11.02.2015.

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Meža likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdē. 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:     Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

Ar cieņu,

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījums Meža likumā

Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.; 2005, 5., 10.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 3., 14.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76., 106., 205.nr.; 2011, 173.nr.; 2013, 31., 119., 232.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 3. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus cērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

„Grozījums Meža likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, ir noteikts, ka likuma objekts no 2015.gada 1.janvāra ir arī zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, ja platība ir vismaz 0,5 hektāru liela, tās  faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot 5 metrus. 2011.gada 13.oktobrī Saeima, veicot grozījumus Meža likumā, jau attiecīgā likuma anotācijā norādīja uz Latvijā aktuālu problēmjautājumu, proti, ka dažādu apstākļu ietekmē Latvijā vairāku desmitu gadu laikā ievērojamā platībā ir dabiski vai mākslīgi izveidojušās mežaudzes, kuru eksistence neparādās valsts informācijas sistēmās, un līdz ar to nav iespējama un skaidra to likumīga apsaimniekošana un apsaimniekošanas uzraudzība atbilstoši to reālajam virsmas segumam – mežam.

2. No 2015.gada 1.janvāra uz šīm platībām tiek attiecinātas Meža likuma prasības, un Valsts meža dienestam ir iespējams kontrolēt meža apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās. Tika paredzēts vairāk nekā 3 gadu pārejas periods, lai neapsaimniekoto zemju īpašnieki pieņemtu lēmumu par turpmāku efektīvāko zemes izmantošanas veidu – atgrieztu aizaugušo lauksaimniecības zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī vai turpinātu zemi apsaimniekot kā mežu, jo arī mežā, lai veidotu ražīgas un produktīvas mežaudzes, ir nepieciešama kopšana. Daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā arī attiecīgu lēmumu ir pieņēmuši un savas zemes atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.

3. Saskaņā ar vairāku pašvaldību un lauksaimnieku, tajā skaitā biedrības “Zemnieku saeima”, iesniegumiem, kuros lūgts pagarināt Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta spēkā stāšanās termiņu, ir zemes īpašnieki, kuri vēlas zemi atgriezt lauksaimnieciskajai ražošanai. Lai zemes īpašniekiem atvieglotu šo kokiem aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā, nepieciešams noteikt, ka  zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus cērt saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Projekts atvieglos zemes īpašniekiem koku nociršanu Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem kritērijiem atbilstošā zemē un atgriezt to lauksaimnieciskajai ražošanai.

Valstiskā stratēģija zemju apsaimniekošanas veicināšanai un produktivitātes kāpināšanai konceptuāli ir iestrādāta Nacionālajā attīstības plānā, Lauku attīstības programmas projektā 2014.-2020.gadam un Zemkopības ministrijas uzstādītā ambīcija ir laikposmā līdz 2020.gadam panākt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību apriti lauksaimnieciskajā ražošanā līdz 2 milj. ha.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Valsts meža dienestu, Latvijas Pašvaldību savienību, Meža īpašnieku biedrību, lauksaimnieku organizācijām LOSP un Zemnieku saeimu.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojektu pēc tā pieņemšanas īstenos vietējās pašvaldības.