Uzuliņš 2014.gada 14.februārī iesniedza vēstuli, kurā lūdza skaidrot dambja novietojumu atbilstoši projektam,

6)      Carnikavas novada dome 2014.gada 12.martā sniedza atbildi, kurā izskaidroja dambja novietojuma tehnisko pamatojumu;

7)      Papildus 12.marta vēstulei 2014.gada 2.aprīlī D.Uzuliņam tika sniegts arī projektētāja skaidrojums par dambja trases maiņas neiespējamību;

8)      2014.gada 25.jūnijā D.Uzuliņs iesniedza iesniegumu, kurā piekrīt atsavināt tikai visu īpašumu pilnā tā sastāvā, bet ne daļu no tā;

9)      2014.gada 4.jūlijā dome sniedz atbildi uz D.Uzuliņa 25.jūnija vēstuli, izskaidrojot, vēlreiz izskaidrojot aizsargdambja būvniecības un trasējuma tehniskos aspektus;

10)  2014.gada 25.jūlijā Carnikavas novada dome rakstiski uzaicināja D.Uzuliņu ierasties 2014.gada 27.augusta Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē;

11)  D.Uzuliņš Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē izteica viedokli, kā arī iesniedza iesniegumu, kurā atkārtoti nepiekrita izteiktajam piedāvājumam, jo nepiekrita īpašuma daļas atsavināšanai;

12)  D.Uzuliņš iesniedza īpašuma vērtējumu – visa īpašuma Valteru iela 18, Siguļi, Carnikavas novadā sastāda EUR 244900 (divi simti četrdesmit četri tūkstoši deviņi simti) euro, taču šis vērtējams nav vērā ņemams, jo nav veikts par objektu, kas tiek atsavināts, bet gan par visu īpašumu;

13)  2014.gada 8.septembrī D.Uzuliņam tika nosūtīts Paziņojums par uzaicinājumu paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu Nr. 01-11.1/2259;

14)  2014.gada 14.oktobrī Carnikavas domes 2014.gada 8.septembra vēstule saņemta atpakaļ, jo adresāts to nav izņēmis pastā un tai beidzies glabāšanas laiks;

15)  Paziņošanas likuma 3.panta trešā daļa nosaka adresāta pienākumu pieņemt iestādes paziņoto dokumentu, savukārt likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka: ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

Carnikavas novada pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumiem Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – noteikumi Nr.204) ir izveidojusi atlīdzības noteikšanas komisiju (turpmāk – komisija).

Carnikavas novada pašvaldība ir nodrošinājusi taisnīgas atlīdzības noteikšanu atbilstoši noteikumu Nr.204 noteiktajai procedūrai. Komisija 2014.gada 5.septembrī nolēma apstiprināt atlīdzības apmēru EUR 51900 (piecdesmit viens tūkstotis deviņi simti euro) par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu. Saskaņā ar  Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9.panta noteiktajai kārtībai – ar domes 2014.gada 8.septembra lēmumu „Par īpašuma Valteru iela 18 Siguļi, Carnikavas novads, daļas atsavināšanas ierosināšanu” (protokols Nr.22 2.§)                                       Atsavināmā nekustamā īpašuma atsavināšana ierosināta  par  noteikto atlīdzību EUR 51900,00 (piecdesmit viens tūkstotis deviņi simti euro).

Atlīdzības apmērs pamatots ar nekustamā īpašuma vērtējuma atskaiti „Par taisnīgas atlīdzības noteikšanu nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļi, Carnikavas novads, kadastra nr. 8052 003 0535 daļas 171 kv.m platībā atsavināšanas sakarā”, ko veicis neatkarīgs sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs. Papildu zaudējumi, kas būtu atlīdzināmi, nav konstatēti.

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 16.panta 1.daļa nosaka, ka, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

Vienošanos par labprātīgu Atsavināmā nekustamā īpašuma atsavināšanu nav izdevies panākt, un līgums par tā labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, līdz ar to ir iestājušies Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13.pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta iesniegšanai  izskatīšanai Saeimā.

Projekts „Plūdu risku samazināšanas pasākumi Carnikavas novadā” tiek īstenots saskaņā ar Ministru kabineta 28.10.2008. noteikumiem Nr.899 "Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību gadījumos", piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus (turpmāk – ERAF projekts).

Neiegūstot projekta īstenošanai nepieciešamos nekustamos īpašumus laikus, tiks kavēti būvniecības termiņi un apdraudēta visa Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta īstenošana. Tādējādi nepieciešams Atsavināmā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu īstenot iespējami īsākos termiņos.

Bez Atsavināmā nekustamā īpašuma iegūšanas pašvaldības īpašumā ERAF projekts, kura ietvaros paredzēta Carnikavas novada teritoriju, tostarp Siguļu un Gaujas ciemu pasargāšana no applūšanas riska, nevar tikt īstenots. Turklāt, projekta veiksmīgai realizācijai ir būtiski ievērot noteiktos projekta īstenošanas termiņus. Ja projekts netiks īstenots līdz noteiktajam termiņam - 2015.gada 1.oktobrim, tam nevarēs izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu EUR 4 374 164 apmērā, jo tiks piemērota finanšu korekcija. Tas nozīmē, ka būvniecības izmaksas būs jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo netiks sasniegti projekta iznākuma rādītāji. Savukārt, attiecīgie izdevumi pašvaldības budžetam radīs būtiskus zaudējumus, un projekta īstenošana (pabeigšana) var nebūt iespējama.

Ja konkrētais ERAF projekts netiek pabeigts, zaudējumus cietīs gan nekustamo īpašumu īpašnieki, jo netiks novērsts viņiem piederošo nekustamo īpašumu un dzīvesvietu applūšanas risks, gan pašvaldība – netiks samazināts tās uzturētās publiskās infrastruktūras applūšanas risks, kā arī turpināsies pašvaldības izdevumi saistībā ar atbalsta maksājumiem iedzīvotājiem plūdu gadījumos un valsts zaudējumi – gan Nacionālie bruņoto spēki, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plūdu novēršanā un palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem patērē ievērojamus resursus. Jāņem vērā, ka tādā gadījumā pašvaldība cietīs zaudējumus arī jau ieguldīto finanšu līdzekļu projekta īstenošanai veidā, tajā skaitā, saistībā ar projekta īstenošanu līdz šim lietošanā vai īpašumā iegūtajiem nekustamajiem īpašumiem.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot Atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais Atsavināmais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai – plūdu risku samazināšanas pasākumu īstenošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī plūdu risku samazināšanas projekta nozīmību, nepieciešams iegūt īpašumā Atsavināmo nekustamo īpašumu, kas ir izdarāms, pieņemot atsevišķu likumu par Atsavināmā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Aprakstīto iemeslu dēļ likumprojekts virzāms kā steidzams.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Carnikavas novada dome.

4.

Cita informācija

Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 14.panta pirmajai daļai tiek sniegta šāda informācija:

1)      Informācija par Atsavināmo nekustamo īpašumu:

Nekustamā īpašuma Valteru iela 18, Siguļi, Carnikavas novadā ar kadastra Nr. 8052 003 0535 (reģistrēts Rīgas rajona tiesas  zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000126580) sastāvā ietilpstošā zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 8052 003 0535 daļa 171 m² (viens simts septiņdesmit viens kvadrātmetrs) platībā. Zemes gabala atsavināmās daļas robežas attēlotas likumprojekta 1.pielikumā un atsavināmās daļas robežu apraksts sniegts likuma 2.pielikumā. Īpašnieks – Dainis Uzuliņš.

Sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams, ir inženierbūvju - pretplūdu aizsargdambja Gaujas upes labajā krastā posmā no autoceļa A1 Rīga – Tallina līdz Dzirnupei būvniecība. Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Carnikavas, Gaujas un Siguļu ciemu iedzīvotāju īpašumu un dzīvesvietu aizsardzība pret plūdiem. Atsavināmajā nekustamajā īpašumā atbilstoši būvprojektam "Siguļu aizsargdambja (D-4) būvniecība Siguļu ciemā, Carnikavas novadā" skiču stadijā paredzēts veikt Siguļu aizsargdambja (D-4) būvniecību.

Būvprojekta "Siguļu aizsargdambja (D-4) būvniecība Siguļu ciemā, Carnikavas novadā" skiču projekta 2/2 lappusē ir iezīmēts Atsavināmais nekustamais īpašums.

Vienošanos ar īpašnieku par Atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu pašvaldībai nav izdevies panākt.

Līdz ar to ir iestājušies Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.pantā norādītie apstākļi nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanai, kā arī likuma 13.pantā noteiktie apstākļi likumprojekta iesniegšanai izskatīšanai Saeimā.

2)      Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas

likuma 6.pantā pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējums, jo tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa:

(1)   atlikusī nekustamā īpašuma platība pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamās daļas atsavināšanas sastādīs 0,2203 ha, kas ir pietiekama, lai tiktu izmantota atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam;

(2)   papildus apgrūtinājumi, kuru dēļ atlikusī nekustamā īpašuma daļa nav izmantojama atbilstoši teritorijas plānojumam, netiks radīti;

(3)   atlikušās neatsavinātās nekustamā īpašuma lielākās daļas konfigurācija nemainās;

(4)   nav konstatējami arī citi apstākļi, kuru dēļ atlikusī nekustamā īpašuma daļa nav izmantojama atbilstoši teritorijas plānojumam.

Ievērojot minēto, visa nekustamā īpašuma atsavināšana pilnā tā sastāvā nav nepieciešama.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Carnikavas, Gaujas un Siguļu ciemu iedzīvotāji, kuriem projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta īpašumu un dzīvesvietu aizsardzība pret plūdiem. 

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Carnikavas novada dome segs izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav veikts.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015.gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. euro)

2016

2017

2018

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

2.1. valsts pamatbudžets

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

Projekts šo jomu neskar

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Izdevumi, kas saistīti ar Atsavināmā nekustamā īpašuma pirkšanu tiks segti no Carnikavas novada pašvaldības līdzekļiem.

Nepieciešamie finanšu līdzekļi Atsavināmā nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām EUR 51 900,00  (piecdesmit viens tūkstotis deviņi simti euro 00 centi) apmērā ir paredzēti Carnikavas novada pašvaldības 2015.gada budžetā.

Neiegūstot Atsavināmo nekustamo īpašumu iespējami īsākos termiņos, tiks kavēti būvniecības termiņi un apdraudēta visa Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta īstenošana.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Carnikavas novada pašvaldība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav.