Rīgā, 2014.gada 12.novembrī
Nr.9/3 –111.9/3-1-12/14
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014. gada 13. novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 11. Saeimā neizskatītos likumprojektus, kurus, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 12. Saeimā:
– „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.1060/Lp11);
– „Grozījumi Civillikumā” (Nr.665/Lp11);
– „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr.422/Lp11);
– „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1175/Lp11).
Pielikumā: 1) 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi Civillikumā”(Nr.665/Lp11) redakcija uz 3 lapām;
2) 11. Saeimas otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””(Nr.422/Lp11) redakcija uz 1 lapas.
Komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš
Likumprojekts
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 97. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Cietušajam, tā aizgādnim, aizbildnim vai pārstāvim, ja tāds ir, visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos ir tiesības lūgt Valsts policijai pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu, ja pastāv šajā likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats."
2. Papildināt 110. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos lieciniekam ir tiesības lūgt Valsts policijai pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu, ja pastāv šajā likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats."
3. Papildināt likumu ar 86. nodaļu šādā redakcijā:
"86. nodaļa. Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšana, atzīšana un izpilde
906. pants. Eiropas aizsardzības rīkojums
(1) Eiropas aizsardzības rīkojums ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemts lēmums, kura mērķis ir nodrošināt aizsargājamās personas aizsardzību no aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko neaizskaramību, cieņu, personas brīvību vai dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no aizsargājamās personas atrašanās vietas Eiropas Savienībā.
(2) Aizsargājamā persona ir cietušais vai liecinieks, kuras aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums.
(3) Ar aizsardzības pasākumu saprot tādu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli vai alternatīvu sankciju, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktu apvidu, vietu vai teritoriju, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai.
907. pants. Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamats
Eiropas Savienības dalībvalsts lēmuma par Eiropas aizsardzības rīkojumu izpildes pamats ir:
1) Eiropas aizsardzības rīkojums;
2) Valsts policijas lēmums par Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu un izpildi;
3) fakts, ka aizsargājamā persona plāno dzīvot vai dzīvo Latvijā vai plāno uzturēties vai uzturas Latvijā ne mazāk par trijiem mēnešiem.
908. pants. Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes atteikuma iemesli (1) Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildi var atteikt, ja:
1) Eiropas aizsardzības rīkojums ir nepilnīgi aizpildīts un noteiktajā termiņā nav sniegta papildus pieprasītā nepieciešamā informācija;
2) aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai piemērotais aizsardzības pasākums nav saistīts ar aizliegumu apmeklēt noteiktu apvidu, vietu vai noteiktu teritoriju, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona, vai aizliegumu attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu, vai aizliegumu attiecībā uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu;
3) aizsardzība noteikta par tādu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu nav noziedzīgs;
4) atzīstot Eiropas aizsardzības rīkojumu, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
5) pastāv šā likuma 8. nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;
6) nodarījumam, ar kuru saistībā pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ir iestājies noilgums;
7) ir pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, ar kuru saistībā pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums;
8) persona, kurai piemērots aizsardzības pasākums, nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;
9) aizsardzības pasākums attiecas uz tādu noziedzīgu nodarījumu, kas pilnībā vai daļēji ir Latvijas jurisdikcijā;
10) nepastāv šā likuma 907. panta 1. un 3. punktā noteiktie Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamati.
(2) Ja Eiropas aizsardzības rīkojuma izpilde atteikta, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 3. punktu, aizsargājamai personai ir tiesības lūgt Valsts policiju, lai tā par Eiropas aizsardzības rīkojumā noteiktā pasākuma pārkāpumiem informē tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kas izdevusi Eiropas aizsardzības rīkojumu.
909. pants. Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana un izpilde
(1) Valsts policija, saņēmusi no citas dalībvalsts Eiropas aizsardzības rīkojumu, pārbauda, vai pastāv šā likuma 907. panta 1. un 3. punktā minētie Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamati, kā arī vai nepastāv kāds no 908. pantā minētajiem izpildes atteikuma iemesliem, un 15 dienu laikā no Eiropas aizsardzības rīkojuma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu un izpildi;
2) par atteikšanos atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu.
(2) Valsts policija, pieņemot lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu un izpildi, aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam nosaka tādu aizsardzības pasākumu, kas visvairāk atbilst Eiropas aizsardzības rīkojumā noteiktajam. Piemērojamais aizsardzības pasākums nosakāms uz laiku, kāds noteikts Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtajā nolēmumā par aizsardzības pasākuma noteikšanu.
(3) Ja Eiropas aizsardzības rīkojums ir nepilnīgi aizpildīts, Valsts policija var atlikt tā atzīšanu, informējot attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par nepieciešamību Valsts policijas noteiktajā termiņā to precizēt.
(4) Par atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu Valsts policija rakstveidā informē aizsargājamo personu un aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto, kuram piemērots aizsardzības pasākums, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kas izdevusi Eiropas aizsardzības rīkojumu. Aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto, kuram piemērots aizsardzības pasākums, informē par iespējamām juridiskajām sekām noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpuma gadījumā.
(5) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, Valsts policija, nosūtot lēmuma kopiju, par to informē aizsargājamo personu un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kas izdevusi Eiropas aizsardzības rīkojumu. Lēmumu, ar kuru atteikts atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, aizsargājamā persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšniekam. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšnieka pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
(6) Lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu nosūta izpildei atbilstoši aizsargājamās personas dzīvesvietai.
910. pants. Rīcība Eiropas aizsardzības rīkojumā noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpuma gadījumā
Konstatējot, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais ir pārkāpis noteikto aizsardzības pasākumu, Valsts policija, izmantojot īpašu veidlapu, nekavējoties par to paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Valsts policija nodrošina informācijas tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas aizsardzības saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
911. pants. Latvijai saistošie Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemtie lēmumi attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīkojumā noteikto aizsardzības pasākumu
(1) Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par tāda aizsardzības pasākuma grozīšanu, atcelšanu vai atsaukšanu, kas bijis par pamatu Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanai, ir saistoši Latvijai.
(2) Saņemot no Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojumā noteiktā aizsardzības pasākuma grozīšanu, Valsts policija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par noteiktā pasākuma grozīšanu;
2) par atteikšanos īstenot grozīto aizsardzības pasākumu, ja grozītais aizsardzības pasākums nav saistīts ar aizliegumu apmeklēt noteiktu apvidu, vietu vai teritoriju, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai.
(3) Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildi izbeidz un par to pieņem lēmumu rezolūcijas veidā, ja:
1) ir saņemtas ziņas, ka aizsargājamā persona vairs nedzīvo vai neuzturas Latvijas teritorijā;
2) beidzies Latvijā noteiktais maksimālais laiks, uz kādu iespējams piemērot aizsardzības pasākumu;
3) attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts lēmums par piemērotā aizsardzības pasākuma atcelšanu vai atsaukšanu.
(4) Par šā panta otrajā daļā un trešās daļas 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos pieņemto lēmumu Valsts policija rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, ja iespējams, aizsargājamo personu.
912. pants. Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats
(1) Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats ir:
1) aizsargājamās personas vai tās aizgādņa, aizbildņa vai pārstāvja, ja tāds ir, rakstveida lūgums Valsts policijai pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu, kurā norāda arī personas rīcībā esošo informāciju par kriminālprocesu;
2) procesa virzītāja pieņemts lēmums par tāda ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa vai alternatīvās sankcijas piemērošanu, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktu apvidu, vietu vai teritoriju, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai;
3) fakts, ka aizsargājamā persona plāno dzīvot vai dzīvo vai plāno uzturēties vai uzturas kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī ne mazāk par trijiem mēnešiem.
(2) Ja, saņemot aizsargājamās personas vai tās aizbildņa, aizgādņa vai pārstāvja, ja tāds ir, lūgumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanu, Valsts policija konstatē, ka aizsardzības pasākums piemērots citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tā šo iesniegumu nekavējoties pārsūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai izlemtu jautājumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanu.
(3) Lai pieņemtu Eiropas aizsardzības rīkojumu, Valsts policija pieprasa nepieciešamo informāciju no procesa virzītāja vai iestādes, kura kontrolē sprieduma izpildi.
(4) Valsts policija, saņemot aizsargājamās personas vai tās aizbildņa, aizgādņa vai pārstāvja, ja tāds ir, lūgumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanu, 15 dienu laikā izskata minēto lūgumu un lemj par:
1) Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanu, aizpildot īpašas formas dokumentu;
2) par atteikšanos pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu.
(5) Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanu var atteikt, ja laikposms, uz kuru aizsargājamā persona plāno atstāt Latvijas teritoriju, ir īsāks par trijiem mēnešiem.
(6) Pieņemot Eiropas aizsardzības rīkojumu, Valsts policija to nosūta procesa virzītājam un tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā aizsargājamā persona plāno dzīvot vai dzīvo vai plāno uzturēties vai uzturas. Valsts policija nodrošina pieņemtā Eiropas aizsardzības rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas aizsardzības saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
(7) Lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu, aizsargājamā persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšniekam. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšnieka pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
(8) Lēmums par atteikšanos pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu nav šķērslis atkārtotai lūguma iesniegšanai.
913. pants. Valsts policijas rīcība ar Eiropas aizsardzības rīkojumu noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpuma gadījumā
Saņemot informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes par Eiropas aizsardzības rīkojumā noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpumu, Valsts policija nekavējoties par to paziņo procesa virzītājam vai iestādei, kura kontrolē sprieduma izpildi.
914. pants. Pieņemtā Eiropas aizsardzības rīkojuma grozīšana, atcelšana un atsaukšana
(1) Par lēmumu grozīt vai atcelt piemēroto drošības līdzekli procesa virzītājs vai iestāde, kura kontrolē sprieduma izpildi, nekavējoties informē Valsts policiju.
(2) Valsts policija pēc tam, kad no procesa virzītāja vai iestādes, kura kontrolē sprieduma izpildi, ir saņemta informācija par piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, pieņem lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma grozīšanu, atcelšanu vai atsaukšanu.
(3) Valsts policija informē tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kurā dzīvo vai uzturas aizsargājamā persona, par visiem nolēmumiem, ar kuriem groza, atceļ vai izbeidz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai vai nodošanu policijas uzraudzībā –, vai par notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti, tiesas noteikto pienākumu, kas saistīts ar aizsargājamo personu.
(4) Ja aizsardzības pasākums ir noteikts ar spriedumu, kas ir nodots izpildei citai Eiropas Savienības dalībvalstij, kura nav tā pati dalībvalsts, kurā aizsargājamā persona plāno dzīvot vai dzīvo vai plāno uzturēties vai uzturas, vai kas tiek nodots pēc tam, kad ir izdots Eiropas aizsardzības rīkojums, un ja attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi turpmākus lēmumus, kuri skar aizsardzības pasākumā iekļautos pienākumus vai rīkojumus, Valsts policija nekavējoties atceļ vai atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu.
(5) Valsts policija pieņem lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma atcelšanu vai atsaukšanu, ja:
1) ir saņemtas ziņas, ka aizsargājamā persona vairs nedzīvo vai neplāno dzīvot vai neuzturas vai neplāno uzturēties tās Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kurai nosūtīts Eiropas aizsardzības rīkojums;
2) beidzies likumā vai nolēmumā noteiktais laiks, uz kādu bija piemērots aizsardzības pasākums;
3) pieņemts lēmums par piemērotā aizsardzības pasākuma atcelšanu."
4. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu."
Likums stājas spēkā 2015. gada 11. janvārī.
Tieslietu ministre
Baiba Broka
Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
2011.gada 13.decembrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu (turpmāk – direktīva), kas stājās spēkā 2012.gada 10.janvārī. Saskaņā ar direktīvas 21.pantu tās pārņemšanas termiņš ir 2015.gada 11.janvāris. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Direktīvas preambulas 6.apsvērums nosaka nepieciešamību vienotā tiesiskuma telpā bez iekšējām robežām nodrošināt, lai aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Tāpat būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsoņi, likumīgi izmantojot tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Līguma par ES 3.panta 2.punktu un Līguma par ES darbību 21.pantu, nezaudētu aizsardzību. Direktīvas preambulas 16.punkts noteic, ka, piemērojot direktīvu, aizsardzības pasākumu var uzlikt, pamatojoties uz spriedumu Padomes 2008.gada 27.novembra Pamatlēmuma 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai, nozīmē vai pamatojoties uz lēmumu par uzraudzības pasākumiem Padomes 2009.gada 23.oktobra Pamatlēmuma 2009/829/TI, ar ko attiecībās starp ES dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam, nozīmē. Ja lēmums izdevējvalstī ir noteikts, pamatojoties uz kādu no minētajiem pamatlēmumiem, tad izpildes valstī būtu atbilstoši jāievēro atzīšanas procedūra. Tam tomēr nevajadzētu liegt iespēju Eiropas aizsardzības rīkojumu nodot dalībvalstij, kas nav tā valsts, kura izpilda lēmumus, kuru pamatā ir minētie pamatlēmumi. Direktīva paredz radīt mehānismu, lai gadījumos, kad vienā ES dalībvalstī personai, kura rada apdraudējumu, ir ticis piemērots tāds aizsardzības pasākums, kas saistīts ar: · aizliegumu apmeklēt konkrētus apvidus, vietas vai noteiktas teritorijas, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona, · aizliegumu vai noteikumiem attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisku vai parastu pastu, faksu vai jebkādus citus līdzekļus vai · aizliegumu vai noteikumiem attiecībā uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu, šī pasākuma ievērošanas uzraudzību būtu iespējams īstenot arī citas ES dalībvalsts teritorijā, ja aizsargājamā persona tajā dzīvo vai plāno dzīvot, vai arī uzturas vai plāno uzturēties. Direktīvas 6.panta 2.punkts nosaka, ka Eiropas aizsardzības rīkojumu (turpmāk – EAR) var izdot tikai pēc aizsargājamās personas lūguma un pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka aizsardzības pasākums atbilst visām prasībām, tas ir, atbilst vienam vai vairākiem iepriekš minētajiem aizlieguma veidiem. Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) šobrīd nav mehānisma un regulējuma šādu citā ES dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu uzraudzības īstenošanai. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt grozījumus KPL, lai direktīvā ietvertās prasības par citā ES dalībvalstī izdota EAR atzīšanu un izpildi tiktu ietvertas nacionālajā regulējumā. Tāpat ir nepieciešams izstrādāt regulējumu tam, kā EAR tiek pieņemts Latvijā. Ņemot vērā to, ka direktīva nosaka tādu pasākumu veikšanu, kādi KPL šobrīd nav paredzēti, KPL C daļu, kura regulē starptautiskās sadarbības jautājumus, nolemts papildināt ar jaunu 86.nodaļu – Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšana, atzīšana un izpilde. Vienlaikus tiek paplašināts cietušā un liecinieka tiesību apjoms, kas ietverts KPL 97.pantā un 110.pantā, paredzot, ka minētajām personām ir tiesības visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos lūgt Valsts policijai pieņemt EAR, ja pastāv šajā likumā noteiktais EAR pieņemšanas pamats. Jaunā 86.nodaļa veidota, tās sākumā – 906.pantā dodot EAR, aizsargājamās personas un aizsardzības pasākuma definīcijas. Nodaļas 907. – 911.pantā aprakstīti ES dalībvalstī pieņemta EAR atzīšanas un izpildes pamati, atteikuma iemesli, Valsts policijas kā Latvijas kompetentās iestādes rīcība, konstatējot EAR noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpumu, kā arī ES dalībvalsts, kura pieņēmusi EAR, pieņemto lēmumu ietekme uz Latvijā atzīto un izpildāmo EAR. Ar aizsargājamo personu saprot cietušo vai liecinieku, kura aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums. Savukārt, ar aizsardzības pasākumu saprot tādu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli vai alternatīvo sankciju, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai. ES dalībvalsts pieņemtā EAR ietverto aizsardzības pasākumu Latvijā var atzīt Valsts policija, pieņemot lēmumu un nosakot personai pēc iespējas līdzīgāku aizsardzības pasākumu saskaņā ar KPL paredzētajiem drošības līdzekļiem vai Krimināllikumā (turpmāk – KL) ietvertajām alternatīvajām sankcijām vai probācijas pasākumiem. Valsts policija lēmumu par atteikšanos pieņemt un izpildīt EAR var pieņemt, ja iestājies kāds no šādiem 908.panta pirmajā daļā noteiktajiem atteikuma iemesliem: 1) Eiropas aizsardzības rīkojums ir nepilnīgi aizpildīts un noteiktajā termiņā nav sniegta papildus pieprasītā nepieciešamā informācija; 2) aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai piemērotais aizsardzības pasākums nav saistīts ar aizliegumu apmeklēt konkrētus apvidus, vietas vai noteiktas teritorijas, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona, vai aizliegumu attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu, vai aizliegumu attiecībā uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu; 3) aizsardzība noteikta par tādu nodarījumu, kas saskaņā ar KL nav noziedzīgs; 4) atzīstot Eiropas aizsardzības rīkojumu, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 5) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte; 6) nodarījumam, saistībā ar kuru pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ir iestājies noilgums; 7) ir pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu, saistībā ar kuru pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums; 8) persona, kurai piemērots aizsardzības pasākums, nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība; 9) aizsardzības pasākums attiecas uz tādu noziedzīgu nodarījumu, kas pilnībā vai daļēji ir Latvijas jurisdikcijā; 10) nepastāv šā likuma 907.panta 1. un 3.punktā noteiktie Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamati. Ja EAR izpilde atteikta, pamatojoties uz 908.panta pirmās daļas 3.punktu, aizsargājamai personai ir tiesības lūgt Valsts policiju, lai tā par EAR noteiktā pasākuma pārkāpumiem informē tās ES dalībvalsts kompetento iestādi, kas izdevusi EAR. Būtiski norādīt, ka 908.panta pirmajā daļā ietvertie atteikuma iemesli nav obligāts pamats EAR izpildes atteikumam, un Valsts policijas amatpersonai ir tiesības (var atteikt), nevis pienākums atteikt EAR izpildi, ja iestājas kāds no minētajiem atteikuma iemesliem. Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz 908.panta pirmās daļas 3.punkta gadījumiem, tas ir, kad aizsardzība noteikta par tādu nodarījumu, kas saskaņā ar KL nav noziedzīgs. Kā piemērs minams tas, ka KL par noziedzīgiem nav atzīti tādi nodarījumi, kuri citās valstīs ir krimināli sodāmi un kur cietušajam vai lieciniekam aizsardzības pasākumi ir ļoti nepieciešami: vajāšana (stalking), psiholoģiskā vardarbība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana (turpmāk – FGM). Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu noteikts, ka šiem iepriekš minētajiem nodarījumiem ir jābūt krimināli sodāmiem. Šo konvenciju parakstīja jau 18 ES valstis un ratificēja 3 ES valstis, kas nozīmē, ka šajās valstīs vai nu jau ir, vai nu drīzumā būs normatīvie akti, kas kriminalizē vajāšanu, psiholoģisko vardarbību un FGM, un ir svarīgi, lai no šiem nodarījumiem cietušās personas saņemtu aizsardzību arī Latvijā, pat ja šādi nodarījumi nav atzīti par krimināli sodāmiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju, ir gadījumi, kad Latvijas pilsoņi, kuri laulājušies ar citu ES valstu pilsoņiem, bet pret viņiem vērstas vardarbības dēļ atgriezušies Latvijā, vēl joprojām turpina ciest no vajāšanas. Direktīvas preambulas 27.apsvērums norāda uz nepieciešamību ievērot ES dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas, tomēr aicina dalībvalstis gadījumos, kad izpildvalstī nav pieejami nekādi aizsardzības pasākumi, noteikt, ka izpildvalsts kompetentajai iestādei (Valsts policijai) tomēr būtu par visiem tai zināmajiem EAR aprakstītā aizsardzības pasākuma pārkāpumiem jāziņo ES dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura izdevusi EAR. Lai ievērotu direktīvas prasības, 908.panta otrā daļa paredz noteikt, ka gadījumos, kad EAR izpilde ir tikusi atteikta, pamatojoties uz 908.panta pirmās daļas 3.punktu, Valsts policijai, pēc aizsargājamās personas lūguma, ir jāinformē attiecīgās ES dalībvalsts kompetentā iestāde par EAR noteikto aizsardzības pasākumu pārkāpumiem. Līdz ar to tiek radīts mehānisms, kas paredz aizsargājamai personai tiesības, arī gadījumos, kad EAR netiek izpildīts, lūgt Valsts policiju oficiāli informēt tās ES dalībvalsts kompetento iestādi, kas izdevusi EAR, par tajā noteikto aizsardzības pasākumu pārkāpumiem. Ja EAR ir ticis atzīts un pieņemts izpildei un Latvijas kompetentās iestādes – Valsts policijas – rīcībā nonāk informācija, ka persona, kurai noteikts aizsardzības pasākums, ir to pārkāpusi, tiek veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi pārkāpuma rezultātā radīto seku, ja tādas ir, novēršanai. Ja persona pārkāpusi noteikto aizsardzības pasākumu veidā, kas satur administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma pazīmes, personu var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības. Vienlaikus, konstatējot kādu EAR noteiktā aizsardzības pasākuma pārkāpumu, Valsts policija nekavējoties par to informē attiecīgās ES dalībvalsts, kura pieņēmusi EAR, kompetento iestādi. ES dalībvalsts, kura pieņēmusi EAR, kompetentās iestādes pieņemtie lēmumi attiecībā uz EAR ietvertā aizsardzības pasākuma grozīšanu, atcelšanu vai EAR atsaukšanu, ir saistoši Valsts policijai. Savukārt, nodaļas 912. – 914.pants nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek pieņemts EAR, ja aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ar procesa virzītāja lēmumu ir piemērots tāds ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis vai alternatīvā sankcija, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai. Direktīvas 6.panta 1.punkts paredz nepieciešamību pirms EAR pieņemšanas vērtēt arī aizsardzības vajadzības nopietnību. Norādām, ka atbilstoši 906.panta otrajai daļai, aizsardzības pasākums tiek piemērots aizsargājamās personas – cietušā vai liecinieka – aizsardzībai. Līdz ar to aizsardzības vajadzības nopietnība ir tikusi vērtēta jau attiecīgā drošības līdzekļa piemērošanas procesā un nav saskatāma nepieciešamība Valsts policijai to vērtēt atkāroti. Būtiski norādīt, ka EAR Valsts policija var pieņemt tikai, pamatojoties uz aizsargājamās personas vai tās aizgādņa, aizbildņa vai pārstāvja, ja tāds ir, rakstveida lūgumu, kurā norādīta arī personas rīcībā esošā informācija par kriminālprocesu, kura ietvaros attiecīgais EAR tiek lūgts. Tāpat minētajā lūgumā ir jābūt ietvertai informācijai par to, ka persona uzturas, plāno uzturēties, dzīvo vai plāno dzīvot citā dalībvalstī laiku, kas nav īsāks par 3 mēnešiem. Šāds priekšnosacījums EAR pieņemšanai saistīts ar direktīvas 6.panta 1.punktu, kas nosaka, ka, pieņemot EAR, ir jāņem vērā laika posms vai laika posma ilgums, kādā aizsargājamā persona ir paredzējusi uzturēties attiecīgajā ES dalībvalstī. Lai arī direktīva neparedz konkrētus minimālā laika posma termiņus, izstrādājot grozījumus direktīvas ieviešanai, tika secināts, ka 3 mēneši ir optimāls laika posms, lai lemtu par EAR pieņemšanas nepieciešamību. Atbilstoši jaunā 912.panta trešajai daļai Valsts policija, saņemot lūgumu pieņemt EAR, no procesa virzītāja vai iestādes, kura kontrolē sprieduma izpildi, pieprasa nepieciešamo informāciju un 15 dienu laikā no EAR saņemšanas izlemj jautājumu par EAR pieņemšanu vai lemj par atteikšanos to pieņemt. Lēmumu par atteikšanos pieņemt EAR persona var apstrīdēt, iesniedzot sūdzību Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšniekam. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšnieka pieņemtais lēmums nav pārsūdzams. Būtiski norādīt, ka lēmums par atteikumu pieņemt EAR nav šķērslis atkārtotai lūguma iesniegšanai. Pieņemot EAR, Valsts policija to nosūta procesa virzītājam un tās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā aizsargājamā persona dzīvo, plāno dzīvot, uzturas vai plāno uzturēties. Valsts policija nodrošina pieņemtā EAR tulkojumu attiecīgās ES dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru EAR saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi ES Padomes Ģenerālsekretariātam. Saskaņā ar jauno 914.pantu Valsts policija, saņēmusi no procesa virzītāja vai iestādes, kura kontrolē sprieduma izpildi, informāciju par personai piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, lemj par EAR grozīšanu, atcelšanu vai atsaukšanu. Valsts policija par EAR atcelšanu vai atsaukšanu lemj arī tajos gadījumos, ja aizsargājamā persona vairs nedzīvo, neplāno dzīvot, neuzturas vai neplāno uzturēties tās ES dalībvalsts teritorijā, kurai nosūtīts EAR, vai ja ir beidzies likumā vai nolēmumā noteiktais laiks, uz kādu bija piemērots aizsardzības pasākums, vai ir pieņemts lēmums par piemērotā aizsardzības pasākuma atcelšanu. |
| 3. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Ar tieslietu ministra 2012.gada 6.marta rīkojumu Nr.1-1/86 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu KPL atbilstību direktīvai. Darba grupas sastāvā tika iekļauti Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas apgabaltiesas, Tieslietu ministrijas pārstāvji. |
| 4. |
Cita informācija |
Ievērojot to, ka Valsts policijai tiek noteiktas vēl nebijušas funkcijas, īpaši attiecībā uz pienākumu pieņemt lēmumu par EAR atzīšanu un izpildi un par atteikšanos atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, Ģenerālprokuratūra sniegs nepieciešamo praktisko palīdzību un atbalstu Valsts policijai, un Tieslietu ministrija nodrošinās metodisku atbalstu. |
| |
||
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Aizsargājamās personas, tas ir, cietušie vai liecinieki, kuru aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums. Tāpat tiesiskais regulējums varētu ietekmēt aizdomās turētās, apsūdzētās un notiesātās personas. |
| 2. |
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu |
Tiks radīts regulējums tam, lai persona, kuras interesēs aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums, varētu justies droši un pasargāta, neatkarīgi no tās atrašanās vietas ES, tā vairojot uzticību tiesu sistēmai un tiesībaizsardzības iestādēm. |
| 3. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Šobrīd nav iespējams veikt administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu, jo nav paredzams, cik daudz EAR Latvijā tiks pieņemti, kā arī cik daudz EAR būs nepieciešams atzīt un izpildīt. |
| 4. |
Cita informācija |
Nav. |
| |
||
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
| Projekts šo jomu neskar. |
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Saskaņā ar KPL 678.panta ceturto daļu, ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar ES dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets. Ievērojot to, ka ar likumprojektu tiek ieviests jauns dokuments krimināltiesiskajā sadarbībā – EAR, Tieslietu ministrijai līdz 2015.gada 11.janvārim būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 17.marta noteikumos Nr.176 "Noteikumi par īpaša dokumenta formu un saturu krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm". |
| 2. |
Atbildīgā institūcija |
Tieslietu ministrija. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
2011.gada 13.decembrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu, kas stājās spēkā 2012.gada 10.janvārī. Saskaņā ar direktīvas 21.pantu tās pārņemšanas termiņš ir 2015.gada 11.janvāris. Likumprojektam jāstājas spēkā līdz 2015.gada 11.janvārim. Tāpat Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.pantā noteiktās personas tiesības. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu 1. Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā. 2. Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību. 3. Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu. |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
| 1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |
|||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu. |
||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| 2. pants |
KPL 906.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 3. pants |
|
|
|
| 1. punkts |
KPL 907.panta 2.punkts, KPL 909.pants, KPL 910.pants, KPL 911.pants, KPL 912.pants, KPL 913.pants, KPL 914.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 5. pants |
|
|
|
| a) ievilkums |
KL 44.pants, KPL 55.panta sestā daļa, KPL 253.pants, KPL 261.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| b) ievilkums |
KPL 253.pants, KPL 261.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| c) ievilkums |
KPL 253.pants, KPL 261.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 6. pants |
|
|
|
| 1. punkts |
KPL 912.panta pirmās daļas 3.punkts, KPL 912.panta ceturtā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2. punkts |
KPL 912.panta pirmās daļas 1.punkts |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 3. punkts |
KPL 912.panta pirmās daļas 1.punkts |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 4. punkts |
KPL 262.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 5. punkts |
KPL 97.panta 3.1daļa, KPL 110.panta 3.1daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 6. punkts |
KPL 97.panta 3.1daļa, KPL 912.panta pirmās daļas 1.punkts, KPL 912.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 7. punkts |
KPL 912.panta sestā daļa, KPL 912.panta septītā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 9. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
KPL 909.panta pirmā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2.punkts |
KPL 909.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 3.punkts |
KPL 909.panta ceturtā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 4.punkts |
KPL 909.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 10. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
KPL 908.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2.punkts |
KPL 909.panta piektā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 11. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
KPL 909.panta otrā daļa, KPL 909.panta piektā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2.punkts |
KPL 6.pants, KPL 369.pants, KPL 370.pants, LAPK 1.pants, LAPK 8.pants, LAPK 9.pants, LAPK 16.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 3.punkts |
KPL 910.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 12. pants |
KPL 910.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 13. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
KPL 911.panta pirmā un otrā daļa, KPL 914.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 4.punkts |
KPL 911.panta pirmā un otrā daļa KPL 914.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 5.punkts |
KPL 914.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 6.punkts |
KPL 911.panta otrā daļa, KPL 911.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 7.punkts |
KPL 911.panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 14. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
KPL 911.pnata trešā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2.punkts |
KPL 911.panta ceturtā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 15. pants |
KPL 14.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 16. pants |
KPL 909.panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 17. pants |
|
|
|
| 1.punkts |
VVL 3.panta pirmā daļa, KPL 11.pants |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 2.punkts |
KPL 910.pants KPL 912.panta piektā daļa |
Pārņemts pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības. |
| 3.punkts |
Netiek pārņemts, jo Latvija, izmantojot 1.punktā noteiktās tiesības, dokumentus pieņem tikai valsts valodā. |
|
|
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Nav attiecināms. |
||
| Cita informācija |
Nav. |
||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |
||
| 1. |
Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu |
Nav plānotas īpašas sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" tika ievietots Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Viedokļi no sabiedrības locekļiem par izstrādāto likumprojektu netika saņemti. |
| 4. |
Cita informācija |
Nav. |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros. Valsts policija kā kompetentā iestāde atzīst vai pieņem lēmumu par atteikumu atzīt citas ES dalībvalsts pieņemtu EAR. Tāpat Valsts policija, kā kompetentā iestāde, pamatojoties uz aizsargājamās personas iesniegumu, ir tiesīga pieņemt EAR, pirms tam pieprasot nepieciešamo informāciju no procesa virzītāja vai iestādes, kura kontrolē sprieduma izpildi. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem |
Projekts paredz Valsts policijai noteikt jaunu funkciju, kas saistīta ar EAR pieņemšanu, grozīšanu, atzīšanu un izpildi. Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošās institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministre Baiba Broka
E.Feldmane
67046102, elina.feldmane@tm.gov.lv
v_sk= 3138
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs