Rīgā, 2015. gada 25.februārī
Nr.111.9/3-26-12/15
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civillikumā” (Nr.17/Lp12) izskatīšanai trešajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts uz 8 lpp.
Cieņā,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam
Grozījumi Civillikumā (Nr.17/Lp12)
Spēkā esošā likuma redakcija |
Otrā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (9) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus: |
II. Laulības noslēgšana (Iedaļas nosaukums 29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 40. (Izslēgts ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) |
|
1. |
Deputāts V.Spolītis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Izteikt likuma 40. pantu šādā redakcijā: 40. Divas personas var noslēgt partnerību, kas ir vienlīdzīga ar šā likuma 11. pantā noteikto tiesību institūtu un rada ar to vienādas tiesiskās attiecības, tiesības un pienākumus, izņemot šā likuma 33. panta, 35. panta 2. teikuma, 51. panta un 146. panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus." |
Neatbalstīts |
|
397.1 Ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopmanta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopmanta, tad laulātais savu laulātā kopmantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar 89.panta otrās daļas un 109.panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopmantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, laulātā kopmantas daļa ir izdalāma prasības kārtībā. |
1. Aizstāt 397.1 pantā vārdu „kopmanta” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „kopīga manta” (attiecīgā locījumā). |
2. |
Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 1.pantu. |
Atbalstīts |
|
|
2. Papildināt likuma trešo daļu ar trešo1 nodaļu šādā redakcijā: „TREŠĀ1 NODAĻA Apbūves tiesība 1129.1 Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu. 1129.2 Piešķirot apbūves tiesību, jānoteic zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, noteikts apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, kā arī maksa par apbūves tiesību un tās maksāšanas termiņi, ja apbūves tiesība piešķirta par atlīdzību. Maksa par apbūves tiesību jānoteic naudā. Ja nav norunāts citādi, tad maksai par apbūves tiesību attiecīgi piemērojami noteikumi par nomas līgumu. Apbūvei nepieciešamais zemes gabals tiek noteikts, ievērojot būvniecības un citu likumu prasības. Uz apbūves tiesības pamata pieļaujams celt tikai tādas nedzīvojamas ēkas (inženierbūves), kuru sastāvā nav dzīvojamo telpu vai telpu grupu. Būvniecībā ievēro vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. 1129.3 No apbūves tiesības izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemes grāmatās. 1129.4 Apbūves tiesības spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un atbildēt kā īpašniekam pret visām trešajām personām. Visas uz apbūvei nodoto zemes gabalu un uz apbūves tiesību gulošās nastas, apgrūtinājumi un tā uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes apbūves tiesīgajam. 1129.5 Apbūves tiesību var atsavināt, kā arī apgrūtināt ar lietu tiesībām, ja tas nav noteikti aizliegts ar līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu. Apbūves tiesības ieķīlāšana notiek pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem. Atsavinot apbūves tiesību, tā pāriet jaunajam ieguvējam tādā apjomā, kādā piešķirta ar līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu, kas ierakstīts zemes grāmatās. 1129.6 Zemes gabala īpašniekam ir pienākums atļaut apbūves tiesīgajam lietot apbūvei nodoto zemes gabalu, ciktāl tas nepieciešams apbūves tiesības izlietošanai, un tiesības saņemt no apbūves tiesīgā maksu, ja tāda ir noteikta. Zemes gabala īpašniekam ir tiesība pēc apbūves tiesības izbeigšanās prasīt atlīdzināt visus zaudējumus, kurus apbūves tiesīgais viņam nodarījis, lietojot apbūvei nodoto zemes gabalu. 1129.7 Apbūves tiesība izbeidzas pati no sevis līdz ar zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējumu. Izbeidzoties apbūves tiesībai, izbeidzas visas trešo personu lietu tiesības, kas nodibinātas uz apbūves tiesību. Pirms zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējuma apbūves tiesība izbeidzas ar: 1) tiesību sakritumu vienā personā; 2) tiesas spriedumu; 3) savstarpēju vienošanos. Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām, tad, izbeidzot apbūves tiesību pirms zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējuma ar tiesību sakritumu vienā personā vai savstarpēju vienošanos, šīs tiesības bez šo personu piekrišanas nevar aizskart. 1129.8 Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē: 1) ja apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu paredzētos ierobežojumus apbūvei vai pasliktina apbūvei nodotā zemes gabala stāvokli; 2) citos gadījumos, kas paredzēti līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu. Zemes gabala īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētās tiesības var izmantot, ja pēc viņa pieprasījuma pārtraukt un novērst pārkāpumu apbūves tiesīgais to nav izdarījis. Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām un tās izbeigšana, zemes gabala īpašniekam to prasot šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, nav iespējama, neaizskarot šo personu tiesības, pieļaujama tikai apbūves tiesības pārdošana piespiestā izsolē. 1129.9 Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu bez atlīdzības, ja vien līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu nav noteikta atlīdzība, kas izmaksājama apbūves tiesīgajam. Līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu var noteikt, ka pēc apbūves tiesības izbeigšanās apbūves tiesīgajam ir pienākums vai tiesība atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas (inženierbūves), kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata.” |
3. 4. 5. 6. |
Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 2.panta ievaddaļu, kā arī vārdus „TREŠĀ1 NODAĻA Apbūves tiesība” šādā redakcijā: „Papildināt likuma trešo daļu „Lietu tiesības” ar jaunu TREŠO „A” NODAĻU šādā redakcijā: „TREŠĀ „A” NODAĻA Apbūves tiesība” Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātā 1129.2panta ceturto daļu. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks Aizstāt likumprojekta 2.pantā ietvertajā 1129.9 panta otrajā daļā vārdu „pēc” ar vārdu „pirms”. Juridiskā komisija Izteikt 1129.9 pantu šādā redakcijā: „1129.9 Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu. Zemes gabala īpašnieks uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) iegūst īpašumā bez atlīdzības, ja vien atlīdzība apbūves tiesīgajam nav noteikta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu. Līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu var noteikt, ka apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas (inženierbūves).” |
Atbalstīts Atbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts kom. priekšlik. Nr.6 Atbalstīts |
1. Papildināt likuma trešo daļu „Lietu tiesības” ar jaunu TREŠO „A” NODAĻU šādā redakcijā: „TREŠĀ A NODAĻA Apbūves tiesība 1129.1 Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu. 1129.2 Piešķirot apbūves tiesību, jānoteic zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, noteikts apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, kā arī maksa par apbūves tiesību un tās maksāšanas termiņi, ja apbūves tiesība piešķirta par atlīdzību. Maksa par apbūves tiesību jānoteic naudā. Ja nav norunāts citādi, tad maksai par apbūves tiesību attiecīgi piemērojami noteikumi par nomas līgumu. Apbūvei nepieciešamais zemes gabals tiek noteikts, ievērojot būvniecības un citu likumu prasības. 1129.3 No apbūves tiesības izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemes grāmatās. 1129.4 Apbūves tiesības spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un atbildēt kā īpašniekam pret visām trešajām personām. Visas uz apbūvei nodoto zemes gabalu un uz apbūves tiesību gulošās nastas, apgrūtinājumi un tā uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes apbūves tiesīgajam. 1129.5 Apbūves tiesību var atsavināt, kā arī apgrūtināt ar lietu tiesībām, ja tas nav noteikti aizliegts ar līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu. Apbūves tiesības ieķīlāšana notiek pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem. Atsavinot apbūves tiesību, tā pāriet jaunajam ieguvējam tādā apjomā, kādā piešķirta ar līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu, kas ierakstīts zemes grāmatās. 1129.6 Zemes gabala īpašniekam ir pienākums atļaut apbūves tiesīgajam lietot apbūvei nodoto zemes gabalu, ciktāl tas nepieciešams apbūves tiesības izlietošanai, un tiesības saņemt no apbūves tiesīgā maksu, ja tāda ir noteikta. Zemes gabala īpašniekam ir tiesība pēc apbūves tiesības izbeigšanās prasīt atlīdzināt visus zaudējumus, kurus apbūves tiesīgais viņam nodarījis, lietojot apbūvei nodoto zemes gabalu. 1129.7 Apbūves tiesība izbeidzas pati no sevis līdz ar zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējumu. Izbeidzoties apbūves tiesībai, izbeidzas visas trešo personu lietu tiesības, kas nodibinātas uz apbūves tiesību. Pirms zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējuma apbūves tiesība izbeidzas ar: 1) tiesību sakritumu vienā personā; 2) tiesas spriedumu; 3) savstarpēju vienošanos. Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām, tad, izbeidzot apbūves tiesību pirms zemes grāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa notecējuma ar tiesību sakritumu vienā personā vai savstarpēju vienošanos, šīs tiesības bez šo personu piekrišanas nevar aizskart. 1129.8 Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē: 1) ja apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu paredzētos ierobežojumus apbūvei vai pasliktina apbūvei nodotā zemes gabala stāvokli; 2) citos gadījumos, kas paredzēti līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu. Zemes gabala īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētās tiesības var izmantot, ja pēc viņa pieprasījuma pārtraukt un novērst pārkāpumu apbūves tiesīgais to nav izdarījis. Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām un tās izbeigšana, zemes gabala īpašniekam to prasot šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, nav iespējama, neaizskarot šo personu tiesības, pieļaujama tikai apbūves tiesības pārdošana piespiestā izsolē. 1129.9 Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu. Zemes gabala īpašnieks uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) iegūst īpašumā bez atlīdzības, ja vien atlīdzība apbūves tiesīgajam nav noteikta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu. Līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu var noteikt, ka apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas (inženierbūves).” |
1922. Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm.p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. |
3. 1922. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus „neatraidāmiem mantiniekiem” ar vārdiem „neatņemamās daļas tiesīgajiem”; aizstāt otrajā daļā vārdus „neatraidāmam mantiniekam” ar vārdiem „neatņemamās daļas tiesīgajam.” |
7. |
Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 3.pantu. |
Atbalstīts |
|
|
|
8. 9. |
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: „Pārejas noteikums Šā likuma 2.pants stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.”. Juridiskā komisija Papildināt likumu ar nosacījumu par tā spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.”. |
Neatbalstīts Atbalstīts |
Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. |