I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi esošajā KL 260.pantā, izdarot grozījumus KL 260.panta 1.¹ un otrās daļas sankcijā, tādējādi samazinot maksimālo brīvības atņemšanas sodu robežu, jo, lai arī šie noziedzīgie nodarījumi rada būtisku apdraudējumu ceļu satiksmē, pret sekām ir atzīstama neuzmanība, tāpēc nav pamata personu ilgstoši izolēt no sabiedrības par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus KL 260.panta otrās daļas sankcija tiek papildināta ar obligāti piemērojamu papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi KL 260.panta trešajā daļā, tajā nosakot kriminālatbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi.

Vienlaikus secināms, ka līdz šim ir pastāvējusi absurda situācija, ka KL 262.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums - transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, tiek atzīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, savukārt, KL 260.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums - ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja tā izdarīta alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, tiek atzīts par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Tas rada situāciju, ka persona, kas brauc bez transporta līdzekļa vadīšanas tiesībām reibumā, izdara tīšu noziegumu, bet persona, kas vada transporta līdzekli reibumā un izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar sekām, izdara noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības. Šāda noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija ir neloģiska un netaisnīga.

Ievērojot to, ka īpaši rupja un bīstama ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana ir tad, kad to izdara persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, atbildība par šādām darbībām ar likumprojektu no KL 260.panta trešā daļas tiek pārcelta uz KL 262.pantu „Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”, gradējot sodu apmērus atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma, tādējādi nosakot stingrākus sodus par pašreiz KL 260.panta trešajā dāļā paredzētajiem.

Likumprojektā piedāvātajā KL 262.panta pirmajā daļā tiek paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, savukārt, pārējās KL 262.panta daļās ir paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīti viegli, vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi vai tā izraisījusi cilvēka nāvi. Tas nozīmē, ka turpmāk netiek paredzēta iespēja veidot noziedzīgu noradījumu kopību pēc diviem noziedzīgu nodarījumu sastāviem (kā tas bija iepriekš pēc KL 260.panta trešās daļas un KL 262.panta otrās daļas), t.i, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja tai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts kāds no miesas bojājumiem vai izraisīta cilvēka nāve, jo atbildība par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiek noteikta viena KL panta ietveros - KL 262.panta dažādās daļās. Neskatoties uz minēto, procesa virzītāja pienākums ir norādīt apsūdzībā uz visiem konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc KL 262.panta, bet sods tiek attiecīgi noteikts pēc panta smagākās daļas.

Vienlaikus ar likumprojektu KL 262.¹ pantā tiek paredzēta kriminālatbildība par atteikšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, nosakot līdzvērtīgu atbildības līmeni, kāds tas būs noteikts par KL 262.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējam tādā veidā nebūtu izdevīgi izvairīties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, kā arī tas neatstātu notikuma vietu pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Ar likumprojektu KL 263.pantā „Tehniski bojātu transportlīdzekļu laišana ekspluatācijā” un KL 264.pantā „Pieļaušana vadīt transportlīdzekļus personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē” tiek precizētas noziedzīgu nodarījumu sekas, nesniedzot vairāk atsauci uz KL 260.pantā norādītajām sekām, bet nosakot konkrētas sekas – viegls, vidēja smaguma vai smags miesas bojājums vai cilvēka nāve.

2. Grozījumi, kas saistīti ar noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanu:

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, kurā tiek izdarītas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku definīcijām.

Definējot tādas noziedzīgo nodarījumu kaitīgās sekas kā neliels apmērs, ievērojams apmērs, liels apmērs, būtisks kaitējums un smagas sekas, ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī atsevišķos KL Sevišķās daļas pantos, tajos attiecīgi nosakot nodarījuma raksturam atbilstošākās kaitīgās sekas.

2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi KL 148., 190., 191., 196., 206., 221., 238., 241., 243., 248., 249., 250., 279., 317., 318 un 325.pantā, kas bija saistīti ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 31.augusta lēmumu lietā SKK – 257/2011, kurā tika secināts, ka būtisks kaitējums nav KL 279.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta pazīme. Tika izdarīti grozījumi kvalificējošās dispozīcijas, lai ar tām viennozīmīgi aptvertu ne tikai pantu pamatsastāvos minētās darbības, bet arī tajos minētās kaitīgās sekas. Neskatoties uz minēto, Augstāka tiesa aicināja darba grupu pārskatīt virkni citus KL Sevišķās daļas pantus, lai novērstu tajos pastāvošās pretrunas saistībā ar kaitīgo seku kvalifikāciju. Ievērojot minēto, darba grupa veica visu KL Sevišķās daļas pantu dispozīciju izvērtēšanu, kurās ir ietvertas tādas kaitīgās sekas kā būtisks kaitējums un smagas sekas, piedāvājot izdarīt attiecīgus grozījumus, kas ir ietverti šajā likumprojektā.

Tajos KL Sevišķās daļas pantos, kuros kaitējums var izpausties gan mantiskā, gan nemantiskā formā, t.i., kad iespējams konstatēt ne vien mantisku kaitējumu zaudējumu veidā, bet arī apdraudējumu citām ar likumu aizsargātajām interesēm, tiek paredzēta noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme – būtisks kaitējums (KL 234.panta otrā daļa).

Savukārt, visos tajos KL Sevišķās daļas pantos, kad atbildība iestājas, sasniedzot noteiktu mantiska kaitējuma apmēru, nav nepieciešams atsaukties uz būtisku kaitējumu, kas sevī var ietvert arī nemantisku kaitējumu, kā arī būtisks kaitējums ir saistīts ar noziedzīga nodarījuma rezultātā radītu zaudējumu, nevis ar noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību. Ievērojot minēto, šādos KL Sevišķās daļas pantos kā noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme tiek paredzēta – ievērojams apmērs (KL 182.panta pirmā daļa, 190.panta pirmā daļa, 191.panta pirmā daļa, 193.panta pirmā daļa, 220.¹panta pirmā daļa, 221.panta pirmā daļa, 221.²panta pirmā daļa).

Visbeidzot ir arī tādi KL Sevišķās daļas pantos paredzēti noziedzīgi nodarījumi, kuru izdarīšanas rezultātā var iestāties gan ievērojams apmērs, gan būtisks kaitējums. Piemēram, saistībā ar KL 148.pantā paredzēto autortiesību pārkāpumu, kad nav nelikumīgi izgatavoti autortiesību objekti, bet netiek saņemta licence autora darbu atskaņošanai, tad nebūs konstatējams ievērojams apmērs, bet būs konstatējami zaudējumi, kas tiek definēti ar būtisku kaitējumu. Ievērojot to, ka ievērojams apmērs tiks definēts patstāvīgi no būtiska kaitējuma, tad šādos KL Sevišķās daļas pantos kā noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme tiek paredzēta gan ievērojams apmērs, gan būtisks kaitējums (KL 148.panta pirmā daļa, 166.panta pirmā daļa, 206.panta pirmā daļa, 207.panta otrā daļa).

Ievērojot to, ka likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā ir ietverta lielu apmēru definīcija, ar likumprojektu KL Sevišķās daļas pantos noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme - liels materiālais zaudējumus, tiek aizstāts ar kvalificējošo pazīmi - liels apmērs (KL 185.panta otrā daļa).

Darba grupa secināja, ka nevar viena panta ietvaros paredzēt kvalificējošo pazīmi - ievērojams mantisks zaudējums (vai zaudējums lielā apmērā) un smagas sekas, jo smagas sekas pašas par sevi jau aptver noteiktu mantiska zaudējuma apmēru. Ievērojot minēto, ar likumprojektu šādos KL Sevišķās daļas pantos tiek paredzēta tikai noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme – smagas sekas (KL 237.pants, 279.panta trešā daļa).

3. Citi grozījumi KL:

Ievērojot to, ka normatīvo aktu tīša pārkāpšana, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā, radot būtisku kaitējumu, ir daudz bīstamāka, ja to izdara personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdara valsts amatpersona, ar likumprojektu par šādām darbībām tiek paredzēta bargāka atbildība jaunajā KL 84.panta trešajā daļā.

Ievērojot to, ka piesārņojot jūru ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, var tikt radīts būtisks kaitējums ne vien dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, bet arī cilvēku veselībai, ar likumprojektu KL 101.panta otrā daļa tiek papildināta ar attiecīgu noziedzīga nodarījuma kvalificējošo pazīmi.

Lai nodrošinātu vienotu terminu lietojumu, ar likumprojektu KL 103.panta otrās daļas dispozīcijā vārds „iedzīvotāju” tiek aizstāts ar vārdu „cilvēku”.

Ievērojot to, ka patvaļīga koku ciršana, iznīcināšana un bojāšana ir īpaši bīstama, kad tā tiek izdarīta organizētā grupā, ar likumprojektu jaunajā KL 109.panta ceturtajā daļā par to tiek paredzēta bargāka atbildība.

KL 182.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu vai par elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Ievērojot to, ka nav samērīgi personu grupai pēc iepriekšējas vienošanās par šādām darbībām paredzēt kriminālatbildību jau no pirmā nelikumīgi iegūtā euro, ar likumprojektu no KL 182.panta otrās daļas šāda noziedzīgā nodarījuma kvalificējošā pazīme tiek izslēgta.

Ievērojot to, ka nelikumīga alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana ir īpaši bīstama, ja tā tiek izdarīta lielā apmērā, ar likumprojektu jaunajā KL 221.²panta trešajā daļā par to tiek paredzēta bargāka atbildība.

Ievērojot to, ka gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšana ir īpaši bīstama gadījumos, ja ar to tiek izraisītas smagas sekas, ar likumprojektu jaunajā KL 234.panta trešajā daļā par to tiek paredzēta bargāka atbildība.

KL 258.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par satiksmes ceļu, ceļu būvju vai ierīču, dzelzceļa, ūdens vai gaisa transportlīdzekļu, transporta telekomunikāciju tīklu vai signalizācijas līdzekļu, elektroniskās vai sakaru iekārtas tīšu iznīcināšanu, bojāšanu vai citādām tīšām darbībām, kuru rezultātā tie kļuvuši nederīgi ekspluatācijai, kā arī tad, ja minētās darbības izraisījušas traucējumus transporta darbā. Ievērojot to, ka KL 258.panta pirmajā daļā minētās darbības aptveras ar konkrētām sekām, kuras nepieciešams konstatēt arī tad, kad noziedzīgs nodarījums tiek kvalificēts pēc KL 258.panta otrās daļas, ar likumprojektu KL 258.panta otrajā daļā tiek dota atsauce, nevis uz pirmajā daļā paredzētajām darbībām, bet uz visu tajā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tādējādi aptverot arī KL 258.panta pirmās daļas sekas.

Lai nodrošinātu vienotu juridisko tehniku, izdarot atsauci uz KL panta iepriekšējā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar likumprojektu KL 319.panta otrās daļas dispozīcijā vārdi "tādu pašu nodarījumu" tiek aizstāti ar vārdiem "šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".

Likumprojektā ietverts pārejas noteikums, kas nosaka, ka šā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Ievērojot to, ka ar likumprojektu tiek būtiski grozītas KL normas attiecībā uz kaitīgo seku definējumu, ir nepieciešams nodrošināt to, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās notiesātās personas neinterpretētu grozījumus tādā veidā, ka attiecībā uz tām būtu piemērojams KL 5.panta otrajā daļā paredzētais likuma atpakaļejošais spēks, sakarā ar izmaiņām noziedzīga nodarījuma sastāva aprakstā.

2.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2008.gada 28.marta rīkojumu Nr.1-1/150), kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

3.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Likumprojekts šo jomu neskar